Karjera

Darba devējiem piedāvā iespēju ar ES finansiālu atbalstu nodarbināt jauniešus

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Šī gada 9 mēnešos jau 509 darba devēji izmantoja NVA piedāvāto iespēju ar ES finansiālu atbalstu nodarbināt jauniešus: pasākuma „Pirmā darba pieredze jaunietim” ietvaros šogad pie darba devējiem strādā 65 jaunieši, savukārt subsidētajās darba vietās nodarbināts 381 jaunietis bezdarbnieks. 821 jaunietis bezdarbnieks attīsta darbam nepieciešamās iemaņas biedrībās un nodibinājumos, veicot darbu sabiedrības labā.

Atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem ir profesionālā vai augstākā izglītība un kuri šobrīd nestudē pilna laika klātienē. Pirmo pusgadu nodarbinātā jauniešu algai NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro), bet otrajā pusgadā NVA dotācija algai ir 160 eiro mēnesī (jaunietim ar invaliditāti - 240 eiro). Darba devējam jānodrošina līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas par divu jauniešu darba vadīšanu. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 50 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro.

Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām s nodarbina NVA reģistrētos jauniešus bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri bez darba ir pusgadu un ilgāk; kuriem nav vispārējā vidējā izglītība vai profesionālā kvalifikācija; kuri ne vēlāk kā pirms diviem gadiem ir ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību, bet vēl nav atraduši pastāvīgu darbu, kā arī jauniešus ar invaliditāti. Izveidojot jaunietim bezdarbniekam subsidēto darba vietu, darba devējs no NVA saņem dotāciju 50% apmērā no mēneša darba algas, ko darba devējs nosaka pats. Taču jāņem vērā, ka ikmēneša dotācija nevar pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Ja darbā tiek pieņemts jaunietis bezdarbnieks ar invaliditāti, tad darba devējs no NVA saņem dotāciju līdz pusotras valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram vai valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, ja jaunieti plānots nodarbināt mazkvalificētos darbos. Nepieciešamības gadījumos NVA apmaksās jauniešu ar invaliditāti veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro. NVA dotē arī darba algu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Biedrības un nodibinājumi darbā sabiedrības labā iesaista jauniešus bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Turklāt NVA biedrībām vai nodibinājumiem palīdz izvēlēties to darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem. Jaunietis, piedaloties pasākumā, no NVA saņems ikmēneša stipendiju 90 eiro apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām un būs apdrošināts pret nelaimes gadījumiem. Darba pienākumi biedrībā vai nodibinājumā jaunietim jāveic piecas dienas nedēļā: ne mazāk kā 4 stundas un ne vairāk kā 8 stundas dienā. Jaunieša iesaistes ilgums pasākumā – līdz 6 mēnešiem, atkārtota iesaiste iespējama ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc iepriekšējās dalības pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kauguros par 7,5 miljoniem eiro veidos parku un jauniešu māju

Žanete Hāka, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi konkursu par būvdarbu veikšanu pilsētas atpūtas parka un jauniešu mājas izveidei Kauguros, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena bez PVN ir 7,5 miljoni eiro.

Kā skaidro Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite, Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā – Kauguros, pašvaldība veidos atpūtas parku un izbūvēs jauniešu māju. 24.aprīlī ir izsludināts būvdarbu iepirkums, piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 29.maijs. Darbus iecerēts veikt divās kārtās, vispirms labiekārtojot parka teritoriju un otrajā kārtā izbūvējot jauniešu māju. Darbi būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no darbu uzsākšanas.

Atpūtas parku 3,8 hektāru platībā veidos Kauguru apkaimē, teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu, izbūvējot šajā teritorijā ēkas, kas būs piemērotas komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai, un pilsētas atpūtas parka teritoriju – kā drošu, vizuāli Jūrmalas pilsētas ainaviskajai videi raksturīgu teritoriju, kas piemērota daudzfunkcionālām sabiedriskām aktivitātēm - pilsētas kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai, tirdzniecības vietu nodrošināšanai, sporta un aktīvās atpūtas aktivitātēm, jauniešu interešu un profesionālās ievirzes apmācību organizēšanai un citām funkcijām, skaidro Z. Leite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrijā norisinājusies apaļā galda diskusija par biznesa iespējām Āfrikā. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs kopīgi ar uzņēmējiem un Saeimas, LIAA, LTRK un augstskolu pārstāvjiem izvērtēja rezultātus un pieredzi, kas gūta šā gada aprīļa vizītēs Etiopijā, Kenijā un Ganā, kā arī iezīmēja perspektīvos tālākās darbības virzienus.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Āfrikas kontinenta valstīs ir nozīmīgs ekonomiskās sadarbības potenciāls, un Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti apgūt šo valstu tirgu vai paplašināt savu darbību tajā.

Redzamākās sadarbības iestrādes ar Āfrikas reģionu Latvijai šobrīd ir lauksaimniecības un pārtikas apstrādes jomā. Vienlaikus, viesojoties Etiopijā, Kenijā un Ganā, tika arī gūta pārliecība par Latvijas eksporta potenciālu tādās jomās kā mežkopība, IKT, ķīmiskā rūpniecība (farmācija), transports un loģistika, kā arī izglītība, īpaši inženierzinātnēs. Latvijas piedāvājums atbilst šo valstu ekonomiskās attīstības prioritātēm. To sarunā apliecināja arī uzņēmēji, kuriem ir ilglaicīga darbības pieredze Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai

Edgars Grīnis, Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgajām intelektam, cilvēka darbs vienkāršās profesijās aizvien vairāk tiks automatizēts. Tas nozīmē, ka nākotnē izzudīs tās profesijas un darbi, ko var veikt bez vidējās izglītības. Tāpēc mums jau šodien jādomā par to, kā motivēt jauniešus mācīties un iegūt vidējo izglītību.

Vienkāršo darbu darītāji kļūs aizvien nevajadzīgāki, tāpēc vidējā izglītība ir must have. Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai, taču Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumā par optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi publicētajā Latvijas kartē redzams, ka strauji pieaug to reģionu skaits, kuros ceļš līdz skolai jāmēro vismaz stundu (ar vieglo auto labos laika apstākļos).

Sarūk internātskolu skaits

Runājot par skolu pieejamību, tiek uzsvērts princips – jaunākajām klasēm skola iespējami tuvu dzīvesvietai, kas ir pilnīgi pareizi, taču mēs nedrīkstam aizmirst arī par lielākiem bērniem un jauniešiem, kuriem lielie attālumi jau pamatskolā var mazināt motivāciju mācīties. Un mazinot bērna vēlmi mācīties jau pamatskolā, mēs nevaram gaidīt, ka viņš ar prieku dosies uz vidusskolu. Ja līdz šim attālākajos un mazāk apdzīvotajos reģionos risinājums bija internātskolas vai skolu internāti, kopmītnes, tad no šī gada par internātskolu uzturēšanu valsts vairs nemaksās un tās pāriet uz pašvaldību pleciem. Tas ir iemesls, kāpēc pašvaldības vairākas internātskolas reorganizējušas vai pat slēgušas. Valsts naudu saņems vairs tikai divas internātskolas. Tā kā nav dzirdēts arī par plāniem būvēt kopmītnes pie vidusskolām, tad nopietni jāskata jautājums par to pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc būtiskā bezdarba līmeņa krituma pagājušajā gadā, kad bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma bija samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bezdarba samazināšanās turpinās arī šogad un ir pat kļuvusi vēl straujāka. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati šā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.

Bezdarba līmeņa samazināšanās pamatā ir jau vairāk nekā gadu vērojamā straujā ekonomikas izaugsme, kas būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc darbiniekiem, īpaši tādās pašlaik ļoti strauji augošās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas un būvniecība. Kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 15,5 tūkstošiem jeb par 1,8% lielāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada.

Šāds nodarbināto skaita pieaugums ir straujākais kopš 2015.gada beigām un vienlaikus atspoguļojas arī augošā darba ņēmēju skaitā, kuri maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā kārtībā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba ņēmēju skaits šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, palielinājies aptuveni par 2,2%, uzrādot straujāko kāpumu kopš 2012.gada. Līdzās straujajai ekonomikas izaugsmei šādu kāpumu ir veicinājušas arī izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā, veicinot strādājošo pāreju no mikrouzņēmumiem uz sociāli daudz aizsargātākajiem darba ņēmējiem parastajā nodokļu maksāšanas režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jo ilgāk aug ekonomika, jo karstāk iet darba tirgū

Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk.

Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem. Apstākļos, kad samazinās bezdarbnieku skaits, bet aug vakanču skaits, pretendentu skaits uz vienu vakanci sarūk. Līdz ar to sarunās par darba samaksas lielumu un citiem labumiem, kārtis viennozīmīgi ir darba ņēmēja rokās. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc redzam diezgan strauju vidējās algas pieaugumu. Protams, situācija katrā konkrētajā nozarē un darba specifikā var atšķirties no aprakstītā vidējā.

Bezdarbnieku skaitam samazinoties par 15.3 tūkstošiem salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, bezdarba līmenis trešajā ceturksnī noslīdēja līdz 7%. Tas ir zemākais līmenis pēdējo nedaudz vairāk nekā 10 gadu laikā. Tai pat laikā nodarbināto skaits pieauga par 17.2 tūkstošiem, un nodarbinātība mērāma ar plus zīmi jau piekto ceturksni pēc kārtas, kas ir ļoti labi, ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences. Neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu, darba ņēmējam labvēlīgais darba tirgus jau gadu no vietas veicina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (tādi, kas strādā un/vai aktīvi meklē darbu) kāpumu. Trešajā ceturksnī 70.1% no visiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā bija ekonomiski aktīvi, kas ir atkal jauns rekords, kurš pēdējā laikā bieži tiek pārsists. Te gan jāsaprot, ka šis rādītājs vairs ilgstoši augt nevarēs. Tam uzšauties vēl nedaudz augstāk, var galvenokārt palīdzēt jauniešu un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupu lielāka aktivizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divdesmit gados OECD valstīs, pie kurām kopš 2016. gada pieder arī Latvija, nodarbinātība ražošanā ir kritusies par 20%, bet pakalpojumu jomā pieaugusi par 27%.

Pēdējos 10 gados industriālo robotu skaits ir trīskāršojies. Tuvākajos gados 14% no visiem darbiem kļūs automatizēti, bet 32% nozīmīgi izmainīsies. Tā vakar Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par darba tirgus izaicinājumiem norādīja OECD nodarbinātības pārskata redaktors Andrea Bassanini. Savukārt Somijas Bankas ekonomists Meri Obstbaums norādīja, ka automatizācijas riskam visvairāk pakļauti ir tā dēvētie rutīnas darbi. Jautājums ir gana aktuāls – vai tuvākajā nākotnē automatizācija radīs masveida bezdarbu?

Vairums zinātnieku un ekonomistu sliecas atbildēt, ka automatizācija ne tikai iznīcinās darba vietas (kā, piemēram, ir izzudušas mašīnrakstītājas), bet radīs jaunas, kas nāks veco vietā. Tiesa, tās prasīs pilnīgi jaunas prasmes. Auditorkompānija Price Waterhouse Cooper (PwC) savā pārskatā par nodarbinātību un automatizāciju min šādus skaitļus: mūsu gadsimta trīsdesmito gadu vidū 44% strādnieku ar zemu izglītības līmeni būs pakļauti riskam, ka viņus aizstās roboti, un 30% no visām darba vietām būs automatizācijas risks. Saskaņā ar PwC pārskatu, trīs nozares, kas ilgtermiņā ir visvairāk pakļautas automatizācijai, ir transportēšana un uzglabāšana, ražošana un būvniecība, savukārt vismazāk apdraudētās ir veselības un sociālā aprūpe un izglītība. Visvairāk pakļauti darba zaudēšanai darba vietu automatizācijas dēļ ir strādājošie ar zemu izglītības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir noslēgušas vienošanos ar Finanšu ministriju par nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu un samazinātās PVN likmes 12% apmērā ieviešanu.

LRB prezidents Jānis Jenzis šodien piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā un informēja deputātus, ka nozares organizācijas ir izstrādājušas ģenerālvienošanās tekstu un apzinājušas nepieciešamo parakstītāju skaitu.

LRB, LVRA, Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRs), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta ģenerālvienošanās parakstīšanu. Arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas ir sniegušas papildu ierosinājumus, kas ir būtiski nozares sakārtošanas procesos un ir iekļauti nozares pašsakārtošanās plānā.

"LRB ir nogājusi garu un cerību pilnu ceļu, vairāk nekā divus gadus esam strādājuši pie nozares sakārtošanas jautājumiem. Kopā ar VID, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz pilnīgu nozares iziešanu no pelēkās zonas, noslēdzot ģenerālvienošanos un ieviešot samazināto PVN likmi, kā to jau saskaņā ar ES direktīvu ir izdarījušas 18 Eiropas valstis," teic J. Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru