Eksperti

Darba likuma grozījumi virsstundu apmaksai – kompromiss kompromisa vārdā

Irina Kostina - advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētā partnere, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Pirmsvēlēšanu gaisotnes aizsegā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot grozījumus Darba likumā par piemaksas apmēru par virsstundu darba veikšanu, nolēma arī otrajam lasījumam Saeimā virzīt likumprojektu, kas, domājams, būtiski ietekmēs Latvijas konkurētspēju un ekonomiku kopumā.

Šis variants, ko ilgstoši un mērķtiecīgi lobējusi būvniecības nozare, visas pārējās nozares nostāda nevienlīdzīgā situācijā, paredzot virsstundu piemaksu samazināšanu no pašreizējiem 100% uz 50% tikai tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos, tajā paredzot būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu.

Savukārt, iepriekšējā Saeima «uz atvadām» šos grozījumus atbalstījusi arī 2. lasījumā 11. oktobra Saeimas sēdē. Tagad šie grozījumi raitiem soļiem turpina savu ceļu uz 3. lasījumu. Proti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas nākamajā sēdē 17. oktobrī paredzēts lemt par to virzīšanu 3. lasījumam. Minētais liek domāt, ka iepriekšējās Saeimas deputāti vēl steidz padarīt apsolītos darbus. Tomēr rodas jautājums, vai tiešām šāda steiga ir nepieciešama un kam tā ir izdevīga?

Šobrīd, strādājot virsstundas, darbiniekam par tām pienākas piemaksa 100% apmērā. Nevienā citā Eiropas valstī šāda apjoma piemaksas nav sastopamas. Kā jau ilgstoši diskutēts gan ierēdņu, gan uzņēmēju starpā, Latvijā šāds regulējums veicina labākajā gadījumā aplokšņu algu maksāšanu (darba devējiem virsstundas neuzskaitot un maksājot «uz rokas»), sliktākajā – nekādu atlīdzību par virsstundām no negodprātīgu uzņēmēju puses. Tāpēc jautājums ir ārkārtīgi būtisks un jārisina, tomēr liela nozīme ir tam – kā tas tiek darīts.

Par spīti komisijas sēdē pieaicināto organizāciju iebildumiem un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras alternatīvam priekšlikumam, kas paredzēja piemaksas samazināšanu ne mazāk kā 50% apmērā par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs normālā darba laika, vai pirmajām 20 virsstundām pārskata periodā summētā darba laika gadījumā, diskusijas iespēja 3. oktobra Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika izslēgta. Formāli piesedzoties ar darba kārtību un secinot, ka tieši deputātu priekšlikumi Darba likuma grozījumiem uz 2. lasījumu saistībā ar virsstundu darba apmaksu nav iesniegti, tika pieņemts lēmums virzīt šo likumprojektu sākotnējā redakcijā 2. lasījumam. Pagaidām viss liek domāt, ka tāds pats scenārijs gaidāms arī nākamajā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.

Virzītie grozījumi paredz – ja noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtisku minimālās algas pieaugumu nozarē, tad šī ģenerālvienošanās var arī paredzēt par 50% samazinātu piemaksas likmi - par virsstundu darbu. No elementārās juridiskās tehnikas viedokļa nav skaidrojuma tam, kas ir «būtisks minimālās algas pieaugums nozarē» un kas to vērtēs? Citiem vārdiem sakot, pastāv iespēja pieņemt normu bez skaidrības, kā to piemērot.

Tomēr lielākais šī likumprojekta trūkums ir tas, ka ar to tiek risinātas tikai vienas nozares – būvniecības, problēmas. Visu cieņu nozarei, kas salīdzinoši nesen pēc gadiem ilga darba tikusi pie savas ģenerālvienošanās. Tomēr nav pieļaujams, ka likumdevējs ar grozījumiem Darba likumā risina tikai būvnieku problēmas, absolūti ignorējot visus pārējos darba devējus, nemaz nerunājot par šādas situācijas ietekmi uz Latvijas konkurētspēju.

Jautāsiet, kas traucē pie savas ģenerālvienošanās tikt arī visām citām nozarēm? Pirmkārt, jāņem vērā, ka ir virkne multifunkcionālu uzņēmumu, kuri darbojas dažādās nozarēs, tāpēc tiem ģenerālvienošanos noslēgt faktiski nav iespējams. Otrkārt, ģenerālvienošanās noslēgšana nozarē prasa ārkārtīgi ilgu saskaņošanas darbu starp nozares darba devējiem un ar tiem saistītajām organizācijām. Ģenerālvienošanās noslēgšanas procesa ilgums būvniecības nozarē tam ir labs piemērs.

Tāpat virzītie grozījumi sevī ietver arī risku konstitucionālai sūdzībai, jo veicinās nevienlīdzību darbinieku vidū. Tie darbinieki, kuru pārstāvētajā nozarē būs noslēgta ģenerālvienošanās, par savu virsstundu darbu saņems piemaksu 50% apmērā, pārējie - 100%. Turklāt LTRK veiktais aprēķins liecina, ka pie mēneša algas 1500 eiro (bruto) darbinieks, kura nozarē noslēgta ģenerālvienošanās, par 4 virsstundu darbu saņems 56,28 eiro lielu samaksu. Savukārt ar LTRK iesniegto priekšlikumu - 65,66 eiro samaksu. Acīmredzami ,– šīs likumdošanas izmaiņas nav arī darba ņēmēju interesēs.

Visticamāk, ka likumdevējam pieņemot šādus grozījumus, noteikti būs padarīta darba sajūta. Tomēr dzīvē šis risinājums vienkārši nestrādās, jo reāli attieksies uz šauru, būvniecībā nodarbinātu cilvēku loku. Šādā redakcijā likumprojekts nerisinās arī esošo Latvijas konkurētspējas problēmu no investoru skatu punkta.

Iecienīts, bet ne slikts «vingrinājums» vienmēr ir paraudzīties, kā virsstundu apmaksas jautājumus risina mūsu kaimiņi. Lietuvā un Igaunijā pieeja ir daudz elastīgāka – ir iespējamas piemaksas 50% apmērā par katru virsstundu. Norvēģijā noteikta minimālā piemaksa par virsstundām 40% apmērā. Savukārt Somijā ir modelis, kas būtu veselīgs un atbalstāms kompromisa variants arī pie mums – 50% piemaksa par pirmajām divām virsstundām un 100% apmēra piemaksa par katru nākamo nostrādāto virsstundu.

Tā būtu saprātīga pieeja, kas rosinātu darba devējus apmaksāt virsstundas un nenovirzītu šī jautājuma risināšanu uz «pelēko zonu.» Tāpēc, lai gan LDDK un LBAS apgalvo, ka šobrīd virzītie grozījumi ir vismaz kāds kompromiss, kas beidzot panākts sociālo partneru starpā, izskatās, ka kompromiss ir tikai kompromisa vārdā bez jūtama situācijas uzlabojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ellex Kļaviņš atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu

Lelde Petrāne, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ZAB Ellex Kļaviņš atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

«ZAB Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem. Vienmēr pamatoti izvērtējam, vai varam uzņemties konkrēto darbu. Tieši šādi rīkojāmies arī, iesniedzot cenas piedāvājumu atzinuma sagatavošanai par OIK atcelšanas iespējām. Proti – nesaskatījām interešu konfliktu, kam būtu jebkāda negatīva ietekme atzinuma sagatavošanā.

Norādām, ka medijos izskanējusī informācija par to, ka mūsu birojs sniedzis sūdzību Eiropas Komisijā, pārstāvot OIK saņēmušu klientu, neatbilst patiesībai,» teikts ZAB izplatītajā paziņojumā.

«Kā to esam norādījuši, arī sniedzot paskaidrojumu Ekonomikas ministrijai, ZAB Ellex Kļaviņš (tolaik LAWIN) 2011.gadā pārstāvēja Ilmāru Poikānu (NEO), pārsūdzot regulatora lēmumu, ar kuru tika veiktas elektroenerģijas tarifu izmaiņas. Jānorāda, ka šī ir publiski pieejama informācija, un sūdzības būtība bija tieši pretēja un virzīta uz to, lai elektrības aprēķina metodoloģija būtu skaidra un patērētājiem saprotama. Šis darbs nekādi tiešā veidā nebija saistīts ar atbalstu OIK sistēmai. Juridiskos pakalpojumus I.Poikānam pārtraucām sniegt 2011.gada beigās,» paskaidro ZAB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nasdaq Baltijas sertificētajiem konsultantiem pievienojas Ellex Kļaviņš

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu birojs "Ellex Kļaviņš" kļuvis par Sertificēto konsultantu Nasdaq First North tirgū Latvijā, informē Nasdaq.

Sertificētā konsultanta statusa iegūšana ļauj "Ellex Kļaviņš" konsultēt uzņēmumus Latvijā, kuri vēlas uzsākt tirdzniecību Nasdaq Baltijas alternatīvajā tirgū First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir sniegt atbalstu uzņēmumam sagatavošanās procesā, kā arī pēc tā iekļaušanas First North tirgū.

