Aizvadītajā janvārī cenas "Nord Pool" elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8% salīdzinājumā ar decembri un sasniedzot 15,3 centus par kilovatstundu (kWh), informēja energokompānija SIA "Enefit".

Kompānijas apkopotā informācija liecina, ka šis ir bijis visu laiku "dārgākais" janvāris, ko noteica aukstie laikapstākļi, kas ne vien strauji kāpināja patēriņu, bet arī apgrūtināja enerģijas ražošanu. Iepriekš tik straujš elektroenerģijas cenu kāpums gada sākumā fiksēts vien enerģētikas krīzes laikā 2022. gadā, kad janvāra vidējā elektroenerģijas cena pakāpās līdz 14,4 centiem par kWh.

Aukstie laikapstākļi izraisīja būtisku Latvijas elektroenerģijas patēriņa kāpumu - par 20% salīdzinājumā ar decembra rādītājiem, informē "Enefit". Tas ievērojami palielināja elektrotīkla noslodzi, jo lētā vēja enerģija nespēja segt vietējo pieprasījumu, hidroelektrostacijās strauji kritās ražošanas apjomi, bet saules enerģijas ražošana praktiski nenotika. Līdzīgi izaicinājumi pieredzēti visā Baltijas un Skandināvijas reģionā, paaugstinot arī importa elektroenerģijas izmaksas.

Energouzņēmums Enefit paplašina savu publiskās uzlādes tīklu ar lieljaudas stacijām Rīgā un uz starptautiskajām automaģistrālēm.

Novembra beigās atklātas pirmās sešas no plānotajām 32 lieljaudas uzlādes stacijām Latvijā, kas paredzētas Eiropas TEN-T ceļu tīkla ietvaros Baltijā. Tie ir vieni no ātrākajiem lādētājiem Latvijā, un 100 km veikšanai nepieciešamā uzlāde aizņems tikai 5 minūtes.

Novembrī atklātās lieljaudas uzlādes stacijas izvietotas trīs lokācijās: Rīgā – Mūkusalas ielā un VEF kvartālā, kā arī Piņķos pie “Via Jurmala Outlet Village”. Katrā adresē pieejamas divas uzlādes stacijas. Maksimālā jauda no viena spraudņa ir 240 kW, savukārt lādējot divas automašīnas vienlaikus, – 160 kW.

Līdz šī gada beigām Enefit lieljaudas uzlādes tīklu plānots papildināt ar vēl vismaz divām lokācijām – Lilastē pie viesnīcas “Porto Resort” uz Tallinas šosejas, kā arī Bauskā. Lieljaudas uzlādes iekārtas izvietotas stratēģiski nozīmīgā ceļa posmā, kas savieno Latviju, Lietuvu un Igauniju. Pirms iekārtu uzstādīšanas Enefit veica rūpīgu analīzi par elektroauto kustības intensitāti un apkārtējo uzlādes infrastruktūru konkrētajās lokācijās. Šāda pieeja nodrošina, ka uzlādes stacijas tiek izvietotas tieši tur, kur tās ir visnepieciešamākās un visefektīvāk atbalsta elektroauto lietotājus.

Igaunijas atjaunīgās enerģijas grupa "Enefit Green" meklēs iespējas aiziet no Somijas tirgus un koncentrēsies uz darbību Baltijas valstīs un Polijā.

Izvērtējot situāciju galvenajos tirgos, uzņēmuma tuvākās attīstības portfeļa un esošā darbības portfeļa atbilstību pašreizējā tirgus situācijā, kā arī finansējuma iespējas, "Enefit Green" vadība nolēmusi meklēt iespējas aiziet no Somijas tirgus un pārdot dažus nestratēģiskus attīstības projektus, ja būs pieejami atbilstoši piedāvājumi.

Turpmākajā "Enefit Green" attīstībā uzņēmuma valde vēlas koncentrēties uz lielākiem vēja un hibrīda parku projektiem tās galvenajos tirgos Baltijā un Polijā, uzņēmums paziņoja Tallinas biržai.

"Enefit Green" valdes priekšsēdētājs Juhans Aguraiuja sacīja, ka pašreizējā tirgus situācijā katram ražošanas apjoma megavatam jārada maksimāla vērtība.

