AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

AS Rīgas siltums valde nolēmusi izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāve Agnete Bušta.

AS Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka iepazīstoties ar iesniegto informāciju par darījuma detaļām, uzklausot akcionāru pārstāvju viedokļus, kā arī ņemot vērā to, ka līdzšinējie AS Rīgas siltums valdes stratēģiskie lēmumi par videi draudzīgo šķeldas katlumāju būvniecību vienmēr ir bijuši rūpīgi izsvērti, un ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi gan uz AS Rīgas siltums attīstību, gan tarifu rīdziniekiem, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas lielāko pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, AS Rīgas siltums padomei nav pamata apšaubīt arī šī lēmuma pamatotību, tāpēc tā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Francijas uzņēmums Dalkia tuvākajā laikā nolēmis atjaunot sarunas ar Rīgas domi par kopēja uzņēmuma izveidi, kas īstenotu kontroli pār Rīgas siltumu.

Dalkia pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs intervijā Telegraf norāda, ka viņš cer, ka ieceres īstenošanai šķēršļi neradīsies, kā arī G.Kokorevičš piebilst, ka neizslēdz iespēju iegādāties valstij piederošās akcijas Rīgas siltumā.

Viņš skaidro, ka patlaban esot jāpagaida līdz tiks izveidota jaunā valdība un tad visiem akcionāriem kopā jāsēžas pie sarunu galda. G.Kokorevičš arī bilst, ka svarīgi arī tas, kurš būs nākamais ekonomikas ministrs.«Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka valstij nav ko darīt Rīgas siltumā, jo tā ir domes nevis valsts lieta. Uz to mēs arī likām akcentu,» norāda uzņēmuma pārstāvis.

Veiksmīgāka sadarbība ar kompāniju Dalkia – tā Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) nosaucis plānu pārdot daļu a/s Rīgas siltums (RS) akciju franču investoriem.

Rīgas dome vēlas, lai RS slēgtu tiešos līgumus ar iedzīvotājiem, nevis ar namu apsaimniekotājiem kā līdz šim, atvieglojot saimniekošanu apvienotajai namu pārvaldei SIA Rīgas namu apsaimniekotājs. Taču RS akcionāru vidū nevalda vienprātība, uz kādu akciju daļu Dalkia varētu pretendēt, raksta Diena.

«Tā vietā, lai nodarbotos ar namu apsaimniekošanu, namu pārvalde cīnās ar parādniekiem par siltumu. Ja kaut viens dzīvoklis nav samaksājis, siltumu mājai var nepieslēgt. Savukārt, ja ir individuālie līgumi, siltums jāpieslēdz arī tad, ja samaksājis kaut viens dzīvoklis,» norāda Rīgas mērs.

Ir gan izskanējuši pretargumenti, ka pāriet uz norēķiniem ar katru dzīvokli atsevišķi esot tehniski sarežģīti, jo pašlaik RS atbild par siltumenerģiju, ko novada līdz mājas sienai, bet ne par sadali dzīvokļiem.

Rīgas domes (RD) un Dalkia kopuzņēmumu Rīgas siltumapgādes kompānijas Rīgas siltums kontrolpaketes pārņemšanai varētu saukties Dalkia City Heat, raksta laikraksts Diena.

Db jau vairākkārt vēstīja, ka pašvaldība iecerējusi apvienoties ar Dalkia, lai iegūtu kontroli Rīgas siltumā. Pašlaik domei pieder 49% siltuma piegādātāja akciju, Dalkia - 2%, Latvijas valstij - 48,995% un Latvenergo - 0,005%.

Nodibinot kopuzņēmumu ar Dalkia, 51% tā daļu piederētu domei, taču franču kompānija uzņemsies atbildību par RS pārvaldīšanu. Darījuma aizstāvji kā lielāko labumu rīdziniekiem pasniedz tieši Dalkia piesolītos ieguldījumus infrastruktūrā, no tiem galvenais burkāns - individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos. Kad kopuzņēmumu dibinās, vēl nav skaidrs, bet tā nosaukums varētu būt Dalkia City Heat.

