Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2016.gada decembra sākumā bija 75 348 bezdarbnieki, informē NVA.

2016.gada 11 mēnešos augstākais bezdarba līmenis bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet zemākais - septembrī un oktobrī, kad tas bija 7,9%, pirmo reizi pēc krīzes gadiem pazeminoties zem astoņiem procentiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sākot ar novembri ir novērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, tas saistīts arī ar sezonas darbu beigšanos, kas skar tādas nozares kā būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Decembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8%.

Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2016.gada decembra sākumā 46,5% bezdarbnieku bija ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kas bija ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai kuriem nebija pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību bija reģistrēti 36,7%, bet ar augstāko izglītību 16,8% bezdarbnieku kopējā bezdarbnieku skaitā. 2016.gada decembra sākumā lielākās mērķa grupas bezdarbnieku kopskaitā bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 37,6%, kā arī ilgstošie bezdarbnieki – 29,9%. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, par 0,5 % punktiem ir pieaudzis bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars, taču samazinājums novērojams jauniešu bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarā. 2016.gada decembra sākumā NVA uzskaitē bija 5 941 jaunietis vecumā līdz 24 gadiem jeb 7,9% no bezdarbnieku kopskaita, kā arī 22 541 ilgstošais bezdarbnieks, kas ir 29,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Paaugstināta bezdarba līmeņa saglabāšanās un salīdzinoši liels ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir galvenie darba tirgus izaicinājumi 2015.gadam, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un e-portfelī ievietotais informatīvais ziņojums Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2015. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem.

LM uzsver, ka darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās – speciālisti, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Liela daļa bezdarbnieku līdz šim ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū.

Darba tirgus pieprasa daudzveidīgas kompetences un zināšanas, un lai veiksmīgi pielāgotos darba tirgus un sociālajām pārmaiņām, kā arī saglabātu sociālo un ekonomisko aktivitāti, nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, kompetences un prasmes visa mūža garumā, tai skaitā esot bezdarba situācijā.

Pētījums liecina, ka uzņēmēji darbinieku meklēšanā izmanto citādus informācijas ieguves un izplatīšanas avotus nekā pirmspensijas vecuma cilvēki un ilgstošie bezdarbnieki, meklējot darbu, tāpēc rodas komunikācijas problēmas, kas traucē bezdarbnieku iesaistīšanos darba tirgū.

Sabiedrisko attiecību aģentūra A.W.Olsen&Partners veikusi pētījumu Komunikāciju problēmas, kas kavē darba attiecību uzsākšanu potenciālo darba devēju un pirmspensijas vecuma cilvēku, kā arī ilgstošo bezdarbnieku starpā.

Kvantitatīvās aptaujās piedalījās 400 pirmspensijas vecuma (mazāk nekā pieci gadi līdz pensijas vecumam) un 100 ilgstoši bezdarbnieki (vairāk nekā 12 mēneši bez atalgota darba), kā arī 100 uzņēmēji no pieciem Latvijas reģioniem: Rīgas, Rēzeknes, Bauskas, Ventspils un Cēsīm.

Pēc rezultātiem atklājies, ka, kaut gan darba devēji un bezdarbnieki izmanto tādus kopīgus informācijas kanālus kā draugi, radi un paziņas, centrālie un vietējie laikraksti, tomēr uzņēmēju visbiežāk izmantotais informācijas izplatīšanas avots (60%) ir specializētie interneta portāli, kas nav starp populārākajiem pirmspensijas vecuma un ilgstošo bezdarbnieku darba meklēšanas kanāliem. Tikai 16% visu aptaujāto bezdarbnieku meklē informāciju par vēlamo darbu specializētos interneta portālos. Arī informāciju par vēlamo darbu šajos portālos ievietojuši tikai 12% visu aptaujāto bezdarbnieku, kamēr informāciju par potenciālo darbinieku šajos portālos meklējuši 27% aptaujāto uzņēmēju.

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un maija beigās bija 5,0%, kas ir viszemākais rādītājs pēdējo gadu laikā, informē Rīgas dome.

2015. gada 31. maijā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālajā filiālē bija reģistrēti 15 952 bezdarbnieki. Valstī 2015.gada 31.maijā bija reģistrēti 80 567 bezdarbnieki un bezdarba līmenis bija 8,6%. Salīdzinājumā ar 2014.gada maiju, bezdarba līmenis Rīgā samazinājies par 0,5 procentu punktiem.

