Citas ziņas

Darba stresu izliek hokejā un izdzied korī

, 08.08.2007

Jaunākais izdevums

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Ir arī vairākas aktivitātes, kuras darbinieki organizē paši un uzņēmuma atbalsts nav finansiāls, bet morāls. Protams, ir arī dažādas iknedēļas aktivitātes, ko organizē gan uzņēmums, gan paši darbinieki. Kopīgā sportošana notiek ne tikai reizi gadā sporta spēlēs, bet arī katru nedēļu sporta zālē un baseinā.

Pirmdienās, futbols un baseins, otrdienās - hokejs, vasarā - makšķerēšana, ziemā - slēpošana utt. Četrus gadus tika organizēti slēpošanas braucieni uz Eiropas kalniem. Vasarā tiek organizētas ekskursijas. Pasākumos piedalās arī uzņēmuma vadība, taču pasākumi ir tiem, kas to vēlas."

Dace Eihenberga, Lattelecom grupas uzņēmuma Citrus Solutions personāla vadītāja un Lattelecom Sporta un kultūras komisijas priekšsēdētāja:

"Lattelecom grupā ir izveidots Sociālais fonds, no kura līdzekļiem tiek atbalstītas gan darbinieku sporta, gan kultūras aktivitātes. Aktivitātes notiek no darba brīvajā laikā un par to organizēšanu atbildīgi ir paši darbinieki. Uzņēmums sniedz tām finansiālu atbalstu.

Šobrīd uzņēmumā aktīvi darbojas vairākas sporta komandas: sieviešu un vīriešu basketbols, hokejs, teniss, futbols, volejbols, kā arī darbiniekiem ir iespēja apmeklēt individuālas sporta (baseins, trenažieru zāle, kalnu slēpošana) un pat deju nodarbības.

Sociālajam fondam uzņēmumā ir jau daudz gadu pieredze, tas izveidots sadarbībā starp uzņēmumu un darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem. Šādas brīvā laika aktivitātes veicina aktīvu un veselīgu dzīvesveidu darbinieku vidū, ļauj veidot kontaktus un stiprināt komandu ārpus darba.

Kopējo skaitu šobrīd nevaru pateikt, bet tie ir vairāki simti darbinieku. Vadība aktīvi iesaistās kopējos sporta pasākumos (piem. uzņēmuma iekšējās sacensībās) un dažkārt individuālajās nodarbībās.

Kopējais budžets šogad sporta aktivitātēm ir aptuveni 60'000 Ls. Tā ir tikai daļa no kopējām izmaksām, darbinieki paši sedz daļu no sporta telpu izmaksām, kā arī iegādājas nepieciešamo sporta inventāru. Sporta komandām uzņēmums pasūta formas tērpus sacensībām."

Aiga Aizpuriete, AS Latvijas balzams pārstāve:

"1. A/s Lavijas balzams ir sava futbola komanda, kas regulāri trenējas profesionāla trenera uzraudzībā un jau vairākus gadus ļoti veiksmīgi startē Latvijas amatieru līgā, regulāri izcīnot godalgotas vietas. Šogad - 2.vieta amatieru līgas čempionātā.

2. A/s Lavijas balzams ir noslēgti sadarbības līgumi ar diviem sporta klubiem Rīgā, kur uzņēmums daļēji apmaksā sporta nodarbības darbiniekiem. Atlaides pieejams visiem darbiniekiem.

3. Uzņēmums katru gadu rīko darbinieku Hobiju izstādi, kuras laikā darbinieki var izstādīt fotogrāfijas, vai darbus, parādot, ar ko nodarbojas no darba brīvajā laikā. Interesantākie hobiji tiek apbalvoti, tādējādi atbalstot darbinieku ārpus darba aktivitātes.

4. A/s Latvijas balzams reizi gadā rīko uzņēmuma Sporta spēles, kurās piedalās visi uzņēmuma darbinieki.

5. Katru gadu uzņēmums rīko arī Ziemassvētku koncertus ne tikai darbiniekiem, bet atsevišķus pasākumus to bērniem un arī bijušajiem darbiniekiem - pensionāriem.

Darbiniekiem apmaksātas sporta nodarbības ir kā bonuss, ko papildus algai piedāvā darba vieta (līdzīgi ka apdrošināšanas polise, dotācijas pusdienām iekšējā kafejnīcā, utml.)

A/s Latvijas balzams vadība ir ļoti sportiska un aktīvi iesaistās visās minētajās aktivitātēs. A/s Latvijas balzams futbola komandas sastāvā spēlē gan valdes priekšsēdētājs, gan loģistikas un ražošanas direktori, arī saistītā uzņēmuma - veikalu ķēdes SIA Bravo direktors u.c. Protams, ka visa uzņēmuma vadība piedalās arī Sporta spēlēs, u.c. kolektīva aktivitātēs.

Pasākumos uzņēmums sedz visas izmaksas. Kā jau minēju iepriekš - daļēji apmaksā sporta nodarbības klubos visiem darbiniekiem, kā arī futbola komandas trenniņus, laukumu īri, formas tērpus, arī dalību atsevišķos turnīros, u.c. Uzņēmums, piemēram, mēdz apmaksāt arī līdzjutēju (darbinieku) braucienus uz futbola komandas sacensībām."

Mošē Ritblats, nekustamo īpašumu kompānijas Capitolia Group direktors:

"Esmu pārliecināts, ka tieši saskaņoti funkcionējoša darbinieku komanda ir mūsu uzņēmuma lielākā vērtība. Tāpēc man kā uzņēmuma vadītājam radīt, saglabāt un motivēt šādu komandu ir svarīgs uzdevums.

Uzskatu, ka darbinieku pasākumi ir ļoti labs veids, kā kolēģiem savstarpēji iepazīt vienam otru personiskāk, vairāk uzzināt par darbinieku prasmēm un īpašiem talantiem.

