Marts ir tikai trešais mēnesis, kopš veikala atvēršanas, un esam nosprauduši skaidru mērķi - turpmāko divu gadu laikā atpelnīt investīcijas. Šobrīd izskatās, ka tas arī izdosies, stāsta mežģīņu veikala Lace to Love īpašniece Evita Robežniece.

«Jau divus gadus sadarbojos ar Latvijas vadošajiem dizaineriem, tāpēc ir izpratne par to, kas ir sezonalitāte, kad pieprasījums ir lielāks, kad – mazāks. Rēķināmies ar to un prognozējam, ka jau trešajā darbības gadā gūsim peļņu,» viņa atklāj.

«Noteikti vēlamies atvērt vēl kādu veikalu, bet vispirms, protams, jāiegūst stabilitāte ar šo. Vasaras vidū uzsāksim potenciālo tirgu izpēti, jo vēlamies atvērt veikalu kādā no kaimiņvalstīm vai Lielbritānijā. Šobrīd ir pietiekami plašs produkcijas klāsts, lai atvērtu vēl kādu veikalu,» skaidro uzņēmēja.

Viņa raugās ārvalstu virzienā, jo Latvijā nav pieprasījuma pēc vēl viena šāda veikala: «Lace to Love ir specifisks, konkrētas jomas veikals - ja var atvērt vairākus audumu veikalus dažādās Latvijas pilsētās un pieprasījums būs vienmēr, tad mežģīnes tomēr ir ļoti specifiska lieta, tas ir papildmateriāls, ko iegādājas krietni mazāks patērētāju loks. Neplānojam atvērt veikalu reģionos, jo dati liecina, ka mazākajās pilsētās ir zemāka pirktspēja, un mežģīnes tomēr nav pirmās nepieciešamības prece.»

#Nokļūstot pirktāko grāmatu topu augšgalā, romāns Saplēstās mežģīnes sabiedrībā raisīja plašu ažiotāžu.

Nokļūstot pirktāko grāmatu topu augšgalā, romāns Saplēstās mežģīnes sabiedrībā raisīja plašu ažiotāžu. Lai gan diskusijas par pērnā gada bestselleru vēl nav rimušās, šonedēļ grāmatnīcu plauktos nonācis jau otrais Karīnas Račko erotiskais mīlas stāsts – Debesis pelnos

Zobārste, pasniedzēja un rakstniece intervijā DB atklāj, ka prognozēt, kādi būs šīs grāmatas panākumi, ir ļoti grūti, taču liela tirāža nekad nav bijis viņas pašmērķis – viņa turpinātu rakstīt arī tad, ja manuskripti netiktu izdoti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko, jūsuprāt, skaidrojama romāna Saplēstās mežģīnes pārsteidzošā popularitāte?

Vakar tika pasniegtas Baltijas sabiedrisko attiecību balvas Baltic PR Award. No 30 balvām 25 tika Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūrām.

Šogad žūrijā piedalījās virkne ārvalstu PR ekspertu, bet klātienē darbus vērtēja trīs žūrijas locekļi – žūrijas priekšsēdētājs Ričards Linings (Richard Lininng), Dānijas PR asociācijas viceprezidents Koenrāds van Hasselts (Koenraad van Hasselt) un Volkswagen korporatīvās atbildības un ilgtspējīgas attīstības vadītājs Dr. Gerhards Pretoriuss (Dr. Gerhard Prätorius).

Baltic PR Awards 2009 uzvarētāji:

Korporatīvā un biznesa komunikācija

1. Santehniķu diena

Izpildītājs: Shark Media

Klients: Laufen CZ s r.o.

2. Swedbank ienākšana Latvijā – Hansabankas jaunais vārds

Mežģīņu veikala Lace To Love izveidē investēti ap 20 000 eiro, ko plānots atpelnīt divu gadu laikā, teikts paziņojumā medijiem.