Paplašinot elektroauto uzlādes tīklu Baltijā Enefit Volt, energouzņēmums Enefit atklājis Latvijā pirmos publiskos elektroauto uzlādes punktus pie veikaliem top! Iecavā, Dobelē, Tukumā un drīzumā arī Rīgā.

Vienlaikus šogad plānots izbūvēt pirmās lieljaudas uzlādes stacijas uz starptautiskajām maģistrālēm un veidot sadarbību arī ar citiem lielveikalu tīkliem, tādējādi atbalstot gan pilsētvidē un tās apkaimēs dzīvojošos elektroauto īpašniekus, gan nodrošinot vienotu uzlādes tīkla pārklājumu visā Baltijā.

Enefit Volt publiskais uzlādes tīkls Latvijā izmanto tikai zaļo enerģiju, un tā attīstībā šogad plānots investēt nepilnus 3 miljonus eiro.

Ārpus Rīgas publiskās uzlādes punktu izvietojumu iecerēts fokusēt Daugavpils, Tukuma, Bauskas un Limbažu virzienā. Tāpat kā Igaunijā, arī Latvijas uzlādes stacijās tiks nodrošināta elektroauto uzlāde ar videi draudzīgā veidā ražotu enerģiju.

Elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas uzņēmuma SIA "Enefit" apgrozījums pagājušajā gadā bija 171,395 miljoni eiro, kas ir par 13,2% mazāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija guva peļņu 4,333 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma kritums skaidrots galvenokārt ar vispārējo elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kritumu tirgū. Elektroenerģijas vidējā tirgus cena "Nord Pool" biržā pērn bija 87,43 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt vidējā dabasgāzes cena TTF biržā samazinājās par 30,2% - līdz 22,85 eiro par MWh.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka būtiskas izmaiņas pērn iezīmējās saistībā ar saules elektrostaciju saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu - tas pieauga 3,1 reizi, salīdzinot ar 2023.gadu, pērnā gada beigās saules ģenerācijas jaudai sasniedzot 660 megavatu (MW). Kopējā elektroenerģijas bilancē saules elektrostaciju devums pieauga no 2,1% 2023.gadā līdz 6,7% pērn. Elektroenerģijas cenu kritums visā Eiropā skaidrojams ar saražotās elektroenerģijas daudzuma pieaugumu no atjaunojamajiem energoresursiem un dabasgāzes cenu samazinājumu.

Pēc Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla un pieslēgšanās Eiropas vienotajam tīklam, visticamāk, elektroenerģijas biržas cena vienas dienas ietvaros kļūs svārstīgāka, norādīja energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns.

Viņš pauda, ka ietekmi, ko uz elektroenerģijas cenām atstās Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas jeb BRELL elektroenerģijas tīkla, precīzi prognozēt nav iespējams, tomēr, visticamāk, elektroenerģijas biržas cenas dienas ietvaros kļūs svārstīgākas.

Vancāns gan skaidroja, ka atslēgšanās no BRELL ir tikai viens no faktoriem, kas veicinās cenu svārstības elektroenerģijas tirgū, turklāt ne ar to lielāko ietekmi. Piemēram, Somijas un Igaunijas elektroenerģijas savienojuma "Estlink 2" sabotāža un pārrāvums enerģijas cenas ietekmē daudz vairāk, nemaz nerunājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošo izejvielu cenu kāpumu, kas 2022.gadā dramatiski palielināja elektrības cenas, vidējai mēneša cenai biržā pārsniedzot pat 50 centu par kilovatstundu (kWh).

Īstenojot mērķi ietekmes uz klimatu un vidi mazināšanai, būvmateriālu ražotājs un vienīgais cementa ražotājs Latvijā Schwenk Latvija paplašina vadības sastāvu ar dekarbonizācijai veltītu amata pozīciju - to ieņems līdzšinējais Enefit vadītājs Krists Mertens.

Viņa uzdevums būs īstenot oglekļa uztveršanas projektus Brocēnu cementa rūpnīcā, lai 2030. gadā būvmateriālu nozare Latvijā un Ziemeļeiropā varētu izmantot cementu, kura ražošanas procesā CO2 emisijas samazinātas līdz minimumam.