NVA Rīgas reģionālajā filiālē maija beigās bija pieejamas 3 819 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014.gada maiju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 145 darba vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada maija beigās pretendēja 4,2 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31. maijā pavisam bija pieejamas 6 421 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 60% reģistrētas Rīgā.

Nodarbinātības valsts aģentūrsa (NVA) NVA filiālēs 2008. gada pirmajā pusgadā saņemtas 44 oficiālas pateicības no darba devējiem par filiāles vai atsevišķu darbinieku veikumu, kā arī saņemtas pozitīvas atsauksmes par sniegto atbalstu Eiropas Sociālā Fonda (ESF) projektos.

Saskaņā ar NVA datiem, šogad līdz jūlijam Latvijā ir reģistrēti 54 012 bezdarbnieki, kas ir par 8 tūkstošiem bezdarbnieku mazāk nekā pērn līdz 1. jūlijam (62 287). Arī bezdarba līmenis, kurš šā gada jūnijā valstī bija 4.9%, pērn šajā pašā laikā bija lielāks – 5.8%.

Vislielāko daļu no kopējā bezdarbnieku skaita veido ilgstošie bezdarbnieki – 8 562, tad jaunieši vecumā no 15 - 24 gadiem – 6 667, arī pirmspensijas vecuma ļaudis - 6 367. Savukārt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma bez darba ir 3 164 māmiņas vai tēti. Starp bezdarbniekiem ir arī 3 569 cilvēki ar invaliditāti un 169 personas, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, kurām līdz šā gada 1. jūlijam vēl nebija izdevies atrast darbu.

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un jūlija beigās bija 5,1%. Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālajā filiālē (NVA) bija reģistrēti 16 109 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31.jūlijā bija reģistrēti 80 671 bezdarbnieki un bezdarba līmenis jau trešo mēnesi ir nemainīgs - 8,6%. 2014. gada jūlijā un 2015. gada jūlijā bezdarba līmenis Rīgā bija 5,1%, informē Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

NVA Rīgā jūlija beigās bija pieejamas 4 139 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 331 darba vakanci. No gada sākuma brīvo darba vietu skaits Rīgā palielinājās par 1 366 vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada jūlija beigās pretendēja 3,9 bezdarbnieki, tas ir par 0,3 mazāk kā jūnijā. Valstī 2015. gada 31.jūlijā pavisam bija pieejamas 6 448 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 64% reģistrētas Rīgā.

Pašvaldības testētos sociālos pabalstus Rīgas Sociālajā dienestā (RSD) 2015. gada jūlijā saņēma 1 751 darbspējīga nestrādājoša persona jeb 10,9% no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem. Salīdzinot ar 2014. gada jūliju, darbspējīgo nestrādājošo testēto pabalstu saņēmēju skaits RSD samazinājies par 651 personu.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Labklājības ministrija (LM) no 2015.gada pirmā ceturkšņa beigām ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu atbalstu plāno nodrošināt subsidētās darbavietas cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem un gados vecākiem. Tādējādi minētiem cilvēkiem būs nodrošināta iespēja iekļauties darba tirgū.

Šobrīd subsidētās darbavietas paredzēts nodrošināt līdz 2015.gada 30. jūnijam, bet faktiski uzsākt darbu tajās bezdarbnieki var līdz 2014. gada beigām.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem īstenošanu. Projekts ceturtdien, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā.

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Šī gada augustā par darba ņēmēju vai pašnodarbināto kļuva 4545 bezdarbnieki, kas bija reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Savukārt laikā no šī gada janvāra līdz jūlijam pastāvīgā darbā iekārtojās 43 tūkstoši reģistrētie bezdarbnieki, to skaitā 10 tūkstoši ilgstošie bezdarbnieki, 6519 jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, 1766 bezdarbnieki ar invaliditāti un 2825 bezdarbnieki pirmspensijas vecumā. 16 tūkstoši (38,7%) bezdarbnieki darbā ir iekārtojušies pēc kāda NVA aktīvā nodarbinātības pasākuma pabeigšanas.

