Daudzi vadītāji joprojām baidās dot darbiniekiem iespēju strādāt no mājām. Tas patiešām sarežģītu vadītāju dzīvi (bez jebkādas ironijas!).
Daudzi vadītāji joprojām baidās dot darbiniekiem iespēju strādāt no mājām. Tas patiešām sarežģītu vadītāju dzīvi (bez jebkādas ironijas!).
Iesaistīto uzņēmumu komunikācija lielveikala Maxima traģēdijā, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības, uzskatāma par kliedzoši kļūdainu, tā norāda vairāki komunikācijas eksperti, ko DB uzrunāja. Arī citi nozares profesionāļi, kas savu viedokli pauduši, piemēram, sociālajos tīklos, bijuši kritiski.
Jāpiebilst, ka ne visi eksperti piekrita sniegt komentārus DB, korekti norādot uz savu saistību ar kādu no iesaistītajām pusēm.
Jāatgādina arī, ka sabiedrisko attiecību kompānija P.R.A.E. atteikusies no tālākas sadarbības ar SIA Homburg Zolitūde, kā arī norobežojusies no Maxima vadības komunikācijas, norādot, ka «mūsu izpratne par efektīvu publisko komunikāciju ir kardināli atšķirīga un vismaz patlaban ir skaidrs, ka mūsu un Maxima grupas vērtību un komunikācijas labās prakses izpratne būtiski atšķiras».
Bija jāatvainojas
«Iesaistītās puses (arhitekti, būvnieki, veikalu tīkls) 21. novembra krīzē izvēlējās zemas atbildības krīzes komunikācijas stratēģiju, ko raksturo noliegšana, distancēšanās un vainas novirzīšana uz citiem. Šāda prakse nevar tikt uzskatīta par atbildīgu un ilgtspējīgu, jo krīzes situācijā sabiedrība ļoti saasināti uztver katru vārdu, ko pauž krīzē iesaistītās puses. Labā prakse, ko būtu sagaidījusi: jau otrajā dienā visām nelaimē iesaistītajām pusēm (uzņēmējiem) vienai aiz otras bija jānāk klajā ar vēstījumiem, kas pauž atvainošanos, atbildības uzņemšanos par notikušo un gatavību darīt visu iespējamo, lai saprastu, kur bijusi kļūda, lai to labotu un šādi gadījumu nekad vairs neatkārtotos.
Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.
«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.
Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.
Kādreizējais pārtikas uzņēmumu vadības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma NP Foods zīmolu vadītājs uzņēmējs Guntars Kukuls nopircis mineralizētā ūdens zīmolu Amrita un pievērsies šā zīmola preču tirgošanai, izveidojot SIA Amber Coast Union un kā galvenos mērķa tirgus definējot Āziju un Krieviju.
Kā aģentūrai LETA sacīja Kukuls, Amrita tiek pozicionēta kā mineralizēts ūdens, kas aizkavē novecošanās procesus. Produktu pirms diviem gadiem izstrādāja Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts. Savukārt to tirgoja NP Foods sastāvā esošā Gutta, taču pēc tam, kad kompāniju iegādājusies norvēģu Orkla, zīmols uzņēmumam vairs nebija aktuāls.
«Tādēļ, saskatot zīmola potenciālu, to iegādājos no institūta, kam zīmols oficiāli piederēja,» sacīja Kukuls, gan neminot darījuma summu.
«Dzeramā ūdens kategorija pasaulē ir viena no straujāk augošajām - pircēji kopumā samaksā par ūdeni ap 170 miljardiem dolāru gadā, segments aug par 3-4% gadā. Katrs ražotājs uzrunā ar savu zīmolu un produktu vērtību kopumu, skaidrojot, ka ūdens nāk, piemēram, no kalnu ledājiem, avotiem utt. Mēs savu zīmolu pozicionējam kā augstākās kvalitātes ūdeni, kam ideālās proporcijās pievienoti veselībai un jaunības uzturēšanai nepieciešamie mikroelementi,» sacīja Kukuls.
Valdība šodien atbalstīja trīs ministriju rosinātās pārmaiņas Ventspils, Liepājas un Rīgas ostu valdēs, veicot valsts pārstāvju nomaiņu tajās.
Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, sākot darbu jaunajiem ministriem, paziņoja, ka gatavo izmaiņas Liepājas, Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs.
Ekonomikas ministrija pašreizējo tās pārstāvi Liepājas ostas valdē Andri Liepiņu nomainīs pret ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski, Rīgas ostas valdē Ģirtu Greiškalnu nomainīs pret Arti Stucku, savukārt Sandra Sondora-Kukule Ventspils ostas valdē tiks nomainīta pret Gati Ābeli.
Satiksmes ministrija veiks valdes locekļu rotēšanu - Džineta Innusa no Rīgas brīvostas valdes tiks pārcelta uz darbu Ventspils ostā, bet no Ventspils ostas uz Rīgas brīvostu tiks pārcelts Kaspars Ozoliņš.
Latvija.
Gatavojas izsolīt basketbolistam Kambalam piederošu māju, par kuru viņš neliekas zinis
Pašvaldībai nenomaksātu parādu dēļ maijā paredzēts izsolīt basketbolistam Kasparam Kambalam piederošu neapdzīvotu māju ar zemi Jelgavā.Lasīt tālāk...
Laimdota Straujuma konkurenci Latvijas elektrības tirgū sagaida 2016. gadā. Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule. Leišu Narbutas Furniture Company pēc restarta piedzīvo strauju izaugsmi. A. F. Rasmusnes brīdina - mieru Eiropā nevar uztvert kā pašsaprotamu.
Tāpat 1. aprīlī, joku dienā, lasiet par to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins iegādājies zemes gabalu Latvijas ciemā Putinka.
Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!
Latvija.
Gatavojas izsolīt basketbolistam Kambalam piederošu māju, par kuru viņš neliekas zinis
Pašvaldībai nenomaksātu parādu dēļ maijā paredzēts izsolīt basketbolistam Kasparam Kambalam piederošu neapdzīvotu māju ar zemi Jelgavā.Lasīt tālāk...
Latvija.
Ielu bedrēs atkal uzzied atraitnītes
Vislatvijas atraitnīšu stādīšanas akcija norisinās trešo gadu. Optikas salonu Metropole kolektīvs izmantojis vairāk nekā 800 atraitnīšu stādu, ap 1600 litru kūdras, tādējādi aizdarot apmēram 100 bedres.Lasīt tālāk...
Latvija.
Pieņem ekspluatācijā Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas renovācijas pirmo kārtu būvdarbus
Būvvaldes pieņemšanas komisija ekspluatācijā pieņēmusi Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas ēkas renovācijas 1., 2. un 3. kārtā paveiktos darbus, informējis Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.Lasīt tālāk...
Latvija.
Latvijas zviedru inteliģenti iesaka Latvijas amatpersonām, kā uzlabot energoapgādes sistēmu valstī
«Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai no gāzes un fosilā kurināmā importa. Mēs gribam dalīties savā pieredzē svarīga stratēģiska lēmuma īstenošanā,» teikts vēstulē, kuru parakstījuši Jānis Grīns, SIA Latsin un SIA Freja dibinātājs un bijušais valdes priekšsēdētājs, Kārlis Plensners, būvuzņēmējs, Andris Nolendorfs, Latvijas goda konsuls Smolandē, Zviedrijā, Gunnars Ljungdāls (Gunnar Ljungdahl), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vecākais viceprezidents , Pēteris Ininbergs, vēsturnieks Andris Zveijnieks, uzņēmējs, namīpašnieks, Ralejs Tepfers, prof.emeritus būvniecībā, Čalmeras tehniskajā augstskolā Gēteborgā.Lasīt tālāk...
Latvija.
Izsūtīti vairāk nekā 80 Liepājas metalurga pirkšanas piedāvājumi
Patlaban jau ir izsūtīti vairāk nekā 80 maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pirkšanas piedāvājumi jeb tīzeri, informēja uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers.Lasīt tālāk...
Pasaulē.
