Neraugoties uz lēno ekonomisko izaugsmi, kvalificēta darbaspēka trūkums sekmē algu palielināšanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pēdējos ceturkšņos darba samaksas pieaugums gada izteiksmē bijis aptuveni trīs reizes straujāks par valsts ekonomisko pieaugumu. Arī šā gada trešais ceturksnis nav izņēmums, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem liecinot, ka salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn vidējā bruto darba samaksa valstī palielinājusies par 7,3%, sasniedzot 829 eiro. Šis skaitlis ir par 2,2% vai 18 eiro lielāks nekā gada otrajā ceturksnī. Vidējā neto darba samaksa trešajā ceturksnī bija 611 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darbaspēka nodokļu nomaksas – par 8,2%. Tas tiek skaidrots ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1. janvāra. Mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5%), kas, kā norāda statistiķi, ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
Algu kāpums ir uzņēmis visai strauju tempu, uzturot spēcīgu inerci, pat neskatoties uz piezemēto ekonomikas izaugsmi, atzīmē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Liela loma kopējā izaugsmē, pēc eksperta domām, bija minimālās algas palielināšanai, taču nākamgad tās pieaugums būs mazāk izteikts, kas uz leju pavilks arī kopējo pieauguma tempu.
Visu rakstu Darba samaksa turpina noturīgu kāpumu lasiet 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness.