Jaunākais izdevums

Latvijas darba tirgu tuvākajos gados sagaida vairāki būtiski izaicinājumi, tā šodien secināts, Ministru kabinetam (MK), iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajām vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm. Lai savlaicīgi un efektīvi risinātu šos jautājumus, jau tagad ir nepieciešama aktīva un elastīga darba tirgus politika, kā arī izglītības sistēmas reforma.

Prognozes rāda, ka Latvijas darba tirgus būtiskākie izaicinājumi būs darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība, iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās, kā arī zemo ienākumu «slazds».

Nākamajos gados situācija darba tirgū pakāpeniski uzlabosies un 2017. gadā bezdarba līmenis var samazināties zem 8%. Vienlaikus, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, darba tirgū saglabāsies jūtama neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu.

«Šobrīd esam nonākuši līdz situācijai, kad gatavojam daudz inteliģentu bezdarbnieku, kuriem ir grūti integrēties darba tirgū, jo nav nepieciešamo prasmju un kvalifikāciju. Atsevišķās jomās bijusi studentu pārprodukcija, bet ekonomikai patiešām nepieciešamo speciālistu sagatavošana palikusi otrajā plānā. To jau tagad jūt atsevišķu nozaru uzņēmumi, bet nākotnē šī problēma iezīmēsies vēl skaudrāk. Ja tā turpināsim, būsim spiesti atvērt plašāk imigrācijas vārtus un meklēt ārvalstīs ne vien augsti kvalificētus inženierus, bet arī citus speciālistus. Ja gribam būt bagāti un izvairīties no masveidīgākas imigrācijas, ir jāatgriežas pie pamatiem un jāmāca inženierzinātnes un dabaszinības,» tā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Aktuāla problēma ir arī lielais jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm. Tāpat darba tirgū ir arī salīdzinoši liels iedzīvotāju īpatsvars ar pamatizglītību un šo cilvēku skaits 2020.gadā var sasniegt 127 tūkstošus. Turpretim pieprasījums pēc šāda darbaspēka mazināsies, 2020. gadā sasniedzot vien nepilnus 75 tūkstošus.

Latvijas ekonomiskās priekšrocības pašlaik galvenokārt balstās uz zemām darbaspēka izmaksām un zemo tehnoloģiju nozarēm, kas nerada nepieciešamos priekšnoteikumus attīstītas un pārtikušas ekonomikas izveidei. Tāpat jāņem vērā, ka turpmākajos gados darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams izaugsmes un atvērtā darba tirgus dēļ. Tas nozīmē, ka Latvija var zaudēt konkurētspēju zemu izmaksu segmentos ātrāk nekā iegūt priekšrocības augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Lai izvairītos no zemu ienākumu «slazda», kā pārnozaru ekonomikas politikas rīcības plāns ir jāievieš Nacionālā industriālā politika, kas sekmēs strukturālās pārmaiņas Latvijas ekonomikā par labu augstāka ienesīguma preču un pakalpojumu ražošanai, veicinot uzņēmēju starptautisko konkurētspēju.

Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par vienu no galvenajiem šķēršļiem izaugsmei. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī demogrāfijas problēmu risinājumi pozitīvu efektu uz darba tirgu sniegs tikai ilgtermiņā. Tāpēc, lai ai nodrošinātu ekonomikas izaugsmes mērķu sasniegšanu vidējā termiņā, liela nozīme būs valsts migrācijas politikai, kur galvenie uzsvari jāliek uz reemigrācijas veicināšanu un pārdomāta imigrācijas mehānisma izveidi, kas nodrošinātu kontrolētu un efektīvu darba tirgus nepilnību novēršanu.

EM sagatavotās darba tirgus prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Latvijas IKP līdz 2020.gadam pieaugs par 4-5% gadā, kas atbilst politikas plānošanas dokumentos izvirzītajiem vidēja termiņa tautsaimniecības attīstības mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pirmskrīzes bezdarba līmenis joprojām nesasniegts

Zanda Zablovska, Inguna Ukenābele, Vēsma Lēvalde, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par 1, 49 miljoniem eiro LM plāno efektīvāk prognozēt darba tirgus attīstību

Dienas Bizness, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) plāno izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, kurā būs pieejama informācija par prasmju un profesiju pieprasījumu gan īstermiņā, gan vidējā un ilgtermiņā.