Veikala atklāšana Ģertrūdes ielā notika trešdien, 13.janvārī. Tā izveidē ieguldīti gan personīgie līdzekļi, gan piesaistītās investīcijas. Veikals piedāvā vairāk nekā 600 mežģīņu veidus - gan mežģīņu audumus un mežģīņu maliņas, gan arī nelielā apjomā tillu un satīnu.

«Skaistas mežģīnes ir mana vājība, un mīlestība pret tām aizsākās pirms trīs gadiem kā hobijs. Mežģīnes pauž sievišķību un valdzinājumu, tā ir mana sirdslieta. Ar Lace To Love sievietēm vēlos piedāvāt plašāko kvalitatīvu mežģīņu sortimentu Latvijā. Veikalā pieejama šuvēja, kura spēs skaisti ietērpt jebkuru mūsu klienti, pārvēršot mežģīnes pasakainos tērpos,» stāsta zīmola Lace To Love veidotāja Evita Robežniece.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Kāzu ielūgumos tiek iekļautas mežģīnes ne tikai no auduma, bet arī no papīra, tāpat popularitāti gūst arī tautiskie motīvi.

Kad izlemts rīkot kāzas, ciemiņiem jāizsūta ielūgumi, kurus var iegādāties jau ar standarta dizainu vai arī izdomāt ko īpašu un tad doties pie ielūgumu izgatavotājiem ar savām vēlmēm. Kā liecina laikraksta Dienas Bizness aptauja, kāzu ielūgumu cenas var svārstīties no viena eiro un pārsniegt 10 eiro, taču vidējā cena ir aptuveni 3-7 eiro.

Patlaban modē ir tautiskie ielūgumi, kuros ietverts lins, mežģīnes, latvju raksti, aukliņas, tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka arvien vairāk latvieši apzinās un novērtē savas vērtības, veidojot ielūgumus, pamanījusi SIA Puse Plus biroja vadītāja Lelde Baņģe, piebilstot, ka, izmantojot latvietim tuvos materiālus, jaunie pāri cenšas ielikt savā turpmākajā nākotnē spēcīgas saknes un vērtības. Tam piekrīt arī pārējie aptaujātie kāzu ielūgumu izgatavotāji, kas norāda, ka ielūgumi tiek veidoti smalki, tie netiek pārsātināti ar dažādiem dekoriem. «Ielūgumus gatavoju jau vairākus gadus, tāpēc droši varu apgalvot, ka ar katru gadu kāzu ielūgumu izvēle kļūst izsmalcinātāka,» novērojusi mājaslapas Jūsu svētkiem īpašniece Baiba Riežniece. Viņa stāsta, ka arvien populārāk ielūgumos kļūst izmantot papīra griešanu un papīra mežģīņu veidošanu, tādējādi padarot ielūgumus īpaši smalkus, elegantus un romantiskus.

Lai arī sievietēm Latvijā ir pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbību nekā vīriešiem, tomēr tieši viņi ir apņēmīgāki savu plānu īstenošanā, noskaidrots septītajā Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā AGER 2016, ko ceturtdien prezentēja Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas.

Vienlaikus ir ievērojami pieaugusi sieviešu noturība pret sociālo spiedienu – pusi dāmu neatturētu tuvinieku iebildumi, realizējot mērķi par sava uzņēmuma dibināšanu.

Kopumā Latvijā 87% sieviešu un 82% vīriešu ir pozitīva attieksme pret uzņēmējdarbību, taču vien 40% dāmu un 60% kungu var sevi iedomāties uzņēmēju lomā. Līdzīgas atšķirības abu dzimumu attieksmē pret savu biznesu ir arī citviet pasaulē. Mainīgs vien ir pašu sieviešu viedoklis par uzņēmējdarbību – Dānijā pat 95% sieviešu pret to attiecas pozitīvi, kamēr Turcijā līdzīgi domā vien 40% aptaujāto.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors un profesors Anderss Pālzovs (Anders Paalzow) konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas secināja, ka izaicinājums un iespēja vienlaikus ir lielā starpība starp sieviešu vispārīgi pozitīvo attieksmi pret uzņēmējdarbību un salīdzinoši nelielo daļu, kuras spēj sevi iedomāties kā uzņēmējas. Tāpēc izaicinājums ir iedrošināt pozitīvo attieksmi pārvērst rīcībā. Zinot, ka Latvija ir starp valstīm, kur vadītāju amatos ir salīdzinoši daudz sieviešu, redzu, ka sieviešu-uzņēmēju jomā Latvijai ir liels, nerealizēts potenciāls.