K.Mertens guvis plašu pieredzi vadībā un enerģētikas nozarē Latvijā, pēdējos astoņus gadus strādājot uzņēmumā Enefit. No 2018. gada darbojies uzņēmuma valdē, no 2020. gada bijis uzņēmuma galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar finanšu konsultāciju un banku sektoru. Ieguvis inženierekonomikas bakalaura grādu Rīgas Tehniskajā universitātē un starptautisko biznesa vadības maģistra grādu (MBA) Rīgas Biznesa skolā. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs.

2025. gadā Igaunijas kapitāla tirgū turpinās tendences, kas aizsākās 2023. gada beigās un 2024. gadā – gandrīz pilnīgs jaunu emitentu trūkums akciju tirgū, salīdzinoši aktīvāks obligāciju tirgus, kā arī paaugstināta aktivitāte akciju atpirkšanas piedāvājumu un akciju izslēgšanas no tirgus jomā.

Skaitļos izteikti 2025. gada rezultāti ir nedaudz labāki nekā 2024. gadā – Nasdaq Tallinn First North alternatīvajā tirgū notika viens sākotnējais akciju publiskais piedāvājums (IPO) – Primostar Group, kamēr 2024. gadā IPO nebija vispār, un līdz šim ir īstenoti 10 publiski obligāciju piedāvājumi, salīdzinot ar 7 piedāvājumiem 2024. gadā.

Tajā pat laikā, 2025. gadā Baltijas Oficiālais saraksts ir sarucis, jo PRFoods tika pārcelts uz Baltijas otro sarakstu, kā arī tika izteikti vairāki akciju atpirkšanas piedāvājumi.

Akciju atpirkšanas un izslēgšanas no tirgus vilnis

Akciju atpirkšanas piedāvājumu tendence aizsākās 2024. gadā ar brīvprātīgajiem piedāvājumiem Tallink Group un Nordic Fibreboard. Tie bija saistīti ar grupas restrukturizācijām vai izmaiņām īpašnieku struktūrā, nevis ar uzņēmumu izslēgšanu no biržas. 2025. gadā tika pabeigta Enefit Green – Eesti Energia zaļās enerģijas meitasuzņēmuma, pārņemšana un izslēgšana no tirgus. Enefit Green IPO 2021. gadā bija lielākais IPO Igaunijas vēsturē, kurā piedalījās vairāk nekā 60 000 privāto investoru. Tādēļ tik liela tirgus dalībnieka aiziešana ir būtisks trieciens. To zināmā mērā kompensēja Eesti Energia obligāciju emisija, kas iezīmēja tā debiju vietējā kapitāla tirgū un investoriem piedāvāja alternatīvu ieguldījumu iespēju, cerams, palīdzot saglabāt šo investoru aktivitāti. Tendence izslēgt kotētos uzņēmumus no biržas turpinās arī novembrī, kad tika paziņots par nodomu ar brīvprātīgu akciju atpirkšanas piedāvājumu iegādāties Ekspress Grupp akcijas ar mērķi pēc sekmīgas pārņemšanas tās izslēgt no tirgus.

Sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir nozīmīgs etaps sabiedrībām, kas vēlas piekļūt publiskajam kapitālam un iegūt lielāku atpazīstamību. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā šis process notiek saskaņā ar ES un nacionālajiem noteikumiem un Nasdaq Baltic kotēšanas prasībām.

Vairāki ieteikumi, piemēram, spēcīgas konsultāciju komandas izveide, iesaistot investīciju baņķierus, revidentus un juristus ar vietējo un starptautisko pieredzi, attiecas arī uz Baltijas tirgu. Savukārt citus svarīgus soļus ilustrē atziņas, kas gūtas nesenajās lietās.

1. Stratēģiskais novērtējums un laika nogrieznis

Publiskais piedāvājums jāpielāgo uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijai. Novērtējiet tirgus apstākļus, kapitāla vajadzības un alternatīvas.Piemēram, Ignitis Group (Lietuva) saskārās ar tirgus svārstībām un diskusijām par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā. Laiks bija izšķirošs faktors – pārāk augsta piedāvājuma cena radīja risku zaudēt privātos ieguldītājus, savukārt pārāk zema cena radīja risku, ka uzņēmuma vērtība tiktu novērtēta par zemu. Līdzīgi arī Enefit Green (Igaunija) gatavojās IPO četru gadu garumā, vairākkārt atlikdama piedāvājumu iegāžu un COVID-19 radīto nenoteiktību dēļ. Kad tirgus apstākļi uzlabojās, IPO bija veiksmīgs, pierādot, ka pacietība atmaksājas. Savukārt AirBaltic (Latvija) vēl nav atradusi piemērotu brīdi gaidāmajam IPO. Noraidoša attieksme pret valsts uzņēmumu IPO ir daļēji saistīta ar sabiedrības maldīgu priekšstatu par to, ka akciju sākotnējais publiskais piedāvājumus līdzinās uzņēmumu privatizācijai, kas pagātnē nav vienmēr bijusi veiksmīga. Tikmēr Latvijā ir veiksmīgi veikti vairāki mazāki IPO (INDEXO, DelfinGroup, Eleving Group – līdz šim lielākais privātais IPO).

Tirdzniecības centrs “Rīga Plaza” spēris nozīmīgu soli pretī energoneatkarībai, uz ēkas jumta uzstādot 408 kWp jaudas saules enerģijas parku.

Tā izbūvei izmantoti inovatīvi saules paneļi, kas saražo par 15 % vairāk zaļās enerģijas nekā iepriekšējās paaudzes tehnoloģijas. Turklāt būvniecībā izmantota Latvijā unikāla stiprinājumu sistēma, kas samazina jumta noslodzi un uzlabo konstrukcijas drošību. Saules parku izbūvējis energouzņēmums “Enefit”.

Uz tirdzniecības centra jumta uzstādīti 809 saules paneļi ar kopējo platību gandrīz 2000 m². Saules parks ir izbūvēts ar īpašu stiprinājumu sistēmu, kurā nav izmantoti smagi atsvari, bet saules paneļi speciālā tehnikā stiprināti pie jumta virsmas, nodrošinot papildu stabilitāti pat spēcīga vēja vai sniega apstākļos.

Ar jauno saules enerģijas sistēmu uzņēmums gadā vidēji saražos 361 MWh zaļās enerģijas, ar ko saulainās dienās varēs segt 80 % elektroenerģijas patēriņa, nodrošinot tirdzniecības centra ventilācijas, kondicionēšanas un ūdens sūkņa stacijas darbību. Turklāt šādi par vairāk nekā 39 tonnām gadā tiks samazināts vidē nonākušo CO₂ izmešu apjoms.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

AS "Latvenergo" vēlas samazināt dividendēs izmaksājamo peļņas daļu līdz 35%, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

"Ļoti ceram, ka mums izdosies panākt vienošanos, ka vismaz no 2029. gada dividenžu apmērs "Latvenergo" tiks normalizēts," sacīja Čakste, piebilstot, ka "Latvenergo" vēlētos dividendēs izmaksājamo peļņas daļu samazināt līdz 35%.

Viņš atzīmēja, ka enerģētikas transformācija ir finansiāli ļoti ietilpīga un situācijā, kad notiek šī enerģētikas transformācija, ja "Latvenergo" neinvestēs, investēs Lietuvas "Ignitis" un Igaunijas "Enefit", un "Latvenergo" attiecīgi zaudēs tirgus daļu un nebūs, ko dividendēs maksāt.

Čakste arī piebilda, ka Igaunijas energokompānija "Enefit" tik pat kā nemaksā dividendes, kamēr Lietuvas energokompānijai "Ignitis" ir samazināts dividenžu izmaksu apmērs. Tajā pašā laikā Eiropā, saprotot, ka ir jāinvestē un jāattīstās, energokompānijas dividendēs izmaksā vidēji 30-35% no peļņas.