Plānots, ka tādējādi Latvijas iedzīvotāji varēs veikt apzinātāku savas nākotnes vai turpmākās karjeras izvēli, informē LM.

Pasākumu plānots īstenot no 2016. gada līdz 2021. gada 31.decembrim. Tam pieejamais kopējais finansējums ir 1, 49 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 1,26miljoni eiro un valsts budžeta finansējums - 223 tūkstoši eiro.

Paredzams, ka aktivitātes palīdzēs sabalansēt darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības nozaru attīstību, jo darba tirgū būs pieejami darbinieki ar pieprasītām prasmēm un profesijām. Tādējādi būs iespējams sagatavot darba tirgum nepieciešamos speciālistus un uzlabot iedzīvotāju prasmes atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai darbs meklētu Tevi, nevis Tu – darbu. Eksakto zinātņu studiju priekšrocības

Miks Stūrītis, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 26.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī klāt jau septembris un studijas tūlīt tiks uzsāktas, tomēr nekad nav par agru vai par vēlu plānot savu nākotni, kas jo īpaši aktuāli ir jauniešiem, kuri šogad uzsāks gaitas vidusskolas pēdējā klasē. Ceru, ka manis, inženiersistēmu būvniecības uzņēmuma vadītāja, sacītais sasniegs dzirdīgas ausis.

Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) regulāri apkopo esošo situāciju darba tirgū, izvērtējot arī darba tirgus prognozes. Mums šis 2013. gada informatīvais ziņojums (kas ir jaunākais) par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm nebija daudzsološs. Citēju: «Ja netiks mainīta izglītības struktūra, līdz 2020.gadam var veidoties iztrūkums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, lauksaimniecībā, kā arī veselības aprūpē un sociālajā labklājībā.»*

Speciālistu iztrūkums inženierzinātnēs. Skarbi. Ne jau tikai mēs pamanām šo problēmu. Par to raksta plašsaziņas līdzekļi. Par to lauza galvu arī augstskolu mācībspēki. Bet mēs, uzņēmumi, kas darbojas inženierzinātņu lauciņā, to izjūtam visasāk. Īpaši tagad, septembrī, kad būvniecības sezona ir pašā karstumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izaugsme šogad ir iespaidīga. Tās ekonomiskais spēks, kā arī politisko risku samazināšanās balsta arī eiro nostiprināšanos.

Jaunākajā Ziemeļvalstu ekonomiku apskatā SEB bankas analītiķi uzsver, ka zemie inflācijas rādītāji joprojām nesasniedz centrālo banku noteiktos mērķus, taču tās soli pa solim turpinās atkāpties no līdz šim īstenotās ārkārtīgi stimulējošās monetārās politikas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Neskatoties uz to, ka 2017. gada SEB prognozes ir bijušas optimistiskas, mūsu IKP prognozēm esam veikuši nelielu augšupvērstu korekciju. Prognozes balstās patlaban dominējošajos faktoros. No vienas puses, spēcīgie darba tirgi un jaudu noslodzes pieaugums nodrošina papildu stimulus, kas veicina privāto patēriņu un kapitāla izdevumus. No otras puses, ņemot vērā zemo bezdarbu līmeni, kas daudzās valstīs ir desmitgadēs zemākajā līmenī, arvien vairāk uzmanības jāvelta jautājumiem, kas saistīti ar vājo vietu – inflācijas dinamiku un izaugsmes ilgtspējību. Ģeopolitiskie riski rada arvien vairāk bažu. Pēdējā pusgada laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugošajai spriedzei Korejas pussalā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā redzam, ka mājsaimniecības un uzņēmumi ir pietiekami imūni pret politisko nenoteiktību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Efektīvāk prognozēs darba tirgus attīstību

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot Eiropas Sociālā fonda finansējumu, plānots izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, kurā būs pieejama informācija par prasmju un profesiju pieprasījumu gan īstermiņā, gan vidējā un ilgtermiņā, informē Labklājības ministrija (LM).

Paredzams, ka aktivitātes palīdzēs sabalansēt darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības nozaru attīstību, jo darba tirgū būs pieejami darbinieki ar pieprasītām prasmēm un profesijām. Tādējādi būs iespējams sagatavot darba tirgum nepieciešamos speciālistus un uzlabot iedzīvotāju prasmes atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām.

To paredz otrdien, 1.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru pasākuma Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana īstenošanas noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Cvmarket.lv: šobrīd darba meklētājam ir gana daudz izvēles iespējas, kas tikai palielināsies

Dienas Bizness, 14.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd darba meklētājam ir gana daudz izvēles iespējas, kas tikai palielināsies un vairs nebūs tāda izmisuma situācija, kā tas bija brīdī, kad valsts ekonomikā valdīja lejupslīde, Db.lv norāda Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba.

Viņa skaidro, ka, līdz ar ekonomikas atkopšanos, mainās arī pieprasījuma un piedāvājuma attiecība vakanču jomā. Tāpat daudzi uzņēmumi palielina savu darbinieku skaitu, jo pārdošanas, transportēšanas, apkalpošanas un ražošanas apjomi strauji pieaug. Pērnā gada nogalē veiktais pētījums liecināja, ka arī darba devēju prognozes 2014. gadam ir optimistiskas attiecībā un personāla piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu.

Daliba norāda, ka šobrīd Latvijas darba tirgū ir ļoti liels pieprasījums pēc pārdevējiem, tirdzniecības pārstāvjiem, projektu vadītājiem, klientu servisa darbiniekiem, kā arī dažādiem mehānikas, transporta un loģistikas nozares speciālistiem. Savukārt sarežģītāk ir IT, medicīnas speciālistu, tehnologu, inženieru un mārketinga nozarē. Liels retums ir vakances kultūras, mākslas, izglītības un lauksaimniecības sfērās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas iekšzemes kopprodukts nākamajā gadā augs par 1,1%, nevis 1,2%, kā iepriekš lēsts, liecina jaunākās Eiropas Komisijas prognozes.

Tāpat paaugstināta bezdarba prognoze – nākamgad bezdarba līmenis būs 12,2%, nevis 12,1%, kā tika prognozēts pirms sešiem mēnešiem.

EK prognozes pārskatījusi, ņemot vērā, ka eirozonas ekonomika patlaban nav uzņēmusi atveseļošanās tempu un parādu krīze turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, savukārt bezdarba līmenis saglabājas rekordaugsts, raksta Bloomberg.

«Fiskālā konsolidācija un strukturālās reformas, kas ir veiktas Eiropā, ir izveidojušas pamatu, lai ekonomika atveseļotos,» sacījis ES monetāro lietu komisārs Olli Rēns, tomēr piebilstot, ka ir pāragri to saukt par uzvaru. Viņš norāda, ka bezdarba līmenis saglabājas nepieņemami augsts, tādēļ ir jāturpina strādāt, lai uzlabotu Eiropas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts Fontes atalgojuma pētījumā.

Ņemot vērā, ka darbinieku noturēšana kļūst arvien dārgāka, gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% darba devēju kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min darbinieku produktivitātes paaugstināšanu. «Jau šobrīd darba tirgū ir novērojams darbinieku trūkums. Prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni, citiem – labāk izprast darbinieku motivāciju,» komentē pētījuma grupas Fontes vadītāja Anta Praņēviča

Būtisks aspekts darbinieku motivēšanā ir atalgojums. Pētījumā analizēti dati par 61 585 darbiniekiem no 286 organizācijām, un gūtie rezultāti parāda, ka šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6.3% - tas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējos 8 gados. «Arī domājot par nākamo gadu, darba devēji plāno palielināt ikmēneša atalgojumu saviem darbiniekiem. Uz to norādījuši 86,7% organizāciju. Runājot par atalgojuma pieaugumu, būtiski ir ņemt vērā arī prognozes par plānotajām darbinieku skaita izmaiņām. 2018. gadā 58% organizāciju plāno saglabāt esošo darbinieku skaitu, savukārt 38% – palielināt strādājošo skaitu,» norāda Anta Praņēviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līdz 2020.gadam plāno ievērojami mazināt ilgstošo bezdarbnieku skaitu

Žanete Hāka, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – tie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2015. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

To paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, kas otrdien, 5.maijā, apstiprinātas valdībā.

«Ja vēlamies, lai tuvākajos gados Latvijā nav jāieved darbaspēks no citām valstīm, maksimāli jāizmanto mūsu pašu iedzīvotāju potenciāls. Jāapzinās, ka saskaroties ar izaicinājumiem darba tirgū, cilvēkiem ir jādod iespēja sekmīgi integrēties darba tirgū un pēc iespējas ilgāk turpināt darba gaitas, vienlaikus ļaujot saņemt pasākumu kopumu darba atrašanai, sekmējot pāreju no izglītības uz darba tirgu, sniedzot arī atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Īpaši svarīgi tas ir reģionos,» uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Šogad darba devēji plāno veidot gandrīz 6000 jaunas darba vietas

Žanete Hāka, 21.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sagatavoto Latvijas darba tirgus īstermiņa prognozi 2014.gada otrajam pusgadam, darba devēji šā gada otrajā pusgadā plāno izveidot 5895 jaunas darba vietas, lielāko daļu no tām galvaspilsētā.

Darba tirgus īstermiņa prognozes, parāda darba tirgus attīstības tendences, jo balstās uz darba devēju aptauju datiem, darbspēka apsekojuma statistikas datiem, kā arī Ekonomikas ministrijas pievienotās vērtības prognozēm pa nozarēm, informē NVA.

Aptaujājot 2556 darba devējus un 11 nozaru asociācijas NVA nodarbinātības eksperti secina, ka Latvijas ekonomikā notiek neliela, bet stabila izaugsme. Preču un pakalpojumu pieprasījums, lai arī mazākā tempā, tomēr palielinās, kas ietekmē arī nepieciešamību pēc noturīga un nedaudz pieaugoša darbinieku skaita darba tirgū. Jāpiebilst, ka vērojama arī to respondentu skaita pieauguma tendence, kuriem nav skaidra viedokļa par preču un pakalpojumu pieprasījumu izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fiskālā padome: Izaugsme var sabremzēties straujāk un naudas tēriņiem būs mazāk

Zane Atlāce - Bistere, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās makroekonomikas prognozes vērtē kā reālistiskas. Taču bažas rada ekonomikas izaugsmes potenciāls, proti - tas varētu būt vājāks nekā šobrīd prognozē FM, kas savukārt nozīmē, ka ekonomikas izaugsme nākotnē var sabremzēties straujāk un kopumā naudas tēriņiem būs mazāk, informē padome.

Padome ir apstiprinājusi FM izstrādātās makroekonomikas prognozes 2018.-2021.gadam, ko valdība izmantos par pamatu konsultācijām ar Eiropas Komisiju, lai iezīmētu nākamā gada valsts budžeta aprises.

«Šobrīd Latvijas ekonomika aug strauji, bet ir rūpīgi jāseko līdzi, vai šī straujā izaugsme neuzrāda pārkaršanas pazīmes, kas izpaužas kā straujš inflācijas un darba samaksas pieaugums,» uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. «Šāda tendence ir ļoti nevēlama, jo var izraisīt makroekonomiskās nestabilitātes draudus un ilgtermiņā pasliktināt valsts finansiālo situāciju, kā to redzējām iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā.»

Finanšu ministrijas izstrādātās jaunās makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2021.gadam liecina, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps šogad ir 4%, nākamajos gados - tuvu 3%, bet inflācija aug straujāk nekā iepriekš prognozēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: kādam jābūt iekārojamam darba devējam?