"Esam patiesi gandarīti par jauniegūto First North Sertificētā konsultanta statusu. Tas ir likumsakarīgs solis gan visa mūsu biroja, gan banku darbības un finanšu prakses ietvaros. Vienmēr tiecamies uz augstākās kvalitātes standartiem un esam gatavi sniegt papildu pievienoto vērtību mūsu klientiem," komentē Ellex Kļaviņš asociētais partneris Valters Diure.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba likuma grozījumi ar iespējamu Satversmes tiesas risku

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat publiskajā telpā ir sabadījušās vairākas uzņēmēju organizācijas. Iemesls – jaunie grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs vienoties par virsstundu apmaksu 50% apmērā no darba algas.

Šo normu aizstāv Latvijas Darba devēju organizācija (LDDK), taču iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), kas jau ir paudušas, ka jaunie grozījumi varētu tikt apstrīdēti Satversmes tiesā. LTRK līdz ar tiesībsargu Juri Jansonu ierosināja, ka 50% apmērā no darba algas visiem strādājošajiem tiktu apmaksātas pirmās divas virsstundas, bet 100% apmērā visas pārējās. To gan noraidīja Saeima, jo tam nepiekrīt arodbiedrības. Faktiski iemesls LTRK un FICIL negatīvajai attieksmei pret grozījumiem Darba likumā ir saistīts ne tikai ar Satversmes tiesas riskiem, bet arī ar to, ka tie aizcērt durvis uz mazāku virsstundu apmaksu tām nozarēm, kurās nav noslēgta ģenerālvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no aktuālākajām sociāli ekonomiskajām problēmām, kas vairo nevienlīdzību un kavē darbaspēka mobilitāti, ir ekonomiskās klases īres dzīvokļu trūkums, īpaši Rīgā.

To varētu risināt, sakārtojot normatīvo bāzi. Uzsvars īpaši jāliek uz ekonomiskās klases īres dzīvokļu pieejamību, jo lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, īpaši reģionos, kuri darba meklējumos vēlētos pārcelties uz Rīgu, lielākais šķērslis ir augstās īres maksas.

Ne vairāk par 30%

Franču sociālģeogrāfs Kristofs Guijī saistībā ar dzelteno vestu protestiem Francijā, kas pārsvarā ir nelielo pilsētu jeb «perifērās Francijas» iedzīvotāju kustība, rakstīja, ka mūsdienu lielpilsētas līdzinās viduslaiku cietokšņiem, tikai nocietināto mūru vietā ir augstas mājokļa izmaksas, kas lielpilsētas padara par nepieejamiem cietokšņiem lielai daļai valsts iedzīvotāju. Šie par Franciju teiktie vārdi pilnā mērā var tikt attiecināti arī uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Baltijā pēdējo divu gadu laikā iegādes un apvienošanās darījumi finanšu nozarē samazinājušies, to vērtība augusi līdz 30% no kopējā darījumu skaita.

Tā liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex un izpētes organizācijas Mergermarket veiktais ikgadējais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos (M&A) Baltijas valstīs. Kopumā skatoties, darījumu skaits pagājušajā gadā Baltijas reģionā turpināja palielināties. Proti, ja 2016. gadā šo darījumu kopējais skaits Baltijas valstīs bija 64, tad 2017. gadā – 53, un DB jau rakstīja, ka pērn šo darījumu skaits sasniedza pēdējo desmit gadu rekordrādījumu – 74.

Latvijā īstenoto uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits pērn sarucis, un ir 23% no kopējā pērn Baltijā īstenoto darījumu skaita, salīdzinot ar 31% 2017.gadā. Savukārt Baltijas valstīs kopumā pagājušais gads bijis rekordveiksmīgs - noslēgts par 43% vairāk darījumu nekā 2017.gadā un darījumu kopējā vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 320%, sasniedzot vairāk nekā 2,7 miljardus eiro. Jāmin, ka pētījumā nav ietverti darījumi, kuru vērtība ir zem pieciem miljoniem eiro, kā arī tie, kuru apjoms netiek atklāts, tāpēc kopējais iegādes un apvienošanās darījumu skaits un to vērtība ir lielāka, norāda pētījuma autori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas tiesiskos aspektus par 9000 eiro izvērtēs advokātu birojs Ellex Klavins

LETA, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas tiesiskos aspektus par 9000 eiro izvērtēs zvērinātu advokātu birojs «Ellex Klavins», informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministru kabineta sēdē otrdien EM informēja valdību par neatkarīga trešās puses izvērtējuma par obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanu un izmaksātā atbalsta atgūšanu tiesiskā ceļā būtību un jautājumiem, par kuriem tiks lūgts sniegt juridisku vērtējumu.

Ministrija nekavējoties noslēgs līgumu ar «Ellex Klavins», kas tirgus izpētes ietvaros iesniedza piedāvājumu ar zemāko cenu un pauda gatavību minēto izvērtējumu veikt divu nedēļu laikā no līguma noslēgšanas brīža. Plānotā līguma summa ir 8712 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Izvērtējuma ietvaros EM lūgs viedokli par to, vai atbalsta piešķiršana elektroenerģijas ražotājiem valsts atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas un koģenerācijas ražošanai ir uzskatāma par atbilstošu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, ņemot vērā saskaņojumu ar Eiropas Komisiju 2017. gada aprīlī. Tāpat tiks vērtēts, vai tiesiski ir iespējama izmaksātā atbalsta pilnīga vai daļēja atgūšana, nepārkāpjot tiesības uz īpašumu un tiesisko paļāvību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tirgus reformas vērtējamas pozitīvi, tomēr saglabājas satraukums un ir daudz ar banku klientu novērtēšanas procesu saistītu neskaidrību, diskusijā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili atzina ārvalstu investori un uzņēmēji.

Diskusijas vadītājs, zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Andris Lazdiņš uzsvēra, ka Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un cīņu pret terorismu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, ir bijusi Latvijas valdības galvenā prioritāte 2019. gadā. Latvija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai progresētu ceļā uz starptautisko standartu ievērošanu un novērstu nepilnības, uz kurām norādījuši ārvalstu sadarbības partneri, piemēram, "Moneyval".

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz ļoti ilgu banku klientu izvērtēšanas procesu. Piemēram, Latvijā strādājošam ārvalstniekam nav iespējams īsā laikā atvērt kontu, tas aizņem vairākus mēnešus. Sarežģīti Latvijā uzsākt darbību un atvērt bankas kontu ir uzņēmumiem, kuriem ir partneri ārpus Eiropas Savienības. Šī iemesla dēļ kompānijas mēdz izvēlēties Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Starptautiskās darba tiesības: piemērošana un praktiski ieteikumi

DB, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" paplašina sadarbību ar ZAB "Ellex Kļaviņš", kas kļūst par rokasgrāmatas "Darba likuma komentāri" līdzautoriem.

Līdz šim ZAB "Ellex Kļaviņš" ir veidojis "Personāla vadības rokasgrāmatas" nodaļu par personālvadības juridiskajiem aspektiem.

Saistībā ar "Darba likuma komentāriem" sadarbība tiek sākta par starptautisko darba tiesību jautājumiem.

"Starptautisko darba tiesību jautājumi mūsdienās iegūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc komentāros par Darba likuma 12. un 13. pantu tiek skaidrotas ne tikai šīs tiesību normas, bet arī to vieta citu normatīvo tiesību aktu, kuri regulē starptautisko darba tiesību jautājumus, hierarhijā," aktualitāti skaidro zvērināta advokāta palīgs Ints Skaldis.

Vēršot uzmanību būtiskākajam saistībā ar Darba likuma 12. un 13. pantu, autori norāda:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas tiesiskos aspektus par 9000 eiro izvērtēs zvērinātu advokātu birojs Ellex Klavins, kura līdzdibinātājs un vecākais partneris ir Filips Kļaviņš. Minēto neatkarīgas trešās puses izvērtējumu līdztekus ar citiem konsultāciju procesā saņemtajiem vērtējumiem Ekonomikas ministrija izmantos normatīvo aktu sagatavošanā, lai izpildītu Saeimas lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas nekustamo īpašumu tirgū ienākusi jauna nekustamo īpašumu kompānija VIG FUND a.s., Vienna Insurance Group (VIG), kas decembra nogalē iegādājusies daļu no Baltic RE Group īpašumiem - trīs biroju ēkas Rīgā.

VIG FUND īpašumā nonākušas trīs ēkas - Kaļķu ielā 12 un 15, kā arī Brīvības bulvārī 21. Pārdevēja intereses darījuma pārrunās pārstāvēja Colliers Baltics investīciju komanda, bet juridisko palīdzību pircējam sniedza Ellex Klavins, pārdevējam - Ecovis Convents.

"Baltijas RE Group īstenotā portfeļa pārveidošana liecina par to, ka vēsturiskas ēkas var veiksmīgi komercializēt, radot vērtību to īpašniekiem un izraisot profesionālu investoru interesi. Priecājamies par jaunā investora - VIG FUND - ienākšanu Baltijas nekustamo īpašumu tirgū, turklāt ar tik vērienīgu darījumu," komentē Anžela Kolesņikova, Colliers Baltics investīciju departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo īres tirgus attīstību būtiski bremzē 25 gadus vecais īres likums, kas neparedz lietu bezstrīdus izskatīšanas kārtību, ieraujot izīrētāju un īrnieku garos tiesu procesos.

Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Paredzēts, ka jaunā Saeima otrajā lasījumā to varētu skatīt vien jūnijā. Likumprojekta anotācijā par tā nepieciešamību teikts: šobrīd nenotiek dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt. Tas ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā paaugstinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka likumprojektā ietvertie konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund I KS ir iegādājies SWH Biroju centru Rīgā Skanstes ielā 50, informē uzņēmums.

Biroju centrs sastāv no 8 ēkām ar kopējo iznomājamo platību 40 tūkstoši kvadrātmetru un 850 autostāvvietām. Īpašuma nomnieku vidū ir daudzi pasaulē un Latvijā zināmi uzņēmumi, to vidū, Bayer, AstraZeneca, Ergo, Evry, Webhelp, Inspecta, Merks, Mogo, Citadele filiāle, Valsts Kontrole un daudzi citi.

«Iegādātais īpašums sekmīgi papildina fonda īpašumā esošo Duntes Nami biroju īpašumu (7300m2), kas atrodas blakus. Kopumā tas veido lielāko biroju kompleksu Skanstes ielā un Rīgā kopumā, ar ļoti teicamu infrastruktūru un papildus attīstības iespējām vairāk kā 25,000 kvadrātmetru platībā. Mēs plānojam veikt ievērojamus ieguldījumus biroju centra tālākā darbībā, uzlabojot mūsu nomnieku ērtības un īpašuma kopējo ilgtspēju (BREEAM sertifikācija),» saka Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Corum Asset Management («Corum AM») pārvaldītais fonds Corum Origin iegādājies ELKO Grupas biroju ēku kompleksu Rīgā, Toma ielā 4.

Šī ir Corum Asset Management pirmā investīcija Latvijā un otrā - Baltijā.

Corum AM ir Francijā reģistrēts fondu pārvaldnieks, kas ar fonda starpniecību veic investīcijas nekustamajos īpašumos 15 Eiropas valstīs un nākamgad plāno investīcijas arī Ziemeļamerikā. Kopējais Corum aktīvu apjoms 2018. gada beigās būs tuvu 2 miljardiem eiro. Corum AM šogad īpašumos ir investējis vairāk nekā 500 miljonus eiro. Corum AM orientējas uz īpašumiem ar finansiāli stipriem augstas kvalitātes nomniekiem ar ilgtermiņa nomas līgumiem, kas ļauj nodrošināt fonda investoriem stabilu ilgtermiņa naudas plūsmu un pievilcīgu dividenžu ienesīgumu.

ELKO Grupa ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Baltijā un viens no vadošajiem IT produktu, sadzīves elektronikas un risinājumu izplatītājiem Centrālajā un Austrumeiropā. ELKO Grupas konsolidētais apgrozījums 2017. gadā pārsniedza 1.4 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes (FICIL) biedru sanāksmē darbam organizācijas valdē ievēlēti divi jauni valdes locekļi – Īans Kenedijs (Iain Kennedy) un Ilze Zoltnere.

Īans Kenedijs ir apdrošināšanas kompānijas Balta valdes priekšsēdētājs. Viņam ir vairāk nekā 15 gadus ilga pieredze apdrošināšanas jomā, strādājot Latvijā, Polijā, Saūda Arābijā, Čehijā un Lielbritānijā. Ī. Kenedijs ir ieguvis augstāko izglītību biznesa vadībā Lielbritānijā, Liverpūles Džona Mūra universitātē (Liverpool John Moores University).

Ilze Zoltnere vada Luminor bankas Korporatīvo departamentu un atbild par bankas biznesa klientu apkalpošanu. Ilzei ir augstākā līmeņa vadības pieredze vairākos autoindustrijas uzņēmumos, finanšu jomā, telekomunikācijās, kā arī mediju nozarē. I. Zoltnere ir absolvējusi Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu uzņēmumu vadībā (MBA).

Komentāri

Pievienot komentāru