Eirozonas bezdarba līmenis - 11,9%
Februārī eirozonas bezdarba līmenis bijis 11,9%, signalizējot par reģiona nevienmērīgo atveseļošanos, jo Vācijas darba tirgū turpinājās atveseļošanās, bet Itālijas bezdarba līmenis sasniedza rekordu, raksta Bloomberg.Lasīt tālāk...
Latvijā.
Kurzemes loka posmā Ventspils – Grobiņa pabeigta vadu montāža 110 kilometru garumā
Martā projektā Kurzemes loks ir pabeigta jaunās 110/330 kV elektropārvades līnijas balstu uzstādīšana, informē AS Latvenergo pārstāvji.Lasīt tālāk...
Pasaulē.
Gazprom paaugstinājis gāzes cenu Ukrainai par trešdaļu
Krievijas enerģētikas kompānija Gazprom paaugstinājusi cenu, kādu prasa Ukrainai par gāzi, par vairāk nekā trešdaļu, ziņo BBC. Uzņēmuma vadītājs Aleksejs Millers sacījis, ka šādas izmaiņas notikušas, jo Kijeva nav samaksājusi rēķinus.Lasīt tālāk...
Pasaulē.
FRS: Darba tirgus patlaban ir sarežģītāks nekā recesijas laikā
Dažos aspektos darba tirgus patlaban ir sarežģītāks nekā jebkuras recesijas laikā, norāda ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Dženeta Jellena.Lasīt tālāk...
Latvijā.
Par korporatīvās komunikācijas vadītāju SEB bankā kļūst Mārtiņš Panke
Panke pievienojies SEB bankas komunikācijas komandai, lai aizvietotu līdzšinējo korporatīvās komunikācijas vadītāju Agnesi Strazdu viņas dekrēta un bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.Lasīt tālāk...
Pasaulē.
Facebook dibinātājs, pārdodot akciju opcijas, nopelnījis 3,3 miljardus dolāru
Viņa pērnā gada pamatalga saruka līdz vienam dolāram, tāpat kā Google vadītājam Lerijam Peidžam un bijušajam Apple vadītājam Stīvam Džobsam, un pārējā samaksa tika izmaksāta akcijās. Kopējā darba samaksa viņam pērn sasniedza 653 tūkstošus dolāru, salīdzinot ar 1,99 miljoniem dolāru iepriekšējā gadā. Facebook informējis, ka lielākā daļa no šīs samaksas veidoja lidojumi ar privātajām lidmašīnām, kas nepieciešams drošības apsvērumu dēļ.Lasīt tālāk...
Latvijā.
Straujuma konkurenci Latvijas elektrības tirgū sagaida 2016. gadā
Reāla konkurence un vairāki spēlētāji Latvijas elektroenerģijas tirgū varētu būt sagaidāma 2016.gadā, šorīt LTV sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), ziņo LETA.
Latvijā.
DB viedoklis: No bunkuriem un zemnīcām izdeklarēšanās vēl nedraud
Ja kāds parādnieks ar savas adreses norādīšanu bijis negodprātīgs, uzņēmējam neatliek nekas cits kā viņa meklēšanai nolīgt privātdetektīvu. Pretējā gadījumā – ķer nu vēju laukā!
Lasīt tālāk...
Latvijā.
Mana pieredze: Studijā Omnes visi var dziedāt
Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.
«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka. Lasīt tālāk...
Baltijā.
Baltijas TOP: Leišu Narbutas Furniture Company pēc restarta piedzīvo strauju izaugsmi
Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas). Lasīt tālāk...
Eiropā.
NATO ģenerālsekretārs: Mieru Eiropā nevar uztvert kā pašsaprotamu
Krievijas veiktā Ukrainai piederošās Krimas aneksija ir parādījusi, ka mieru Eiropā nevar uztvert kā pašsaprotamu, tāpēc NATO dalībvalstīm ir jāveic ieguldījumi, lai stiprinātu modernas aizsardzības sistēmas, intervijā Baltijas valstu žurnālistiem uzsvēris aizejošais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Lasīt tālāk...
Laikraksts Dienas Bizness raksta.
Elko vadītājs: Konflikts Ukrainā var viest korekcijas izaugsmes plānos
Ja Krievijas un Ukrainas konflikts neeskalēsies,ELKO grupas rezultāti pirmajā pusgadā varētu būt pagājušā gada līmenī;
pērn 10% pieaugums.Lasīt tālāk...
Laikraksts Dienas Bizness raksta.
Būvniecības
likumu atliks vēlreiz
Jaunais Būvniecības likums reāli nozari sāks ietekmēt vien nākamajā būvniecības sezonā, taču, arī atliekot spēkā stāšanās termiņu, paliek daudz neskaidrību
. Lasīt tālāk...
Laikraksts Dienas Bizness raksta.
Tic kaltētu mēslu
biznesam un turpina to
SIA Gavi Store joprojām ražo un izplata kaltētu govs mēslu pulveri gavi, ko pievieno ūdenim, ar ko mazgā grīdu.
Latvijā.
Latvijas prezidents apgūs komunikācijas prasmes britu karaļnamā ☺
Latvijas prezidents Andris Bērziņš vēlas uzlabot savas saskarsmes prasmes un komunikāciju ar publiku. Par labāko vietu, kur apgūt šīs prasmes visaugstākajā līmenī, viņš atzinis britu karaļnamu, tādēļ dosies turp divu nedēļu garā vizītē.Lasīt tālāk...
Latvijā.
Pateicībā par izrādīto godu, Putins iegādājies zemi Latvijas ekociematā Putinka ☺
Pagājušā gada maijā tapa zināms, ka uzņēmums SIA Vianets Latvijā attīsta ekociematu tīklu Blagodat, un viens no ekociematiem ir nosaukts Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā – Putinka. Šodien Putins publiski pateicies par viņam izrādīto godu un atklājis, ka jau iegādājies tur sev zemes gabaliņu.
Šodien esiet sevišķi vērīgi, lasot Db.lv - pārsteidzošas ziņas varat sagaidīt visas dienas garumā! Sveicam joku dienā! Lasīt tālāk...
Latvija.
Lattelecom vadītājs kopā ar MTG TV vadītāju Zūzenu piedalīsies deju šovā ☺
Lattelecom vadītājs Juris Gulbis un MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena piedalīsies TV3 rīkotajā deju šovā, lai cīnītos par uzvaru desmit pāru konkurencē, Db.lv informēja TV3.Lasīt tālāk...
Latvijā.
ASV apakšveļas «enģeļu» zīmols Victoria's Secret atvērs veikalus Rīgā; ienāks arī Burger King ☺
Šī noteikti būs lieliska ziņa visām sievietēm un arī vīriešiem, kuri vēlas iepriecināt savas dāmas - pasaulslavenās, ASV lielākās apakšveļas kompānijas Victoria’s Secret veikali tagad būs arī Rīgā, biznesa portālam pastāstīja informācijas avots, kurš nekādā gadījumā nevēlējās atklāt savu vārdu.Lasīt tālāk...
Uzņēmēju balss kļūs skaļāka, komunikācija notiks ne tikai ar lēmumu pieņēmējiem politiķiem, bet arī ar sabiedrību
To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, kurš līdz šim bija LTRK viceprezidents. Viņaprāt, pašlaik svarīgāka ir komunikācija ar sabiedrību, lai tā izprastu elementāras likumsakrības, no kurienes valsts makā rodas nauda.
Vai gaidāmas kādas pārmaiņas LTRK darbībā?
Ir veikta LTRK biedru aptauja, kura rāda, ka uzņēmēji ir apmierināti ar organizācijas darbību. Tāpēc nav pamata kaut kādām asām, neadekvātām kustībām. Tas nozīmē, ka visu procesu virzība turpināsies tāpat kā līdz šim, tomēr pārmaiņas piedzīvos akcenti LTRK komunikācijā ar politiķiem un sabiedrību. It īpaši situācijās, kad politiķu virzītie lēmumprojekti uzņēmējdarbības videi būs nepieņemami, būsim daudz asāki. Vienlaikus situācijās, kad politiķi īstenos biznesa videi labvēlīgākus lēmumus, skaļāk aplaudēsim. Svarīga tieši komunikācija. Proti, tā ir un būs vēl vairāk balstīta uz faktiem, skaitļiem, analīzi, modelēšanu, nevis uz emocijām.
Informācija mikroblogošanas vietnē Twitter liecina, ka Latvijas Ekonomikas ministrija šo komunikācijas rīku izmanto jau vairāk nekā trīs gadus - kopš 2010. gada 26. maija. Lai noskaidrotu, cik tas ir kļuvis svarīgs valsts iestādes ikdienas darbā, neliela intervija ar Evitu Urpenu, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju.
- Kādēļ 2010. gadā EM kā valsts iestādē tika pieņemts lēmums sākt komunikāciju Twitter un kura cilvēka ideja tā bija?
Ekonomikas ministrija pastāvīgi domā, kā uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, kā to veikt pēc iespējas plašāk, ja sarunas temats skar plašu sabiedrības daļu, kā to veikt precīzāk, ja sarunas tēma attiecas uz kādu konkrētu mērķauditoriju. Tā mēs regulāri pilnveidojam savu mājaslapu, veidojam mājaslapas apmeklējumu statistiku, nosakot biežāk apmeklētākās mājaslapas sadaļas, kuru aktualizēšanai un pilnveidošanai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Kļūstot aktīvākai komunikācijai sociālajos tīklos, ministrija pieņēma lēmumu uzrunāt sabiedrību arī šajos tīklos – 2010. gadā uzsākām komunikāciju Twitter, 2011. gada nogalē – Youtube.
Attīstīta saziņa uzņēmuma iekšienē nodrošina par 47% lielāku peļņu, informē Marta Kāle, Darba devēja tēla konsultante uzņēmumā Erda.
«Efektīvu komunikāciju īsumā varētu raksturot ar, pirmkārt, augstu darbinieku iesaisti, otrkārt, aktīvu vadības iesaisti un, treškārt, pozitīviem biznesa rādītājiem. Šie trīs principi ļauj arī saprast mērījumus, kas raksturo veiksmīgu saziņu uzņēmuma iekšienē. Piemēram, darbinieku iesaisti var izmērīt, analizējot nosūtīto ziņu skaitu vai interneta saišu atvēršanas biežumu, kā arī mērot sasniegto darbinieku skaitu. Vadības iesaisti visbiežāk mēra ar atgriezeniskas saites biežumu un novērtēto efektivitāti. Biznesa rādītāju ietekmes populārākie mērījumi ir darbinieku produktivitāte un darbinieku mainība,» teica M. Kāle.
Lai sasniegtu definētos iekšējās komunikācijas mērķus, ir jāizvēlas tam labākie kanāli. Katram uzņēmumam veiksmīgākie komunikācijas kanāli būs citi, tas skaidrojams ar dažādo kultūru un darba specifiku. Iekšējās komunikācijas kanālu izvērtēšanai var izmantot 8 kritēriju principu. Ja kāds iekšējās komunikācijas kanāls spēj izpildīt visus kritērijus, tad šajā kanālā ir vērts ieguldīt laiku un līdzekļus.
Konkursā Baltic PR Awards no 98 pieteikumiem noskaidroti 2013./2014. gada labākie komunikācijas projekti 13 kategorijās. Finālā iekļuva 42 darbi no Latvijas, seši no Lietuvas, četri no Igaunijas, bet teju visas – 12 – pirmo vietu godalgas palika Latvijai. Baltijas valstu gada aģentūras titulu ieguva Hill and Knowlton Latvia.
Reklāmas aģentūras DDB Worldwide Latvia darbus kā labākos starptautiskā žūrija atzina vairākās kategorijās - Korporatīvā komunikācija uzvarēja LMT projekts Think – Do, bet Bezbudžeta kategorijā Let's Beat Stanford SSE Alumni Association. Tāpat minētās aģentūras un Komunikācijas aģentūra / Edelman Affiliate Latvijas Pienam īstenotais kopprojekts Trikata Cheese Academy augstāko apbalvojumu saņēma Digitālā komunikācija.
Šogad izveidotajā kategorijā Pasākumu PR balvu saņēma Hill and Knowlton Latvia īstenotais Tele 2 projekts ZZ Championship 2014. Korporatīvā sociālā atbildība uzvarēja komunikācijas vadības aģentūra Deep White ar Samsung Electronics Baltics kampaņu Samsung School for Future. Making School Cool, bet Iekšējā komunikācija līderis ir Swedbank ar CardVsCash. Gamifying Employee Habits. Savukārt nominācijā Patērētāju attiecības pirmo vietu ieguva Komunikācijas aģentūra / Edelman Affiliate un Lattelecom projekts How Riga Became Europe’s Wi-Fi Capital.
Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?
Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?
Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.
Ir teiciens, ka izcilība nav prasme, bet gan attieksme, un man tas šķiet ļoti atbilstošs, runājot par reputāciju - gan uzņēmumu, gan arī šajā gadījumā par augstskolu un augstākās izglītības tēlu.
Nevaru piekrist apgalvojumam, ka publiskās diskusijas par augstākās izglītības kvalitāti un nepieciešamajām pārmaiņām varētu iedragāt augstākās izglītības un augstskolu reputāciju.
Priekšstats, ka labas reputācijas pamatā ir nemaldīgums un nekļūdīgums it visā, savu kļūdu noliegšana un nepamatota turēšanās pie ierastā - nav ilgtspējīgas reputācijas pamatā. Tieši pretēji – šāds tēls grauj reputāciju. Un otrādi - spēja pašiem identificēt problēmas un jaunus izaicinājumus, piedāvāt risinājumus un nākotnes vīziju, negaidot, ka to izdarīs kāds no malas, liecina par ikvienas nozares briedumu un kompetenci. Tas sabiedrības acīs tikai stiprina nozares reputāciju.
Mūsdienās vietējiem uzņēmējiem jākonkurē ne tikai ar saviem kolēģiem Latvijā, bet arī ar jebkuru nozares spēlētāju ārvalstīs, atzīmē Vita Savicka, Baltic Communication Partners valdes priekšsēdētāja.
Latvijas komunikācijas aģentūras nav sliktākas ne par lietuviešu un igauņu, ne citu Eiropas valstu aģentūrām, jo ikvienā valstī ir gan spēcīgāki, gan vājāki spēlētāji, uzskata V.Savicka, piebilstot, ka arī vietējie uzņēmēji spēj sevi veiksmīgi pierādīt ārvalstu tirgos. Principā viss atkarīgs no mums pašiem - cik daudz mēs esam gatavi mācīties, iet līdzi laikam, apgūt jaunas zināšanas, veidot sakarus un sadarbības, kā arī iekļauties kopīgajā attīstības vilnī, pauž V.Savicka. Tas, ka mēs fiziski atrodamies mazākā valstī, nebūt nenozīmē, ka esam kaut kādā veidā sliktāki, protams, mums vēl ir daudz ko mācīties no atsevišķiem ārzemju kolēģiem, piemēram, mākslīgā intelekta pielietošanas jomā, taču es neuzskatu, ka šobrīd mēs būtiski atpaliekam no līdzīgām aģentūrām ārzemēs, secina Baltic Communication Partners valdes priekšsēdētāja.
FanApps izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem.
Šobrīd SIA Sportrocket.net izstrādātā mobilā lietotne FanApps ir gan Aļonai Ostapenko, gan pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, kuri to izmanto ceļā uz olimpiādi. Pavisam drīz būs arī Ghetto Games aplikācija. Izstrādes procesā ir mobilās lietotnes arī citiem sportistiem. Anrijs Brencāns, FanApps dibinātājs, pats ir bijis profesionāls sportists, zina šīs «maizītes» garšu un ar kuru roku ir pelnījis naudu. Anrijs ir vadījis Latvijas Handbola federāciju, kas deva iespēju būt arī Latvijas Olimpiskajā komitejā, Eiropas Handbola federācijā un dažādos starptautiskos notikumos. Tur viņš pamanīja problēmu – sportisti nekomunicē ar saviem faniem. «Pašmērķis nav dot ziņu, bet gan veidot kanālu, ar kuru pelnīt naudu. Šodien sports ir bizness, un tiek lauzti šķēpi, kā tikt pie naudas. Šī aplikācija ir nopietns kanāls līgām, klubiem un atlētiem, kā sevi pareizi pozicionēt fanu un sponsoru priekšā un tikt pie naudas,» klāsta Anrijs.
Latvijas uzņēmumi plašāk izmanto e-pasta mārketingu, taču joprojām mācās to izmantot lietderīgāk; pieaug mobilās vides nozīme, jo viedtālruņus e-pastu lasīšanai cilvēki izmanto biežāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Dažkārt tiek uzskatīts, ka e-pasta mārketings vairāk piemērots tiem, kas piedāvā savas preces vai pakalpojumus internetā, nevis klātienē, jo no e-pasta kampaņas ar klikšķa palīdzību uzreiz var nonākt, piemēram, interneta veikalā. Taču arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar tirdzniecību klātienē, var veiksmīgi izmantot e-pasta mārketingu. Piemēram, informācija datubāzei tiek ievākta tirdzniecības vietā, kur veikta apmeklētāju aptauja (paši aizpildījuši anketas) un pēc tam e-pasta vēstulēs tiek sūtīta informācija par aktuālo konkrētajā veikalā, stāsta Jānis Rozenblats, Mailigen vadītājs.
Sales.lv e-pasta mārketinga vadītājs Jānis Karāns piekrīt, ka visvairāk e-pasta mārketingu izmanto tirdzniecības uzņēmumi, taču gan Latvijā, gan pasaulē to izmanto visdažādāko nozaru uzņēmumi, sabiedriskās organizācijas, valsts iestādes, blogeri, u.c. Ir nozares, kur e-pasta mārketings tā ierastajā izpratnē nav aktuāls, piemēram, lieliem ražotājiem, kuriem ar patērētāju nav tiešas komunikācijas. Tomēr šī rīka tehniskās iespējas piemērotas ikvienam biznesam, kam ir aktuāla jebkāda e-pastu komunikācija.
Tetra Pak jaunākajā ziņojumā ir apkopojis jaunākās globālās tendences un iespējas, kas ietekmē pārtikas un dzērienu industriju. Šis ir jau desmitais pētījums, kura tēma šogad ir Digitālie patērētāji.
Ziņojumā izvērtētas izaugsmes iespējas, balstoties uz jaunākajiem faktiem, datiem un tendencēm, ņemot vēra gan patērētāju uzvedības, gan industrijas izmaiņas. Tā kā patērētāju skaits tiešsaistes vidē turpina pieaugt (uz doto brīdi tie ir vairāk nekā 3,6 miljardi), parādās jaunas, līdz šim nebijušas iespējas, kā piesaistīt viņu uzmanību, veidot attiecības un uzticību zīmolam.
Tetra Pak ziņojumā ir identificējis jaunu grupu – superlīderus, kuriem digitālajā vidē ir vislielākā ietekme. Saskaņā ar pētījuma datiem, šie viedokļu līderi var kļūt par labākajiem zīmola aizstāvjiem, izplatot ziņas, veidojot viedokļus, tādējādi pastiprinot uzticēšanos produktiem. Superlīderiem var būt nozīmīga ietekme biznesa attīstībā.
Ja komunikāciju nesaprot, komunikācija ir slikta. Vienmēr vainīgs sliktā komunikācijā ir runātājs, nevis klausītājs. Es domāju, ka valsts komunikācijā lielākā problēma ir elitārisms. Lai kā ar to nemēģina cīnīties, tomēr mēs redzam, ka koalīcijā esošie mēģina runāt pārlieku skaisti un eleganti, kamēr bieži vien populisti ir daudz saprotamāki.
Tā intervijā Dienas Biznesam saka Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.
Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 11. maija numurā:
Sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām domātu mobilo lietotņu izstrādātājs "FanApps" šogad plāno 24 aplikācijas – pa divām katru mēnesi.
Pērn uzņēmums izstrādāja sešas mobilās lietotnes, piemēram, tenisistei Aļonai Ostapenko, pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, "Ghetto Games", U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīram, basketbola klubam "Ventspils".
Šā gada pirmajā pusē plānots izstrādāt pamatīgāku analītikas bloku, lai klienti var ātrāk reaģēt uz dažādiem statistikas signāliem. Jau šobrīd ir pieejams daudz dažādu datu, taču nereti cilvēkiem ir grūti saprast, ko tie nozīmē un kā ar tiem strādāt. "Plānots iedot sešus septiņus kontroles skaitļus, kam sekot līdzi un kas liecinātu par kopsakarībām un palīdzētu saprast, kā rīkoties," teic Anrijs Brencāns, "FanApps" (SIA "Fan Apps") līdzdibinātājs.
Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.
- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.
Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.
Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?
Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.
Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā
Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.
Uzņēmumu konti sociālajos tīklos ir kļuvuši par nozīmīgu informācijas avotu iedzīvotājiem, jo īpaši tā dēvētajai tūkstošgades jeb millenials paaudzei. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja, kopumā 64% iedzīvotāju seko uzņēmumu publicētajiem jaunumiem sociālajos medijos, un lielākā daļa tieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem (80%).
Lai arī galvenā motivācija iedzīvotāju rīcībai ir iespēja saņemt bezmaksas produktus un balvas (32%), tomēr teju trešdaļa (28%) tādējādi seko jaunākajām tendencēm nozarē, savukārt piektdaļa (20%) šādi interesējas par uzņēmumu produktu vai pakalpojumu iegādi. Tomēr, kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, aizvien būtiskai daļai uzņēmumu (37%) nav stratēģijas, kā sociālos tīklus izmantot par platformu savu produktu virzīšanai tirgū, komunikācija drīzāk raksturojama kā fragmentāra un bez pamatojuma.
Aptaujas dati rāda, ka 68% mazo un vidējo uzņēmumu lieto sociālos tīklus komunikācijai. Populārākais komunikācijas kanāls uzņēmumu vidū šobrīd ir Facebook (45%), kam seko Twitter (17%), LiknedIn (14%), Instagram (13%) un Draugiem.lv (11%). Lielākā daļa uzņēmumu uzskata, ka komunikācija šajos sociālajos medijos var veicināt pieprasījumu pēc uzņēmuma produkta vai pakalpojuma (89%). Taču vairāk nekā trešdaļai jeb 37% nav konkrētas stratēģijas, kā sociālos tīklus lietot par labu sava uzņēmuma attīstībai. To apliecina arī neregulārā komunikācija – trešdaļa (32%) mazo un vidējo uzņēmumu sociālajos medijos komunicē retāk nekā reizi nedēļā, 20% komunicē reizi nedēļā, savukārt 48% jeb gandrīz puse komunicē retāk nekā reizi divās nedēļās.
Rīgas dome plāno likvidēt izpilddirekcijas, šodien 100 dienu preses konferencē informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP).
Jau nākamajā domes sēdē esot plānots pieņemt lēmumu par likvidēšanas sākšanu.
Staķis informēja, ka saiknes nodrošināšanai ar pilsētas apkaimēm, tiks veidotas vienas pieturas aģentūras. Šogad plānots izveidot piecas vienas pieturas aģentūras lielākajās apkaimēs.
Savukārt izpilddirekciju funkcijas plānots nodot departamentiem, kuri faktiski jau pašlaik nodarbojas ar šo funkciju izpildi.
Precīzāka informācija par izpilddirekciju reorganizāciju plānots sniegt atsevišķā preses konferencē.
Kā liecina informācija pašvaldības mājaslapā, Rīgā darbojas trīs izpilddirekcijas. Rīgas Austrumu izpilddirekcija apkalpo Centra rajonu un Latgales priekšpilsētu, Pārdaugavas izpilddirekcija - Kurzemes rajonu un Zemgales priekšpilsētu, bet Ziemeļu izpilddirekcija - Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu.
Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.
Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.
Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka
Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.
Pārlieks stratēģiskums bojā darba devēju un ņēmēju attiecības un neveicina noturīgu biznesu. Latvijas nelielais tirgus nosaka, ka perspektīvs šeit var būt tikai ilgtermiņa attiecībās balstīts bizness, uzskata pārdošanas vadības konsultāciju un apmācības kompānijas Occam Consulting īpašnieks Ph.D. Edmunds Apsalons.