Martā globālos akciju tirgos saglabājās augsta volatilitāte, galvenokārt saasinoties tirdzniecības karam, kā arī recesijas un inflācijas bažu dēļ. Gan ASV, gan Eiropas akcijas piedzīvoja kritumu, lai gan zaudējumi Eiropā bija mazāk izteikti nekā ASV. To veicināja Vācijas paziņojums par jauniem aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem, kā arī Eiropas akciju relatīvi zemāks novērtējums un lielāki kapitāla ieplūdumi salīdzinājumā ar ASV akcijām.

Tomēr Eiropas autobūves nozare cieta smagus zaudējumus jaunizsludināto ASV tarifu dēļ – lielāko automobiļu ražotāju akcijas nokritās par 10–15%. Tikmēr Ķīnas akcijas uzrādīja relatīvu noturību salīdzinājumā ar ASV un Eiropas sāncenšiem. Šo spēku galvenokārt veicināja augošs tehnoloģiju sektors un investoru optimisms pēc pozitīvajiem paziņojumiem Nacionālā Tautas kongresa laikā, neskatoties uz notiekošo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Eiropas un Amerikas akcijas piedzīvo zaudējumus

Vācijas STOXX 600 mēneša laikā samazinājās par 5,2%, savukārt DAX par 4,2%. Tomēr 2025. gada 1. ceturksnī STOXX 600 joprojām pārspēja S&P 500 par 17% dolāru izteiksmē. S&P 500 martā zaudēja 4,1%, indeksam noslēdzot sliktāko ceturksni gandrīz trīs gadu laikā. Russell 2000 indekss samazinājās par 4,3%, kamēr Dow Jones nokritās par 2,8%. Tikmēr Nasdaq-100 cieta lielāko kritumu starp ASV indeksiem šajā mēnesī, sarūkot par 5,6%. Ķīnas CSI 300 palika nemainīgs, bet Shanghai Composite pievienoja 0,6%. Trampa paziņojums 2. martā par ASV stratēģisko kriptovalūtu rezervi sākotnēji izraisīja kripto cenu pieaugumu – Bitcoins dienas laikā uzkāpa par vairāk nekā 11%. Tomēr šis kāpums bija īslaicīgs, ņemot vērā konkrētu detaļu trūkumu. Neskatoties uz šo, marts kriptovalūtām bija vēl viens neveiksmīgs mēnesis – Bitcoins noslēdza mēnesi nedaudz virs BTC/USD 82 500 līmeņa, piedzīvojot 4,3% kritumu, savukārt Ethereum virs ETH/USD 1 800 līmeņa, sarūkot par 20%.

Tuvojoties eksāmenu laikam, skolēni visā Latvijā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem – vājo sagatavotību, motivācijas trūkumu un arvien pieaugošām prasībām.

2024. gada centralizētajā matemātikas eksāmenā apmēram 2700 skolēnu nespēja sasniegt pat minimālo 15% vērtējuma slieksni. Tas nozīmē – liela daļa jauniešu, kuri 12 gadus mācījušies skolā, šo izglītības posmu nepabeigs.

Pašlaik notiek aktīvas diskusijas par minimālā sliekšņa celšanu centralizētajā eksāmenā pamatskolā un vidusskolā – laikā, kad būtiska daļa skolēnu nespēj sasniegt pat esošās prasības. Tikai katrs ceturtais skolēns Latvijā nokārto 12. klases matemātikas eksāmenu virs 60%. No tiem, kas izvēlējās kārtot papildu eksāmenu, piemēram, fizikas eksāmenu, 2023./2024. mācību gadā šajā līmenī to nokārtoja vien 1% skolēnu, programmēšanu – 1,27%, informātiku – 0,59%, bet bioloģiju – 4,66%. Tas nozīmē, ka pēc 12 skolā pavadītiem gadiem vien niecīga daļa jauniešu ir pietiekami ieinteresēti un sagatavoti turpināt ceļu eksaktajās zinātnēs. Mēs zaudējam potenciālos augstākā līmeņa ekspertus, kuri sniegtu pievienoto vērtību valsts ekonomiskajā attīstībā.

Finanšu salīdzināšanas platformu operators "Altero" elektroenerģijas cenu salīdzināšanas platformā, kas ļauj izvēlēties izdevīgāko elektroenerģijas tirgotāju Latvijā, investējis aptuveni 100 000 eiro, informē uzņēmumā.

