Ražošana

Dāņi Latvijā medī darbiniekus cūkkopības kompleksam Krievijā

Gunta Kursiša, 26.05.2014

Jaunākais izdevums

Krievijas pilsētā Ufā bāzēts lopkopības uzņēmums Maksimovsky Latvijā meklē darbiniekus ar pieredzi lopbarības ražošanā, kautuvēs un cūkkopībā, liecina Latvijas Avīzē publicētais darba sludinājums.

Sludinājumā norādīts, ka interesentiem savu CV jāiesniedz Dānijas vēstniecībā. Viens no Dānijas vēstniecības uzdevumiem ir palīdzēt Dānijas uzņēmumiem, tostarp, arī meklējot darbiniekus, Db.lv stāstīja vēstniecības pārstāve Inese Leja – Rafaela.

Kopumā tiek meklēti desmit darbinieki, un, kā liecina informācija sludinājumā, vakances pieejamas «darbiniekiem primārajā ražošanā», «menedžeriem primārajā ražošanā» un «servisa menedžeru» amatos.

Ufā, Bakšīrijā esošais cūkkopības komplekss grasās paplašināties reģionā, tādēļ tam nepieciešami jauni darbinieki, liecina sludinājumā paustā informācija. Uzņēmuma īpašnieki ir no dažādām valstīm, taču kompānijas vadībā ir Krievijas un Dānijas pilsoņi. Ferma saražo aptuveni 90 tūkstošus cūku gadā. Šogad jūlijā darbu sāks jauna lopbarības ražotne, kuras jauda plānota 30 tūkstoši tonnu gadā. Pašlaik kompleksa kautuves jauda ir 500 cūkas vienā maiņā. Tāpat 2014. gadā APK Maksimovsky plāno uzsākt atkaulošanu, gaļas izciršanu un pakošanu.

Cilvēkiem darbam cūkkopības kompleksā tiek prasīta vidējā vai augstākā izglītība, labas krievu valodas zināšanas, kā arī potenciāls būt par komandas līderi. Par priekšrocību tiks uzskatīta iepriekšēja pieredze atkaulošanā, uzturzinībās vai citās atbilstošās sfērās.

Krievijas cūku ferma sola atkalgojumu no tūkstoš līdz trīs tūkstošiem eiro mēnesī atkarībā no pozīcijas vai kvalifikācijas. Uzņēmums sola pilnībā segt dzīvošanas izmaksas, kā arī ik trīs mēnešus apmaksāt aviobiļeti reisā Ufa-Rīga-Ufa. Līgumu plānots slēgt uz trim gadiem.

APK Maksimovsky dibināts 2007. gada aprīlī, un nesen uzņēmums piesaistījis Rietumvalstu investorus, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu situācija cūkkopības sektorā šogad vērtējama kā laba, savukārt jau tuvākajos gados nozarē tiek prognozēts uzplaukums, kas skaidrojams ar jau patlaban veiktajām investīcijām un pieprasījuma pieaugumu tirgos.

Šādas prognozes izskanēja ES lauksaimnieku organizācijas Copa/Cogeca cūkgaļas ražotāju darba grupā, kurā kā eksperts no Latvijas ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra Lauku tīkla atbalstu piedalījās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Dzintars Veide.

Viņš norāda - neraugoties uz sarežģītajām tirgus attiecībām ar Krieviju un Ķīnu, kas skar tieši cūkgaļas sektoru, situācija cūkkopības sektorā vērtējama kā laba.

Vidējā cena par cūkas kautsvaru ES septembrī bija 1,90 eiro par vienu kilogramu, un tā bija augstākā kopš 1997.gada. Savukārt decembrī cena par cūkas kautsvaru ir vidēji 1,70-1,75 eiro, kas arī vērtējama kā laba. Tiek prognozēts, ka šāda cena varētu saglabāties arī līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs, tādēļ šīs nozares saņems atbalsta maksājumus, liecina Lauku atbalsta dienesta informācija.

Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās.

Piena ražošanā tie samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados; liellopu audzēšanā tie samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Savukārt cūkkopībā ienākumi šajā periodā bija samazinājušies par 11,2% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem 2019. gadā no aprīļa līdz jūnijam.

Līdz ar to Lauku atbalsta dienests sācis izvērtēt informāciju par tiem piena ražotājiem un liellopu audzētājiem, kuri var saņemt vienreizēju valsts atbalstu ienākumu stabilizēšanai. Tiklīdz tiks saņemti dati no Lauksaimniecības datu centra, dienests pārskatīs, vai atbalsta pretendenti atbilst saņemšanas statusam – vai uz 2019.gada 31. decembri saimniecības vai uzņēmumi nav nonākuši grūtībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumā Druvas Unguri reģistrēts līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums; sasaukta valdības ārkārtas sēde

LETA, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Druvas Unguru cūku likvidācijai piešķir 367 000 eiro, darbs varētu ilgt deviņas dienas

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads cūkaudzētājiem sākas ar smagu ekonomisku pārbaudījumu – par katru izaudzēto un pārstrādei nodoto dzīvnieku audzētājiem, ievērojot visas izmaksas, jāpiemaksā vismaz 15 eiro.

«Ar nepacietību gaidām jauno valdību, lai runātu par nozari. Cūkkopība ir viena no tām, kuru Eiropas Savienībā atbalsta tikai nacionālās valdības,» Dienas Biznesam uzsvēra Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Pagājušā gada neražas dēļ lopbarības graudu cenas sasniegušas 200 eiro par tonnu, savukārt cūkas dzīvsvarā nemaksā vairāk par 900 eiro tonnā. Papildus ekonomiskajām grūtībām Āfrikas cūku mēris(ĀCM) turpina uzvaras gājienu Latvijā, pārņemot pēdējās no sērgas brīvās teritorijas Lejaskurzemē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Krīzes cirvis karājas virs visas Latvijas cūkkopjiem

Dienas Bizness, 22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūku audzēšanas nozare šobrīd tiekot «sista» no visām pusēm: «To vājinājis ne tikai [Āfrikas cūku] mēris, bet arī Krievijas noteiktais embargo, taču par to neviens nerunā, jo cūkgaļu pa taisno uz Krieviju nevedām. Aptuveni 20 procentu Latvijā audzētās cūkgaļas eksportēja uz Poliju, Lietuvu, no kurienes tā nonāca Krievijā desu un citu izstrādājumu veidā. Situāciju vēl skaudrāku dara tas, ka atlikumi paliek arī citās dalībvalstīs, Eiropas iekšējā tirgū, līdz ar to lēta cūkgaļa tagad no Vācijas, Polijas, Lietuvas veļas uz Latviju. Cena krīt dramatiski - aptuveni par desmit centiem nedēļā - un kropļo konkurenci. Situācija pašmāju cūkaudzētājiem arvien pasliktinās,» laikrakstam Diena atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Viens no skaudrākajiem stāstiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri ir par kādu Krāslavas novada jaunsaimnieku. «25 gadus vecajam puisim nesen nomira tēvs, un viņš, tikko beidzis universitāti, uzņēmās vadīt visu lielo saimniecību - lai tikai nenāktos cilvēkiem uzteikt darbu. Taču ĀCM dēļ nācās iznīcināt gandrīz visas 200 cūkas, un saimnieka lēstie zaudējumi ir 72 tūkstoši eiro, turklāt jāatmaksā vēl divi kredīti. Puisis tagad cīnās, sitas, nepadodas - visu cieņu! Tikko PVD inspektori viņam pateikuši, ka pēc 40 dienām drīkstēs atkal sākt audzēt cūkas! Vai tā nav ņirgāšanās? Kas šādā situācijā saimniekam dos aizdevumu jaunu sivēnu iegādei?» sašutusi ir V. Lene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu un dārzeņus lielās saimniecībās

LETA, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozarē Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu, kā arī audzēt dārzeņus, augļus un ogas lielās saimniecībās, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadošā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā.

Pētnieka, kā arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta detalizēts izvērtējums iezīmē lauksaimniecības nozares attīstības tendences un liek uzdot jautājumus, kādu saimniekošanu nākotnē atbalstīt ar mērķi stiprināt konkurētspēju, nodrošināt apdzīvotu lauku vidi un risināt vides aizsardzības un klimata izmaiņu problēmas. Ekonomiskā analīze liecina, ka ienesīgākā saimniekošana ir graudu audzēšana lielā saimniecībā, intensīva piena ražošana, kā arī dārzeņu, augļu un ogu ražošana lielās saimniecībās.

Pētījums liecina, ka 18 gadu laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000.gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018.gadā. Būtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās šajā laika posmā kāpis no miljons tonnām līdz 2,7 miljoniem tonnu, pašnodrošinājumam sasniedzot 3,5 reizes. Veiksmīgi attīstījusies arī piensaimniecība, kur pārstrādei nodotā piena apjoms pieaudzis no 400 000 tonnām līdz 813 000 tonnām 2017.gadā. Saražotā piena apmērs kāpis mazāk būtiski – no 810 000 tonnu līdz miljonam tonnu 2017.gadā. Vairāk nekā pusi jeb 60% no saražotā piena Latvija eksportē, bet puse no eksporta ir svaigpiens nevis pārstrādāti produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemniekiem strauji samazinās maksātspēja

NOZARE.LV, 23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas pārtikas embargo un Āfrikas cūku mēri pēdējos mēnešos krasi mazinājusies zemnieku maksātspēja, līdz ar to abu problēmu netiešās sekas sāk izjust arī lielie pārtikas pārstrādātāji, atzina AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

«Diemžēl sākam izjust Krievijas embargo sekas - netieši, tomēr ļoti spēcīgi, jo zemniekiem strauji kritusi maksātspēja attiecībā uz lopbarības pirkšanu. Veicam individuālas pārrunas, mēģinām risināt problēmu ar avansiem, bet kopumā šo problēmu izjūtam ļoti asi,» sacīja Amsils.

Viņš norādīja, ka maksātspēja krasi samazinājusies piena lopkopībā un cūkkopībā.

«Piensaimniekiem maksātspēja samazinājusies zemo piena iepirkuma cenu dēļ, ko nosaka iepircēji, kuriem savukārt problēmas ar preces noietu ir embargo dēļ. Tikmēr cūkkopji izkāvuši cūkas Āfrikas mēra dēļ. Līdz ar to strauji sarucis lopbarības pircēju skaits, bet palikušie cīnās ar naudas trūkumu,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sivēnmāšu saglabāšanai atvēl 2,5 miljonus eiro

Žanete Hāka, 25.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu ģenētiski augstvērtīgu sivēnmāšu saglabāšanu, to skaita pieaugumu pārraudzības ganāmpulkos un mazinātu klasiskā un Āfrikas cūku mēra, kā arī Krievijas noteiktā preču importa aizlieguma finansiālo ietekmi uz cūkkopības saimniecību ekonomiku, valdība otrdien, apstiprināja 2014.gada pārejas posma valsts atbalstu 2,5 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi tiks saglabāts ražošanas apmērs un nodrošināta augstvērtīgu vaislas sivēnmāšu saglabāšana ganāmpulka ciltskodolā, informē Zemkopības ministrija.

ZM skaidro, ka cūkkopība 2014.gadā cietusi lielus finansiālus un dzīvnieku ģenētiskā potenciāla zaudējumus, ko ir izraisījis Latvijā uzliesmojušais Klasiskais un Āfrikas cūku mēris, kā arī Krievijas noteiktais preču importa aizliegums. Ja šā gada 1.oktobrī pārraudzības ganāmpulkos kopumā bija 26 291 vaislas sivēnmāte, tad jau 1.novembrī vaislas sivēnmāšu kopējais skaits bija samazinājies līdz 25 574 dzīvniekiem.

Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētā Covid-19 krīzes atbalsta izmaksāti 12,54 miljoni eiro

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro atbalstam saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi līdz šim izmaksāti 12,54 miljoni eiro, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa norādīja, ka lielākā daļa summas patlaban izsniegta pasākumā par vienreizēju atbalstu ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu. Kopumā 6541 lopkopim izmaksāti pabalsti 11,4 miljonu eiro vērtībā. Cūkkopībā atbalsts gan vēl nav izmaksāts.

Atbalsta pasākumā gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, patlaban izmaksāts 1,1 miljons eiro kopumā 25 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem. Pārsvarā atbalsts ticis piena pārstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies zemnieku saimniecības SIA Kunturi iepirkums par lopbarības ceha iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums saņēmis trīs pretendentu piedāvājumus, un konkursā uzvarējusi SIA Millmix Agro. Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 140 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek veikts ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību atbalsta aktivitātē Ieguldījumi materiālajos aktīvos.

Zemnieku saimniecība Kunturi dibināta 1993.gada 3.jūnijā. No kolhoza tika nopirktas 6 sivēnmātes un sākta uzņēmējdarbība cūkkopībā. Sākotnēji uzņēmums bija pilnīgs ģimenes uzņēmums ar diviem iesaistītiem darbiniekiem - īpašnieku un viņa sievu. Šobrīd uzņēmumā strādā 20 darbinieki.

Kad cūku skaits pārsniedza 50 cūkas, tika sākts nopietns ciltsdarbs, iepirktas jauncūkas, lai uzlabotu produktivitāti un gaļas kvalitāti, tāpat tika paplašināts klientu loks - līdz pat Rīgas tirgum - iegādāta speciāla automašīna ar aukstumiekārtu un pieņemts darbā šoferis-ekspeditors produkcijas izvadāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniecībai pēdējā gadā izveidojusies ļoti nelabvēlīga tirgus situācija

Žanete Hāka, 27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bbiedrības Zemnieku saeima pārstāvji tikušies ar finanšu ministru Jāni Reiru, lai pārrunātu nozari ietekmējošo nākamo gadu nodokļu politiku, informē Zemnieku saeima.

Lauksaimniecībai pēdējā gadā izveidojusies ļoti nelabvēlīga tirgus situācija. Tam ir vairāki cēloņi – zemas pasaules tirgus cenas, Krievijas pārtikas embargo, klimatiskie apstākļi, slimības, un citi. Šāda nelabvēlīgo faktoru vienlaicīga sakrišana notiek ļoti reti, bet diemžēl notiek, uzsver lauksaimnieki. Apstākļos, kad tik daudzas nozares ir uz izdzīvošanas robežas, kā, piemēram, piena nozare un cūkkopība, ir ļoti svarīgi nepasliktināt situāciju no valsts puses ceļot nodokļu slogu. Šobrīd, kad notiek aktīvs nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, Zemnieku saeimas vadītāji tikās ar Finanšu ministru, lai pārrunātu jautājumus, kas uztrauc lauksaimniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties

Māris Ķirsons, 19.04.2021

“Nozares lielākais ikdienas izaicinātājs ir daba – laika apstākļi, kam seko politika, kura var būt gan lauksaimniekus saudzējoša, gan dramatiski nedraudzīga,” vērtē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biodrošības eskalācija nosargā lielfermas

Raivis Bahšteins, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēri Pārtikas un veterinārā dienesta nospraustais zonējums neaptur – mežacūkas turpina pārvietoties, taču apgrūtinājumi ir vienīgi cūkkopības nozarei

Šajā biznesā pašlaik jārēķinās ar divām vājajām vietām – gaļas zemo cenu un Āfrikas cūku mēri (ĀCM), sarunā ar DB atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Vai situācijas temperatūra cūkkopībā ir tik slimīgi augsta, kā izskan?

Tā ir, jo Eiropas Savienības cūkgaļas pašapgāde ir aptuveni 110%, tātad joprojām jārēķinās ar pārprodukciju. No 10% eksportētā apjoma 24% patērēja Krievija. Situācija ir tāda, ka cena joprojām ir zema visā ES, tāpēc jāmeklē instrumenti situācijas normalizēšanai. Te jārunā par jauniem noieta tirgiem un cūkgaļas privāto uzglabāšanu. Šī gada maijā, kad «iedarbināja» cūkgaļas privāto uzglabāšanu, cena patiešām aizgāja uz augšu. Neskatoties uz to, Eiropas cūkkopji bija bažīgi, vai tas būs uz ilgu laiku. Kad beidzās termiņš, uz kuru bija gaļa ielikta privātā uzglabāšanā un tā atgriezās tirgū, cena uzreiz noslīdēja zem eiro par dzīvsvara kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lopbarības ražotājs Vilomix Baltic pērn saglabājis vairāk nekā viena miljona eiro peļņu

LETA, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma novada lopbarības ražošanas uzņēmums SIA Vilomix Baltic pagājušajā gadā strādāja ar 11,73 miljonu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 12,32 miljoniem eiro iepriekšējā gadā, liecina Firmas.lv dati.

