Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Standarta sludinājumi vairs nestrādā un nepieciešami jauni paņēmieni, lai uzrunātu potenciālos darbiniekus

Pēdējā laikā arvien biežāk pamanāmi interesanti un spilgti darba sludinājumi. Tradicionālos un samērā konservatīvos sludinājumus cilvēki mēdz pat nepamanīt, tāpēc ar īpaši atšķirīgiem paziņojumiem par vakancēm cilvēki labprāt dalās sociālajos tīklos, tādējādi atšķirīgos sludinājumus vēl vairāk izceļot.

«Interesantu un netradicionālu darba sludinājumu kļūst vairāk,» piekrīt Eva Selga, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente. Šādu darba sludinājumu parādīšanos viņa skaidro ar to, ka no standarta sludinājumiem nereti nav atdeves, un jādomā, kā citādi uzrunāt potenciālos darbiniekus. Vienlaikus šādi sludinājumi varētu būt kā atbildes reakcija tam, ka darba tirgus kļūst mazāks.

Viena no meklētākajām precēm sludinājumos ir mazlietoti un lietoti auto. Auto tirgus šobrīd ir plašs un potenciālajiem pircējiem ir ērti un pārskatāmi veidi, kā aplūkot un iegādāties auto. Lietotas automašīnas pārdošanas iespējas interneta mājaslapās jeb sludinājuma ievietošana vēl nekad nav bijusi tik vienkārša kā tagad. Kur un kā pārdot auto pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk? Lasi tālāk, lai noskaidrotu!

Auto sludinājumi Latvijā – kur tie atrodami?

Šobrīd lielākā daļa auditorijas un potenciālo pircēju ir atrodami tieši digitālajā vidē. Ja vēlies kaut ko pārdot, tajā skaitā auto, tad internets būtu lieliska vieta, kur to darīt. Auto sludinājumi Latvijā ir pieejami vairākās interneta vietnēs. Piemēram - Andele Mandele speciāli šim nolūkam ir izveidojusi transporta sadaļu ar auto un rezerves daļu pirkšanas un pārdošanas iespējām. Pēc dažādiem parametriem, vēlmēm un vajadzībām, potenciālais pircējs var meklēt sev vēlamo auto, un iegādāties to bez starpniekiem - tieši no pārdevēja. Tieši tik vienkārši! Turpinājumā uzzini, kā ātrāk pārdot savu auto.

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans savā pētījumā par līdzšinējās reemigrācijas tendencēm un reemigrantu vietu darba tirgū apkopojis faktorus, kas latviešiem palīdzētu atgriezties dzimtenē un atrast darbu šeit.

Kā nozīmīgākais iemesls, lai atgrieztos uz dzīvi Latvijā, tiek minēts - nodarbināšanas iespējas Latvijā ar atbilstošu atalgojumu, bet kā otrs svarīgākais ir dažāda veida informācijas pieejamība reemigrantiem un potenciālajiem reemigrantiem. Katrs trešais no pētnieka aptaujātajiem reemigrantiem atzinis, ka tas ir viens no mehānismiem, kas varētu palīdzēt.

Tāpat par svarīgu tiek uzskatīts pašvaldības atbalsts dzīvojamās telpas meklēšanā un nodrošināšanā, pieejamas izglītības iestādes bērniem un citi atbalsta mehānismi, piemēram, palīdzība latviešu valodas uzlabošanai.

Reemigranti vēlas, lai tiktu piedāvāts pašvaldības izstrādāts pakalpojumu grozs katram reemigrantam, kas parādītu individuālu pieeju. Svarīgi sniegt sociālo atbalstu dzīvesbiedriem, kuri nav Latvijas valsts piederīgie. Pētnieks uzsver, ka šajā jomā 12 gadu laikā nekas nav mainījies.

Zviedrijas mēbeļu mazumtirdzniecības uzņēmums IKEA izsludinājis vairākus konkursus uz vakancēm Rīgas pierobežā, Stopiņu novadā, blakus Juglas ielas un Biķernieku ielas rotācijas aplim, topošajā veikalā, liecina publicētie darba sludinājumi.