Esam salīdzinoši jauns un neliels kolektīvs - uzņēmums tika izveidots šā gada sākumā un šobrīd kompānijā strādā 13 cilvēki. Līdz ar to mūsu priekšrocība ir tā, ka visi kopā varam atzīmēt ne vien visas kolēģu jubilejas, bet arī priecāties par ikvienu kolēģa individuālu vai personisku sasniegumu.

Mums līdz šim bijušas kopīgas apmācības, vakariņas restorānā pēc labi padarīta darba, visu darbinieku foto sesija pie viena no zināmākajiem Latvijas fotogrāfiem, atpūtas pasākums kopā ar ģimenēm un draugiem laukos. Tāpat šobrīd plānojam pirmo kopīgo sporta pasākumu, lai vairāk veicinātu komandas saliedētību, kā arī augustā esam iecerējuši kādu dienu pēc darba visi kopā doties izbraucienā ar jahtu. Savukārt septembrī visi kopā plānojam apgūt golfa spēles pamatus, kā arī doties uz kādu labu operas izrādi. Un tas ir tikai sākums!

Kopīgu pasākumu iniciators esmu gan es pats kā vadītājs, gan darbinieki, par ko esmu īpaši priecīgs, jo tas apliecina darbinieku vēlmi un interesi kopā pavadīt laiku arī ārpus darba laika. Līdz šim visi mūsu organizētie pasākumi ir bijuši labi apmeklēti un izdevušies, kas rada vēl lielāku izaicinājumu katru nākamo pasākumu noorganizēt vēl aizraujošāku un prātā paliekošāku."

Katerina Leidmane, A/S GE Money personāla departamenta vadītāja:

"A/S GE Money jau ceturto gadu ir savas darbinieku futbola komandas - vīriešu komanda un sieviešu komanda. Treniņi notiek visu gadu 1 līdz 2 reizes nedēļā (ziemā parasti 1x ned., vasarā - gatavojoties turnīram, 2x nedēļā).

GE Money darbojas 55 valstīs un šīs valstis ir sadalītas pa darbības reģioniem, A/S GE Money, kas darbojas Latvijā, ietilpst GE Money Ziemeļvalstu reģionā līdzās Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas GE Money. Visas šī reģiona GE Money kompānijas ir lieli futbola cienītāji un darbinieku futbols ir reģiona tradīcija - reizi gadā kādā no Ziemeļvalstu reģiona dalībvalstīm tiek rīkots pat visu valstu futbola turnīrs.

Tādēļ pirms 4 gadiem, kad GE Money sāka savu darbību Latvijā, tikām uzaicināti doties uz šo turnīru un tādējādi arī radās ideja izveidot pašiem savu futbola komandu.

Gan darbiniekiem, gan uzņēmumam ir vairāki ieguvumi no šādām aktivitātēm. Pirmkārt jau GE Money ir ģimenei draudzīgs uzņēmums, kas piedāvā saviem darbiniekiem dažādus bonusus un futbols ir arī viens no elementiem, kas ļauj mums visiem justies vienotākiem un attīstīt komandas garu un uzņēmuma iekšējo kultūru. Otrkārt, kopīgas darbinieku aktivitātes, tai skaitā futbols, veicina labāku sadarbību savā starpā un saliedētību, jo tas ir gandrīz kā "team building" (komandas saliedēšanas pasākums), kā arī, protams, šādas aktivitātes ir labas darbinieku veselībai, jo vairums GE Money darbinieku strādā ofisa jeb "sēdošu" darbu. Turklāt mums kā starptautiskam uzņēmumam ļoti daudz jāsadarbojas arī ar kolēģiem citās valstīs un šī ir nozīmīga un ļoti vērtīga iespēja reizi gadā paviesoties kādā no Ziemeļvalstu reģiona dalībvalstīm, iepazīties ar kolēģiem, dibināt kontaktus utt.

Pašlaik futbola spēlēšanā ir iesaistījušies apmēram 30 darbinieki, protams, šis skaits ir mainīgs, bet daudzi darbinieki aktīvi jūt līdzi pārējiem, piemēram, ikgadējā finanšu institūciju turnīrā, kur sacenšas arī GE Money komanda. Treniņos iesaistās arī uzņēmuma vadība, arī Valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Cimbers, komandas pastāvīgajā sastāvā ir uzņēmuma augstākās vadības locekļi - pārdošanas vadītājs Viktors Toropovs un riska vadītājs Asims Yuzbasioglu.

Protams, arī GE Money ikgadējās sporta spēlēs, varat minēt, kurš ir iecienītākais sporta veids.

Uzņēmums pilnībā sedz visu finansējumu, lai darbinieku varētu trenēties futbolā - zāles un futbola laukumu īri, bumbas, treniņu formas, ceļa izdevumus, dodoties uz turnīriem.

Vidēji uzņēmumam šīs aktivitātes gadā izmaksā aptuveni 5000 eiro. Protams, ja tiek organizēts turnīrs pie mums, tad izmaksas ir daudz lielākas, bet arī to visu sedz GE Money."

Vita Viese, RIX Technologies izpilddirektore:

"Mūsu uzņēmums organizē darbiniekiem ikgadējās vasaras sporta spēles, kurās piedalās gan darbinieki, gan viņu ģimenes locekļi. Tā kā dalībnieku sportiskais l��menis, vecums un spējas atšķiras, tad, lai visiem būtu interesanti, sacensības notiek dažādos netradicionālos sporta veidos, kuri vairāk saistīti ar izklaidi nekā sportiskās formas demonstrējumiem.

Šogad RIX Technologies ir izveidota arī sava futbola komanda. Futbola komandu gan šobrīd pārstāv kolektīva vīrišķais zars. No daiļā dzimuma ir bijuši mēģinājumi noorganizēt regulārus ūdensaerobikas treniņus, bet līdz šim tas nav izdevies ierobežotā pakalpojuma piedāvājuma dēļ.