Uzņēmuma peļņa bija 1,112 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,114 miljoniem eiro 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, uzņēmuma darbības profils joprojām ir minerālbarības maisījumu izstrāde, ražošana un pārdošana lopkopības nozares uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām. Apmēram 20% produkcijas tiek realizēts vietējā tirgū, pārējais - eksportēts uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Krieviju un Norvēģiju.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka pērn uzņēmums saskāries ar noieta risku piensaimniecības nozarē, tomēr to izdevies līdzsvarot ar jauniem sadarbības projektiem cūkkopībā, tāpat tika attīstīti pakalpojumi maisījumu ražošanā pēc individuāla pasūtījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Cūku bēres bez mielasta

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

Tā iepriekš DB sacīja cūkkopības uzņēmuma Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš, un tas bija laikā, kad cūku mēris vēl nebija ielavījies nevienā lielsaimniecībā. Tagad līdz ar vīrusa ievazāšanu centīgi apsargātajā SIA Ancers saimniecībā Rukas Krimuldas pusē dīvainās sērgas kaulainais pirksts ir savilcies līkumā vēl ciešāk, turot arī ikvienu lielo nozares dalībnieku uz grauda. Ar pilnu atveri šis «bioloģiskais ierocis» nu ir gatavs bliezt pa jebkura lieluma mērķi. Tādējādi vietējās cūkgaļas pastardienas vēstneši pieņemas spēkā, cūku mērim pārzveļoties pāri lielsaimniecību biodrošības augstajam slieksnim. Kura būs nākamā? Neskatoties uz visiem valdības pūliņiem, mēra fronte virzās uz priekšu, un neviens aizliegums vai ierobežojums to nav spējis aizkavēt, toties tiek lauztas rokas biznesam. Ja tā, jājautā, kam ir izdevīgi cūku sārti Latvijā? Tikmēr valdība, izdarot lāča pakalpojumu pašmāju cūkkopjiem un pamudinot importētājus, tērē miljonus tam, lai it kā kavētu ĀCM vīrusa gaitas Latvijas teritorijā. Valdības lielo bažu dēļ konsekventi tiek likti sprunguļi riteņos tradicionālajai tautsaimniecības nozarei. Valsts ir naska uz ierobežošanu, bet – kas tiek darīts, lai apturētu šo vīrusu mūsdienīgākām metodēm par cūku dedzināšanu, piemēram, lai izstrādātu vakcīnu? Kā redzams, dezinficējot kūts brienamos zābakus, vīruss nepazūd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Vaiņodes bekons pārdevusi visas tai piederošās SIA IZ SPV kapitāla daļas

Žanete Hāka, 31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

HoldingkompānijasAS AmberStone Group meitas sabiedrība SIA Vaiņodes bekons ir pārdevusi visas (100%) tai piederošās SIA IZ SPV kapitāla daļas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Attiecīgi, ABLV Bank ir izbeigusies netieša būtiska līdzdalība SIA IZ SPV, kas tai iepriekš bija izveidojusies caur AmberStone Group, AS.

AmberStone Group, AS ir 2013. gadā dibināta holdingkompānija, kura pārvalda savas meitas un asociētās sabiedrības dažādās nozarēs. Tās galvenais ilgtermiņa finanšu mērķis ir visa holdinga vērtības pieaugums, kā arī savu meitas un asociēto sabiedrību darbības ilgtspējas un stabilitātes nodrošināšana. AmberStone Group ir 104 akcionāri, no kuriem lielākais akcionārs ir ABLV Bank, kurai pieder 24,28% holdingkompānijas akciju.

SIA Vaiņodes bekons juridiskā adrese ir Vaiņodes pagasta Smaidas, bet darbības veids – cūkkopība, liecina Lursoft dati. 2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,99 miljoni eiro, bet peļņa – 378 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 34 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kažokzvēru audzētāji: Latvija kļūst par nelabvēlīgu valsti ieguldītājiem

Db.lv, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Komentāri

Pievienot komentāru