Enerģētika

Dārgā nafta liks pierast pie augstām degvielas cenām

Jānis Šķupelis, 24.08.2012

Jaunākais izdevums

Degvielas cenas mazumtirdzniecībā, lai gan parasts ierindas patērētājs ik pa laikam gribētu citādi, vienmēr, ja nenotiks kādi revolucionāri zinātniski atklājumi, būs atkarīgas no notikumiem pasaules jēlnaftas tirgū. Līdz ar to, ja naftas cenas kāpj vai saglabājas augstas, būtu nepamatoti gaidīt, ka atšķirīgas tendences demonstrēs degvielas uzpildes staciju cenrāži, jo cena kāps vai attiecīgi paliks augsta arī benzīna un dīzeļdegvielas cena preču biržās.

Jāpiebilst, ka Eiropā plaši izmantotās Ziemeļjūras jēlnaftas cena stabili pieaug jau kopš jūnija otrās puses. Kopš Brent vērtības šā gada zemākā līmeņa 22. jūnijā šīs markas jēlnaftas cena ir pieaugusi jau par 31% un šīs ceturtdienas izskaņā gozējās pie augstās 116 ASV dolāri par barelu atzīmes. Turklāt nebūt nav izslēgta situācija, ka cenu kāpums turpināsies un Brent cena pārkāps 120 USD/bbl un varbūt pat 130 USD/bbl atzīmi. Šajā sakarā var zīmēt arī drūmākus scenārijus, piemēram, ka Tuvajos Austrumos notiek jau tā nestabilās situācijas eskalācija. Piemēram, var sākties reāla karadarbība ar Irānu, kas ir viena no pasaules lielākajām naftas eksportētājvalstīm. Lai gan Rietumvalstis šobrīd oficiāli jau dzīvo bez Irānas naftas (šīs valsts naftai noteikts embargo), joprojām valsts ir nozīmīga naftas piegādātāja citiem pasaules reģioniem. Jāpiebilst, ka Irānas lielākie klienti ir Ķīna un Indija.

Šobrīd faktiski vienīgā valsts, kurai ir būtiska papildu naftas ražošanas kapacitāte, ir Saūda Arābija, kas jau šobrīd «melno zeltu» iegūst pēdējo 30 gadu lielākajos apjomos. Ja pasaulei kara rezultātā Irānas nafta vairs nebūs pieejama un Saūda Arābija to pumpēs ar maksimālo jaudu, jebkurš jauns šī resursa ieguves traucējums var izraisīt būtisku cenu kāpumu. Turklāt jāatceras, ka mēs dzīvojam laikā, kad, neskatoties uz lēnajiem IKP izaugsmes tempiem Rietumvalstīs, pieprasījums pēc naftas globālā mērogā pieaug (galvenokārt uz attīstības valstu rēķina, lai gan dati liecina, ka bremzēšanās notiek arī Ķīnā). Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aplēses liecina, ka jau nākamgad pasaules naftas patēriņš vidēji vienā dienā pirmo reizi vēsturē pārsniegs 90 miljonu barelu atzīmi (jeb vidēji dienā būs 90,5 milj. bbl). Tādējādi nav izslēgts, ka Irānas naftas industrijas sagraušana kara rezultātā var pasauli novest līdz enerģijas krīzei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs, 31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteiktajā termiņā un kārtībā uz maksātnespējīgās privatizējamās akciju sabiedrības Latvijas nafta akciju paketes izsoli apliecinājumu iesniedza viens pretendents. Šādā gadījumā saskaņā ar privatizācijas noteikumiem izsole netiek rīkota, Db.lv uzzināja Privatizācijas aģentūrā (PA).

Izsole bija paredzēta šodien, 29. novembrī, plkst 15.

Jāatgādina, ka izsolē paredzēts pārdot vienā paketē 300 tūkstošus Latvijas naftas akciju jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla. Izsoles sākuma cena noteikta viena lata apmērā. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma pircējam būs jāpārņem uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,71 miljons latu. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumiem viena pretendenta gadījumā izsole netiek rīkota, un PA valde lemj par pretendenta atbilstību privatizācijas noteikumos izvirzītajām prasībām un par tā apstiprināšanu par akciju paketes pircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ventspils naftai zaudējumi galvenokārt veidoto uzkrājumu dēļ

Žanete Hāka, 30.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Decembrī lems par Ventspils naftas akciju izslēgšanu no biržas

Žanete Hāka, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam

Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Zemās naftas cenas pagaidām uz palikšanu

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujais samazinājums no pērnā gada jūnija nebija nedz pilnīgi neparedzams, nedz arī negaidīts

Tas izriet no jaunākā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojuma, jo tirgū sakarā ar pieprasījuma un piedāvājuma disproporciju, par ko lielā mērā atbildīgs slānekļa naftas apjoma pieaugums ASV, jau labu laiku tika aizturētas OPEC valstu ieguves jaudas, lai saglabātu ražošanas pārsvaru pār pieprasījumu. Atjaunot iepriekšējo līdzsvaru starp naftas cenām un pieprasījumu var izrādīties gana sarežģīti, un šeit lomu spēlē ne tikai slānekļa nafta.

Neskatoties uz zemajām naftas cenām, pasaules ekonomika aug lēnāk, nekā iepriekš lēsts, kas savukārt liek samazināt investīcijas ne tikai naftas ieguvē, bet arī konvencionālās enerģētikas nozarē kopumā. Turklāt pasaules ekonomika, jo īpaši arī tā sauktās straujās izaugsmes valstis kā Ķīna, kas iepriekš gādāja par naftas cenas šaušanos teju vai debesīs, pārstrukturējas no tradicionālās energointensīvās rūpniecības uz informācijas tehnoloģijām. Tas savukārt nozīmē, ka naftas pieprasījums samazinās. Klāt jāmin vēl arī ievērojamā atjaunojamo energoresursu ekspansija pasaulē, klimata pārmaiņu veicinātais siltums, kas samazina pieprasījumu pēc energoresursiem, un kļūst skaidrs, ka pie visiem šiem apstākļiem naftas cenu samazinājums bija praktiski neizbēgams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ventspils naftas akcijas cena palecas par 22,27%

Žanete Hāka, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien AS Ventspils nafta akcijas cena pieauga par 22,27% līdz 2,91 eiro, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 114 darījumi, apgrozījumam sasniedzot 378,8 tūkstošus eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta ir saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības zaudēšanu AS Ventspils nafta, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar abu pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Saskaņā ar paziņojumu Euromin papildus ieguvusi 45,19 miljonus akciju jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai tiešā veidā pieder 97,4 miljoni akciju jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Eksperts: naftas cenas atjaunojušas pieaugumu, kas tālāk?

Jānis Šķupelis, 14.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, visticamāk, būs novērojama naftas vērtības turpmāka palielināšanās, pēc kuras, iespējams, būs strauja «melnā zelta» cenas korekcija, spriež ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

Šis gads pagaidām iezīmējies ar naftas cenu pieaugumu. Turklāt straujāks naftas cenu pieaugums bija vērojams šā gada februārī. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent markas naftas cena mēneša laikā pieauga vairāk nekā par 11%, bet Amerikas vieglās jēlnaftas (WTI) markas nafta – par 9%. Martā šis pieaugums turpinās un Brent markas nafta jau pārsniegusi 126 ASV dolāru par barelu atzīmi, kas ir augtākais līmenis kopš 2011. gada aprīļa.

«Šādas cenas kustības ir likušas daudziem analītiķiem uzsākt diskusiju par naftas cenu ilgtermiņa pieauguma atjaunošanos, kas varētu tās aizvest augstāk par to vēsturisko maksimumu pie 147,5 USD par barelu atzīmes, kas tika sasniegta 2008. gada jūlijā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēta krīze attiecībās starp Rietumvalstīm un Irānu, kā arī nestabilitāte Magribas reģionā pēc arābu revolūcijām,» esošo situāciju naftas tirgū apraksta ABLV Bank analītiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pieauguši Ventspils naftas meitas sabiedrību pārkrauto produktu apjomi

Žanete Hāka, 16.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada trešajā ceturksnī AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) pārkrāva 2,05 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Savukārt SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms šajā periodā sasniedza 1,35 miljonus tonnu, kas ir par 36% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā.