Bez šīm - uzņēmuma atbalstītajām sportiskajām aktivitātēm - darbinieki dažkārt pēc savas iniciatīvas sanāk kopā uz boulinga spēlēm kā arī noorganizē kartinga vai peintbola sacensības.

Idejas par vasaras sporta spēlēm radās uzņēmuma vadībai, jo uzņēmumam paplašinoties un papildinoties ar jauniem darbiniekiem, bija nepieciešams pasākums, kas ļautu tuvāk iepazīt kolēģus un saliedēt kolektīvu. Pēc pirmajām sporta spēlēm tika saņemtas daudzas pozitīvas atsauksmes, tādēļ tika nolemts šādas spēles organizēt ik gadu.

Savukārt, iespēju izkustēties futbola zālē pēc saspringtas darba dienas pie rakstāmgalda, ierosināja paši darbinieki. Kad tika saņemts vadības atbalsts, tika rezervēta sporta zāle un sagādāti atraktīvi futbola krekliņi.

Nav viegli pateikt, kurš ir lielāks ieguvējs - uzņēmums vai darbinieks: uzņēmumam ir daudz ieguvumu - gan nostiprinās kolektīvs, gan savstarpējos pasākumos labāk tiek iepazīti kolēģi un viņu ģimenes, kas rosina labāku savstarpējo komunikāciju, gan arī uzlabojas darbinieku noskaņojumus un sportiskā forma. Darbinieki var labāk izjust sava biedra plecu, iepazīt arī tos kolēģus, ar kuriem ikdienā darba gaitas nesaista kopā un vienkārši labi atpūsties.

Šobrīd uzņēmums pilnībā finansiāli atbalsta gan sporta spēles, gan futbola treniņus.

RIX Technologies veicina arī individuālas sporta nodarbības, nodrošinot darbiniekus ar īpašām veselības apdrošināšanas polisēm, kurās atšķirībā no standarta programmām palielināti sporta nodarbību apjomi.

Precīzu summu neatklāsim, tomēr izdevumi gadu no gada šīm vajadzībām pieaug."

AS Severstaļlat pārstāvis Nils Kalns:

"Mūsu uzņēmumā regulāri tiek organizēti dažādi sporta un kultūras pasākumi. Pirmkārt, tie ir ikgadējie tradicionālie sporta svētki, tāpat arī boulinga turnīrs. A/S Severstaļlat sponsorē vairākus kultūras un sporta projektus, kuru ietvaros mūsu darbiniekiem tiek piedāvātas iespējas bezmaksas apmeklēt teātra izrādes, koncertus, motosporta sacensības u.c.

Šādas ārpusdarba aktivitātes ir labs instruments, kā satuvināt gandrīz 400 cilvēku lielo darba kolektīvu. Savukārt brīvbiļetes uz dažādiem pasākumiem var traktēt kā nelielu bonusu.

Šādas idejas rodas un tiek realizētas koleģiāli, tomēr, laikam ritot, iniciatīvu šajā jomā vairāk pārņem mārketinga un komunikāciju cilvēki. Uzņēmumam un darbiniekiem ieguvums šajā ziņā ir viens un tas pats – atpūtušies un tādējādi produktīvak strādāt gatavi darbinieki. Tāpat mēs cenšamies dažādot savu darbinieku ārpusdarba dzīvi. Bieži tiek rīkoti arī speciāli darbinieku bērniem domāti pasākumi.

Atkarībā no katra konkrēta projekta mainās arī dalībnieku skaits. Piemēram, sporta spēlēs piedalās gandrīz viss darba kolektīvs, turklāt arī pieaicinot pārējos ģimenes locekļus. Arī kompānijas vadība cenšas būt klāt un piedalīties visos kopīgajos pasākumos.

Visus izdevumus saistībā ar šādiem pasākumiem sedz uzņēmums."

Reinis Ceplis, Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums L&T:

"Uzskatu, ka kopīgiem pasākumiem ir ļoti būtiska loma uzņēmuma veiksmīgā darbībā, jo tie nodrošina darbinieku saliedētību un vienotību. Tāpēc uzņēmums ik gadu piedalās Latvijas Atkritumu Apsaimniekošanas Uzņēmumu Asociācijas (LASUA) rīkotajās vasaras sporta spēlēs. To ietvaros veidojam komandu, kurā piedalās visi aktīvie darbinieki. Sakarā ar to, ka mūsu uzņēmumā ir liels darbinieku skaits - 1000, tad papildus sporta aktivitātes neorganizējam.

Pasākumos, kuros mēs piedalāmies vai paši organizējam, galvenais mērķis ir viens - ļaut cilvēkiem socializēties un veidot organizācijas darbinieku kopības sajūtu. Galvenais ir ļaut darbiniekiem paskatīties uz darbu no malas un atklāt vienam otrā citas - cilvēciskās, ne tikai profesionālās īpašības.

Galvenais notikums L&T kultūras dzīvē ir "balto apkaklīšu" gada balle, kad vienkopus sanāk vairāki simti darbinieku kopā ar otrajām pusēm. Parasti uzņēmuma vadība ir ļoti aktīvs pasākumu dalībnieks. Un aktivitātes, kurās uzņēmums piedalās vai organizē, lielāko daļu izdevumu sedz kompānija."

Olga Karpova, AS Telekom Baltija/TRIATELPersonāla daļas vadītāja:

"Par sporta pasākumiem parasti izvēršas saulgriežu svētku vai uzņēmuma dzimšanas dienas svinības. TRIATEL darbinieki ir aktīvi cilvēki, kas labprāt birojā aizvadītās dienas reizēm nomaina ar sportisku atpūtu brīvā dabā. Tiek spēlēts peintbols, boulings un pat pārvarētas ekstrēmās meža trases Kaķīškalnā. Domāju, ka šāda veida pasākumi ne tikai ļauj izkustēties un aktīvi atpūsties, bet arī lieliski saliedē komandu un tādejādi arī palielina darba produktivitāti. Protams, šādu aktivitāšu organizēšana visam kolektīvam neizmaksā maz, tomēr uzņēmuma vadība ļoti labi apzinās, ka apmierināts un atpūties darbinieks ir galvanais stūrakmenis veiksmīgai biznesa attīstībai un turpina šo tradīciju atbalstīt gadu no gada."