Uzņēmums uzsver unikālo IKEA kultūru un vērtības atzīmējot, ka visus IKEA darbiniekus vieno aizrautība un neatlaidība: «IKEA vērtības izriet no uzņēmuma vēstures. To pamatā ir neatlaidīgs darbs, spēja nepadoties, saskaroties ar grūtībām, kā arī veselais saprāts, zviedru izcelsme un prasme izmantot ierobežotos resursus. Lai veiksmīgi īstenotu IKEA koncepciju, darbiniekiem uzņēmuma vērtības ir jāizprot līdz sirds dziļumiem. IKEA vērtības iedzīvina IKEA kultūru,».

Kopumā publicēti astoņi darba sludinājumi un četros no tiem - noliktavas maiņas vadītājs, nodaļas vadītājs, noliktavas darbinieks un galdnieks - atzīmēts, ka uz konkrēto amatu ir vairākas vakances.

Šodien vairs nevar publicēt sludinājumu un gaidīt, kad atbilstošie kandidāti paši pieteiksies – darba devējiem pašiem aktīvi jāuzrunā potenciālie darbinieki

Tā intervijā DB atklāj Sanita Kuzmina, GMG koncerna (SIA Furors, SIA Furors Cafe, SIA GMG Catering, SIA GMG, SIA GMG Demetra, SIA Furors BF) personāla vadītāja. Plašākai publikai no koncerna pārstāvētajām jomām labāk zināmas atpūtas un izklaides vietas Klondaika un restorāni Tex-Mex. «Personālvadība ir nozare, kas nemitīgi mainās, jo tendences darba tirgū nestāv uz vietas. Darbinieku piesaiste šodien un pirms pieciem gadiem vai pat pirms gada ir atšķirīga,» viņa teic. Šodien komunikācijā ar potenciālajiem darbiniekiem galveno lomu spēlē sociālie tīkli. Reģionā ap Rīgu populārākie sociālie tīkli ir Facebook, Instagram un Twitter, bet atsevišķos reģionos kompānija izmanto arī draugiem.lv, piemēram, Valmierā un Alūksnē tas ir populārs. Jaunu darbinieku piesaistē kompānija aktīvi izmanto jau esošo darbinieku ieteikumus, par kuriem viņi saņem bonusu, ja ieteiktais cilvēks uzsāk darbu uzņēmumā. «Svarīgi ir arī atraktīvi sludinājumi. Vairs nepietiek uzskaitīt, ko mēs sagaidām un kādi būs darbiniekam pienākumi, bet atraktīvā veidā uzsveram svarīgāko, ar ko darbā būs jāsaskaras. Šobrīd pašiem aktīvi jāuzrunā potenciālie darbinieki – vairs nepietiek publicēt sludinājumu un gaidīt, kad atbilstošie kandidāti paši pieteikties,» saka S. Kuzmina. Vēl viena šodienas iezīme – atlase notiek ātri un nesarežģīti, nevar atļauties ilgi nepaziņot rezultātus, jo tajā laikā potenciālo darbinieku var paspēt «pārķert» cits darba devējs.

Būvkompānijas Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis akcentē, ka šā gada galvenā tendence būvniecībā ir katastrofālais strādājošo deficīts.

(Teksts papildināts ar R. Orlovska komentāriem 4. un priekšpēdējā rindkopā.)

Latvijas būvniecības tirgū šobrīd pietrūkstot gan mazkvalificētais, gan arī kvalificētais darbaspēks. Ja situācija neuzlabosies, tad jau drīzumā būvkompānijas darba apjomus nevarēšot veikt tieši darbaspēka trūkuma dēļ.

R. Orlovskis skaidro: «Viens no strādājošo deficīta iemesliem jau ir zināms - cilvēki devušies peļņā uz citām valstīm un diemžēl atgriezties Latvijā neplāno. Tai pat laikā šobrīd no valsts institūciju puses pietrūkst vienotas politikas un pat kampaņveidīgas rīcības, lai aizbraucējiem skaidrotu un informētu viņus par šī brīža darba iespējām Latvijā. Šobrīd būvniecībā kvalificēti strādnieki un inženiertehnisko profesiju pārstāvji var nopelnīt konkurētspējīgu algu un vienlaikus būt kopā ar savām ģimenēm.»

Tranzītbiznesa asociācijas vadītāja Aivara Lemberga parakstīta vēstule likusi valdībai mainīt jau apstiprinātus noteikumus, kā uzņēmējiem iegūt Eiropas naudu programmā Uzņēmējdarbība un inovācijas, liecina raidījuma Nekā Personīga rīcībā nonākusī vēstule.

34 milj. Ls bijis iecerēts ieguldīt jaunās un inovatīvās idejās. Bet valdība noteikumus mainīja un atļāva naudas sadalē piedalīties arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kravu pārkraušanu vai pārvadāšanu. Raidījumā norādīts, ka Ekonomikas ministrijai bija pieticis ar A.Lemberga parakstītu vēstuli, lai arī pārkraušanas darbus ostās pasludinātu par inovatīvu produktu.

Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis norāda, ka šos grozījumus ierosināja Tranzībiznesa asociācija. Izvērtējot viņu piedāvājumu, nonākts pie secinājuma, ka šāda veida iekārtas varētu tikt finansētas. Uz jautājumu, kas piedāvājis šo priekšlikumu E.Valantis piebilst, ka ir oficiāla vēstule un tikšanās ar konkrētiem cilvēkiem nav bijušas.

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Saeimas atbalstītie grozījumi līdz galam neapmierina ne uzņēmējus, ne arī aizsargā darba ņēmējus.

Ja politiķi izšķirtos par latviski runājošo darba ņēmēju aizstāvību, būtu jānosaka aizliegums darba līgumos nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas. Nespējot izšķirties, Saeima tagad palikusi ne šur, ne tur - otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Darba likumā nosaka, ka darba sludinājumos nevarēs nepamatoti ietvert prasību zināt konkrētu svešvalodu, tomēr darba līgumos šāda aizlieguma nebūs. Tādējādi rodas situācija, ka darba līgumos darba devēju prasībām ierobežojumu nav.

Sākotnēji ar priekšlikumiem grozījumiem Darba likumā nāca klajā vairāki deputāti, minot, ka tādējādi varētu mazināt krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju Latvijas darba tirgū. Darba tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas, visbiežāk krievu, zināšanas. Turklāt šīs zināšanas tiek prasītas arī tad, ja uzņēmuma darbība nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstīm, skaidro likumprojekta izstrādātāji.

Lai gan bez darba palikušo iedzīvotāju skaits pieaug, darba meklētāju aktivitāte ir būtiski samazinājusies.

Tā secināts tirgus izpētes uzņēmuma SIA Tirgzinis un CV-Online Latvia kopīgi veiktajā pētījumā par darba tirgus tendencēm Latvijā. Pieaudzis to darba meklētāju skaits, kas izvēlas strādāt uzņēmumā, kurš maksā nelielu, taču konstantu darba algu, nevis uzņēmumā, kas piedāvā augstus procentus no uzņēmuma peļņas.

Salīdzinot ar līdzīga pētījuma datiem par 2007 gadu, darba meklētāju atsaucība uz identisku vakanci ir samazinājusies par 78%.

«Plānojot šo pētījumu, mūsu mērķis bija noskaidrot darba meklētāju prasības attiecībā pret darba samaksu potenciālajam darba devējam. Proti, ievietojām darba sludinājumu portālā www.cv.lv divu dažādu uzņēmumu sludinājumus uz identiskām vakancēm, bet ar atšķirīgiem darba apmaksas noteikumiem. Pētījuma dati apstiprināja mūsu sākotnēji izvirzīto hipotēzi – daudz lielāka (par 61%) darba meklētāju atsaucība bija uz sludinājumu, kurā uzņēmums piedāvāja nelielu «cieto» algu. Taču pētījums atklāja vēl arī pavisam citu tendenci – krasi samazinās darba meklētāju aktivitāte. Vienīgais, kā šobrīd to spējam izskaidrot, ir tas, ka darba meklētāju vidū valda tāda kā neticība saviem spēkiem, neticība gūt atsaucību no potenciālā darba devēja,» tā, komentējot pētījuma datus, saka SIA Tirgzinis vadītāja Ieva Kozlovska.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus aktīvāk pieteikt sezonas brīvās darba vietas.

Piesakot sezonas vakances NVA filiālēs, darba devēji ātri atradīšot nepieciešamos darbiniekus, jo NVA reģistrēti dažādu profesiju pārstāvji, kuru pieredze, zināšanas un darba iemaņas noderēs sezonas darbu veikšanai.

Sezonas vakances darba devēji var pieteikt arī patstāvīgi, publicējot tās NVA CV/Vakanču portālā (http://cvvp.nva.gov.lv/).

Sezonas rakstura darbi ir saistīti, piemēram, ar pludmaļu, publisko peldētavu, kempingu, dabas tūrisma infrastruktūras un atpūtas vietu uzturēšanu un uzraudzību, mazumtirdzniecību, darbu kafejnīcās, peldētavās, kempingos, atpūtas vietās un parkos, ainavas elementu vai kultūrvēsturisko objektu sakopšanu, meža darbiem, sēju, stādīšanu, lopu ganīšanu, zivju audzēšanu u.c.

Gandrīz puse jeb 45% darba devēju, raksturojot situāciju un tendences darba tirgū, uzskata, ka salīdzinoši ar pagājušo gadu atbilstošu darbinieku atrašana kļūst grūtāka, secināts personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā.

Darba devēji arvien biežāk saskaras ar atbilstošu kandidātu trūkumu vai kandidātu lielāku pasivitāti nekā krīzes periodā, piemēram, darba ņēmēji uz iepriekš norunātu darba interviju pat neierodas.

Savukārt, turpat katrs trešais jeb 34% no aptaujas dalībniekiem nepiekrīt apgalvojumam, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad ir grūtāk atrast atbilstošus darbiniekus, bet 18% atzina, ka viņiem nav iespējams situāciju salīdzināt. Tikai 3% uzskata, ka nav nekādu izmaiņu saistībā ar jaunu, atbilstošu kandidātu atrašanu.

Arvien vairāk kandidātu uzrunāšanai un piesaistei tiek izmantoti sociālie tīkli.

Latvijā atklāta jauna vietne steidzamo darbu pasūtītājiem un izpildītājiem – eiriks.lv. Tā paredzēta darbu pasūtītājiem, kam darbinieks vai palīgs nepieciešams steidzami, savukārt darbu izpildītājiem – brīžos, kad nauda vajadzīga jau šodien. Uzņēmējiem tā tiek pozicionēta kā ātrā palīdzība, ja steidzami trūkst darbinieku.

«Uzņēmējiem, privātpersonām un mājsaimniecībām, kam nepieciešams nekavējoties atrast vai aizvietot darbiniekus un rast risinājumu krīzes situācijā, eiriks.lv ir kā glābiņš un «ātrā palīdzība». Portāla moto ir divējāds – darbu izpildītājiem tas ir «Neslinko – eiriko!», bet darbu pasūtītājiem - «Tiks izdarīts!», skaidro eiriks.lv izveidotāji.

Portāls gan pildīs tikai sludinājumu «dēļa» funkciju un neko negarantēs, portāla noteikumi ir tikai ieteikumi, lai veiksmīgāk atrastu labāko darbu veicēju konkrētajam darbam un dienā, kad tas nepieciešams, biznesa portālam db.lv paskaidroja Ilona Grīnberga, viena no eiriks.lv izveidotājām. «Portāls nemaisīsies darbu pasūtītāju un darbu izpildītāju attiecībās,» viņa akcentēja.

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Vadības līmeņa vakancēm 86% jauno darbinieku tiek atrasti, tos personīgi uzrunājot, bet tikai 14% piesakās paši. Gandrīz tikpat augsts personīgi uzrunāto darbinieku īpatsvars ir arī uz administratīvajām un IT vakancēm, savukārt tādās jomās kā tirdzniecība un pārdošana darbā pieņemtie kandidāti biežāk paši pieteikušies brīvajām vakancēm, pētījumā noskaidrojusi personāla vadības konsultāciju kompānija SIA Eiro Personāls.

Šobrīd pieprasītākās vakances darba tirgū ir IT jomā, pārdošanas nozarē un finanšu pakalpojumu sektorā, kā arī salīdzinoši augsts pieprasījums ir administratīvā darba, asistēšanas un vadības līmeņa vakancēm, noskaidrojusi SIA Eiro Personāls.