DNB banka noslēgusi kredītlīgumu ar galveno siltumenerģijas piegādātāju Rīgā – AS Rīgas siltums, informē bankas pārstāvji.

Kredītlīguma summa ir 4,98 miljoni eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti AS Rīgas siltums 2012./2013. finanšu gada investīciju projektu finansēšanai un refinansēšanai – lielākā daļa investīciju tiks novirzīta siltumenerģijas zudumu samazināšanai pārvadē.

Kredīta atmaksas termiņš ir pieci gadi.

Siltumenerģijas zudumu samazināšana ir viena no galvenajām uzņēmuma prioritātēm, skaidro AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Šogad plānots nomainīt un izbūvēt siltumtīklus gandrīz 12 kilometru garumā, no tiem 10 kilometrus – pielietojot bezkanāla tehnoloģiju.

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

Lēmums par pašvaldības uzņēmuma Rīgas siltums privatizāciju, par ko interese ir franču uzņēmumam Dalkia, netiks pieņemts agrāk kā pēc 10. Saeimas vēlēšanām, lai šo lēmumu nepolitizētu, intervijā Telegraf saka Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Līdz vēlēšanām mēs lēmumu nepieņemsim. Mēs gribam Rīgas siltumu, kur 51% piederētu Rīgas domei un būtu labs akcionāru līgums ar Dalkiu,» saka A. Šlesers. Viņš arī pauž savu pozīciju, ka gadījumā, ja darījums notiktu, franču uzņēmumam varētu atdot Rīgas siltuma (RS) menedžmentu. Bet par RS privatizācijas cenu varēšot spriest pēc padziļināta audita un novērtēšanas.

«Jā, menedžmenta kontrole var piederēt viņiem [Dalkia], bet ne pār stratēģiskiem lēmumiem! Tos ir jākontrolē abiem akcionāriem. Ko mēs no tā iegūtu? Pirmkārt, dome no francūžiem dabūs lielu naudu. Otrkārt, 51%, Rīgas siltuma piederētu mūsu kopuzņēmumam. Bet politiska lēmuma šobrīd nav un priekšvēlēšanu laikā to droši vien nepieņems, tādēļ ka ikviens solis šodien tiek politizēts,» saka A. Šlesers.

Dalkia ir nopietns uzņēmums, un nav šaubu, ka tas varētu pretendēt uz Rīgas siltuma vadīšanu, taču nav skaidrs, kāpēc pašvaldības akcijas ir jāatdod tieši Dalkia, komentējot darījumu, kurā Rīgas dome kā 49% Rīgas siltums uzņēmuma daļu īpašnieks plāno veidot kopuzņēmumu ar Dalkia, laikrakstam Diena norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars, vērtējot to kā mēģinājumu veikt privatizāciju "pa sētas durvīm".

Dalkia, kurai pieder 2% Rīgas siltuma daļu, iecerēts uzticēt uzņēmuma vadības grožus, pretī saņemot 14 miljonus latu un solījumus veikt ieguldījumus infrastruktūrā.

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Atsaucoties uz salstošo rīdzinieku pieprasījumu, a/s Rīgas siltums uzsāk aktīvo apkures sezonu, informē kompānija, norādot, ka šogad apkures tarifi nekļūs zemāki, bet nākamā gada apkures sezonā tie varētu samazināties par aptuveni 3%.

Šobrīd apkure ir pieslēgta vairāk nekā 50% Rīgas pilsētas ēku, un tuvāko dienu laikā ar apkuri būs nodrošināta lielākā daļa rīdzinieku, vēsta kompānijas paziņojums.

Rīgas siltums gan norāda, ka kompānija saskaras ar «nopietnu problēmu» - Rīgas iedzīvotāju parādiem. Septembrī kopumā nenomaksātie rēķini par apkuri Rīgā bija lielāki par pieciem miljoniem Ls, bet valstī kopumā pārsniedza 23,91 milj. Ls, liecina Latvijas Pašvaldību savienības dati. Risinot parādu problēmu, Rīgas siltums šogad plāno piesaistīt 18,5 milj. Ls īstermiņa kredītlīniju, lai apkures sezonā varētu savlaicīgi norēķināties par piegādāto enerģiju ar a/s Latvenergo un a/s Latvijas Gāze.