Platformas izstrādātāji norāda, ka regulāra cenu salīdzināšana palīdz atrast labākos piedāvājumus atvērtajā elektroenerģijas tirgū. Papildu platforma piedāvā arī personalizētus ieteikumus, balstoties uz lietotāja patēriņa paradumiem, mājsaimniecības profilu un vēlamo cenu stabilitātes līmeni.

Lietotāji var izvēlēties starp fiksētas cenas un biržas tarifiem, vienlaikus saprotot ar katru izvēli saistītos riskus un potenciālos ieguvumus. Platforma arī izceļ būtiskākos līguma nosacījumus – piemēram, soda maksas, līguma termiņus un papildu maksājumus –, kas bieži vien paliek nepamanīti.

“Elektrības tirgus Latvijā ir atvērts, taču daudzi patērētāji joprojām pārmaksā, jo piedāvājumi ir sarežģīti un grūti salīdzināmi. Elektrības cenu salīdzināšana ļauj izvēlēties izdevīgāko elektroenerģijas tirgotāju Latvijā. Mūsu mērķis ar jauno elektrības salīdzināšanas platformu ir padarīt šo procesu tikpat vienkāršu un caurspīdīgu kā finanšu salīdzināšanu – lai ikviens var pieņemt finansiāli izdevīgāko lēmumu. Salīdzinot ne tikai cenu par kWh, bet arī fiksētās maksas un līguma nosacījumus, var ievērojami samazināt elektrības rēķinus,” stāsta “Altero” valdes priekšsēdētājs Aksels Freimanis.

Pērnavas apriņķī 10.jūnijā oficiāli atklāts Igaunijā lielākais vēja parks.

255 megavatu (MW) vēja parks ar 38 turbīnām Sopi-Totsi, kas atrodas Ziemeļpērnavas pašvaldībā, izveidots bijušajā Totsi kūdras laukā.

Kopā ar līdzās esošo saules parku zaļās enerģijas parkā tiks saražoti gandrīz 10% no Igaunijas pašreizējā gada elektrības patēriņa.

Atjaunīgās enerģijas kompānija "Enefit Green" Sopi-Totsi vēja parkā un Sopi saules parkā investējusi gandrīz 400 miljonus eiro.

Sopi-Totsi vēja ģeneratoru parkā ir 38 "Nordex" turbīnas, katra no tām ir 241 metru augsta un tās nominālā jauda ir 6,7 megavati. Tas ir lielākais vēja ģeneratoru parks Igaunijā un viens no lielākajiem Baltijas valstīs.

Saules enerģijas parks aizņem aptuveni 95 hektārus, un tajā ir gandrīz 112 000 "Risen" paneļu, katrs ar nominālo jaudu 660 vati.

Investējot teju 13 miljonus eiro, AS Latvenergo zīmols Elektrum Drive šogad izveidos elektroauto ātrās (300 kW) uzlādes tīklu Latvijā un sāks tādu izveidot Igaunijā, turpinot nākamgad arī Lietuvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo Baltijas elektrotransporta uzlādes tīkla Elektrum Drive direktors Ansis Valdovskis.

Viņš norāda, ka transporta elektrifikācija tuvāko gadu laikā piedzīvos strauju augšupeju, kas arī prasa atbilstošu publiskās uzlādes infrastruktūras izveidi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar elektroauto un to publiskās uzlādes infrastruktūru Baltijā?