Par godu Starptautiskajai tualetes dienai, kas tiek atzīmēta novembrī, Villeroy&Boch kopā ar Gustavsberg un nozares ekspertiem izveidojis Latvijā gaumīgāko publisko dāmu un kungu istabu topu.

Kā labākais tualetes projekts Latvijā tika atzīts restorāns VillAmor Rīgā. Otrajā vietā Liepupes muiža, bet trešajā vietā Mālpils muiža.

Ceturto vietu ieņem restorāns Annas dārzs, 5. vietu – restorāns MIO, 6. vietu – Jonathan SPA Amatciemā, 7. vietu – restorāns Aqua Luna, 8. vietu – Bibliotēka No.1, 9. vietu – restorāns Fazenda Bazārs Siguldā un topu noslēdz Kuldīgas novada muzejs.

Kopumā eksperti vērtēja vairāk nekā 40 pieteiktās vietas Latvijā.

«Patiess gandarījums, ka Latvijā sabiedriskās vietās arvien vairāk piedomā pie tualetes interjera, nevis tikai pie centrālo telpu dizaina. Visi topā iekļautie projekti ir gaumīgi un ataino šī brīža tendences. Šobrīd modē ir grezna klasika ar modernā interjera elementiem vai tieši pretēji – vienkāršs skandināvu funkcionālisms,» komentē žūrijas eksperte Indra Salcēviča.

Dāmu salons "Bonbon Shoes", kas diktē apavu modes tendences, paplašina pārdošanā esošo apavu zīmolu klāstu un piedāvā šīs sezonas aktualitāti - iešļūcenes ar slēgtu vai atvērtu purngalu jeb babušas un mulles.

Šobrīd salonā var iegādāties 11 dažādu zīmolu apavus, populārākie no tiem ir "Pedro Garcia", "Chie Mihara" un "Pura Lopez". Šie spāņu zīmoli ir iekļauti veikala sortimentā jau 13 gadus, kopš pašiem tā pirmsākumiem. Drīzumā "Bonbon Shoes" kolekciju papildinās jauns apavu zīmols "Pretty Ballerinas," sola veikala saimniece Jana Lindberga.

Tām dāmām, kuras vēlas šavasar būt īpaši stilīgas, J. Lindberga iesaka izvēlēties mulles un babušas. "Šos apavus, kas iemieso sevī bezrūpību un atbrīvotāku dzīves stilu, var valkāt arī kopā ar biznesa apģērbu. Ja sieviete grib trāpīt modes naglai uz galvas, tā būs īstā izvēle," vērtē apavu modes eksperte.

Viņa stāsta, ka maija otrajā nedēļā, kad veikals vēris durvis pēc dīkstāves, bijis necerēti liels pircēju pieplūdums. "Šurp plūda sieviešu bari, bija arī tādas dāmas, kuras iegādājās vairākus kurpju pārus. Krīzes laikā, sēžot mājās, nervi bija pazaudēti un nauda ietaupīta, tāpēc dāmas vēlējās sevi apbalvot par izturību un iepriecināt, iepērkoties," secina "Bonbon Shoes" zīmola radītāja, atzīstot, ka gadu gaitā iegūto pastāvīgo klientūru īpaši novērtējusi COVID-19 pandēmijas laikā.

#Maigi audumi, sievišķīgas krāsas un mežģīnes ir tikai palīginstrumenti, jo visam pāri ir apģērbu siluets.

Zīmola Ameelija rokraksts ir sievišķība; tā izstaro no ikkatra Diānas Sipkovskas-Romānes radītā apģērba

Maigi audumi, sievišķīgas krāsas un mežģīnes ir tikai palīginstrumenti, jo visam pāri ir apģērbu siluets.

