Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Larss Rebiens Sērensens (Lars Rebien Sørensen) pametīs farmācijas kompānijas Novo Nordisk vadītāja amatu, ziņo thelocal.dk.

Dānijas uzņēmums paziņojis, ka Sērensens, kuru Harvard Business Review atzinis par pasaulē labāko uzņēmuma vadītāju, savu amatu atstās līdz 2016. gada beigām.

Viņu vadītāja amatā aizstās Lars Fruergārds Jorgensens (Lars Fruergaard Jørgensen).

Sērensens Novo Nordisk nostrādājis 35 gadus, bet pie uzņēmuma «stūres» atradies 16 gadus. Šajā laikā kompānija kļuvusi par pasaulē lielāko insulīna ražotāju, kontrolējot 47 procentus no insulīna preparātu pasaules tirgus.

«Es varu pateikt par Kristapu [Porziņģi] – viņam tagad ir tikai 22 gadi, un viņš investē sevī un saprot, ko nozīmē viņa ķermenis. Viņš nāk teju stundu ātrāk, paliek pēc treniņiem, atjaunojas pilnībā. Mums ir bijuši spēlētāji, kas atskrien piecas minūtes pirms treniņa ar banānu rokās un atšņorētām kedām un saka: «Esmu gatavs trenēties.» Nu kāds tu esi gatavs?» Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis sacīja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs, atklājot, kā bija strādāt ar Kristapu Porziņģi.

«Tev ir jākopj savs ķermenis, lai viņš tev labi kalpotu,» norādīja Latvijas izlases galvenais treneris.

Porziņģis: Bija reāli cīnīties par medaļām

Daudz laimes dzimšanas dienā, Kristap!

Treneris ir augstās domās arī par K. Porziņģa komunikācijas spējām. «Es visiem teicu, ka, ja kāds negrib intervijas, tad nevajag, tas nav obligāti. Ir obligātās lietas reizi nedēļā, kad ir atklātie treniņi, tad runājam visi. Tas viss traucē, bet Kristaps nevienam neatsaka,» A. Bagatskis sacīja raidījumā.

Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

Nacionālas basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis otrdien atgriezīsies Latvijas izlases treniņnometnē, atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) nacionālo izlašu direktors Māris Jučmanis.

Porziņģis no aizpagājušās nedēļas atradās NBA misijā Dienvidāfrikas Republikā, kas sestdien noslēdzās ar paraugmaču, kurā latvietis ar 14 punktiem kaldināja Pasaules komandas uzvaru 108:97 pār Āfrikas komandu.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Kristap!

FOTO: Kristaps Porziņģis uzspēlē basīti ar Latvijas jaunajiem basketbolistiem

Porziņģis par savu dalību spēlē paziņoja aprīļa beigās, piebilstot, ka prombūtne ilgs aptuveni nedēļu, kuras laikā viņš nevarēs atrasties Latvijas izlases treniņnometnē. Porziņģis solīja, ka visā pārējā laikā pilnu uzmanību veltīs izlasei, līdz ar to viņš izlasei pievienojās jau pirms trim nedēļām, kad valstsvienība sāka gatavošanos Eiropas čempionātam.

Pirms pieciem gadiem, kad kādreizējais jaungulbenietis Dainis Vaniņš kopā ar draudzeni Ludmilu atgriezās savā dzimtajā pusē un interesējās, kur varētu apmesties, pagastā neviens tā īsti neticēja, ka abi jaunie cilvēki savu dzīvi ir gatavi veidot laukos, audzēt lopus, apstrādāt zemi, cīnīties ar aizaugušajiem laukiem un glābt vecās saimniecības ēkas no sabrukšanas. Šobrīd Ludmila un Dainis audzina savu pusotru gadu veco meitiņu Anastasiju, audzē gaļas lopus, tiek galā ar 75 aitu ganāmpulku un soli pa solim attīsta saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs Daini un Ludmilu raksturo kā ļoti uzņēmīgus un neatlaidīgus cilvēkus. «Pagastā visi tagad brīnāmies par Daiņa apņēmību, prasmi tikt galā ar zemes iznomātājiem, spēju atkarot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības no krūmiem un latvāņiem, jo vairāk tāpēc, ka jaunajai ģimenei īpašumā zemes nav. Tā visa hektāru pa hektāram tiek nomāta no īpašniekiem. Arī māja, kurā Ludmila un Dainis dzīvo, nepieder viņiem.

«Slavītēs, kas pirms tam septiņus gadus stāvēja tukšas, dzīvojam piekto gadu. Mūs ielaida te dzīvot. Ceram, ka izdosies māju atpirkt no pašreizējā īpašnieka. Es savulaik līdz 4. klasei mācījos Gulbīša vidusskolā. Tad vecāki pārcēlās uz Jumurdu. Tur ar lopkopību nodarboties nebija iespējams, jo meža cūkas izārdīja ne tikai tīrumus, bet arī ganības, tāpēc abi ar Ludmilu pārcēlāmies uz dzīvi Jaungulbenes pagastā. Pūrā mums bija viena slaucama govs, divi teļi un divas aitas. Apkārt mājai viss bija aizaudzis, tāpēc ķērāmies pie apkārtnes sakopšanas. Pamazām, cik varējām finansiāli atļauties, sākām pirkt klāt lopus,» Dainis atsauc atmiņā saimniekošanas sākumu. Kādu laiku viņš strādājis Gulbītī gaterī, bet tad no tā aizgājis, jo kavējusies darba algas izmaksa. Kopīgi ar Ludmilu pieņemts lēmums iespēju robežās saimniekot pašiem. «Interesējos, kas būtu gatavs iznomāt zemi, jo pagaidām pašiem īpašumā zemes nav. Ar laiku ir doma ja ne visas, tad lielāko daļu nomāto platību no saimniekiem atpirkt. Šobrīd nomājam aptuveni 60 hektārus. Arī pašvaldība atvēlēja tai piederošās platības, kas ir jāiekopj, jāiesēj zālājs,» stāsta Dainis.

Pasaulē vadošie atlēti sacenšas Londonā.

Starp viņiem - arī Latvijas sportisti.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Daudz laimes dzimšanas dienā, Kristap!

FOTO: Spilgtākie mirkļi no dankeru sacensībām Centrāltirgus paviljonā

FOTO: Gadu pēc Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Teju ceturtā daļa jeb 22% nodarbināto veic valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas (360 eiro) vai no summas, kas mazāka par minimālo algu. Tas nozīmē, ka šo strādājošo nākotnes pensijas arī varētu būt visai niecīgas, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Šo cilvēku vidū ir gan minimālās algas saņēmēji, gan pašnodarbinātie, kā arī radošo profesiju pārstāvji un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Tas nozīmē, ka šo strādājošo nākotnes pensijas arī varētu būt visai niecīgas, jo pašreizējā sociālās apdrošināšanas sistēma paredz, ka pensijas apmēram (kopā gan pirmais, gan otrais līmenis) jābūt līdzvērtīgam 40% no strādājošo vidējiem darba mūža ienākumiem. Tas izvirza jautājumu, vai šajā situācijā nav nepieciešama radikāla valsts rīcība, jo nākotnē lielais maznodrošināto pensionāru skaits var būt būtisks slogs pašvaldībām, kam būs jāspēj sniegt sociālo atbalstu.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

«Agate (18) dzīvoja lauku apvidū un nāca no nabadzīgas daudzbērnu ģimenes. Kādu dienu draudzene piedāvāja viņai darbu Īrijas veikalā, un Agate, ilgi nedomādama, sēdās lidmašīnā. Biļeti apmaksāja draudzenes puisis indietis, kas arī apsolīja sagādāt darbu.

Abi sagaidīja meiteni lidostā, aizveda uz dzīvokli un piešķīra atsevišķu istabu.

Sākumā likās, ka viss kārtībā, taču laiks ritēja uz priekšu un darbu Agatei neviens nemeklēja. Pēc trim mēnešiem indieša attieksme mainījās - viņš paziņoja, ka visu šo laiku ir meiteni uzturējis un viņa iekūlusies parādos,» vēstot par cilvēktirdzniecības problēmu, raksta laikraksts Diena.

Tā kā darba nebija, viņai nāktos fiktīvi precēties ar kādu citu indieti, kas gribēja iegūt uzturēšanās atļauju. Kāzas notika 2010. gada aprīļa beigās, un jau dažas dienas vēlāk meitene varēja atgriezties Latvijā. Šeit viņa satika puisi, kurā iemīlējās. Pāris sāka kopdzīvi, un 2011. gadā piedzima viņu bērns. Taču par precībām bija jāaizmirst - Agates bērna tēvs oficiāli skaitījās viņas fiktīvais vīrs, skaidro laikraksts.

Šokējošu situāciju Gulbenē piedzīvojuši apbedīšanas firmas Ritums darbinieki. 10.jūlijā viņi tika izsaukti, lai uz morgu aizvestu sievieti, kura tomēr izrādījās dzīva. Notikumu izmeklē Valsts policija, kas skaidro visus apstākļus, piektdien raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Iespējams, pārpratums radies tāpēc, ka par mirušo noturētā visu dienu mājās bija gulējusi ciešā miegā. Pilnīgi iespējams, ka tādu reakciju varēja izraisīt uz savu roku lietotas zāles, kā arī alkohols. Bija tā vai ne, tas vēl tiek skaidrots. Taču todien 68 gadus vecā sieviete piederīgajiem mājās ir likusies mirusi un tuvinieki sazinājās ar Ritumu, lai nelaiķi nogādātu morgā.