Baltijā lielākais reģistrēto vieglo elektroauto (neskaitot hibrīdauto) skaits ir Lietuvā — apmēram 19 000, Latvijā - aptuveni 10 000 un Igaunijā — ap 9000. Salīdzinoši maz ir elektroautobusu, kuri pamatā kalpo kā sabiedriskais transports pilsētu pasažieru pārvadāšanai un arī tiek izmantoti kā skolu autobusi, kuru uzlāde notiek depo, nevis publiskās uzlādes vietās. Proti, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, veicot transportlīdzekļu iepirkumu, noteiktam procentam ir jābūt bezemisiju auto. Savukārt elektriskie kravas auto pagaidām ir ļoti agrīnā starta pozīcijā. Transportlīdzekļu zaļināšana turpmākajos gados tikai pieņemsies spēkā, un līdz ar to tiek prognozēts, ka Latvijā 2030. gadā būs jau apmēram 36 000 elektroauto (vieglie, mikroautobusi un autobusi), kas pret kopējo automašīnu skaitu apmēram 660 000 būs vien tikai nedaudz vairāk par 5% no kopējā autoparka, bet, šiem elektroauto pieskaitot hibrīdus, to kopējais īpatsvars jau būtu virs 10%. Tālsatiksmes kravas auto arī 2030. gadā joprojām pārvietosies, izmantojot iekšdedzes dzinējus, bet loģistikas centru preču piegāde jau lielākoties notiks ar elektrificētiem kravas pārvadātājiem, visvairāk ar tautā dēvētajiem busiņiem. Šie dati arī izvirza jautājumus par elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūru, uzlādes ātrumu. Latvenergo Elektrum Drive tīklā pašlaik ir apmēram 1100 elektroauto uzlādes vienību, Lietuvas Ignitis arī pašlaik ir apmēram 1000 uzlādes pieslēguma vietu, savukārt Igaunijas Enefit ir mazāks šādu uzlādes vietu skaits, bet ir arī citi mazāki uzlādes tīkli, piemēram, 141 e-mobi uzlādes stacija, kuru uztur CSDD, kā arī citi privātie un valsts nodrošinātie operatori Baltijā.

Saules elektrostacijas Latvijai dažu gadu laikā kļuvušas par nozīmīgu elektroenerģijas ģenerācijas avotu, tādējādi paaugstinot energodrošību un neatkarību, taču perspektīvā šīs atjaunīgās enerģijas jaunu jaudu ienākšanai būtisks būs elektrifikācijas temps.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par saules enerģijas nozīmi un tās nākotnes iespējām. Dažu gadu laikā saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis teju 23 reizes, un saulainā dienā šīs stacijas var ar šo enerģiju nodrošināt visas Latvijas patēriņu. Vienlaikus saules elektrostacijas ir nozīmīgs Latvijas energoneatkarības un energodrošības elements.

No eksotikas līdz spēlētājam

“Šobrīd saules enerģija Latvijas enerģētiskajai neatkarībai ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu avotu,” secina Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik lielu ģeopolitisko satricinājumu laikā novērtējam, cik labi, ka Latvijā ir attīstījusies saules enerģija un nav tādas elektroenerģijas cenas, kādas ir tajās valstīs, kur primārais energoresurss ir nafta. “Saules enerģija ir būtiska, taču tās ieguvei jābūt līdzsvarotai ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, piemēram, vēja enerģiju, kurai jāattīstās Latvijā,” skaidro J. Irbe. Saules enerģijas pienesums elektroenerģijas ražošanā dažu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. “Latvijas minimālais patēriņš ir 500 MW, bet šobrīd pie AS Augstsprieguma tīkls pieslēgtas ir saules elektrostacijas ar jaudu apmēram 1000 MW, kam līdztekus jāņem vērā arī saules paneļu pieslēgumi pie AS Sadales tīkls, kas konkrētos brīžos ļauj visas valsts elektroenerģijas patēriņu nodrošināt ar saules enerģiju,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. J. Irbe steidz piemetināt, ka 2026. gada martā jau ir bijušas konkrētas stundas vairākas dienās, kad visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu sedz saule. “Saules enerģijas ražošana gandrīz 1000 MW spēja nodrošināt visas vajadzības pēc elektroenerģijas,” tā J. Irbe.

Šī gada jūnijā investīciju pārvaldes uzņēmuma "Capitalica Asset Management“ komandā pievienojusies augsta līmeņa nekustamo īpašumu eksperte Iveta Ardava, kļūstot par Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde“ komercdirektori.

Viņas uzdevums būs veidot un īstenot kvartāla komerciālo attīstības stratēģiju, stiprināt un veidot sadarbību ar esošajiem un topošajiem nomniekiem, kā arī virzīt “Verde” izaugsmi iepretim mērķiem.

I.Ardava ir ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē un vairāk nekā 20 gadus strādā nekustamo īpašumu jomā. No tiem vairāk nekā 15 gadi pavadīti “CBRE Baltics” komandā kā Mazumtirdzniecības aktīvu pārvaldības nodaļas vadītājai, kur viņa bija atbildīga par īpašumu pārvaldību un nomas procesu koordinēšanu plašam tirdzniecības objektu portfelim visā Baltijā, kā arī biroju segmentā.

Savas jaunās lomas ietvaros I.Ardava fokusēsies uz “Verde” komerciālās stratēģijas pilnveidošanu, izcilas nomnieku pieredzes stiprināšanu un kompleksa ilgtspējīgas izaugsmes virzīšanu. Viens no viņas galvenajiem stratēģiskajiem uzdevumiem būs uzturēt augstu apmierinātību esošajiem A un B ēku nomniekiem, vienlaikus profesionāli uzraugot C un D ēku attīstības procesu – no būvniecības sākuma līdz sekmīgai to iznomāšanai.

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina gan privātajam, gan publiskajam sektoram iespējas piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tam ir arī pozitīvs efekts uz pašiem uzņēmumiem, kuri iziet kapitāla tirgos, padarot tos caurskatāmākus, efektīvākus, mērķtiecīgākus.

Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir mazattīstīts, un tas bremzē ekonomisko progresu. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta praktiska rīcība. Regulētajā tirgū šobrīd ir 8 akciju emitenti un 13 obligāciju emitenti, savukārt alternatīvajā tirgū (First North) šobrīd ir 4 akciju emitenti un 19 obligāciju emitenti.

Obligāciju tirgus 2024. un 2025. gadā ir piedzīvojis strauju izaugsmi, tomēr tirgus kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu (IKP) joprojām saglabājas zema – akciju tirgus ir 1 % (Lietuvā – 6.2 %, Igaunijā – 12.8 %), bet obligāciju tirgus 4.6 % no IKP. Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un ir sperti vairāki būtiski soļi, vēl ir daudz darāmā, lai varētu teikt, ka Latvijas kapitāla tirgus sniedz būtisku pienesumu ekonomiskajai izaugsmei. Tirgus lieluma un redzamības palielināšana, publiskā sektora iesaiste un izlēmīga rīcība var kalpot par katalizatoru Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro, informē Valsts policija.

Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.

Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas, kas nemainīgi saglabājas kā viena no aktuālākajām krāpšanas formām. Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka pie šī brīža notikumu attīstības “airBaltic” uz doto brīdi vairs nav iespējams pasniegt kā veiksmes stāstu potenciālajam investoram un IPO stratēģijai un svarīgi, lai tas “gādīga saimnieka” trūkuma dēļ netiktu pārdots par “vienu eiro” jeb pazeminātu cenu.

Jāmin, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav spējusi līdz šim uzsākt savu kapitālsabiedrību kotēšanu biržā pretēji Igaunijas un Lietuvas valdībām, bet “kotēšana biržā” bija no valsts puses izvirzītais “airBaltic” uzdevums.

“Raugoties no finanšu ekspertu prizmas, skaidrs, ka šobrīd ir sabrucis publiski kultivētais “kāršu nams” par “airBaltic” kā veiksmīgu IPO stāstu. Jau līdz šim tas bija diezgan trausls un raisīja vairāk jautājumus nekā pārliecību par pamatotību ar augstajām obligāciju likmēm, lētāku publisko piedāvājumu u.tml., bet šobrīd dzinēju apkopes problēmas un izvēlētā stratēģija atteikties no citu lidsabiedrību lidmašīnu pagaidu nomas nozīmēs arī vietējās Baltijas sabiedrības, kas ir galvenais un lojālākais klients, uzticēšanās samazināšanos un priekšroku došanu citām lidsabiedrībām, kas rezultēsies pārdoto biļešu apjoma kritumā. Visticamāk pārskatāmā nākotnē tas būtiski atspoguļosies uz kompānijas finanšu rezultātiem, un tie vairs nebūs iepriecinoši, lai uzturētu līdzšinējo veiksmes stāstu,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.