Uz šī gada 1.septembri NVA datu bāzē bija aktuālas 6865 brīvas darba vietas, kuras darba devēji bija reģistrējuši NVA filiālēs. Vislielākais brīvo darbvietu skaits tiek piedāvāts kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.

Saeimai pieņemot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tā riskē ne vien kropļot televīzijas tirgu, bet arī balansē uz iespējas robežas, ka no vienotas nacionālas informatīvās telpas tiks izslēgta Latgale, pauž kabeļoperatori Lattelecom, Baltcom un IZZI.

Latgales reģiona kabeļoperatori jau iepriekš norādījuši, ka zemās maksātspējas dēļ skatītāji Latgalē turpmāk var izvēlēties skatīties Krievijas bezmaksas kanālus, norāda operatori.

Jāatgādina, ka, lai arī Saeima devusies garās vasaras brīvdienās, šo ceturtdien tās ārkārtas sēdē lems ne vien par tieslietu ministra krēslu, bet arī tiks skatīti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi, kas paredz izmaiņas must carry principā – no 2013. gada 1. janvāra skatītājiem piedāvāt kanālus LNT un TV3 par maksu.

Operatori pauž, ka grozījumi to šī brīža redakcijā ir diskriminējoši un konkurenci graujoši maksas televīzijas tirgū. «Proti, tiek veikta tirgus segmentēšana – virszemes apraides operatoram par tiesībām izplatīt nacionālos kanālus nebūs jāmaksā līdz 2013. gada beigām, savukārt televīzijas skatītājiem, kas izmanto kabeļoperatoru pakalpojumus, par TV3 un LNT skatīšanos turpmāk būs jāmaksā kanāliem, turklāt satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēju (galvenokārt MTG grupas uzņēmuma Viasat) darbība vispār netiek regulēta,» uzskata Lattelecom, Baltcom un IZZI.

Līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) noslēgusi ap 600 līgumu ar darba devējiem par noteiktu grupu bezdarbnieku nodarbināšanu šogad un aicina atsaukties arī citus darba devējus, aģentūru LETA informēja Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Pasākumi noteiktām personu grupām" vadītāja Agnese Gelžina.

Kā informē NVA, līdz gada beigām kopumā plānots izveidot 2000 darba vietu un pasākuma kopējais finansējums ir divi miljoni latu.

Viņa pastāstīja, ka no pašu bezdarbnieku puses ir interese par šo pasākumu un kopš pasākuma sākuma 2008.gada septembrī tajā iesaistījušies vairāk par 1000 bezdarbnieku. Turklāt liela daļa no viņiem - aptuveni 60% - pēc tam iekārtojoties pastāvīgā darbā.

Projektā galvenais atbalsts plānots Latgalei, un tur tiek veidots visvairāk darba vietu, tad seko Rīga un pārējie reģioni.

NVA aicina komersantus, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības un nodibinājumus pieteikties šim pasākumam, lai ar valsts atbalstu iekārtotu pie sevis darba vietas un nodarbinātu cilvēkus gan ar invaliditāti, gan arī citas personas. Gelžina sacīja, ka darba devēji aicināti pieteikties līdz septembra beigām.

Oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 10,7% un salīdzinājumā ar septembri tas samazinājies par 0,3 procentpunktiem, informēja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 2652 cilvēkiem - NVA uzskaitē oktobra sākumā bija 108 322 bezdarbnieki, bet mēneša beigās jau 105 670 bezdarbnieki.

Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, arī oktobrī bezdarbs samazinājies visos valsts reģionos.

Zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts Rīgas reģionā - 7,0%, bet augstākais Latgalē - 21,3%. Savukārt Kurzemē bezdarba līmenis oktobrī bija 11,3%, Zemgalē - 11,8%, bet Vidzemē - 12,8%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis oktobrī bija šāds: Rīgā - 6,7%, Jelgavā - 8,0%, Ventspilī - 7,8%, Valmierā - 8,3%, Liepājā - 9,8%, Daugavpilī - 10,5%, Jūrmalā - 10,9%, Jēkabpilī - 15,4% un Rēzeknē - 19,9%.

Šā gada augusta beigās Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 5,9 %, kas nav slikts rādītājs un ir krietni zemāks par Spāniju (13,8%), Itāliju (9,5%), Franciju (8,5%), Zviedriju (7,1%).