Biznesa idejas pirmie iedīgļi viņai parādījušies līdz ar meitas Amēlijas piedzimšanu pirms pieciem gadiem. Kad meitai bija jāsāk iegādāties biezenīši burciņās, Diānai radās doma, ka tās var pārtapt par kaut ko vairāk. «Apdarināju tās ar mežģīņu lentēm, un radās mīlīgi mājas dekori – svečturīši. Un tad idejas nāca viena pēc otras. Izdomāju apcakot arī zeķes, getras, tad lietussargus, somas, cimdiņus. Visu, ko uztaisīju, atrādīju internetā, un, ja kādam bija interese, tas varēja pieteikties. Tagad es šuju kleitas, svārkus, kostīmus, mežģīņu aprocītes, pa retam arī šo to bērniem. No aksesuāru šūšanas vismaz pagaidām esmu pagājusi maliņā,» stāsta Diāna, kuras dzimtā pilsēta ir Valmiera.

Veļas materiālu ražotāja SIA Lauma Fabrics plāno šogad attīstībā ieguldīt 1,1 miljonu latu, bet turpmāk – vismaz 1,5 miljonus latu gadā.

Šogad SIA Lauma Fabrics plāno sasniegt 23,3 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 1,2 milj.Ls vairāk nekā 2011.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 22,1 miljons latu.

«Kopumā aizvadīto gadu vērtējam pozitīvi, tas noslēgts saskaņā ar plānoto budžetu. Lai sasniegtu nospraustos mērķus, mēs ne tikai kāpinājām apgrozījumu esošajos un jaunos tirgos, bet arī īstenojām vairākus optimizācijas un energoresursu taupības pasākumus. Mums izdevās saražot un pārdot vairāk produkcijas, patērējot ievērojami mazāk energoresursus nekā pērn, kā rezultātā uzņēmums sasniedza plānoto peļņu un varēja atsākt investēt uzņēmumā,» norāda uzņēmuma ģenerāldirektors Edijs Egliņš.

«Katra sieviete būtu pelnījusi, ka pirmais, kas pieskaras viņas kailajai pēdai no rīta, ir mežģīnes,» vienojušās senioru uzņēmumā Lude strādājošās dāmas.

Sociālajā uzņēmumā Lude, kurā tiek nodarbināti seniori, tapuši pirmie paklāji, kuru izejmateriālu veido Latvijas apakšveļas ražotāju Rosme un Lauma Lingerie ražošanas pārpalikumi – mežģīnes.

Tāpat Lude paklāju ražošanā izmanto arī zīmola ZIB trikotāžas atgriezumi.

Izmantojot Latvijas tekstiluzņēmumu ražošanas pārpalikumus, katra paklāja ražošanā tiek izglābti aptuveni divi kilogrami potenciālu atkritumu, kas citādāk nonāktu izgāztuvē, pauž Lude pārstāvji.

Ņemot vērā atkritumu izmantošanu ražošanā, Skandināvijā Ludei piešķirta Kvalitātes inovāciju gada balva.

Kāzas Latvijā šobrīd biežāk nekā agrāk rīko brīvā dabā, tādēļ līgavas izvēlas vieglas, plīvojošas un kustību neierobežojošas kleitas.

Šajā sezonā priekšroka tiek dota klasiskajiem modeļiem, kas papildināti ar mežģīnēm, taču ir bez liekiem dekoriem. Jaunas vēsmas kāzu kleitu modē ir apmetņi un pēc individuāla pasūtījuma veidotas matu rotas.

Vienkāršība, kvalitāte

Jauno līgavu stils pašreiz ir lakonisks, bez liekām detaļām – grezni izšūti audumi un smalki dekori atlikti malā, jaunākās tendences raksturo kāzu kleitu dizaineri un salonu pārstāvji. Lielāka uzmanība tiek pievērsta kleitu audumam un aizvien biežāk topošās līgavas nāk jau ar gataviem attēliem, kā kleitai jāizskatās, un zina, kādi aksesuāri tai piestāvēs.

Pirmajos astoņos darbības mēnešos SIA Emme Latvia secinājusi, ka ideja par itāliešu kompanjonu piesaisti ir izrādījusies veiksmīga. Uzņēmuma apgrozījums šajā laikā ir sasniedzis 625 tūkstošus eiro.

No Itālijas atvestās iekārtas dod iespēju Liepājā ražot modernas un konkurētspējīgas izšūtās mežģīnes, norāda uzņēmums. SIA Emme Latvia mārketinga un pārdošanas daļas vadītāja Inga Āreniece-Podiņa konstatējusi, ka tirgus pieprasa aizvien greznākas izšūtās mežģīnes.

SIA Emme Latvia produkciju pasūtot veļas šūšanas uzņēmumi gan austrumu, gan rietumu tirgū. Aptuveni 80% no saražotā izšuvuma šobrīd tiek eksportēti, bet 20% paliek vietējā tirgū. Uzņēmuma ražoto produkciju izmantojot arī Liepājas veļas ražotāji.

Jūlija sākumā SIA Emme Latvia kopīgā stendā ar Lauma Fabrics piedalījās vadošajā audumu ražotāju izstādē Intefiliere Paris 2012, kur prezentēja savu jaunāko kolekciju.

Sieviešu veļas ražotāja SIA V.O.V.A. pievērsusies greznākas un krāsainākas veļas kolekciju izstrādei, jo tieši šādai veļai esot audzis pieprasījums.

Sākoties ekonomiskajai krīzei, veļas ražotāji prognozēja pircēju maksātspējas kritumu un loģiski secināja, ka jāražo vairāk klasiskās līnijas kolekcijas, kas nav pakļautas mainīgajai modei, DB pastāstīja SIA V.O.V.A. līdzīpašnieks Vladimirs Zozuļa. Tomēr pērnais gads apliecinājis, ka krīzē sievietes meklē krāsaināku, greznāku veļu, gan saglabājot vēlmi iegādāties to par zemāku cenu.

Tāpēc 2010. /2011. gada ziemai un 2011. gada pavasarim uzņēmuma dizaineres izstrādājušas jaunas kolekcijas atbilstoši pieprasījumam. Klientu konferencē SIA V.O.V.A. modeles demonstrēja 50 kolekcijas, no kurām klienti izvēlas tās, ko uzņēmums ieviesīs ražošanā. Konferencē piedalījās uzņēmuma pasūtītāji no Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Francijas un Vācijas. Pasaules modes tendences šogad diktē atgriešanos 20. gs. 50. gados, pastāstīja SIA V.O.V.A. dizainere Oksana Savicka. Augsts viduklis, greznas mežģīnes - Brižitas Bardo un Džinas Lolobridžidas tēli. Savukārt krāsu galerijā blakus klasikajai melnajai un baltajai krāsai šogad veļa būs arī tumši zila, koraļļu krāsas, oranža. No veļas materiāliem topā ir samts, arī satīns un smalkas mežģīnes. Lielāko daļu moderno izejmateriālu SIA V.O.V.A. iepērk no veļas materiālu ražotāja SIA Lauma Fabrics.

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Slavenā Krievijas tenisiste Marija Šarapova pēc ceturtdien gūtā panākuma Austrālijas atklātā čempionāta otrajā kārtā pār Anastasiju Sevastovu neslēpa, ka viņai allaž klājies grūti spēlēs pret Latvijas dāmu tenisa otro raketi.

Turnīrā ar 14.numuru izliktā Sevastova cieta zaudējumu divos setos ar rezultātu 1-6, 6-7 (4:7).

Abām tenisistēm šī bija trešā savstarpējā tikšanās, abus iepriekšējos mačus aizvadot pērn septembrī, kad nācās spēlēt sīvas trīs setu cīņas.

Šoreiz uzvaras gūšanai pietika ar diviem setiem.

«Man pret viņu [Sevastovu] allaž bijuši sarežģīti mači, jo viņa spējusi man sagādāt lielas problēmas. Iepriekšējā cīņā uzvarēju, taču ar lielām grūtībām trešā seta taibreikā. Kad pretiniece otrajā setā atspēlēja breiku, pie sevis jau nodomāju, ka arī šoreiz būs trīs seti. Zināju, ka man jau no paša sākuma jāspēlē labi, kas arī izdevās,» pēc mača sacīja Šarapova.

Ceturtdien Melburnā ir ļoti karsts, termometra stabiņam tuvojoties 40 grādu atzīmei, tāpēc Šarapova uzsvēra, ka bija svarīgi cīņu neievilkt garumā.

Labrīt!

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka šodien Vidzemē gaidāms pirmais sniegs.

Iespējams, vienīgais dāmu tandēms, kas ražo vannas, meklējams Latvijā. Anata Balode un Evita Kuzma daudz iespaidojušās no Itālijas, un vannas ir veltījums šai valstij. DB šorīt raksta par abu dāmu pieredzi, radot uzņēmumu CasaDiVanna Ogrē.

Paredzams, ka sociālā nodokļa samazinājums tikai nedaudz mīkstinās minimālās algas pieauguma sitienu pa uzņēmēju makiem. Uzņēmēji norāda, ka valsts mazo algu darba devējiem, samazinot sociālā nodokļa likmi, bet palielinot minimālo algu, faktiski palielina izmaksas.

Latvijas velosipēdu ražotājs Ērenpreiss velosalona izveidē investējis 10 tūkstošus eiro, informē uzņēmuma pārstāve Ance Pudāne.

«Pēc jau divu kolekciju izlaišanas pasaulē un kopumā 5 gadu darba esam stipri strādājuši pie jaunu velosipēdu izstrādes un ražošanas, un esam papildinājuši savu kolekciju ar 4 jauniem velosipēdiem – mūsu tā sauktajiem pilsētas putniem – kungu un dāmu sudrabpelēkajiem Zvirbuļiem (angliski Sparrow) un citrona un tirkīza toņu dāmu velosipēdiem Žubītēm (Finch),» stāsta Ērenpreiss vadītājs Toms Ērenpreiss.

Ērenpreiss līdz ar jauna velosalona atklāšanu Tērbatas ielā, Rīgā no 18. jūnija piedāvās jaunos velosipēdus, kā arī jau esošo kolekciju. Velosalons būs arī kā krustpunkts un kultūras telpa – tajā plānots rīkot dažādus tematiskus pasākumus.

Jaunie velosipēdi veidoti pēc labākajām Ērenpreisa markas tradīcijām – formās klasiski eleganti, bet vienlaikus – arī vienkārši un izturīgi, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc vairāk nekā 70 gadu pārtraukuma Rīgā atdzimusi leģendāro Ērenpreisa divriteņu ražošana. Vakar pirmie velosipēdi izbrauca Rīgas ielās. Kādreiz slavenās velosipēdu fabrikas dibinātāja Gustava Ērenpreisa pēdās pirmos soļus ir spēris viņa brāļa mazmazdēls Toms Ērenpreiss.

Ērenpreisa velosipēdu jaunā paaudze ceļu pie saviem nākamajiem entuziastiem aizsāk ar četriem modeļiem – Gustav, Tom, Greta un Paula. Diviem kungu velosipēdiem piešķirtie Gustava un Toma vārdi komentārus neprasa – te ir atpazīstams Gustavs Ērenpreiss un šā stāsta galvenais varonis Toms Ērenpreiss. Arī dāmu velosipēdam Grēta vārds piešķirts ar vēsturisku atskaņu – Grēta Garbo 30. gados esot bijusi Gustava Ērenpreisa mīļākā aktrise. «Paula - tas ir vienkārši skaists meitenes vārds. Tas ir stāsts, kas vēl jāpiepilda,» teic Toms.

Latvijas tenisiste Anastasija Sevastova svētdien ASV atklātā čempionāta astotdaļfināla spēlē pret pieckārtējo Grand Slam turnīru uzvarētāju Mariju Šarapovu nodemonstrēja savu raksturu un aukstasinību, izcīnot uzvaru trīs setos un otro gadu pēc kārtas sasniedzot šo sacensību ceturtdaļfinālu.