Rīgā vairāk nekā 89% objektu, kurus apkalpo a/s Rīgas Siltums, pārtraukta apkures sezona, tuvākajās dienās arī pārējie namu apsaimniekotāji iecerējuši pārtraukt apkuri, informē a/s Rīgas Siltums pārstāve Jana Roze.

Par apkures atslēgšanu vai pieslēgšanu var pieņemt lēmumu namu īpašnieks vai apsaimniekotājs, ņemot vērā iedzīvotāju vairākuma viedokli. Agrāk apkure tika atslēgta, ja vidējā diennakts temperatūra trīs dienas pēc kārtas bija augstāka par plus astoņiem grādiem, teikts a/s Rīgas Siltums paziņojumā.

Vidējā āra gaisa temperatūra šajā apkures sezonā bijusi +1,4 grādi pēc Celsija, kas ir par 1,8 grādiem siltāk nekā pērn, kad tā bija -0,4 grādi pēc Celsija.

Noslēdzoties apkures sezonai, salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu, nomaksas disciplīna nav būtiski mainījusies, šogad gandrīz par vienu procentpunktu labāka, pauda J. Roze.

Parādsaistības par patērēto siltumenerģiju AS Rīgas siltums vasaras laikā ir samazinājušās uz pusi, informē uzņēmuma Informācijas daļas vadītāja Jana Roze.

Precīzus skaitļus uzņēmums nenosauc, skaidrojot, ka Rīgas siltums strādā ar parādniekiem un parādu apjoms visu laiku mainās.

Uzņēmums novērojis, ka vasaras mēnešos tiek dzēsti aizkavētie ziemas maksājumi, un tieši pēdējos mēnešos vērojamas pozitīvas tendences parādu norēķinos.

Roze atgādināja, ka 2011./2012.gada apkures sezonā izrakstīto rēķinu nomaksas procents, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, bija vidēji par 2,5 procentpunktiem labāks.

Lai sāktu apkures sezonu, Rīgas siltums aicina ēku apsaimniekotājus un dzīvokļu īpašniekus norēķināties par patērēto siltumenerģiju.

Rīgas siltums piegādā siltumenerģiju 5235 dzīvojamiem namiem un 2187 nedzīvojamām ēkām.

Turpinot jau ilggadējo sadarbību, DNB banka piešķīrusi finansējumu Rīgas galvenajam siltumenerģijas piegādātājam – AS Rīgas siltums, informē bankas pārstāvji. 15 miljonus eiro lielais finansējums tiks izmantots uzņēmuma sezonālo nepieciešamību nodrošināšanai.

«Jau vairāk nekā 10 gadu veiksmīgi sadarbojamies ar AS Rīgas siltums, nodrošinot uzņēmumam apgrozāmos līdzekļus, kā arī finansējot investīciju projektus. Tādēļ esam īpaši gandarīti, ka arī šogad uzņēmums iepirkuma procedūras rezultātā izvēlējies DNB banku kā savu partneri. AS Rīgas siltums plāno kredītu izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas siltumapgādes aktuālajā sezonā nodrošinās uzņēmuma veiksmīgu darbību,» vēsta Lauris Macijevskis, DNB bankas viceprezidents.

AS Rīgas siltums valdes locekle Birute Krūze: «Mums ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar DNB banku. Piešķirtais finansējums nepieciešams uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Par piegādāto enerģiju AS Rīgas siltums tekoši jānorēķinās ar saviem piegādātājiem, savukārt siltumenerģijas lietotājiem par patērēto siltumu jānorēķinās līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, tādējādi piešķirtie līdzekļi ir svarīgi finanšu plūsmas stabilizēšanai. Šādu praksi uzņēmums īsteno nu jau vairākus gadus.»

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut apvienoties SIA Enerģijas risinājumi un SIA Dalkia Latvia, liecina KP lēmums.