Sigita Ozola, The Carlsberg Group Baltijā personāla direktore, AS Aldaris valdes locekle, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba ņēmēju prasības, lai apsvērtu sadarbību ar potenciālo darba devēju, aug līdzi laikmeta izmaiņām un atkarībā no pārstāvētās paaudzes. Tādi faktori kā sabiedrības novecošanās, politiskās situācijas svārstības un ekonomiskā migrācija turpmāk arvien biežāk nonāks uzņēmēju darba kārtībā. Dalos savā pieredzē, kā efektīvāk sasniegt vienprātību, lai abas puses – darba devēji un ņēmēji – būtu apmierinātas ar sadarbību.

Ko vēlas uzņēmēji – darba devēji?

Lai arī niansēs katra komersanta vīzija un vēlmes atšķiras, pamati vairumā ir nemainīgi – katrs darba devējs vēlas, lai viņa uzņēmumā strādā motivēti un lojāli darbinieki, ar kuriem kopā sasniegt izvirzītos mērķus. Taču situācija darba tirgū neatkarīgi no nozares patlaban ir viennozīmīga – ir izteikts kvalificētu un strādāt gribošu darbinieku trūkums, tas īpaši attiecināms uz amatiem ar specifiskām zināšanām. Šajā situācijā jāizmanto apgrieztā pieeja – nevis gaidīt, kad ideālie darbinieki atnāk paši, bet jāatrod risinājumi, kā palīdzēt cilvēkiem būt motivētiem un tādējādi pašiem uzlabot savu darba dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK: Patvēruma meklētāju ierašanās varētu nelielā mērā pozitīvi ietekmēt Eiropas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ilgstošā bezdarba līmeni sešu gadu laikā plāno samazināt līdz 15%

Žanete Hāka, 21.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – šie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

Iepriekšminēto paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas ceturtdien izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos un pilnvērtīgi izmantot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, mazināt bezdarba sociālās sekas, atbalstīt bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju iespējami ilgu noturēšanos darba tirgū.

Tāpat pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt, ka ilgstošais bezdarba līmenis līdz 2020. gadam samazinātos līdz 15% no visiem bezdarbniekiem un 2,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Latvijā 2013. gadā no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 5,8% bija ilgstošie bezdarbnieki (2003. gadā 4,8%, vidējais rādītājs ES – 5,1%). 2014. gada jūnijā 35% no visiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē reģistrētajiem bezdarbniekiem bija ilgāk par 12 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,2%

Žanete Hāka, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2020. gadam, informē FM.

Atbilstoši atjaunotajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā paātrināsies līdz 3,2%, bet 2018. gadā sasniegs 3,4%.

2016. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bija palēninājusies līdz 1,6% (pēc provizoriskiem datiem), ko izraisīja Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas kavēšanās, mainoties fondu plānošanas periodiem, kā arī zemais ekonomiskās attīstības tempu pieaugums kaimiņvalstīs.

Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2017.gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu noteiks situācijas uzlabošanās ārējā vidē, paātrinoties ekonomikas izaugsmei pasaulē kopumā un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī investīciju atjaunošanās Latvijā, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pētījums: 94,4% darba devēju plāno palielināt mēneša pamatalgu vismaz daļai darbinieku

Žanete Hāka, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4.4%, bet gada kopējā alga (ieskaitot arī atalgojuma mainīgo daļu) – par 5,1%, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti.

Fontes vispārējā atalgojuma pētījums parāda, ka pieaug to darba devēju skaits, kuri vismaz vienai darbinieku grupai organizācijā piedāvā elastīgu darba laiku, darbu attālināti vai papildus apmaksātas brīvdienas. Šī tendence norāda, ka Latvijā arvien aktuālāka tēma ir darba un privātās dzīves balanss. Darbinieki arvien vairāk izvēlas sev tādu darba vidi, kuru būtu visērtāk savienot ar savu privāto dzīvi.