Kopējais LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 4,68 miljonu tonnu, kas ir par 2% vairāk, salīdzinot ar aizvadītā gada atbilstošo periodu.

Komentējot VNT rezultātus šā gada pirmajos deviņos mēnešos, uzņēmuma vadība uzsver, ka pārkrauto naftas produktu apjoms nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no 8 miljoniem tonnu līdz 8,47 miljoniem tonnu. Kopumā 45,3% pārkrauto produktu apjoma VNT piegādāti pa dzelzceļu vai jūru, bet 54,7% pa cauruļvadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils nafta grupas uzņēmumi pirmajā ceturksnī nopelnījuši piecus miljonus latu

Gunta Kursiša, 31.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī visi Ventspils nafta grupas uzņēmumi – Ventspils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta termināls un LatRosTrans – kopumā nopelnījuši 4,96 miljonus latu.

Pērnā gada pirmo ceturksni Ventspils nafta grupa noslēdza ar 6,94 milj. Ls zaudējumiem. Iepretim pagājušā gada pirmajiem trīs mēnešiem, šogad Ventspils nafta grupai izdevies samazināt administratīvās izmaksas par 662 tūkst. Ls jeb 27%, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Grupas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 33,84 miljonus latu.

Pirmo gada ceturksni pirmo reizi kopš 2008. gada ar peļņu – 45 tūkst. Ls - noslēdzis arī uzņēmums Latvijas kuģniecība un tā meitas sabiedrības.

Ventspils nafta termināls (VNT) neto peļņa pirmajā ceturksnī bija 2,87 miljoni latu, bet apgrozījums sasniedza 15,65 miljonus latu. VNT pārkrāvis aptuveni 3,35 miljonus tonnu naftas produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas kritums zem 50 dolāru par barelu atzīmes patlaban veicina runas tirgus dalībnieku vidū par jaunu, zemāku cenu ēru melnajam zeltam, kaut arī atgriešanās ļoti zemas cenas teritorijā ir diezgan nereāls scenārijs, raksta CNBC.

Gan Ziemeļjūras naftas markas Brent, gan ASV naftas WTI cena zem 50 dolāriem bija normāla situācija līdz 2005. gadam. 1990. gadu laikā Brent vidējā cena bija vien 18,37 dolāri, WTI – 19,7 dolāri par barelu, un abu marku nafta virs 50 dolāru atzīmes pirmo reizi pakāpās 2004.gada nogalē.

Ķīnas straujā ekonomikas izaugsme pēdējā desmitgadē kombinācijā ar pasaules naftas ražošanas apjomu stabilizāciju 2008. gadā uzdzina Brent cenu virs 140 dolāru atzīmes, un 90% laika pēdējā desmitgadē tā pavadījusi virs 50 dolāru atzīmes.

Patlaban naftas ražotāji, īpaši ASV, ražo rekordapmērus, neskatoties uz to, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ir stabilizējusies zemākos līmeņos nekā iepriekš, turklāt alternatīvie enerģijas avoti un labāka efektivitāte mazina pieprasījumu pēc naftas attīstīto valstu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta ir saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības zaudēšanu AS Ventspils nafta, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar abu pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Saskaņā ar paziņojumu Euromin papildus ieguvusi 45,19 miljonus akciju jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai tiešā veidā pieder 97,4 miljoni akciju jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Savukārt saskaņā ar LNT paziņojumu kompānijai vairs koncerna akcijas nepieder.

AS Ventspils nafta pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā; 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas lielākais kopuzņēmums Baltijā; 49,94% AS Latvijas kuģniecība, kas ir starp lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vitol netieši pieder 98,65% Ventspils nafta akciju

Žanete Hāka, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar paziņojumiem Vitol R&M SA 23.oktobrī netieši Ventspils nafta obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros papildus ieguvusi 4,703 miljonus koncerna balsstiesīgo akciju un šobrīd tai netiešā veidā pieder 103,073 miljoni akciju jeb 98,65% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akcijas tiešā veidā ieguva Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kuras 100% kapitāla daļu īpašnieks ir Vitol R&M SA.

