Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Igaunijā aprīlī sākusi darbību jauna lietotne, kas ļauj darba devējiem izanalizēt un samazināt atalgojuma atšķirību starp dzimumiem.

Lietotnē "Palgapeegel" ("Algas spogulis") var redzēt, vai un cik liela sieviešu un vīriešu algu atšķirība pastāv organizācijā.

Jaunās lietotnes mērķis ir palielināt darba devēju informētību par atalgojuma atšķirību starp dzimumiem un palīdzēt to samazināt, nepalielinot administratīvo slogu darba devējiem.

"Palgapeegel" ir balstīta uz reģistru datiem un pieejama Darba inspekcijas pašapkalpošanās vidē. Lietotnē ir pārskats par darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem konkrētajā organizācijā, kā arī darbinieku sadalījumu pa dzimumiem dažādos amatos.

Organizācijas datiem piekļuve tiek nodrošināta visiem darba devējiem, kuriem ir vismaz trīs darbinieces un trīs darbinieki. Dati pieejami tikai darba devējam un pilnvarotiem darbiniekiem. Pēc darba devēja pieprasījuma datus Statistikas departaments aprēķina pēc valsts iestādēm iesniegtās informācijas.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Traģiskā vēsts par Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas zaudējumu liek uzdot daudz jautājumu par nodokļu administrēšanas turpmāko darbu. Lai gan I. Cīurules vadībā bija iegūts zināms līdzsvara punkts iestādes darbā, līdz ar viņas aiziešanu atveras vecās brūces, jo nonākam ļoti līdzīgā situācijā, kāda bija 2016. gada vasarā, kad no atbildīgā posteņa atteicās ilggadējā un līdz tam it kā stabilā ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Vakances aizpildīšana bija vairāk nekā izaicinoša, to pavadīja skandāli, norādes uz interešu konfliktiem, pašu kandidātu atteikšanās un citas nebūšanas. Kādu brīdi reālākā amata kandidāte bija Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova, kuru nodokļu administrācijā ar lielu aizrautību centās ievest finanšu minstre Dana Reizniece-Ozola, taču I. Koļegova negaidīti atsauca savu kandidatūru. Un ne velti, jo paralēli atsaukumam atklājās būtiski trūkumi viņas deklarācijas iesniegšanas tikumos, kas tagad ir sasummējušies tiktāl, ka Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā viņai uzrādījusi apsūdzību.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Latvijas saldumu zīmols Laima vakar pavēstīja, ka, stiprinot zīmola konkurētspēju, izstrādāta jauna vizuālā identitāte. Taču portāla Db.lv lasītāji pauž izbrīnu par Laimas jaunās identitātes līdzību ar zīmola Leica logo. Arī tajā balti burti izvietoti uz sarkana apļa.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija pārstāve Inese Blaune, vaicāta, vai logo līdzība neradīs kādas problēmas turpmākajā darbībā, kā arī, vai, izstrādājot jauno logo, bija zināma šī līdzība, biznesa portālam Db.lv sniedza sekojošu skaidrojumu:

«Izstrādājot saldumu zīmola Laima jauno vizuālo identitāti, veicām apjomīgu izpēti. Viens no tās mērķiem bija salīdzināt zīmola vēsturisko un mūsdienu nozīmi. Rezultātā tika pieņemts lēmums apvienot elementus no trim nozīmīgiem Laimas periodiem. Pamatā saglabāts lakoniskais mūsdienu raksts, kas papildināts ar vijīgo līniju no pirmā Laimas logotipa, kas radīts vēl pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Līnija zīmei piešķir atraktivitāti un reizē pauž atvērtību, atdarinot smaidu. Arī logo krāsas izvēle ir likumsakarīga, jo tieši sarkanā ir bijusi Laimai raksturīgā krāsa vairāk nekā 40 gadus tās pastāvēšanas vēsturē.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu princips. Šobrīd, kad šis jaunais režīms ir stājies spēkā, varētu šķist, ka tā ietekmi varēsim just, ātrākais, jūlijā, kad būs jāsniedz pirmā UIN deklarācija, vai jau būtiskāk 2019. gada sākumā, kad būs redzami uzņēmumu rezultāti par 2018. finanšu gadu.

Tomēr nodokļu reforma liks par sevi manīt jau tuvākajā laikā, kad uzņēmumi iesniegs gada pārskatus par 2017. gadu. Bet, lai atpazītu reformas ietekmi, svarīgi zināt, kur to meklēt un ieraudzīt.

«Vecajā» UIN sistēmā bija virkne elementu un aprēķina nianšu, kuru rezultātā peļņas atzīšana un nodokļa nomaksa no tās vai izdevuma un tā atskaitīšana nodokļu vajadzībām nenotiek vienā un tajā pašā finanšu periodā. Šīs aprēķina nianses radīja tā saucamās pagaidu atšķirības, kuras atspoguļoja kā atlikto nodokli bilancē.