Fotogalerija skatāma augstāk!

Sevastova grūtā cīņā, kura ilga divas stundas un 18 minūtes, svinēja uzvaru ar 5-7, 6-4, 6-2.

Turnīrā ar 16.numuru izliktā Sevastova, kura pasaules rangā atrodas pozīciju zemāk, pērn ASV atklātajā čempionātā aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, savukārt kādā no Grand Slam turnīriem viņa labāko 16 skaitā spēlēja trešo reizi karjerā, astotdaļfinālā cīnoties arī 2011.gada Austrālijas atklātajā čempionātā.

Par ceturtdaļfināla sasniegšanu Sevastova nopelnījusi 430 WTA ranga punktus, kas viņai ļaus saglabāt vietu pasaules ranga 20 labāko skaitā arī pēc šī turnīra beigām.

Nākamajā kārtā, kurā notiks jau cīņa par pusfinālu, Sevastova tiksies ar amerikānieti Sloeinu Stīvensu, kura rangā ir 83.vietā. Stīvensa svētdien ar 6-3, 3-6, 6-1 uzvarēja vācieti Jūliju Gērgesu, kurai turnīrā bija 30.numurs, bet rangā viņa ir trīs pozīcijas zemāk.

No šā gada 11.septembra līdz 30.septembrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs apskatāma izstāde Vīrietis manā dzīvē. «Tas būs vēl interesantāk kā slepus šķirstīt sievas dāmu žurnālu,» mākslinieces sola vīriešiem, kuri esot īpaši gaidīti kā izstādes apmeklētāji.

Izstādē piedalās 10 jaunas mākslinieces: Zane Balode, Katrīna Gaile, Velta Ķešāne, Alise Mediņa, Ieva Pētersone, Arta Skuja, Laura Tolpežņikova, Liene Ūlande, Viktorija Valujeva un Laura Vecmane.

Kā norāda izstādes autores, atšķirībā no daudzām izstādēm, kurās kultūras demogrāfiskā stāvokļa un sagadīšanās pēc piedalās tikai meitenes, šīs izstādes koncepcija stingri nosaka, ka tajā piedalīsies tikai sievietes, kuras savstarpēji saista draudzība. «Mūsu starpā ir notikušas karstas diskusijas par izstādes nosaukumu, aptuveni puse mākslinieču to atzina par pārāk vulgāru un nepietiekami intelektuālu, toties laiks pierādīja, ka nosaukumam ir viena laba īpašība: to dzirdot, jebkuram potenciālam skatītajam sejā atplaukst smaids un raisās labvēlīgas vai ironiskas, vai vienaldzīgas replikas,» norāda mākslinieces.

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko, kā jau tika prognozēts, beigusi sadarbību ar spāņu treneri Anavelu Medinu-Garrigesu, uz 15 nedēļām nolīgstot pieredzējušo austrāliešu speciālistu Deividu Teiloru, kurš karjeras laikā trenējis daudzas dāmu tenisa slavenības, lielākos panākumus gūstot ar savu tautieti Samantu Stosuru.

Par Ostapenko treneri Medina-Garrigesa kļuva šī gada pavasarī un jau neilgu laiku vēlāk palīdzēja Latvijas sportistei sensacionāli triumfēt Francijas atklātajā čempionātā. Savukārt oktobrī tika ziņots, ka no nākamā gada janvāra Medina-Garrigesa kļūs par Spānijas izlases kapteini Federāciju kausā, un jau tad tika prognozēts, ka viņas sadarbība ar Ostapenko beigsies.

«Ar Anavelu sadarbība ir beigta un nākamsezon ar viņu neturpināšu strādāt,» ceturtdien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja Ostapenko. «Galvenā trenere vienmēr būs mamma, savukārt tagad divas nedēļas trenējos kopā ar austrālieti Deividu Teiloru.»

Vienošanās ar Teiloru panākta uz 15 nedēļām, pēc tam lemjot par sadarbības turpināšanu.

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.