AS Ventspils nafta pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā; 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas kopuzņēmums Baltijā; 49,94% AS Latvijas kuģniecība, kas ir starp lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ventspils naftas padomi vadīs Vladimirs Egers

Žanete Hāka, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta padomē atkārtoti par padomes priekšsēdētāju pārvēlēts Vladimirs Egers, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku – Rubels Jilmazs, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

27. aprīlī notika kārtējā AS Ventspils nafta akcionāru sapulce, kuras laikā tika pārvēlēta uzņēmuma padome. Uz piecu gadu termiņu padomē tika ievēlēti – Vladimirs Egers, Rubels Jilmazs, Olga Kurenkova, Dmitrijs Judins, Andrea Šlepfera, Varvara Maksimova, Rūdolfs Meroni, Deivids Gajs Anstis, Jānis Berķis, Nauris Berķis, Ivars Bērziņš.

AS Ventspils nafta ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā un darbojas naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un kuģošanas jomā. AS Ventspils nafta ir koncerna mātes sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos, veicinot koncerna kopējās vērtības un katra atsevišķā uzņēmuma vērtības pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegūstot 93,24% AS Ventpils nafta kapitāla daļu, Euromin Holdings (Cyprus) Limited atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Nasdaq Riga noteiktām prasībām ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem.

Ja piedāvājuma izteikšana būs sekmīga, Euromin Holdings (Cyprus) Limited varētu apsvērt AS Ventspils nafta iziešanu no regulēta tirgus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

24. septembrī AS Ventspils nafta ir saņēmusi Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu AS Ventspils nafta.

Saskaņā ar paziņojumu Vitol R&M SA uz 17.septembri netieši papildus ieguvusi 45 190 423 akcijas jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai netiešā veidā pieder 97 412 682 akcijas jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akcijas tiešā veidā ieguva Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kuras 100% kapitāla daļu īpašnieks ir Vitol R&M SA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Potenciālos investorus interesē Latvijas naftas finanšu rādītāji

Žanete Hāka, 15.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) un maksātnespējīgās privatizējamās AS Latvijas nafta organizētajā uzņēmuma prezentācijā apmeklētāji interesējušies par uzņēmuma darbības finanšu rādītājiem, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Tāpat tika sniegta detalizēta informācija par plānoto izsoli. Informācija par MPAS Latvijas nafta privatizāciju un prezentāciju publicēta arī preses izdevumos, PA un Rīgas domes mājaslapās, kā arī nosūtīta nozares profesionālajām organizācijām - Degvielas tirgotāju un ražotāju asociācijai un Latvijas degvielas tirgotāju asociācijai.

Apstiprinātie MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumi paredz pārdot izsolē vienā paketē 300 tūkstošus akcijas jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla, nosakot izsoles sākuma cenu 1 lats un paredzot pārņemt uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,7 miljoni lati. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmu dienests (VID).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ventspils naftas akcijas cena palecas par 45,69%

Žanete Hāka, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienu Nasdaq Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, liecina vērtspapīru tirgus dati.

OMX Baltic Benchmark indekss pakāpās par 0,38% līdz 632,32 punktiem. Par 0,13% līdz 481,43 punktiem samazinājās OMX Vilnius vērtība, bet par 0,17% līdz 867,52 punktiem – OMX Tallinn. Par 3,44% līdz 575,06 punktu atzīmei pieauga OMX Riga vērtība.

Pirmdien lielākais apgrozījums biržā bija ar AS Ventspils nafta akcijām, apgrozījumam sasniedzot 1,589 miljonus eiro. Uzņēmuma akcijas cena pieauga par 45,69% līdz 4,56 eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmdien sācies akcionāra Euromin Holdings (Cyprus) Limited izteiktais obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 15. oktobra lēmumu, liecina AS Ventspils nafta paziņojums Nasdaq Riga.

Komentāri

Pievienot komentāru