Izvērtējot SIA Enerģijas risinājumi, SIA Dalkia un ar tām saistīto komersantu darbības veidus, KP secinājusi, ka abu apvienošanās dalībnieku darbības jomas nepārklājās, un viena apvienošanās dalībnieka sniegtie pakalpojumi nav aizvietojami ar otra tirgus dalībnieka pakalpojumiem.

Līdz ar to apvienošanās rezultātā viens tirgus dalībnieks, Dalkia īpašnieks, tiks aizstāts ar citu tirgus dalībnieku, nemainoties tirgus struktūrai.

Ņemot vērā lēmumā konstatētos apstākļus, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis jebkurā konkrētajā tirgū.

AS "Rīgas Siltums", sagaidot jauno apkures sezonu, kas parasti sākas oktobrī, ceturto reizi šogad samazinās siltumenerģijas tarifu, informē uzņēmumā.

Jaunais tarifs būs 39,77 EUR/MWh bez PVN, kas ir par 2% mazāks nekā iepriekš apstiprinātais siltumenerģijas tarifs - 40,46 EUR/MWh bez PVN.

Apzinoties Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko ietekmi, kas skar arī AS "Rīgas Siltums" klientu maksātspēju, un ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izveidoto pieeju, kas ļauj operatīvi reaģēt uz kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām, AS "Rīgas Siltums" siltumenerģijas tarifu sešu mēnešu laikā samazina ceturto reizi. Kopējais siltumenerģijas tarifa samazinājums gada laikā ir vairāk nekā 12 EUR par megavatstundu jeb 23%. Plānotais siltumenerģijas tarifs būs arī mazākais tarifs pēdējo četru gadu laikā.

Rīdziniekiem no 1.februāra siltums būs lētāks par 4,4%, salīdzinot ar janvāri, kas ir 42,81 lats par megavatstundu (Ls/mWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē Rīgas siltums.

Siltuma cena kļūšot zemāka arī martā un aprīlī, pateicoties samazinātajai dabasgāzes tirdzniecības cenai februārī un prognozēm nākamajiem diviem mēnešiem.

Rīgas siltuma padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka arī martā un aprīlī uzņēmums varēs samazināt siltuma cenu par 4,4%, salīdzinot ar janvāri, jo tiek prognozēts dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums arī šiem mēnešiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uzņēmums iesniedzis jauno siltumenerģijas tarifu projektu, kā rezultātā nākotnē siltums būs vēl par 3% lētāks, salīdzinot ar pašreizējo tarifu. Tas esot iespējams, pateicoties attīstītajiem zaļās enerģijas projektiem siltumcentrālēs Ziepniekkalns un Zasulauks.

A/s Rīgas siltums, SEB banka un Swedbank parakstījuši līgumus par īstermiņa finansējuma piešķiršanu kopumā par 16,5 milj. Ls, lai nodrošinātu uzņēmuma maksājumus apkures sezonas laikā.

SEB banka izsniegs uzņēmumam 9,5 miljonus latu ar termiņu desmit mēneši un Swedbank – septiņus miljonus latu ar termiņu seši mēneši.

«Piešķirtais finansējums nepieciešams uzņēmuma pamatfunkciju nodrošināšanai, lai aktīvās apkures sezonas laikā savlaicīgi norēķinātos par piegādāto enerģiju ar a/s Latvenergo un a/s Latvijas Gāze, tādējādi nodrošinot klientus ar nepārtauktu siltumapgādi,» skaidro a/s Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

«SEB banka jau vairāku gadu garumā sadarbojas ar a/s Rīgas siltums, nodrošinot uzņēmumam gan ikdienas finanšu pakalpojumus, gan ilgtermiņa finansējumu inovatīvo mērķu realizēšanai,» stāsta SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs. Ilgaliacīgu sadarbību ar a/s Rīgas siltums uzsver arī Swedbank pārstāvji.

Uzņēmums «Rīgas siltums» palīdzēs 230 atlaižamajiem siltumtehniķiem-atslēdzniekiem atrast jaunu darbu, intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Normunds Talcis.