«Ja iepriekšējos gados mēs runājām par to, ka iezīmējas tendences balansam starp darbu un privāto dzīvi, tad šobrīd mēs varam teikt, ka tendence tikai pieņemas spēkā,» novērojusi SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle Anta Praņēviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IKP dati sagādā vilšanos, taču nākotnē ies karsti

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais vērtējums par ekonomikas sniegumu pērnā gada nogalē sagādā nelielu vilšanos. Salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 4.2%. Saskaņā ar šiem provizoriskajiem datiem Latvijas ekonomika pērn kopumā auga par 4,5%, nevis par 4,7% vai pat 4,8%, kā varēja domāt iepriekš.

Sezonāli izlīdzinātais IKP, kas ņem vērā darba dienu skaita atšķirības, 4. ceturksnī pret iepriekšējo periodu audzis par 0.3%, bet gada laikā — par 4,8%. Savukārt 2017. gadā kopumā pievienotā vērtība varētu būt kāpusi par 5%.

Šos skaitļus precizēs un papildinās pēc mēneša. Uz citu datu fona pārsteidzoši zems šķiet iekasēto produktu nodokļu apjoma sākotnējais vērtējums. Vēl nav zināmi janvāra rezultāti, kas atspoguļo notikumus ekonomikā decembrī. Šķiet, ka brīdī pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas kāpumam drīzāk jābūt ļoti spēcīgam.

Par nelielu apbēdinājumu uzskatāms arī rūpniecības pievienotās vērtības kāpums 4. ceturksnī tikai par 5% gada griezumā. Šajā periodā bijusi grūti prognozējama enerģētikas dinamika. Laikapstākļi ir veicinājuši elektrības ražošanu, bet mazinājuši siltuma pieprasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika attīstās strauji, bet radušies jauni riski negatīvām izmaiņām

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB konference Biznesa prognozes - fotogrāfijās

Dienas Bizness, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, trešdien, 8. novembrī, viesnīcā Radisson BLU Daugava, spraigā viedokļu apmaiņā aizvadīta ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes.

Konferences dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis Jānis Maršāns, atklājot konferenci, atzīmēja nepatīkamo situāciju, kādā nonākuši uzņēmēji saistībā ar nodokļu reformu. Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts». «Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju tirgos februāris nebūs mierīgs, taču cerams, ka decembra svārstības neatkārtosies

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

59 % būvniecības nozarē strādājošo apsvēruši darbavietas maiņu

Lelde Petrāne, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būvniecības nozarē strādājošie ir vairāk neapmierināti ar savu darba vietu nekā šajā jomā strādājošie Lietuvā - liecina būvtehnikas nomas uzņēmuma Cramo veiktais starptautiskais pētījums Lieliska darba diena. Kaimiņzemē Lietuvā par darbavietas maiņu pēdējā pusgada laikā domājis 41% aptaujāto, savukārt Latvijā - vairāk nekā puse jeb 59% būvniecības nozarē strādājošo.

Lielākā daļa būvniecības nozares pārstāvju pētījuma laikā atklājuši, ka nedēļas laikā vismaz viena vai divas darba dienas mēdz būt nepatīkamas. Turklāt visbiežāk darba devējs tikai daļēji rūpējas par to, lai darba dienas būtu izdevušās un patīkamas, kā arī ne vienmēr tiek sniegtas atsauksmes par paveikto darbu. Raksturojot labu darba devēju, kā svarīgākā īpašība tiek nosaukta uzticamība, savukārt vērtējot kolēģus - izpalīdzība.

«Būvniecībā strādājošo viedokli par to, kādam ir jābūt labam darba devējam, būtiski ietekmē pašlaik nozarē notiekošais. Darbavietu skaita samazināšana būvniecības uzņēmumos, kas aizsākās pērnā gada nogalē, kā arī pesimistiskās būvniecības apjomu prognozes 2016.gadam, kas radījušas nedrošības sajūtu un nostiprinājušas pārliecību, ka labs darba devējs ir tāds, kas ir uzticams un, par spīti negatīvajām tirgus tendencēm, darbiniekus neatlaiž,» skaidro SIA Cramo pārdošanas vadītājs Imants Martužans.

Komentāri

Pievienot komentāru