Viens piemērs šādām pagaidu atšķirībām ir atšķirības pamatlīdzekļu finanšu nolietojumā, ko katrs uzņēmums nosaka individuāli, un nolietojumā nodokļu vajadzībām, ko nosaka likums. Tas bieži bija novērojams ražošanas uzņēmumos, kas regulāri ieguldīja jaunās ražošanas iekārtās. Tie pirmajos gados pēc iekārtu iegādes varēja atskaitīt lielāku nolietojumu nodokļu vajadzībām nekā finanšu uzskaitē. Šo atšķirību dēļ finanšu peļņa bija lielāka nekā ar nodokli apliekamais ienākums. Tas zināmā mērā bija nodokļu atvieglojums.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā, informē Labklājības ministrija.

Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīmē, ka likums tika atvērts, domājot arī par jaunu virsstundu darba apmaksas modeli, jo līdzšinējā kārtība praksē neesot optimāla. Tomēr, tā kā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. irsstundu apmaksas sistēmā pagaidām nekas nemainīsies.

Igaunijā sieviešu bruto darba samaksa stundā pērn bija par 17,7% mazāka nekā vīriešiem, un darba samaksas atšķirība starp dzimumiem gada salīdzinājumā pieaugusi par 2,9 procenta punktiem, liecina Igaunijas Statistikas departamenta sākotnējie dati.

Viskrasākās sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības Igaunijā pērn bija finanšu un apdrošināšanas sektorā, kur sievietes saņēma par 32,9% mazāk nekā vīrieši. Vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā atalgojuma atšķirība sasniedza 31,6%, citu pakalpojumu sniegšanā atšķirība bija 27,8% un apstrādes rūpniecībā - 25,8%.

Tāpat kā 2021.gadā, arī pērn pārvadājumu un loģistikas joma bija vienīgā, kur sievietes nopelnīja vairāk nekā vīrieši, sieviešu bruto darba samaksai stundā par 9,3% pārsniedzot vīriešu atalgojumu.

Salīdzinājumā ar 2021.gadu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem visvairāk samazinājās būvniecībā, bet visstraujāk pieauga citu pakalpojumu sektorā.

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Laiku pa laikam medijos un sabiedrībā aktualizējas jautājumi par atalgojumu plaisu starp sievietēm un vīriešiem, taču, vai kādreiz esat domājuši par ienākumu plaisu pensijā? Šķiet pavisam vienkārši – ja ir atalgojumu plaisa, būs arī atšķirības uzkrātās pensijas apmērā.

Protams, atalgojumam ir milzīga nozīme, taču pastāv arī citi nākotnes pensijas apmēru ietekmējošie faktori, kuros redzam būtiskas atšķirības tieši dzimumu griezumā.

Saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem 2020. gadā bruto darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija 22,3%. Te prātā nāk nodarbinātības vietnes “Indeed” reklāmas ar vienkāršajām, bet pārdomas raisošajām ilustrācijām – vai jūs būtu ar mieru par to pašu summu iegādāties saldējumu, kas ir par 22% mazāks, vai lietussargu, kam trūkst 22% auduma? Protams, šo datu pamatā ir ārkārtīgi daudz faktoru, viens no tiem – pārtraukums darba gaitās, lai rūpētos par bērniem. Un šis pārtraukums darba gaitās atsaucas arī uz nākotnes pensijas apmēru.

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir darba tirgū Baltijas valstīs? Vai ir novērojamas atšķirības starp Latviju un tās kaimiņvalstīm?

Visas trīs Baltijas valstis ir Eiropas Savienībā, kurā ir brīva darbaspēka kustība, un tieši tāpēc ļoti daudz līdzību, tomēr ir arī savas atšķirības, kuru pamatā ir konkrētās valsts specifiskas nianses. Pašlaik gan Lietuvā, gan Latvijā, gan Igaunijā ir salīdzinoši liels pieprasījums pēc darbiniekiem. Jāņem vērā, ka šāds pieprasījums nav lokāla Baltijas, bet gan visas Eiropas situācija, kura arī atstāj savu ietekmi uz darbspējas vecumā esošo cilvēku izvēli, kur strādāt. Vakances vairāku desmitu tūkstošu apjomā ir gan Latvijā, gan Lietuvā un arī Igaunijā, un to aizpildīšana bez viesstrādniekiem faktiski nav realizējama. Līdztekus minētajam ir arī otra medaļas puse — ikvienā no Baltijas valstīm ir bezdarbnieku armija, kura mērāma vairākos desmitos tūkstošos. Covid -19 pandēmija būtiski mainīja darba tirgu, jo, kur vien iespējams, ir aizsācies attālinātais darbs, turklāt cilvēks, dzīvojot Latvijā, var strādāt jebkurā pasaules valstī.