Talcis skaidroja, ka šobrīd ir sākta darbinieku vērtēšana. Viņš apliecināja, ka «Rīgas siltums» palīdzēs atlaižamajiem darbiniekiem sagatavot CV, rekomendācijas vēstules, kā arī vērsīsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, caur to mēģinot viņiem piedāvāt jaunu darbu.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka šie speciālisti varēs atrast jaunu darbu.

Tāpat notiek pārrunas ar pašvaldības uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) par datumiem, kad jaunais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši līgumam pārņems «Rīgas siltuma» funkcijas.

Talcis atgādināja, ka «Rīgas siltums» turpinās piegādāt siltumu, bet vairs neveiks ēku iekšējo siltuma sistēmu apkalpošanu. Viņš skaidroja, ka otro funkciju uzņēmums atbilstoši Rīgas domes lēmumam ir veicis kopš 1996.gada, daudz investējot arī darbiniekos un tehniskajos līdzekļos.

Šā gada marta vidū Rīgas iedzīvotāji par patērēto siltumenerģiju Rīgas siltumapgādes uzņēmumam Rīgas siltums ir parādā desmit miljonus latu, informē Rīgas siltuma Informācijas daļas vadītāja Jana Roze.

Viņa sacīja, ka minētā summa ir 19% no šā gada apkures sezonā piegādātās siltumenerģijas, par kuru Rīgas siltums nav saņēmis samaksu.

Roze norādīja, ka 2011./2012.gada apkures sezona no oktobra līdz februārim, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir bijusi siltāka par 2,1 grādu, tāpēc patērētais siltumenerģijas daudzums samazinājies vidēji par 11%, savukārt vidējā vienas megavatstundas (MWh) siltumenerģijas cena no apkures sezonas sākuma ir par 11% lielāka nekā iepriekšējā gadā, kas ir saistīts ar dabasgāzes tirdzniecības cenas pieaugumu.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka rēķini par patērēto siltumenerģiju laika posmā no 2011.gada oktobra līdz 2012.gada februārim atšķiras tikai par 0,1%. Savukārt maksājumu disciplīna ir līdzīga vai vienāda kā iepriekšējā laika periodā, piebilda Rīgas siltuma pārstāve.

Ja Latvenergo nesamazinās cenu par siltumenerģiju, var sanākt, ka Rīgas siltumam to būs lētāk ražot pašam. Tā intervijā Db norādīja viena no Rīgas siltuma akcionāruzņēmuma Dalkia Latvijas pārstāvniecības vadītājs Guntars Kokorēvičs. Viņš arī pauda uzskatu, ka šā uzņēmuma pilnīga privatizācija ir tikai laika jautājums.

Jūs esat paziņojis, ka Dalkia kopā ar Rīgas domi gatavojas veidot kopuzņēmumu, kam piederētu vairāk nekā 50% energokompānijas Rīgas siltums (RS) akciju. Kāpēc?

Pirmām kārtām jāteic, ka tā bija domes iniciatīva, ar kuru tā vērsās pie mums. Sākotnēji domei bija vēlme iegādāties mums piederošos 2% RS akciju. Kad mēs un arī Ekonomikas ministrija atteicāmies domei pārdot savas akcijas, tika apsvērti modeļi, ar kuru palīdzību tā varētu sasniegt savus mērķus bez papildu akciju iegādes. Tādā veidā mēs nonācām pie šā sadarbības modeļa — Rīgas dome un Dalkia apvieno savus spēkus, lai izveidotu stratēģisko investoru, kurš turpmāk uzņemtos atbildību par šo uzņēmumu. Te ir runa par investīcijām, attīstības stratēģiju utt.

Pērnā gada martā atsevišķi darbinieki, iespējams, Rīgas siltumapgādes uzņēmumā Rīgas siltums (RS) saņēmuši 12-16 tūkstošus latu, liecina informācija, kuru sociālajā tīklā Twitter publicējusi kāda persona, kuras rīcībā varētu būt datu kopijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), ziņo BNS.

Saskaņā ar publiskoto informāciju, viena persona 2009.gada martā saņēmusi 16 tūkstošus latu, divas- 12 tūkstošus latu, bet vēl viena- 11,9 tūkstošus latu.

Sociālā tīkla lietotājs neo4ata norāda, ka