Anete Bilzēna, AS KOLONNA valdes locekle:

"KOLONNAS grupas uzņēmumu darbinieku motivācijas programmas viena no svarīgām sastāvdaļām ir regulāras un ikgadējas sporta un kultūras aktivitātes, kuras uzņēmums dāvina saviem darbiniekiem. KOLONNA ir uzņēmums ar vairāk nekā 15 gadu ilgu vēsturi, kuras laikā ir izmēģināti dažādi darbinieku pasākumu veidi. Daži ir kļuvuši par tradīciju, daži tiek mainīti un pielāgoti situācijas izmaiņām tirgū un nozarēs.

Gandrīz 1500 lielu darbinieku kolektīvs sadalās 14 dažādās biznesa nozarēs. Vēl pirms 5 gadiem KOLONNA rīkoja ikgadējos grupas sporta svētkus KOLONNAS lietus spēles. Nosaukums radies nozaru direktoru brain storm laikā pavisam māņticīgu iemeslu dēļ, lai tādējādi aizbaidītu jūlija lietus mākoņus, kas katru gadu arī izdevās.

Šodien gandrīz katrai nozarei ir arī savi profesionālie sporta svētki, kuros uzskatām par savu pienākumu piedalīties ar uzņēmuma karogu, - tad nu kopējam sporta pasākumam vairs neatliek brīvu nedē������as nogaļu. Daudziem biznesiem vasara ir karstākais darba laiks un "izraut" divas reizes visu kolektīvu no ierindas nevaram atļauties. Tomēr ikvienā gadījumā šie pasākumi tiek pilnīgi finansēti no uzņēmuma puses, kas dod darbiniekam papildus mitovāciju un, protams, saliedē kolektīvu. Paaugstinot lojalitātes līmeni darbinieku vidū, mazāku lomu spēlē atalgojums, svarīgāki kļūst sociālie un emocionālie papildus bonusi, ko nodarbinātie iegūst, strādājot tieši KOLONNAS uzņēmumos.

Tiem, kas nepiedalās Vislatvijas nozaru spēlēs, dodam iespēju pašiem rīkot savas mazās sporta spēles. Nozaru direktori, veidojot gada budžetus, ieplāno šādu pasākumu esamību un finansējuma apjomu proporcionāli no gada ebitdas. Arī pārējiie uzņēmuma motivācijas pasākumi tiek ieplānoti jau gadu uz priekšu, tādēļ nerada "pārsteigumus" ne nozaru naudas plūsmās, ne peļņas/zaudējumu aprēķinos."

SEB Unibankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste:

"Augstu vērtējam ikviena sava darbinieka ieguldījumu un rēķināmies ne tikai kā ar darba spēku, bet arī personību, un apzināmies, ka cilvēkam pēc darba ir nepieciešams atpūsties un uzkrāt pozitīvu enerģiju. SEB Unibankas grupas darbiniekiem piedāvājam iespēju iesaistīties gan sporta, gan kultūras aktivitātēs. Ikvienam darbiniekam ir iespēja atrast sev ko piemērotu - spēlēt bankas basketbola, futbola, volejbola, hokeja komandā, dāmām tiek piedāvātas aerobikas nodarbības. Tāpat bankas darbiniekiem ikdienā ārpus darba laika ir iespēja izmantot SEB Unibankas centrālajā ēkā Unicentrs esošo trenažieru zāli, sporta zāli, nelielo baseinu, kā arī saunu, bet brīvdienās to visu izbaudīt kopā ar savām ģimenēm. Savukārt to bankas darbinieku, kas dzīvo ārpus Rīgas, sportiskās aktivitātes atbalstām, sedzot sporta aktivitātēm paredzēto telpu īres izdevumus (piem., sporta zāle, baseins, u.c.).

Varam lepoties, jo mūsu basketbola komanda šajā gadā izcīnīja vietu pirmajā trijniekā Latvijas komercbanku basketbola kausā, tāpat aktīvas ir SEB Unibankas grupas volejbola, futbola un hokeja komandas.

Jau vairākus gadus SEB Unibankai ir arī sava komanda SEB MTB sacensībās, kā arī atbalstām pārējo darbinieku - velobraukšanas mīļu un viņu ģimeņu dalību SEB MTB sacensībās.

Jau divus gadus SEB Unibankā aktīvi darbojas jauktais koris Unikoris, kurš jau veiksmīgi startējis gan Dziesmu svētku atlases skatēs, gan koru svētkos visā Latvijā.

Noteikti jāpiemin arī tradicionālie SEB Unibankas grupas sporta svētki darbiniekiem un viņu ģimenēm, kā arī Ziemassvētku balles. Lielākā daļa aktivitāšu ir senas bankas tradīcijas, kuru iniciatori ir bijuši gan darbinieki, gan arī bankas vadības pārstāvji, jo sportiskajās aktivitātēs iesaistās visi.

Ikviena no šīm aktivitātēm ir iespēja darbiniekam atpūsties pēc ikdienas darbiem, gūt pozitīvu enerģiju, labu noskaņojumu, kā arī nodarboties ar sev tīkamu hobiju. Tās ir neatsveramas bankas iekšējā komunikācijā un sadarbības veicināšanā, komandas gara stiprināšanā. Apzinoties gan sporta, gan kultūras aktivitāšu svarīgumu darbinieka ikdienā, banka šeit veic nopietnas investīcijas."

Dace Valnere, SIA Rimi Latvia pārstāve:

"Uzņēmums Rimi Latvia saviem darbiniekiem regulāri organizē un apmaksā tādus pasākumus kā, piemēram, Ziemassvētku balli, absolventu sveikšanu, Jāņu ielīgošanu, kā arī sporta spēles. Šovasar Latvijas Tirgotāju asociācijas rīkotaj��s sporta spēlēs 9 dalībnieku konkurencē Rimi komanda ieguva godpilno 1. vietu.

Viens no uzņēmuma mērķiem ir motivēt tos darbiniekus, kas nostrādājuši mūsu uzņēmumā jau ilgāku laiku. Tādēļ veikalu darbinieki, kas Rimi Latvia strādā jau vismaz 3 gadus, saņem veselības apdrošināšanas polises.

Rimi Latvia par būtisku un motivējošu faktoru uzskata arī darbinieku izglītības iegūšanas atbalstīšanu. Jau trešo gadu ikvienam Rimi Latvia darbiniekam, kura studijas saistītas ar viņa iespējamo profesionālo izaugsmi uzņēmumā, ir iespēja iesniegt pieteikumu studiju izdevumu segšanai. Rimi apmaksā līdz 80% no studiju maksas."

Ivars Svilāns, Hansabankas pārstāvis:

"Hansabankas Sporta Klubs (HBSK) ir dibināts 1997.gada 3.decembrī ar mērķi apvienot Hansabankas sportiski aktīvākos darbiniekus un organizēt sporta tūrisma un atpūtas pasākumus, koordinēt un atbalstīt bankas sporta komandu piedalīšanos sporta sacensībās, tūrisma un atpūtas pasākumus.

HBSK organizē dažādus sporta un atpūtas pasākumus visiem Hansabankas darbiniekiem, neskatoties uz to, vai viņš ir vai nav HBSK biedrs. Visnozīmīgākais šādā veida pasākums ir Vasaras sporta spēles, kas reizi gadā tiek organizētas ar mērķi saliedēt Hansabankas darbiniekus, iesaistot visus sportiskās aktivitātēs.

Tāpat divas reizes gadā tiek rīkota Hansabankas kausa izcīņa boulingā gan komandu, gan individuālajā vērtējumā, kā arī dažādi draudzības mači ar citu uzņēmumu komandām.

Savukārt kaislīgākajiem un veiklākajiem autobraucējiem HBSK piedāvā individuālās un komandu sacensības kartingos sadalītas vairākos posmos, kas parasti norisinās paralēli F1 sacensībām.

HBSK ir izveidojis pastāvīgas basketbola, hokeja , futbola, velo un volejbola komandas, kurās var iesaistīties jebkurš bankas darbinieks. Šo komandu treniņi notiek pastāvīgi.

HBSK rīkotais ikgadējais starptautiskais banku volejbala turnīrs šogad norisinājās jau 10 reizi un tajā piedalījas banku komandas no LV, LT, EE."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Hokeja čempionāts Rīgā var būt jau 2021. gadā

Māris Ķirsons, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis: jāvirza Latvijas kandidatūra kādam no turpmākajiem hokeja čempionātiem

, 10.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sagatavojis atbildi hokeja fanam Jānim Freimanim.

«Pēdējās dienās vairākos medijos ir izskanējuši klaji tendenciozi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana izteikumi, ka valdība it kā neatbalstot Pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā. Pieļauju, ka balstoties uz šiem izteikumiem arī ir tapis hokeja fanu kluba Ērgļi pārstāvja J.Freimaņa raksts Dienas portālā. Atbildot uz šo rakstu, ne tikai J.Freimanim, bet visiem Latvijas hokeja faniem vēlos sniegt precīzu informāciju par valdības pozīciju šajā jautājumā.

Jau dažas dienas pēc apstiprināšanas amatā – 16.martā, man bija tikšanās ar Latvijas Hokeja federācijas prezidenta K.Lipmanu un federācijas valdes locekli G.Ulmani, lai apspriestu Latvijas kandidatūru 2014.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanai. Tajā pašā dienā tika izsūtīta Ministru prezidenta vēstule Starptautiskajai Hokeja federācijai, kurā pausts viennozīmīgs apliecinājums tam, ka Latvijas valdība atbalsta un ir gatava uzņemties 2014.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Koziols: ja šajā a/s būtu Gazprom, es būtu laimīgs

Andrejs Vaivars, 67084442, 10.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat izveidotā a/s Dinamo Rīga jau šogad varētu uzsākt darbu pie jaunas hokeja halles projekta realizācijas Rīgā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness apgalvo uzņēmējs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols. Viņš arī uzsver, ka šajā uzņēmumā, kam piederēs jaunveidojamais hokeja superklubs Dinamo Rīga, neesot nekādas Krievijas ietekmes.

Kāda ir šīs jaunās hokeja komandas dibināšanas ideja?

Pirmā tikšanās saistībā ar šāda kluba izveidi notika pēc Kalvīša kunga iniciatīvas, un lai mans draugs Kirovs Lipmans nemaz nestāsta, ka viņš te visam ir baigais iniciators. Uzskatu, ka mērķis tam visam ir pietiekoši īsā laika periodā izveidot hokeja komandu, kas startētu kontinentālajā hokeja līgā, bet ilgtermiņā a/s Dinamo Rīga kļūtu par finansiāli neatkarīgu, patstāvīgu, ietekmīgu finanšu struktūru Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA, 18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. aprīlī, vēlu vakarā Latvijas hokeja fani pierādīja savu vienotību un varenību. Vēl nebijuša rekorda Cik hokeja fanu var ietilpt hokeja laukumā? sasniegšanai Arēna Rīga hokeja laukumā pulcējās 3851 fans, viņu draugi, ģimenes un atbalstītāji.