Savukārt populārākās un visbiežāk izmantotās darbinieku meklēšanas metodes tradicionāli ir sludinājumi, CV datu bāzes, sociālie tīkli u.c. Taču arvien biežāk tiek izmantotas arī jaunas darbinieku meklēšanas metodes kā prakses nodrošināšana, apmācības, talantu konkursu organizēšana u.c.

«Mūsdienās personāla atlases procesā arvien aktīvāk tiek izmantota virtuālā vide. Līdz ar to būtiski svarīga ir publiski pieejamā informācija gan par potenciālo darba devēju, gan darba ņēmēju. Internetā dažādos sociālajos tīklos un mājas lapās atrodamā informācija tiek ņemta vērā gan kandidātam, meklējot sev interesantu darbavietu, gan arī uzņēmumam, atlasot potenciālos kandidātus, tāpēc abām pusēm ir jāpārdomā, kā viņi izskatās virtuālajā vidē,» pauž Eiro Personāls pārstāvji.

Lai gan algas Rumānijā ir vēl zemākas nekā Latvijā, Austrumeiropa rumāņus principā neinteresē. Tādēļ izplatījušās ziņas par it kā divu tūkstošu rumāņu ierašanos strādāt Latvijā, visticamāk, ir dezinformācija kāda interneta portāla apmeklējuma celšanas nolūkā, vēsta Latvijas Avīze.

Glābdamies no trūkuma, Rumāniju pamet desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, un par vienu no viņu iecienītiem galamērķiem kļuvusi Latvija - tā, atsaucoties uz darbiekārtošanas portāla tjobs.ro informāciju, nesen ziņojusi Rumānijas ziņu aģentūra Mediafax. Kopš gada sākuma darbā Latvijā, par spīti mūsu valsts augstajam bezdarba līmenim, esot iekārtojušies vairāk nekā divi tūkstoši Rumānijas pilsoņu.

«Visvairāk meklēti cilvēki ar izglītību informācijas tehnoloģijās, medicīnā, būvniecībā, rūpniecībā, inženierijā un transportā,» stāstījusi portāla tjobs.ro pārstāve Sonja Dana, piebilstot, ka daudz pieprasījumu bijis arī pēc bērnu pieskatītājiem, lauksaimniecības strādniekiem, darbiniekiem restorānos un istabenēm.

Sauklis, kas vēsta, ka Latvijai būtu jārealizē savs reemigrācijas plāns, šķiet, ir viena no pēdējā laika populārākajām lietām. To var arī saprast – statistikas dati liecina, ka pēdējo 20 gadu laikā no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju skaits ir mērāms simtos tūkstošus, turklāt šis process vēl nebūt nav apstājies – laiku pa laikam pamainās tikai valstis, kurās publicētie darba sludinājumi atrod dzirdīgas ausis pie mums.

Savukārt pēdējā laikā pamazām jau var sākt runāt par kādu citu tendenci, nelielu, bet progresējošu – pie mums uz dzīvi pārceļas cilvēki no Ķīnas. Tas viss liek domāt par to, ka beidzot ir jāsper noteikti soļi, lai cilvēki atgrieztos vai vismaz apsvērtu šādu iespēju. Un, lai cik tas ciniski arī skanētu, dažādi saukļi par nacionālā pašlepnuma celšanu, apelēšana pie latviskās pašapziņas un tamlīdzīgiem aspektiem ir tikai lirika, ko varam izmantot, lai visi kopīgi pagaustos par mūsu sūro likteni, bet ne vairāk. Nu, ne jau tāpēc cilvēki atgriezīsies Latvijā, ka, dzīvošana un strādāšana Vācijā, Lielbritānijā vai kaut kur citur pasaulē, viņiem apgrūtina iespēju piedalīties Dziesmu svētkos, nekalpos par iemeslu tam, lai pakotu mantas un atgrieztos dzimtenē.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām vieglprātīgi tic vieglas peļņas solījumiem un pat ir gatavi apzināti iesaistīties avantūrās, lai tiktu pie naudas. Šāds secinājums izriet no pēdējo gadu statistikas un to apstiprinājis arī sociālais eksperiments, kas tika veikts informatīvās kampaņas Ceļo droši ietvaros.

Kampaņas gaitā pie reklāmas dēļiem daudzās Latvijas pilsētās un ciematos un internetā tika izvietoti trīs veidu viltus sludinājumi, kuros tika piedāvāts darbs ārzemēs celtniecībā par neadekvāti augstu atlīdzību - 6000 eiro mēnesī, fiktīvās laulības par 2000 eiro un noslēpumains piedāvājums vest pār robežu sūtījumus par 2000 eiro, tieši nepasakot, ka iepakojumā būs narkotikas.

Divu nedēļu ilgās akcijas laikā uz sludinājumos norādītajiem tālruņiem piezvanīja vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Vislielākā interese bija par neadekvāti labi atalgoto darbu celtniecībā. Uz šo numuru pienāca 45% no visiem zvaniem. 27% zvanītāju interesējās par narkokurjera darbu un 28% - par iespēju noslēgt laulību ar ārzemnieku par pāris tūkstošiem eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsludina konkursus uz ģenerāldirektora vietnieku amatiem nodokļu un muitas jomā.

Šodien, 26. oktobrī, VID mājas lapā ir ievietoti sludinājumi ar aicinājumu pieteikties uz VID ģenerāldirektora vietnieka nodokļu jomā, Nodokļu uzskaites un piedziņas pārvaldes direktora ierēdņa amatu un VID dienesta ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Muitas pārvaldes direktora ierēdņa amatu. Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka finanšu ministrs Einārs Repše, atstādinot VID ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu, atcēlis arī viņa 15. oktobra lēmumu, ar kuru tikuši pieņemti darbā minētie direktori, līdz ar to šie posteņi tagad ir vakanti.

Ar amatu pretendentiem izvirzītajām prasībām un iesniedzamajiem dokumentiem iespējams iepazīties VID mājas lapas sadaļā Aktualitātes / Darba piedāvājumi.

Liela apjoma datubāze, kurā tika glabātas desmitiem miljonu īsziņas, ko uzņēmumi sūtījuši potenciālajiem klientiem, izrādās bijusi pieejama ikvienam, ziņo TechCrunch.

Datubāzes glabātājs ir uzņēmums "TrueDialog", kas nodarbojas ar īsziņu nosūtīšanu starp uzņēmumiem un augstākās izglītības sniedzējiem, sniedzot iespēju nosūtīt lielu ziņu skaitu vienlaicīgi.

Datubāzē uzglabājās gadiem ilgi krātas ziņas, tai skaitā klientu nosūtītās atbildes. Taču nesen atklājās, ka datubāze nebija pasargāta ar drošības pieejas kodiem, informācija nebija šifrēta un tādējādi pieejama ikvienam.

Regulāru drošības pārbaužu laikā šā gada novembra sākumā datus uzgāja interneta drošības pētnieki. Atklājās, ka, apvienojumā ar saņēmēju tālruņa numuriem, bija pieejama informācija gan par universitāšu norēķinu sistēmām, gan reklāmas ziņas no uzņēmumiem, kas saturēja atlaižu kodus, gan darba sludinājumi un cita nozīmīga informācija.

Topošā valsts Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem tiek solīta 3500 līdz 4900 eiro alga pirms nodokļu nomaksāšanas, liecina Veselības ministrijas (VM) izplatītie sludinājumi.

Kopumā tiek piedāvātas piecas vakances - komunikācijas koordinators, loģistikas koordinators, vakcinācijas procesa koordinators, informācijas tehnoloģiju projektu koordinators un biroja vadītājs. Vakances ir uz noteiktu laiku.

VM sludinājumā uzsver, ka piedāvā iespēju vadīt valstiski nozīmīgu projektu, iespēju pieņemt sabiedrībai būtiskus lēmumus veselības sektora jomā, unikālu profesionālo pieredzi un sadarbību ar labākajiem starptautiskajiem partneriem.

"Ņemot vērā projekta nozīmīgumu", VM piedāvā atalgojumu no 3500 līdz 4900 eiro robežās, paredzot iespēju to precizēt, darbu uzsākot.

Kandidātiem nepieciešama teicama reputācija, atbilstoša augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība, atbilstoša profesionālā pieredze nacionāla mēroga pārnozaru projektos, pieredze stratēģiskā plānošanā, zināšanas par valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, kā arī vēlamas zināšanas par veselības aprūpes sistēmu Latvijā.

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi