Jaunākais izdevums

No 2013. gada uzņēmumu vadītājiem ir jārēķinās, ka par atsevišķiem pārkāpumiem viņus var sodīt ar liegumu ieņemt valdes locekļa amatu.

To paredz Saeimas akceptētie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Lai arī šo ideju – atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus valdes locekļiem vai pat atņemt tiesības uz visu veidu komercdarbību – daudzi uzņēmēji apsveic, jo tādējādi tiek cerēts ierobežot fiktīvo uzņēmumu saimniecisko darbību, kur bezpajumtnieki ir valdes locekļi, tomēr tiek paustas bažas par šāda soda piemērošanu.

«Zinot ierēdņu likumu interpretēšanas metodes, rodas bažas, vai nenonāksim situācijā, kad par maznozīmīgiem pārkāpumiem tiks liegta iespēja vadīt uzņēmumu turpmākos trīs gadus ierindas uzņēmējam? Un vai šo iespēju kāds neizmantos, lai piespiestu uzņēmēju, piemēram, nevis iet uz tiesu un cīnīties par nepareizu nodokļu aprēķinu auditā, bet slēgt izlīgumu?» retoriski jautā Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle Daiga Zēna-Zēmane.

Vairāki DB aptaujātie pauda pārliecību, ka iestādes šo galējo soda sankciju piemēros nevis pret tiem, kuri pieļāvuši kļūdas, bet gan pret tiem, kuri ir zicpriekšnieki – izkārtnes – un aiz kuriem rīkojas pilnīgi citi cilvēki. Uzņēmējiem, arī slēdzot līgumus, rūpīgāk nāksies sekot līdzi, ar kādām amatpersonām (vai tām nav liegts ieņemt amatu) tiek parakstīti līgumi.

«Šobrīd ir 43 890 uzņēmumu, kuriem gada pārskats nav iesniegts 18 mēnešus kopš to reģistrācijas, un šajos uzņēmumos ir 46 561 amatpersona, no kurām 38 534 ir unikālās personas,» tā uz jautājumu, cik daudz ir tādu uzņēmumu un to amatpersonu, kuras varētu tikt sodītas ar tiesību atņemšanu uz laiku, atbild SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar likumu ierobežota iespēja sabiedrībai pārliecināties par pašu ievēlēto politiķu godaprātu; amatpersonas pārbauda VID un KNAB

Amatpersonu deklarācijas ļauj sekot līdzi dažādu valstu un pašvaldību darbinieku ieņēmumiem, uzkrājumu audzēšanai vai deldēšanai dažādās kredītiestādēs, taču par to, kurās bankās viņi krāj parādus vai arī no kādām fiziskām vai juridiskām personām naudu aizņēmušās – par to publiski visi interesenti informāciju gūt nevar. Deklarāciju publiskojamās daļas parāda vien parādu summas. Šī informācija gan ir pieejama iestādēm, kas uzrauga amatpersonu finanšu darbību.

Grimst parādos

Amatpersonu deklarāciju izpēte ļauj secināt, ka daudzas valsts amatpersonas grimst parādos, kas būtiski pārsniedz viņu kopējos gada ienākumus. Lielāki vai mazāki parādi ir vairāk nekā pusei ministru, no tiem lielākie - ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš deklarējis teju 176 tūkst. eiro lielas parād- saistības, kuras izveidojušās vēl pirms iesaistīšanās politikā. Jāpiebilst, ka viņš nav pirmais ekonomikas ministrs, kurš ieslīdzis parādos. Arī viņa priekštecis Daniels Pavļuts bija pamatīgos mīnusos – beidzot pildīt ministra pienākumus viņš deklarēja parādsaistības vairāk nekā 183 tūkst. eiro apmērā. Lai gan parādu summu viņš sāka audzēt, jau strādājot Kultūras ministrijā, summa dubultojās periodā, kad D. Pavļuts nebija valsts amatpersona. 2011. gadā, kļūstot par ekonomikas ministru, viņš jau deklarēja milzīgo parādu, vienlaikus atzīstot sarežģījumus ar tā atmaksu. «Informēju, ka attiecībā uz manām kredītsaistībām pret a/s DNB Banka ir panākta vienošanās ar aizdevēju par kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu uz gadu, veicot tikai procentu maksājumus. Šāds risinājums atbilst bankas standarta procedūrai gadījumos, kad samazinās klienta ienākumi. Procentu maksājumi ir atbilstoši maniem šībrīža ienākumiem. Plānoju gada laikā pārdot daļu no nekustamiem īpašumiem un samazināt saistību apjomu vai risināt ar aizdevēju sarunas par pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājumu,» toreiz viņš rakstīja deklarācijā. Arī aizejot no ekonomikas ministra amata, deklarācijā norādīts, ka spēkā ir vienošanās ar banku par pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz šim rudenim. Ievērojami lielākas ir atsevišķu Saeimas deputātu parādsaistības. Līderis ir Imants Parādnieks, kurš 2013. gadā deklarējis teju 820 tūkst. eiro lielus parādus. Arī viņš pie tik lieliem parādiem ticis pirms aktīvas politiskās karjeras uzsākšanas, kad darbojās biznesā. I. Parādniekam paralēli pamatīgām parādsaistībām ir ļoti nopietni aizdevumi – 2013. gada deklarācijā fiksēti 6 aizdevumi vairāk nekā 652,5 tūkst. eiro vērtībā. Parādsaistības deklarējusi apmēram trešdaļa deputātu, daļai tās ir salīdzinoši nelielas, liecina DB izpēte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 67 valsts amatpersonu deklarācijas, ko iesnieguši maksātnespējas administratori, DB uzzināja VID. Tas nozīmē, ka no 165 maksātnespējas administratoriem, kuri nav advokāti, deklarācijas iesniegusi mazāk nekā puse.

«Šobrīd tiek izvērtēts jautājums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā,» DB norādīja VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. Viņa arī piebilda, ka maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti, tāpat kā pārējās valsts amatpersonas, iesniedz un aizpilda vienotas formas valsts amatpersonas deklarāciju stājoties amatā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kā ir aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu deklarācijas.

DB jau rakstīja, ka Saeima nolēma, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz no šī gada 1. septembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Valsts amatpersonas statuss pārsteidz ārvalstu advokātus

Māris Ķirsons, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai vienīgajai Eiropā administratoriem valsts amatpersonas statuss; advokātu kolēģi kaimiņvalstīs nāk klajā ar protesta rezolūciju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas administratoriem tiek plānota ar 2016. gada 1. janvāri, taču nav skaidrības par šī plānotā jaunieveduma sekām, – it īpaši ietekmi, kas varētu veidoties līdz ar zvērinātu advokātu iespējamo lēmumu masveidā pamest administratoru rindas, ņemot vērā valsts amatpersonas statusa nesavienojamību ar advokāta profesiju. Kopumā no 331 administratora 158 vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, veidojot kvalificētāko un izglītotāko administratoru daļu. Likumprojekts paredz, ka zvērinātam advokātam, kas praktizē kā maksātnespējas procesa administrators, no 2016. gada 1. janvāra valsts amatpersonas deklarācijā būs jādeklarē ne tikai tā informācija, kas saistīta ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu veikšanu, bet arī jānorāda visa informācija par personām, kuras pie advokāta vērsušās pēc juridiskās palīdzības un aizsardzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Intervija: Maksātnespējas jomā - visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas šīs nedēļas sākumā, veicot muitas kontroles pasākumus Lietuvas pierobežā, divos maršruta un vienā tūristu autobusā, kas caur Lietuvu atgriezās no Baltkrievijas Latvijā, konstatēja vairāk nekā pusmiljonu (616 360 gab.) dažādu marku kontrabandas cigarešu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

2012.gada 24.septembrī, veicot muitas kontroles pasākumus uz autoceļa A7 pie Lietuvas Republikas robežas, VID muitas amatpersonas apturēja kādu maršruta Grodņa-Viļņa-Rīga autobusu, ko vadīja Baltkrievijas Republikas pilsonis.

Pieaicinot tabakas meklēšanas darba suni, tika veikta transportlīdzekļa salona un bagāžas telpu pārbaude. Tā kā darba suns pārbaudes laikā norādīja uz iespējamo cigarešu klātbūtni aiz bagāžas nodalījuma sienas, VID muitas amatpersonas lūdza automašīnas vadītājam uzrādīt iespējamās cigaretes, ko viņš arī labprātīgi izdarīja, demontējot vienu nodalījuma sienu un atklājot tajā slēpni ar cigaretēm. Autobuss tika nogādāts Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā padziļinātās pārbaudes veikšanai, un tās laikā no atklātā slēpņa tika izņemtas kopumā 75 800 dažādu marku cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām, t.sk., 20 000 cigaretes Magnat, 5800 cigaretes Winston Blue, 20 000 cigaretes Premjer, 20 000 cigaretes Fest un 10 000 cigaretes VIP10.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Broka: maksātnespējas likumu jāuzlabo, bet ne jāparalizē

Māris Ķirsons, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revolucionāri priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā saistībā ar administratoriem var novest pie tā, ka šajā amatā nevarēs praktizēt zvērināti advokāti .

Tā sarunā ar DB atzīst tieslietu ministre Baiba Broka, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš un zvērināts advokāts Lauris Liepa. Risinājums šai situācijai būs jāmeklē visiem kopīgi, jo sabiedrība vēlas zināt vairāk par administratoru rīcību vienā vai otrā gadījumā.

Atšķirīgi priekšlikumi

Tieslietu ministre Baiba Broka atzīst, ka maksātnespējas procesā nepieciešami uzlabojumi, tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas. Pašlaik Maksātnespējas likuma grozījumi tiek skatīti Saeimā, kur viena daļa ir redakcionāli precizējoši un par kuriem, visticamāk, nekādas īpašas diskusijas, pēc ministres domām, vairs nevarētu būt. Savukārt ir otra daļa šī likuma grozījumu, kas ir konceptuāli – lielas reformas paredzoši un iesniegti tikai uz trešā, galīgā lasījuma izskatīšanu. «Tie ir jāvērtē no juridiskās metodikas skatupunkta, vai veikt tik būtiskus grozījumus, kas skar lielu personu loku – zvērinātus advokātus, kuri vienlaikus darbojas arī kā administratori, un tādējādi tiktu pakļauti būtiskiem ierobežojumiem, ja maksātnespējas administratoriem būtu valsts amatpersonas statuss,» tā B. Broka. Viņa piebilst, ka diskusijas par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem ir bijušas jau divus trīs gadus, tomēr ir vairāki jautājumi, kuri nav atbildēti un nav atrisināti. Aptuveni puse no administratoriem vienlaikus ir arī zvērināti advokāti. «Valsts amatpersonas statuss liek ievērot interešu konflikta normatīvus. Te jābūt ļoti skaidram, kurā brīdī advokāts pārstāv klientus, kad viņš ir administrators, kā nodalīs naudas plūsmu, kā to uzskaitīs, kā visu šo nodalīšanu vērtēs KNAB,» skaidro B. Broka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rudens solās būt skaļām tiesas prāvām bagāts

Lāsma Vaivare, 03.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas galaziņojumā kā morāli atbildīgos plāno minēt četras EM amatpersonas un bijušo premjeru

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien atbalstīja deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) priekšlikumu galaziņojumā minēt par traģēdiju morāli atbildīgo vārdus - četras bijušās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas un bijuši Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

Galaziņojuma projekta izskatīšana gan vēl nav noslēgusies.

Atbalstītajā priekšlikumā norādīts, ka Zolitūdes traģēdija ir ārkārtas notikums, par kuru sabiedrība pieprasa politisko un morālo atbildību no amatpersonām, kuru pārraudzībā atradās būvniecības joma. Atšķirībā no kriminālatbildības politiskā un morālā atbildība nav saistāma ar amatpersonu motīviem vai traģēdijas tehniskajiem cēloņiem. Politiskā un morālā atbildība ir rodama valsts pārvaldības attiecībās ar sabiedrību, kas uztur morālu prasību par notikušo. Taču atbildību var pieprasīt tikai un vienīgi no indivīdiem, jo tie ir spējīgi veikt izvēles.

Līdz ar to, neatkarīgi no motīviem, sabiedrības priekšā par traģēdiju morāli un politiski atbildīgas var būt tikai amatpersonas, priekšlikumā norādījis deputāts. Ņemot vērā būvniecības jomas pārstāvju izteikto viedokli, kā arī iepriekš minētajā Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā pausto, un to, ka lēmumu par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju (likvidāciju) pieņēma amatpersonas, komisijas ziņojumā plānots nosaukt par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Laikraksts: Sprūdžs lielāks nodokļu «optimizētājs» nekā Zaķis

Dienas Bizness, 09.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nebūt nav vienīgā augstā valsts amatpersona, kura nodarbojas ar nodokļu «optimizāciju» un piekopj nodokļu «legālās apiešanas» shēmas.

Kāds cits «reformu un tiesiskuma» koalīcijas politiķis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs – ir veicis krietni apjomīgāku nodokļu «optimizāciju» nekā tikko publiski nokauninātais Dz. Zaķis, liecina E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija, vēsta Neatkarīgā.

Proti, E. Sprūdžam piederošās kapitālsabiedrības nav viņam maksājušas algu par darbu valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatos, tajā pat laikā viens no šiem uzņēmumiem ir izsniedzis viņam vērienīgu aizdevumu.

Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem valdes locekļiem, kuri vienlaikus ir arī šo uzņēmumu īpašnieki, ļauj «optimizēt» uzņēmējiem tik netīkamās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%), raksta laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Satversmes tiesas pļauka politiķiem

Elīna Pankovska, Māris Ķirsons, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, netiks piemērots valsts amatpersonas statuss, savukārt pārējie maksātnespējas administratori no 1. janvāra strādās valsts amatpersonas statusā

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie tieslietu jomas speciālisti, vērtējot Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Izskanēja arī viedoklis, ka šajā jomā sāksies nevajadzīgs juceklis, kurā ieguvēji nebūs ne kreditori, ne sabiedrība, ne administratori, ne arī politiķi.

«Tā tas būs,» tā uz jautājumu, vai no 2016. gada 1. janvāra būs divas administratoru grupas, kur vienai – administratoriem, kas ir arī zvērināti advokāti – netiek piemērots valsts amatpersonas statuss, bet otrai tas tiek piemērots, atbild zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns, viens no sūdzības ST iesniedzējiem. Viņš uzskata, ka nevar būt situācija, kad valsts amatpersonas statuss attiecībā uz maksātnespējas administratoriem – zvērinātiem advokātiem darbotos kaut kādā ierobežotā apmērā. Pēc K. Novicāna sacītā, situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka tikai 2016. gada janvārī ST skatīs sūdzību, ko par šo pašu jautājumu ir iesnieguši maksātnespējas administratori, kuri nav zvērināti advokāti, bet grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu stāsies spēkā jau 1. janvārī. Jāņem vērā, ka līdz 1. janvārim arī tiem administratoriem, kuri nevēlas kļūt par valsts amatpersonām, ir jāiesniedz attiecīgs paziņojums. «Situācija nav vienkārša, un no tās būs jāmeklē izeja,» lakonisks ir K. Novicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par AS Pasažieru vilciens (PV) jauno valdes priekšsēdi iecelts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, šodien žurnālistus brīfingā informēja valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Dins Merirands.

Valdē vēl apstiprināti Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Lubāns norādīja, ka valdei ir doti precīzi uzdevumi - rast veidu, kā mazināt uzņēmuma budžeta deficītu, tāpat jālemj par vilcienu nomas iepirkuma iespējamo turpināšanu. Šodien iepazīstoties ar operatīvo finanšu situāciju uzņēmumā, Lubāns sapratis, ka būs arī jāpielieto krīzes menedžmenta metodes. Risinājumu nomas iepirkumam valde piedāvāšot divu nedēļu laikā, bet budžeta deficīta risinājumus mēģināšot rast divu mēnešu laikā.

Lubāns skaidroja, ka vispirms jāizvērtē vilcienu nomas līdzšinējā konkursa procedūra, kā arī iespējamie riski, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Patlaban tikšot izvērtēts, cik pamatotas ir uzvarētāja piedāvātās darījuma summas, un Lubāns neizslēdza iespēju, ka sagatavoto līgumu ar Stadler varētu arī neparakstīt. Taču vispirms esot jāizpēta iepirkuma juridiskais rāmis, tad arī valde sapratīšot, kādā situācijā uzņēmums ir un uz kurieni virzīties tālāk. Attiecībā uz otru pretendentu Hyundai Lubāns norādīja, ka patlaban viņam nav informācijas, kāpēc Hyundai piedāvājums ir noraidīts un cik lieli riski būtu, ja pārskatītu iepirkuma komisijas lēmumus. Par to, cik plašas ir manevra iespējas, uzņēmuma valde SM ziņošot pēc divām nedēļām. Būtiska esot arī abu iepirkuma pretendentu nostāja un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumi. Pagaidām Lubānam nebija informācijas, ka Hyundai ir iesniedzis birojam sūdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB aicina neatbalstīt grozījumus Maksātnespējas likumā

Zane Atlāce - Bistere, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina Saeimas deputātus neatbalstīt šī gada 8.decembra sēdē izskatīšanai paredzētos grozījumus Maksātnespējas likumā, jo valsts amatpersonas statusa noteikšanai ir būtiska loma maksātnespējas jomas sakārtošanai valstī kopumā, informē biroja pārstāve Laura Dūša.

KNAB ieskatā valsts amatpersonas statusa piešķiršana maksātnespējas administratoriem būtiski uzlabotu maksātnespējas procesa tiesiskumu, jo šīm amatpersonām būtu jāievēro visi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (IKNL) valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Tādējādi nodrošinot maksātnespējas administratoru kā valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot šo amatpersonu, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz maksātnespējas administratoru darbību, veicinātu maksātnespējas administratoru darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas administratoru darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS PNB Banka jaunie akcionāri gatavi bankā iepludināt 146 miljonus eiro

Žanete Hāka, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Muitas pārvalde: visas iespējas veikt personāla resursu pārdali izsmeltas

Egons Mudulis, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu papildus amata vietas atsevišķos muitas kontroles punktos (MKP), vienlaikus samazinot tās citās struktūrvienībās, un gadījumos, ja papildus MKP tiks uzstādītas kravu skenēšanas iekārtas vai pieaugs kravu apgrozījums, esošie MKP personālresursi nebūs pietiekoši.

Tai pašā laikā muita noraida tranzīta, transporta un loģistikas asociāciju pārstāvju bažas, ka jau šobrīd ierobežoto finanšu un cilvēku resursu dēļ jaunās rentgena iekārtas būs spiesti apkalpot darbinieki, kas veic dokumentu kontroli, kā rezultātā tās laiks pieaugs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes (MP) Rīgas brīvostas MKP, kas atrodas Uriekstes ielā 16, Rīgā, ir iegādāta kravu un transporta līdzekļu kravu skenēšanas iekārta Smiths Heimann HCVP 3523. Darbu ar skenēšanas iekārtu MKP veic tikai speciāli apmācītas MKP amatpersonas (trīs amatpersonas maiņā), skaidro VID. Kopumā MKP darbam ar skenēšanas iekārtu ir apmācītas 27 muitas amatpersonas, kuras papildus arī veic fiziskās muitas kontroles darba pienākumus, pārliecinoties par kravas esamību, preču daudzuma, sortimenta, drošuma atbilstībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzdod precizēt maksātnespējas administratoriem noteikto ierobežojumu regulējumu

Dienas Bizness, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrijai jāsagatavo un līdz nākamās nedēļas sākumam Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. To otrdien, 19.janvārī, nolēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, vērtējot Satversmes tiesas spriedumu, kurā konstitucionālā tiesa norādījusi, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus praktizē arī kā advokāti, patlaban kā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi apdraud advokātu darbības principu ievērošanu.

«Tieslietu ministrijai šodien uzdevām iesniegt komisijā interešu konflikta novēršanas likuma grozījumus konkrētos pantos attiecībā uz amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju. Patlaban ir izveidojusies situācija, ka maksātnespējas administratoram, kurš vienlaikus praktizē arī kā advokāts, valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda ziņas, kas var atklāt informāciju par viņa klientu, tādējādi apdraudot advokāta konfidencialitāti,» situāciju raksturoja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina pauda, ka apstrīdēto normu atbilstība Satversmei vērtēta tikai attiecībā uz maksātnespējas administratoriem, kuri ir arī advokāti, un ka ministrija ir apņēmusies komisijai piedāvāt risinājumu, lai netiktu pārkāptas advokātu profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prokuratūrai lūdz apsūdzēt Koļegovu par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā

LETA, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šodien prokuratūrai kriminālvajāšanai nosūtījusi krimināllietu pret Valsts vides dienesta (VVD) vadītāju Ingu Koļegovu par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, aģentūru LETA informēja VID pārstāve Aļona Zandere.

Kriminālprocess pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, šodien nosūtīts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apstiprināja, ka kriminālprocess šodien saņemts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā. Drīzumā prokuratūra izlems, vai ir pamats uzrādīt apsūdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

KNAB: Latvenergo amatpersonas kukuļos saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro

Jānis Rancāns, 11.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu kopumā pret 17 personām saistībā ar amatpersonu kukuļošanu AS Latvenergo realizētajos Pļaviņu HES un TEC-2 rekonstrukcijas projektos, informē birojs. Bijušās Latvenergo amatpersonas kukuļos saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro.

Par kukuļņemšanu kriminālvajāšanu rosināts uzsākt pret četrām bijušajām a/s Latvenergo amatpersonām, pret divām no tām – arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt par kukuļdošanu pret četriem ārvalstu komercuzņēmumu pilnvarotajiem pārstāvjiem, bet par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – pret astoņām personām, pret vienu no tām – arī par starpniecību kukuļdošanā, kas izdarīta atkārtotu. Pret vienu personu rosināts sākt kriminālvajāšanu par starpniecības kukuļdošanā atbalstīšanu.

KNAB norāda - pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka a/s Latvenergo amatpersonas un darbinieki, izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās pieņēmušas kukuļus lielā apmērā, lai nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairākās ārvalstīs – Spānijā, Turcijā un Zviedrijā, reģistrētu uzņēmumu interesēs saistībā ar a/s Latvenergo publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Problēma ir nesodāmībā, nevis personas statusā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniecea, 29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai pieņemot Maksātnespējas likuma grozījumus, būtu bijis svarīgi, nospraust valstisko virzību, nevis mēģināt izlēkāt līdzi dažādu interešu grupu iebildēm.

Saeimā divu gadu garumā šurpu turpu stumdītie grozījumi Maksātnespējas likumā pieņemti tipiskā priekšvēlēšanu gaisotnē un formā un līdz ar to nepatīk nevienai no iesaistītajām interešu grupām. Protestējot pret nolikto atslēgu principa ieviešanu, vairākas komercbankas piedraudējušas pārtraukt hipotekāro kredītu izsniegšanu. Savukārt maksātnespējas administratori jūtas nesaprasti, jo viņiem tagad piekabināts amatpersonas statuss labās cerībās, ka tas kaut ko glābs. Nemierā ir arī kredītņēmēji, kuriem laiks parādsaistību segšanai pēc mantas pārdošanas joprojām ir pārāk garš. Tā kā Maksātnespējas likuma grozījumi tagad ir nonākuši Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokās, tad viņam būs jāizdara samērā sarežģīta izvēle par šo grozījumu tālāko likteni. Nevar teikt, ka prezidentam līdz šim jau nebūtu bijis jāizšķiras par vai pret strīdīgu grozījumu izsludināšanu. Tāds strīdus ābols ir bijis gan daudz kritizētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis, gan Imigrācijas likuma un Mikrouzņēmuma nodokļa likuma grozījumi, bet Maksātnespējas likuma grozījumu gadījumā prezidentam Bērziņam varētu būt īpaši sarežģīti izlemt, jo viņš pats diezgan ilgu laiku ir vadījis lielu Latvijas komercbanku, kas cita starpā izsniedz arī hipotekāros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 24.maijā bijušo Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas deklarācijā un piesprieda viņai naudas sodu septiņu minimālo mēnešalgu jeb 3010 eiro apmērā.

Tiesa atzina Koļegovu par vainīgu divās viņai inkriminētajās epizodēs, bet vēl vienā bija iestājies noilgums, tādēļ šajā daļā tiesvedība tika izbeigta.

Pēc tiesas sēdes gan Koļegovas aizstāvis Aigars Purmalis, gan lietas prokurors Kristaps Bresis aģentūrai LETA norādīja, ka pieprasīs pilno spriedumu. Bresis piebilda, ka nav apmierināts ar Koļegovai piemērotā soda apmēru, taču atzina, ka ir nepieciešams iepazīties ar pilno spriedumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas lietā iesaistītajām pusēm ir tiesības pieprasīt pilno spriedumu, kuru pēc tam var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Koļegova pēc tiesas sēdes atteicās sniegt komentārus žurnālistiem un devās prom. Pēdējā vārdā Koļegova bija apgalvojusi, ka neizprot lietas būtību un lūdza tiesu nepiemērot viņai naudas sodu, norādot, ka viņai neesot finanšu līdzekļu, lai šādu sodu nomaksātu. Koļegovas pēdējā deklarācija par 2018.gadu pagaidām nav pieejama, bet 2017.gadā viņa bija norādījusi ap 48 000 eiro algu, uzkrājumu viņai nav bijis, bet bija ap 150 000 eiro parādsaistības, lai arī līdzīga summu viņa bija aizdevusi arī pati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tieslietu un iekšlietu ministrijas vienojas pastiprināt kriminālatbildību nelegālajiem cigarešu tirgotājiem

LETA, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu un Iekšlietu ministrijas amatpersonas šodien konceptuāli vienojās pastiprināt kriminālatbildību nelegālajiem cigarešu tirgotājiem un divu nedēļu laikā tiks sagatavoti atbilstoši grozījumi likumā, šodien žurnālistiem pastāstīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Tieslietu ministrijā šodien tikās Iekšlietu un Tieslietu ministriju amatpersonas, lai, reaģējot uz skaļu rezonansi ieguvušo lietu par akcizēto preču nelikumīgu apriti "Rīgas centrāltirgus" teritorijā, pārrunātu sodu politikas izmaiņas personām, kas iesaistītas nelegālā cigarešu apritē. Tikšanās laikā abu ministriju amatpersonas secinājušas, ka pastāv jomas, kur administratīvā atbildība darbojas, taču ir jomas, kur nepieciešama atgriešanās pie kriminālatbildības.

Ministriju amatpersonas vienojušās, ka šodien apspriestie priekšlikumi tiks izdiskutēti attiecīgajā ekspertu darba grupā un divu nedēļu laikā plānots sagatavot Krimināllikuma grozījumus iesniegšanai Saeimā, kurā jau patlaban uz trešo lasījumu ir atvērts minētais likums. Saskaņā ar Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža šonedēļ Saeimas atbildīgajā komisijā teikto, lai sauktu personu pie kriminālatbildības policijai pie tās vienlaikus jāatrod 50 000 cigarešu - 2500 paciņas jeb 250 cigarešu blokus. Šodien ministriju amatpersonas vienojās, ka šis apjoms tiks samazināts, taču konkrētāk par to runās minētajā darba grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID pieķer divus uzņēmumus, kas iejaukušies kases aparātu darbībā ar mērķi slēpt realizācijas ienākumus

Žanete Hāka, 13.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas ir konstatējušas divus gadījumus, kad uzņēmumi ir iejaukušies kases aparātu darbībā ar mērķi slēpt realizācijas ienākumus, lai samazinātu gūto ieņēmumu summu, reģistrēto darījumu skaitu un izvairītos no nodokļu nomaksas, un tādējādi neuzrādītos naudas līdzekļus, iespējams, izmantotu algu izmaksai aploksnēs, informē VID.

VID amatpersonas veica pārbaudi uzņēmuma kafejnīcā-konditorejā, Rīgā, kurā tiek tirgoti arī alkoholiskie dzērieni un tirdzniecībā izmanto EKA Optima CR-500LA.

VID amatpersonas konstatēja, ka ne visi ieņēmumi tiek uzrādīti un uzskaitīti grāmatvedības uzskaitē. Pārbaudot EKA kontrollenti, VID amatpersonas konstatēja, ka vienas dienas pirkumu summa pēc kases čekiem ir 666,26 eiro apmērā, bet izdrukātajā Z finanšu pārskatā, kurā norādīto informāciju izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, kopējais dienas apgrozījums uzrādīts 446,26 eiro. Dienas uzrādītā ieņēmuma starpība 220 eiro.

Nākamajā dienā reģistrēto pirkumu summa EKA ir 1201,46 eiro, bet dienas Z izdrukas kopsumma ir 601,86 eiro, tātad dienā realizācijas ieņēmumos netiek uzrādīti 599,6 eiro. Citas dienas Z finanšu pārskatā ir atspoguļota operācija ar mīnusa zīmi 149,6 eiro apmērā, bet EKA čeki par pirkuma anulēšanu (atgriešanu) 149,6 eiro apmērā netika konstatēti. Līdzīga situācija ir konstatēta arī citās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Koļegovu apsūdz par 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu amatpersonas deklarācijā

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība.

Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kura tiesas sēdi nozīmējusi 27.septembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru