Latvijā patlaban darba tirgus Latvijā ir sadalīts divās nišās - augsti kvalificēti darbinieki, pēc kuriem pieprasījums saglabājas augsts, un zemi kvalificēti darbinieki, kuri no krīzes cieta daudz vairāk, samazinoties atbilstošām darbavietām.
Tā uzskata Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Oļegs Krasnopjorovs. To, norāda eksperts, apstiprina arī CSP dati - 2010. gada 1. ceturksnī augstāko izglītību ieguvušo vidū bezdarba līmenis ir trīs reizes zemāks nekā iedzīvotāju grupā ar pamatizglītību, un kopš tautsaimniecības lejupslīdes sākuma šī starpība ievērojami pieaugusi. Tātad, pieaugot ekonomikas aktivitātei un parādoties darba prasmju neatbilstībai pieprasījumam, lielāks uzsvars liekams nevis uz pagaidu nodarbinātības nodrošināšanu bezdarbniekiem ar zemu kvalifikāciju (100-latu programma), bet gan uz darba meklētāju kvalifikācijas paaugstināšanu, kas padarītu viņus par konkurētspējīgiem darba tirgū un ļautu viņiem iegūt augstas pievienotās vērtības darba vietas privātajā sektorā. Tas valdībai vienlaikus ļautu risināt nodarbinātības, uzņēmējdarbības attīstības un noturīgas izaugsmes jautājumu, uzskata O. Krasnopjorovs.
Eksperts arī uzsver, ka jau divām trešdaļām no Nodarbinātības Valsts Aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem beidzies 9 mēnešu bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš, un viņiem trūkst motivācijas uzturēt bezdarbnieka statusu, tādējādi reģistrētā bezdarba līmenis, visticamāk, samazinās straujāk par faktisko bezdarba līmeni. No jauna bezdarbnieku statusu ieguvušo skaits jūlijā nedaudz pieauga otro mēnesi pēc kārtas (līdz 12,1 tūkst.), apstiprinot, ka darba tirgus stabilizācijas pazīmes joprojām ir trauslas.