Tajā pašā laikā nevar teikt, ka tas ir iespējami zemākais bezdarba līmenis, jo, piemēram, Čehijā tas ir 2%, Vācijā – 3%, Maltā un Polijā – 3,3%, Rumānijā – 3,8%, Bulgārijā – 4%. Raugoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotajā statistikā, redzams, ka Latvijā bezdarbs ir ar izteikti reģionālu raksturu. Ja Rīgā tas ir 3,9% un Rīgas reģionā – 4%, tad Latgalē tie ir 13,6%, kam seko Kurzemes reģions ar 6,3%. Tāpat bezdarbam ir ne tikai reģionāls, bet arī strukturāls raksturs. Proti, vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru veido cilvēki ar profesionālo izglītību – 36,0%, no kuriem puse (54,6%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. NVA dati liecina, ka lielākās mērķgrupas no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 41,2% un ilgstošie bezdarbnieki – 25,3%. Jāteic, ka bezdarbnieki ar augstāko izglītību, īpaši līdz 50 gadu vecumam, darbu atrod ļoti īsā laikā.

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.

2016.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 5355 darba devēji bija reģistrējuši kopumā 56 328 vakances, savukārt 2017.gada februāra sākumā NVA CV un vakanču portāls darba meklētājiem piedāvā vairāk nekā 6 tūkstošus aktuālo brīvo darba vietu, informē NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone: «Tradicionālais reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos galvenokārt ir saistīts ar daudzu sezonas darbu noslēgumu. Sezonas darbu veicējiem beidzas terminētie darba līgumi, un viņi reģistrējas kā bezdarbnieki. Janvārī kā bezdarbnieki NVA ir reģistrējušies tādu sezonas profesiju pārstāvji kā būvstrādnieki, ēku celtnieki un ceļa būves palīgstrādnieki. Statistikas dati liecina, ka ik gadu janvārī ir vislielākais bezdarbnieka statusa ieguvēju skaits, un, salīdzinot ar iepriekšējiem 3 gadiem, šī gada janvārī ir vismazāk no jauna reģistrēto bezdarbnieku. Ja 2014.gada janvāri bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 616 personām, 2015.gadā janvārī – 11 781, bet 2016.gada janvārī – 10 910 cilvēkiem, tad šī gada janvārī bezdarbnieka statusu ieguva 9 812 cilvēki, tas ir par 1 098 cilvēkiem mazāk, nekā 2016.gada janvārī. Arī kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada janvāra beigās ir mazāks, nekā pērn: 2016.gada janvārī NVA kopumā bija reģistrēti 85 452, bet šī gada janvārī - 80 016 bezdarbnieki, proti – šī gada janvārī ir par 5 436 mazāk reģistrēto bezdarbnieku. Ik gadu novērojama tendence, ka gada nogalē un sākumā reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, savukārt pavasarī un vasaras mēnešos tas samazinās. 2016.gadā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet jau no marta bija vērojams tā pakāpenisks kritums, septembrī pazeminoties līdz 7,9%, kas bija zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Atgādināšu, ka pērn pastāvīgā darbā iekārtojās 72 286 reģistrētie bezdarbnieki. Lai bezdarbnieki varētu atrast darbu, liela nozīme ir informācijai par darba piedāvājumiem. Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos, gan rīkojot īpašus vakanču gadatirgus, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, un tagad visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA.»

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2012.gada septembra beigās bija 11,0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis mēneša laikā samazinājies par 0,3% punktiem un bezdarbniekus skaits - par 3220.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada septembra sākumā bija 111 542, septembra beigās –108 322 bezdarbnieki. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos arī septembrī reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies visos valsts reģionos.

Bezdarbnieka statusu 2012.gada septembrī zaudēja 11 574 cilvēki, no viņiem 4 355 jeb 37,6 % bezdarbnieka statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Savukārt 6 092 bezdarbniekiem jeb 52,6 % statuss noņemts, jo viņi iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA. Septembrī darbā iekārtojās par 1 175 NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem vairāk nekā augustā. Savukārt 2012.gada 9 mēnešos pastāvīgā darbā iekārtojās 64 554 bezdarbnieki.

Pērnā gada decembra beigās bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 10,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, informē Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA).

Pērn kopumā darbā iekārtojušies vairāk nekā 83 tūkstoši bezdarbnieku.