Sasniedzot hokeja laukuma piepildījumu, hokeja fani ar mobilajiem telefoniem rokā radīja grandiozu Latvijas hokeja vilni. Latvijas Mobilā Telefona prezidents Juris Binde: „Man nebija ne mazāko šaubu, ka Latvijas hokeja fanu vienotība un plašās sirdis ļaus uzstādīt šo īpašo rekordu. Emocionālais saviļņojums hokeja viļņa laikā, radīja vienotības sajūtu un ticību, ka kopā mēs visi varam paveikt lielas lietas”.

picturegallery.e2b11a93-4292-4318-9cc9-5bfe915fc9f2

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēģināt uz Rīgu dabūt vēl vienu pasaules hokeja čempionātu, šā sporta veida federāciju Latvijā esot pierunājis ekspremjers Aigars Kalvītis. To intervijā laikrakstam Dienas bizness atklaj uzņēmējs Latvias Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans. Viņš arī norāda, ka ir gatavs pats būvēt jaunu hokeja halli, ja to atteiksies darīt valsts vai Rīgas pašvaldība.

Jūs esat paudis apņēmību panākt, lai 2014. gadā pasaules hokeja čempionāts atkal notiktu Rīgā. Cik lielas, jūsuprāt, ir Latvijas izredzes šajā jomā?

Konkurence ir liela, bet mums ir izredzes. Manā uztverē — ne mazākas par 80 %.

Kas jums ļauj būt tik optimistiskam?

Viegli jau, protams, nebūs, bet mūsu galvenā priekšrocība ir tā, ka mēs labvi noorganizējām šoi paqsaules čempionātu 2006. gadā, cilvēki starptautiskajā hokeja federācijā to vēl atceras. Ir labas atsauksmes par to, kas šeit notika. Šeit notikušais čempionāts tiek vērtēts pat labāk par to, kas notkika Čehijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Piešķir 110 000 eiro pasaules hokeja čempionāta sagatavošanās darbiem

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par 110 000 eiro piešķiršanu Latvijas Hokeja federācijai, lai segtu izmaksas saistībā ar 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem sagatavošanu.

2017. gada 19. maijā Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (International Ice Hockey Federation, IIHF) gadskārtējā kongresa balsojumā tika nolemts, ka 2021. gadā pasaules čempionāts hokejā vīriešiem norisināsies Baltkrievijā (Minskā) un Latvijā (Rīgā). Čempionāta ietvaros Rīgā norisināsies grupu turnīrs un divas ceturtdaļfināla spēles.

Latvijas Hokeja federācija lūdza piešķirt papildus valsts budžeta līdzfinansējumu, lai kvalitatīvi sagatavotos čempionāta norisei. Ņemot vērā, ka ministrijas budžetā nav sporta pasākuma sagatavošanai nepieciešamais papildu finansējums, IZM lūdza finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šis jautājums tika skatīts un atbalstīts arī Rīcības komitejas 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas uzraudzībai sēdē, aicinot finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules hokejs Latvijā — pārbaudījums sporta organizācijas nozarei

Db.lv, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā vēlētos ielaist līdz 2660 skatītājus

LETA, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiski grozījumi Darba likumā

Zvērināta advokāte, LETLAW partnere Laura Zalāna, zvērināta advokāte, LETLAW partnere Sintija Radionova, 29.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, šodien nolēma Ministru kabinets.

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja kluba īpašnieka AS Dinamo Rīga zaudējumi pērn bija 712 912 eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tikmēr 2012.gadā uzņēmums strādāja ar peļņu 48 208 eiro apmērā.

Par 18% pērn sarucis Dinamo Rīga apgrozījums - no 13,31 miljona eiro 2012.gadā līdz 10,9 miljoniem eiro 2013.gadā.

Zaudējumi radušies, jo pērn samazinājies sniegtās reklāmas apjoms, teikts vadības ziņojumā.

AS Dinamo Rīga pamatdarbība ir saistīta ar profesionālas hokeja komandas uzturēšanu. Pārskata gada laikā turpināta hokeja komandas Dinamo Rīga dalība Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionāta 2012./2013.gada sezonā.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpinātas aktivitātes reklāmas jomā sadarbībā ar Dinamo Rīga zīmola pārtikas un rūpniecības preču un produktu ražotājiem. Galvenos saimnieciskos ieņēmumus veido reklāmas pakalpojumu sniegšana, abonementu un biļešu tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Aptauja: Darbavietā stresu mazāk izjūt strādājošie vecumā virs 35 gadiem

Rūta Lapiņa, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbavietā mazāk stresu izjūt strādājošie vecumā virs 35 gadiem, par pārlieku lielo atbildību lielākoties ir uztraukušies strādājošie vecumā līdz 35 gadiem, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja «Kas Jums darbavietā izraisa stresu?».

Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši kā stresa iemeslu darbā minējušas pienākumu apjomu un termiņus, problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā un grūtības iekļauties kolektīvā. Tikmēr stiprā dzimuma pārstāvji biežāk norādījuši uz neapmierinošiem darba apstākļiem un kontroli no vadības puses.

Dati atklāj, ka strādājošajiem visbiežāk stresu darbavietā izraisa problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā, uz ko norādījuši 25% aptaujas dalībnieku. Tikmēr 26% aptaujāto darbā stresa nav vispār. Otrs populārākais stresa iemesls, uz ko norādījuši 18% respondentu, ir pienākumu apjoms un to izpildes termiņi, tikmēr 14% strādājošo stresu izraisa neapmierinoši darba apstākļi. 7% aptaujas dalībnieku sūdzas par kontroli no vadības puses, 5% respondentu uztraucas par sacensību darbinieku starpā, 3% aptaujāto ir grūtības iekļauties kolektīvā, bet 2% strādājošo nomoka pārlieku liela atbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas miljonāru publicitātes Top 100

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, 18.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 20. februāra Latvijas Televīzijas 7. kanāls (LTV7) testa režīmā uzsāk visu hokeja kluba Dinamo Rīga mājas spēļu tiešraižu demonstrēšanu internetā.

Šādu iespēju LTV7 saviem skatītājiem nodrošinās sadarbībā ar sabiedrību Tilde, informēja Latvijas Televīzijas sabiedrisko attiecību speciālists Ģirts Valdīšana.

Hokeja kluba Dinamo Rīga Mārketinga direktors Mārtiņš Kalniņš izteicis cerību, ka jau nākamajā sezonā hokeja spēļu skatīšanos hokeja kluba Dinamo Rīga interneta mājas lapā ieviesīs kā regulāru un pastāvīgu iespēju. Tuvākās Rīgas Dinamo spēles, kas tiks rādītas LTV7 ēterā un internetā notiks šodien, 20. februārī, plkst. 19.20 un 21. februārī plkst. 16.50 pret Novosibirskas Sibirj, 23. februārī plkst. 19.20 pret Novokuzņeckas Metalurg, 25. februārī pret Habarovskas Amur, un regulāro sezonu mūsu hokejisti noslēgs 26. februārī 19.20 ar spēli pret Habarovskas Amur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Ja Rīga viena rīkos hokeja čempionātu, IIHF jābūt pretimnākošai ar finansējumu

LETA, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošana tiks uzticēta tikai Rīgai, tad būtu loģiski, ka Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) spertu soli pretī ar finansējumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atturējās minēt precīzu summu, cik lieli varētu būt Latvijas papildu izdevumi, ja pavasarī plānotais hokeja čempionāts pilnībā notiktu tikai Rīgā, un cik daudz papildu naudas Latvija varētu atļauties tērēt šim mērķim. "Es vēl neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik tas kopumā varētu izmaksāt. Protams, var iziet tikai no šī. Tātad tā ir saruna ar IIHF, kurš sedz kādus izdevumus, ja viņi šādā virzienā lemj," norādīja premjers.

Kariņš apliecināja, ka Latvija ir gatava rīkot pasaules čempionātu hokejā tādā apmērā, kādā tas bija plānots iepriekš, un tam valsts budžetā finansējuma pietiek. Tomēr, ja IIHF piedāvātu Rīgai vienai rīkot visas čempionāta spēles, tad izšķirošs būtu jautājums, cik lieli papildu izdevumi tam nepieciešami un kurš tos segs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem stresa momentiem

Vai kāds jums novēlēja stresainu jauno gadu? Vai jūs kādam novēlējāt stresainu jauno gadu? Kāpēc ne? Mums ir milzum gari saraksti ar lietām, no kurām būtu jātiek vaļā, lai tiktu paradīzē, un šo sarakstu augšgalā lielākai daļai būs stress. Tas mums ir kļuvis par tādu kā ekvivalentu cunami, kam labuma vienkārši nav. Tomēr, tāpat kā ar daudzām citām lietām, arī stresam ir sava baltā un pūkainā puse.

«Stress pats par sevi ir pilnīgi labs,» intervijā holandiešu laikrakstam NRC Handelsblad saka amerikāņu neirozinātnieks Brūss Makjūens (Bruce McEwen). Viņš, kurš nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, pirms pusgadsimta bija viens no pirmajiem, kas sāka pētīt stresa ietekmi uz smadzenēm. «Mēs visi piedzīvojam stresu. Tas vienkārši piederas pie dzīves,» viņš saka un turpina: «Mums tas pat ir vajadzīgs, lai mēs reaģētu uz situācijām, kas prasa mūsu uzmanību, lai mēs varētu pielāgoties un izdzīvot.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Hārtlijs: Mana prioritāte bija turpināt darbu ar Latvijas izlasi

LETA, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas speciālista Boba Hārtlija prioritāte šajā starpsezonā bijusi turpināt darbu ar Latvijas hokeja izlasi, lai gan bijuši arī vairāki citi piedāvājumi, laikrakstam Sporta Avīze atklāja kanādietis.

Informācija, ka Hārtlijs turpinās vadīt Latvijas izlasi, bija jau pagājušajā nedēļā, kad notika Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kongress, bet tad līgums vēl nebija parakstīts. Jaunas vienošanās parakstīšana oficiāli tika izziņota otrdien.

«Mana prioritāte bija turpināt darbu ar Latvijas izlasi,» laikraksts citē Hārtlija teikto. «Sarunās ar pārējām komandām, kas izteica piedāvājumu, biju atklāts, ka vispirms vēlos parakstīt līgumu ar Latvijas izlasi. Ja šādas iespējas nebūs, esmu gatavs izskatīt viņu piedāvājumus. Šajā laikā atteicu divus darba piedāvājumus dažādās Eiropas līgās. Tas gan nenozīmē, ka nepastāv iespēja trenēt kādā no līgām oktobrī vai janvārī. Ar nosacījumu, ka komanda saredz manī palīgu, lai iekļūtu izslēgšanas turnīrā. Šajā teorētiskajā variantā Latvijas izlase joprojām ir mana prioritāte.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Estonian Air izpilddirektors Tero Taskila, kas iepriekš bija airBaltic komercdirektors, un investīciju baņķieris Joahims Heleniuss plāno Igaunijā izveidot augsta līmeņa hokeja klubu, cerot, ka tādējādi valsts vārds izskanēs starptautiskajās hokeja līgās un izraisīs tūristu interesi, vēsta Äripäev.

«Mēs vēlamies pacelt Igaunijas hokeja līmeni līdz tādam pašam, kāds ir mūsu kaimiņiem, un padarīt to par populārāko komandu sportu Igaunijā,» skaidroja J. Heleniss.

Plānots, ka hokeja klubs savu darbību uzsāks šīs sezonas sākumā un spēlēs Somijas otrajā līgā Mestis. Savukārt jau 2015. – 2016. gada sezonā klubam būtu jāspēlē Krievijas Kontinentālajā hokeja līgā, iecerējuši minētie investori.

Paredzēts, ka komandā spēlēs Igaunijas hokeja izlases spēlētāji un kandidāti. Sarunas ar iespējamajiem spēlētājiem jau ir uzsāktas. Komandas minimālais budžets veidos 650 tūkstošus eiro, vēsta Postimees.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienu pirms hokeja čempionāta Saeimā vēl gaidāmas cīņas par skatītāju ielaišanu

LETA, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, dienu pirms pasaules hokeja čempionāta, Saeimā vēl varētu būt gaidāmas debates par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē.

Līdz šim viedokļi par šo jautājumu bijuši pretrunīgi. Otrdien valdība nelēma par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja čempionātu, kā rezultātā Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura vada par sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju, solīja šo jautājumu pārskatīt Saeimā.

Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tikšot meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā.

Sākotnēji tika runāts, ka uz spēlēm varētu ielaist cilvēkus, kas pabeiguši vakcinēšanos pret Covid-19. Šādu cilvēku pašlaik Latvijā vēl ir relatīvi maz - pārsvarā mediķi un seniori. Kā liecināja aģentūras LETA rīcībā esošais IZM noteikumu projekts, valdībai tika piedāvāts jau cits risinājums - ministrija piedāvāja uz spēlēm ielaist zināmu skaitu cilvēku, kuri uzrādītu pēdējo divu dienu laikā veiktus negatīvus Covid-19 testus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja klubs Kurbads ir uzsācis ledus halles būvniecību Rīgā, Rumbulā, Lidlauka ielā 37. Pirmās kārtas projekta kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro.

Jauno ledus halli plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada maijā. Projekta otrajā un trešajā kārtā paredzēta arī treniņu halles un viesnīcas izbūve.

Andis Pikāns, hokeja kluba Kurbads vadītājs, komentē: «Šeit taps mūsdienīga hokeja halle, mūsu hokeja kluba bāze. Līdz ar Kurbads ledus halli tiks izveidota arī sporta skola, kur profesionālu treneru vadībā gatavosim jaunos hokejistus ar mērķi - izaudzināt jauno Latvijas hokeja paaudzi.»

Kurbads ledus hallē plānots izbūvēt starptautiskajiem standartiem atbilstošu 58x28 metrus lielu ledus laukumu hokeja, šorttreka, kērlinga un daiļslidošanas vajadzībām, kā arī septiņas ģērbtuves, desmit žāvētavas, trenažieru zāli un kafejnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties Mārtiņa Beķerejas atbalstam, šodien plkst. 17:50 LTV7 tiešraidē tomēr pārraidīs hokeja kluba Dinamo Rīga spēli ar hokeja klubu Ņižņijnovgorodas Torpedo Kontinentālās hokeja līgas (KHL) ietvaros.

"Lai gan LTV7 programmā spēle bija plānota laicīgi, pēkšņās izmaiņas šo sacensību filmēšanā un pārraidīšanā radīja draudus spēles translācijas pieejamībai LTV7 skatītājiem. Pateicoties Mārtiņa Beķerejas atbalstam, operatīvi tika organizēta spēles filmēšana un translācija, lai Dinamo Rīga faniem ļautu tiešraidē sekot savas komandas spēlei Nižņijnovgorodā," teikts Latvijas TV paziņojumā. Mārtiņa Beķerejas direktors Mārtiņš Kalniņš izteicies, ka pats ir aizrautīgs hokeja fans, un būtu nepareizi cilvēkiem atņemt vienu no retajām iespējām uz brīdi aizmirst par krīzi, ar patiesām emocijām jūtot līdzi mūsu sportistiem.

Interesanti, ka gan Dinamo Rīga Mārketinga direktora, gan Mārtiņa beķerejas direktora vārds ir Mārtiņš Kalniņš, bet tie ir divi dažādi cilvēki. Latvijas TV 7. kanāla direktors ir Mārtiņš Rinčs, bet sabiedrisko attiecību nodaļu, kas izplatīja šo informāciju, vada Mārtiņš Pučka. LTV atgādina, ka šī būs pēdējā izbraukuma spēle rīdziniekiem regulārās sezonas turnīrā. Pretinieki – Ņižņijnovgorodas Torpedo – ir visai līdzvērtīgi. Tāpēc abas komandas var cīnīties par KHL turnīra 10. pozīciju. Savukārt jau no 20. februāra LTV7 skatītājiem piedāvās hokeja kluba Dinamo Rīga pēdējās spēles Kontinentālās hokeja līgas regulārajā čempionātā, kas notiks Latvijā. Pirmajā spēlē 20. februārī plkst. 19:20 tiksies hokeja klubs Dinamo Rīga un hokeja klubs Sibirj no Novosibirskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lipmans par finansējumu hokejam: kad vairs nebūšu, tad lai meklē citu tādu muļķi...

Dienas Bizness, 07.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja federācijai (LHF) hokejistu atbalstam piešķīrusi 103 tūkstošus latu, līdz ar ko LHF draud atsaukt Latvijas kandidatūru 2017.gada pasaules hokeja čempionātam.

«Kamēr esmu federācijas vadītājs ieguldu savu naudu. Kad vairs nebūšu, tad lai meklē citu tādu muļķi kā es...» izveidojušos situāciju raidījumam Nekā personīga komentē LHF vadītājs Kirovs Lipmans, skaidrojot, ka, lai aizbrauktu uz Zviedriju - pasaules čempionātu izlasei vien vajadzēja vairāk nekā 300 tūkstošus.

Nekā personīga vēsta, ka šogad no gandrīz 14 miljoniem latu kopumā sportam piešķirtās naudas – 4,2 miljoni vēl aizvien tiek maksāti par «trekno gadu» uzceltajām sporta ēkām jeb valsts galvojumu atmaksai. Vēl naudu saņem olimpiskā komiteja, sporta skolas. Visu sporta veidu federācijas no kopējā šogad sportam piešķirtā finansējuma saņēmušas vienu milijonu. Bet tas ir vienas hokeja federācijas gada budžets.

Komentāri

Pievienot komentāru