Pirms likšanas saldētavā atverot maisu ar aizgājēju, Rituma darbiniekiem it kā esot licies, ka nelaiķe mirkšķina acis un viņas ķermenis ir silts, tāpēc apbedīšanas firmas darbinieki pasaukuši Gulbenes slimnīcas dežūrārsti. Rezultātā par nelaiķi noturētā sieviete pulksten 3.30 no morga tika aizgādāta uz neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu Balvos. Tur paciente atradās līdz 17.jūlijam, kad tika izrakstīta, lai meitas pavadībā dotos mājās.

Gulbenietis Gatis Rožlapa strādā latviešu uzņēmumā Kotdivuārā, remontējot tehniku, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Zelta drudža pārņemti, pirms vairākiem gadiem uz Āfriku, Kotdivuāru un Ganu, devās laimes meklētāji no visas pasaules, tostarp arī latvieši. Kā veicās, kā neveicās, bet kādu laiku viņi tur šādi darbojās. Taču drīz vien turp aizvestā tehnika sāka lūzt, bet starp vietējiem nav tādu speciālistu, kas to varētu salabot. Tā latviešiem dzima ideja, ka viņi var piedāvāt tehnikas remonta un apkopes pakalpojumus, kas ir izrādījies daudz ienesīgāks bizness nekā zelta rakšanas process, stāsta medijs. Šovasar strādāt uz Kotdivuāras pilsētu Abidžanu bija devies arī gulbenietis Gatis Rožlapa, kurš jau vairāk nekā 20 gadus strādā par automehāniķi.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

«Pastāv uzskats, ka iztērētā nauda pa dažādiem kanāliem atgriezīsies maciņā. Latviešiem, kā jau praktiskai tautai, arī šāds Mēness cikla pielietojums ir pa prātam, tāpēc astrologi piedāvā vislabākos datumus un laikus šai nodarbei,» informējot par portāla Astrologi.lv iniciatīvu, stāsta sertificēts astrologs un numerologs Kristaps Baņķis.

«Čeki glabā informāciju par naudas plūsmu un izdevumiem. Veicot noteikta veida uguns rituālu piemērotā Mēness kalendāra dienā, iztērētā nauda varētu atgriezties pie īpašnieka,» skaidro astrologs.

Ar čekiem saprot visa veida naudas izdevumu plūsmu apliecinošus dokumentus, tajā skaitā izrakstus no bankas, bankomāta izdrukas, rēķinu kopijas u.c. Faktiski, čeku dedzināšanas rituāls ir kā cilvēka dialogs pašam ar sevi un finanšu enerģiju.

«Daudzi katru čeku iemet ugunī atsevišķi, papētot un apdomājot tā lietderību, kas un kādēļ pirkts. Šāds process palīdz arī tīri racionāli apzināt savus tēriņus un no tā arī izdarīt zināmus secinājumus,» novērojis K. Baņķis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maxima Latvija valdes locekle Jeļena Kondrašova. Lietuvā 2007.gadā tika reģistrēts uzņēmums MAXIMA GRUPĖ, UAB, kam šobrīd pieder tirdzniecības tīkli Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu CE TOP 500 (500 lielākās kompānijas 18 Centrāleiropas valstīs) pagājušajā gadā veidotajā pārskatā MAXIMA GRUPĖ ieņēma 57.vietu.

Latvijā uzņēmums Maxima Latvija darbību uzsāka 2001.gadā, atverot pirmos veikalus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šis uzņēmums attīstās ļoti dinamiski. Uzņēmuma vadība velta lielu uzmanību darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai visos līmeņos. Tāpat viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespēja strādāt gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.

Konkurss Dienas Bizness Facebook lapas sekotājiem

Dienas Bizness ir uzņēmēju pusē jau vairāk nekā 25 gadus. Tas ir ne tikai laikraksts ar zīmola izdevumiem Auto, TOP 500 un īpašiem žurnāliem Dzīves Garša, Biznesa Plāns, bet arī portāli db.lv, rus.db.lv, kā arī konferences, semināri, rokasgrāmatas un e-veikals.

Tuvojas Dienas Bizness dzimšanas diena, kas ir 13.aprīlī, un kopā ar Vadītāju konferenci EBIT, gribam iepriecināt savus Facebook sekotājus.

Atbildi uz jautājumu: kāpēc lasīt Dienas Biznesu?

Izsaki savu viedokli Facebook (komentāros zem ieraksta par konkursu) un esi viens no četriem, kas laimēs ielūgumus uz Vadītāju konferenci EBIT, kas notiks jau 12.aprīlī, tieši dienu pirms Dienas Bizness dzimšanas dienas.

Valsts policija (VP) prezentējusi savu jauno vizuālo identitāti, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

Līdz ar to mainīsies policijas autotransporta trafarējums.

Latvijas Mākslas akadēmijas studenti gandrīz gadu strādāja pie Valsts policijas uzdevuma – izveidot jaunu trafarējuma dizainu policijas operatīvajam transportam, kas būtu mūsdienīgs. Latvijas Mākslas akadēmijas studentu grupas kopumā izstrādāja sešus interesantus, profesionālus un prasībām atbilstošus piedāvājumus, no kuriem policijas un akadēmijas ekspertu atzinību tomēr guva Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas studentes Megijas Jurevicas un Sallijas Štāles, doc. Maijas Rozenfeldes un prof. Ingūnas Eleres vadībā, veidotais dizains.

Jaunajā dizainā attēloti likteņupes Daugavas straumes ritmi. Kustība un dinamika, kas izriet no upes steigas, simbolizē virzību uz priekšu nākotnē. Šie elementi stilizētā veidā asociējas arī ar Laimas zīmi jeb Laimas slotiņu. Tā simbolizē mūžību un ritmu, dvēseles sargātāju. Zīme ir veiksmes, svētības un laimes simbols.

Laikā, kad pasaulē vienlaicīgi norisinās daudz apjomīgu pārmaiņu, konkrēts valsts mērķis un aktīva sadarbība ir ļoti svarīga

Latvijas 97. dzimšanas diena iekrīt sarežģītā laikā – gan Eiropas austrumi, gan rietumi ir ierauti konfliktos, kas, visticamāk, nebūs atrisināmi īsā laikā, taču tie jau ir prasījuši ievērojamus cilvēku upurus. Par katras atsevišķas problēmas pirmsākumiem un iemesliem varētu rakstīt traktātus, taču kopumā situācijas nopietnība liecina par to, ka laicīgi nav pievērsta uzmanība potenciāli kritiskiem aspektiem, bet, tos konstatējot, problēmas ir risinātas ar pusspēku un, šķiet, īsti nesaprotot, kāds ir mērķis un kas ir jāpanāk.

Izvērtējot kaut vai tikai pagājušo nedēļu, kuras traģiskā kulminācija bija Parīzē notikušie terorakti, paralēli Eiropā notika vairākas lietas, kurām ir prognozējamas tāl- ejošas sekas: Portugālē kreisi orientētie spēki gāza nule izveidoto labēji centrisko valdību, tādējādi piesakot taupības režīma beigas; Spānijas konstitucionālā tiesa apturēja Katalonijas parlamenta rezolūciju par atdalīšanās procesa sākšanu, tomēr Katalonijas valdība no sava mērķa – neatkarīgas Katalonijas valsts 2017. gadā – atteikties nedomā; briti izvirzīja savus nosacījumus palikšanai Eiropas Savienībā; Vāciju turpināja šūpot kašķi par bēgļiem, bet Slovēnija un Austrija sāka būvēt savus žogus bēgļu plūsmas ierobežošanai. To visu apkopojot un secinot, ka šīs tendences izraisošie iemesli nav novērsti un šobrīd ātri arī vairs nav novēršami, jāatzīst, ka «divu ātrumu» sašķeltā Eiropa, ļoti iespējams, var kļūt par realitāti.

Pirms nogriez, septiņreiz nomēri! Kas skrien kā vējš, atduras kā miets. Dari, ko darīdams, apdomā galu! Nestrēb karstu! Nelaime nenāk brēkdama. Šie sakāmvārdi ir īpaši liekami aiz auss, gaidot Jāņus, kas atšķirībā, piemēram, no Ziemassvētkiem ir skaļi, lustīgi un tādi kā dauzīšanās svētki.

Ir jauki dauzīties, baudīt putojošu miestiņu, lēkt pāri ugunskuram un meklēt papardes ziedu. Bez tā visa Latvijas vasara nebūtu tā īpašā un mīļā. Taču jādauzās, jāpriecājas, jādzer un jāmīl tā, lai pēc tam nav sirdēstu, morālu vai fizisku paģiru vai, nedod Dievs, salauztas dzīves un likteņu. Tieši tādēļ DB, gaidot gada lustīgākos svētkus ar gaismas un saules svinēšanu, aicina neaizmirst par drošību – savu, bērnu un apkārtējo. Jāatgādina vecais joks, kas ir gana skumjš, – visas nelaimes sākas ar vārdiem: paskaties, kā es māku! Tāpēc mēs aicinām nesēsties pie stūres reibumā, nelēkt uz galvas nezināmās ūdenstilpēs, nepeldēties stiprā žvingulī, neatstāt nepieskatītu ugunskuru, uzmanīt mazos jāņabērnus, lai tie nenoklīst.