Mēneša laikā bezdarba līmenis sarucis par 0,1 procentpunktu un bezdarbnieku skaits mazinājies par 365 cilvēkiem – decembra sākumā darba meklējumos bija 104 414 bezdarbnieki, bet decembra beigās – 104 052 darba meklētāji. 2012. gada decembra beigās NVA datu bāzē bija 3 140 darba devēju reģistrētās brīvās darba vietas.

Zemākais bezdarba līmenis pērnā gada decembrī reģistrēts Rīgas reģionā - 6,8%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 21,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 11,4%, Zemgales reģionā - 11,7% un Vidzemes reģionā - 12,8%.

Ceturtdien, 20.decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Valdības komunikācijas politikas pamatnostādņu projektu 2008.-2013.gadam, informēja Valsts kanceleja.

Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam izstrādātas, lai pilnveidotu identificētos trūkumus un nodrošinātu komunikācijas politikas plānotu, koordinētu un efektīvu darbību nākamajā periodā.

Pamatnostādnes nosaka valdības komunikācijas rīcības virzienus un uzdevumus, izvirzot komunikāciju kā politikas veidošanas neatņemamu sastāvdaļu, izstrādājot priekšlikumus stratēģiskas valdības komunikācijas īstenošanā, pilnveidojot līdzdalības un komunikācijas iespējas valdības lēmumu pieņemšanā, kā arī veicinot klientu apkalpošanas kultūras ieviešanu visos valsts pārvaldes līmeņos.

Pamatnostādnēs izvirzīto mērķus sasniegšanai 2009.gadā ir nepieciešams finansējums 90 000 latu apmērā no valsts budžeta. Kopējais finansējuma apjoms Pamatnostādņu īstenošanai līdz 2013.gadam ir 335 000 latu, finansējuma pieprasījums tiks iesniegts Ministru kabinetam valsts pārvaldes iestāžu ikgadējā budžeta pieprasījumā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Kopš 2011.gada aprīļa, kad Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Kompleksi atbalsta pasākumi» aktivitāti «Darba vieta jaunietim», 415 uzņēmumos nodarbināti 949 jaunieši bezdarbnieki.

Kā informē NVA, jaunieši tādējādi guva iespēju attīstīt darba iemaņas un prasmes, iegūt darba pieredzi, paaugstinot savu konkurētspēju darba tirgū.

Darba pieredzi jaunieši ieguvuši, strādājot tādās profesijās kā projekta vadītāja asistents, dizaina speciālists, grāmatvedis, administrators, lietvedis, viesmīlis, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apsardzes darbinieks, datu ievades operators un citas, stāsta ESF projekta «Kompleksi atbalsta pasākumi» vadītāja Agrita Groza. Viņa skaidro, ka darba devēji ar daudziem jauniešiem bezdarbniekiem turpina darba attiecības arī pēc pasākuma pabeigšanas, jo tā īstenošanas laikā jaunieši ne vien apguva darbam nepieciešamās iemaņas un zināšanas, bet arī apliecināja sevi kā vērtīgus darbiniekus.

Pašreizējā pabalstu sistēma pašvaldībās bezdarbniekus nerosina pieteikties sezonas lauku darbiem. Viņi tikai imitējot darba meklēšanu, tādēļ pabalstu piešķiršanas kārtība steigšus būtu jāmaina, pēc akcijas Esi nodarbināts laukos noslēguma atzina biedrības Lauksaimnieku apvienība izpilddirektors Dins Cielavs.

Akcijas Esi nodarbināts laukos! laikā darba devējiem bija iespējas tikties ar potenciālajiem strādniekiem un pārrunāt būtiskākos nosacījumus, lai varētu vienoties par darbu saimniecībās. Kopumā akcijā piedalījās 126 darba devēji, 2055 darba ņēmēji, bet kopīgais vakanču skaits bija 1534.

Kā atzina Cielavs, neraugoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras ieguldījumu akcijas norisē, informējot bezdarbniekus un apzinot potenciālos darba devējus, kā arī Pašvaldības savienības ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā par akciju, konstatēts, ka ne visos reģionos ir bijusi pietiekama atsaucība.

Lielākā darba devēju un darba ņēmēju aktivitāte bija manāma Talsos, Smiltenē, Preiļos un Bauskā, savukārt mazākā - Saldū, Limbažos un Madonā.