Pēdējā laikā arvien vairāk Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas darbinieku iesniedz atlūgumu un pamet darbu ministrijā, tomēr brīvu amata vietu, uz kurām varētu pieteikties darba meklētāji, nav.

Patlaban IZM strādā 207 darbinieki. Trijos pavasara mēnešos darbu šajā institūcijā pēc paša vēlēšanās pameta desmit darbinieki, kamēr pērn šajā laika posmā aizgāja tikai četri. Ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics stāsta, ka pārsvarā darbu ministrijā atstāj vidēja līmeņa darbinieki, piemēram, vecākie referenti un nodaļu vadītāji, vēsta Latvijas Avīze.

Viņš uzskata, ka viņa padotie atlūgumu raksta galvenokārt tāpēc, ka piedāvāts labāk atalgots darbs. Šajos laikos cilvēki mainot darbu arī tad, ja solītais pieaugums ir tikai 50 līdz 80 latu mēnesī.

IZM mājas lapā ievietotā informācija liecina, ka vecākie referenti šajā ministrijā pelna no 300 līdz 500 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet nodaļu vadītāji – no 500 līdz 1000 latiem. Salīdzinājumam, piemēram, Finanšu ministrijā šāda līmeņa ierēdņi attiecīgi saņem no 493 līdz 797 latiem un no 900 līdz 1025 latiem pirms nodokļu nomaksas.

Valsts sekretārs teic, ka vēl viens dzinulis darba maiņai valsts pārvaldes darbiniekiem esot arī tas, ka ierēdņa darbs sabiedrībā neesot prestižs. Vēl daļa aiziet, ja citā ministrijā piedāvāts augstāks amats.

Brīvu amata vietu, uz kurām varētu pieteikties darba meklētāji, IZM gan nav. «Aizgājušo darbinieku atstātās vakances likvidējam, un viņu pienākumus sadalām starp citiem darbiniekiem. Viņiem tad gan ir vairāk jāstrādā, toties par papildu pienākumu veikšanu var saņemt piemaksas,» skaidro M. Gruškevics. «Algu fonds mums tik un tā nebija pietiekams tik lielam darbinieku skaitam.»