Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Ekspedīcija mežā ar nakšņošanu zaru būdā, skijorings aiz zirga vai pastaiga ar lamām – šādas un citas atpūtas iespējas baudāmas ziemā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziema Latvijā vēl nav iestājusies, tomēr uzņēmumi, kas piedāvā izklaides un aktīvās atpūtas iespējas gada aukstajos mēnešos, jau ir gatavi uzņemt viesus, piedāvājot gan iepriekšējos gados pārbaudītas izklaides iespējas, gan jaunumus. Konkurences apstākļos ir jāspēj būt interesantiem katru gadu no jauna. DB uzrunātie uzņēmumu pārstāvji teic, ka ziema nav klusais periods, taču šis gada posms nav tik ienesīgs kā pavasaris, vasara un rudens sākums.

Ādažu novadā, Alderu ciemā, Adventure Ride zirgu stallis ziemas sezonā piedāvā zirgu skijoringu, izbraucienus kamanās, kā arī izjādes un jāšanas apmācību. Tā ir pieprasīta visu gadu, jo turpat atrodas manēža. Protams, ziemā cilvēki priekšroku dodot izjādēm sniegotā mežā. «Zirgu skijorings jeb braukšana aiz skrienoša zirga ar slēpēm kā disciplīna bija iekļauta jau 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Tā ir populāra izklaide ziemeļvalstīs, bet Latvijā mēs to aizsākām 2011. gadā. Ar zirgu skijoringu radījām pieprasījumu iepriekš tirgū nepiedāvātam produktam,» stāsta SIA Adventure Ride valdes loceklis Ričards Fomrats. Šī izklaide aizraujot tos, kuriem tīk ātrums un neliela adrenalīna deva. Skijorings šī sporta veida tradicionālajā izpratnē, kad slēpotāju velk motocikls vai motorkamanas, Latvijā ir pazīstams jau vairākus gadu desmitus. Vēl aizvien ik gadu ziemā tiek organizētas sacensības, Latvijas čempionāts, netrūkst arī entuziastu, kas traukšanos uz slēpēm aiz motocikla organizē paši.

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Pēc tam, kad par ražošanas plānu samazināšanu Latvijā paziņoja uzņēmums Severstal Distribution, koncerna Grindeks īpašnieks Kirovs Lipmans portālam rus.db.lv paziņojis, ka jau tuvākajā laikā nolēmis pārcelt farmācijas kompāniju prom no Latvijas, sakot: «Man te viss ir pieriebies!».

«Teikšu atklāti: es brīnišķīgi saprotu Severstal īpašnieku motivāciju. Tāda attieksme pret mani personīgi un biznesu kopumā spiež mani «tīt makšķeres» prom no Latvijas. Es vienmēr esmu bijis šīs valsts patriots. Ko tik visu esmu darījis tās labā! Bet man pat «paldies» neviens nekad nav pateicis. Atzīšos godīgi, esmu apvainojies uz Latviju. Iemesls tam ir gan Liepājas metalurgs, gan federācija, gan daudz kas cits», – teica Lipmans.

Jāatzīmē, ka iepriekš Lipmans medijiem solīja, ka lai cik grūti arī klātos, viņš Grindeks no Latvijas prom nepārcels. 2010.gadā kādā intervijā viņš apgalvoja: «Manuprāt, pati doma par aiziešanu no Latvijas – tā ir mūsu komersantu neprasme pielāgoties krīzes apstākļiem, kuros vienmēr jāsaskaras ar skarbāku bankas kredītu izsniegšanas politiku, energoresursu sadārdzināšanos un nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu. Amerika piedzīvo pacēlumus un kritumus ik pēc katriem 5 – 6 gadiem, un neviens par to nebrīnās. Biznesa stratēģija ir jāveido gudri un jānodrošinās, nevis jābēg prom no valsts».

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Laikā, kad termometra stabiņš aiz loga rāda krietni zem nulles, svarīgi parūpēties par savu auto, it īpaši – ja esi lietotas automašīnas īpašnieks. Par to, kā jauni un lietoti auto jāaprūpē bargajos ziemas mēnešos, lasi šajā rakstā!

Viens no galvenajiem parametriem – redzamība

Lai pārvietotos droši, tev vienmēr jāredz tas, kas notiek uz ceļa. Ziemā redzamību ievērojami apgrūtina gan sniegs, gan lietus, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš vējstikla slotiņām. Pārlieku nolietotas slotiņas ne tikai nespēj efektīvi notīrīt vējstiklu, bet var to sašvīkāt. Ja vējstikla slotiņas ir bojātas, pienācis laiks tās nomainīt.

Redzamībai nepieciešams vējstiklu, logus un lampas notīrīt no sniega un ledus. Šo uzdevumu paveikšanai tev būs nepieciešama slotiņa un ledus skrāpis. Notīrīt vajag arī automašīnas jumtu – straujas bremzēšanas vai paātrināšanās gadījumā uz tā esošais sniegs var nonākt vai nu uz tava, vai aizmugurē braucošā transportlīdzekļa vējstikla.

Jāsaka, ka nesenie izteikumi, ka Latvijas Gāze «nodarbojas ar šantāžu un draudiem» mūsu uzņēmumā neatstāja vienaldzīgos. Tāpēc nolēmu, ka man, kā nozares profesionālim, ir lietderīgi darīt zināmu sabiedrībai savu viedokli.

Mūsu uzņēmuma (AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve) darbinieku uzdevums ikdienā nav piedalīties diskusijās, bet nodrošināt dabasgāzes krātuves darbību un caur to Latvijas gāzapgādes sistēmas darbu, kura savukārt palīdz nodrošināt reālu mūsu valsts enerģētisko drošību, kas ir nepārtraukta valsts iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar kurināmo, siltumu un gaismu. Jo tieši iesūknētie dabasgāzes krātuvē gāzes apjomi ir pamats mūsu valsts enerģētiskajai neatkarībai, kad tas ir visvairāk nepieciešams – ziemas periodā.

Ar cieņu pret ministres kundzi kā nozares pārstāvis tomēr vēlos sacīt, ka norādīt uz apdraudējumu vēl nenozīmē draudēt.

No 1. decembra visiem auto Latvijā pēc likuma jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, taču sniegs, sals un apledojušie ceļi nozīmē to, ka, lai veiksmīgu pārlaistu ziemu kopā ar savu automašīnu, nepieciešams papildus inventārs. Kā vislabāk aprīkot automašīnu, lai bez liekām problēmām būtu gatavs ziemai, lasi raksta turpinājumā.

Ziema jau ir klāt, kas nozīmē to, ka ir jādomā par mazlietotu auto kvalitatīvu aprīkošanu, lai kopā ar to pārziemotu. Brīžiem ziema kļūst barga un auksta, bet brīžiem snieg pamatīgi, tāpēc ir vēlams, lai mazlietota auto bagāžniekā būtu viss nepieciešamais, kas krīzēs situācijās ļautu nepalikt uz ceļa.

Kāds ir ideālais aprīkojums ziemā?

Ziema pieprasa būt uzmanīgākam uz ceļa nekā vasaras sezonā. Pirmkārt, līdz 1. decembrim ir jānomaina vasaras riepas uz ziemas riepām un tas ir jādara obligāti. Tomēr pārbaudi, vai tām ir nepieciešamais protektora dziļums un vai tās nav pārāk nodilušas, citādi braukšana ziemas apstākļos tik un tā būs sarežģīta. Tomēr jāņem vērā vēl vairāki svarīgi faktori, par kuriem uzzināsi raksta turpinājumā.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Rucavas novada Dunikas pagastā starp Nīcu un Sikšņiem atrodas vasarnīcu ciems Ječi, kur pavasarī un vasarā ierodas atpūtnieki. Taču rudenī un ziemā tur paliek dzīvot tikai retais.

Pirmā ēka, iebraucot Ječos, ir SIA Kentaurs veikals. Tas darbojas visu gadu, vēlā rudenī un ziemā pārejot uz dažu stundu darbalaiku, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Veikala saimnieks ir Ječu pastāvīgais iedzīvotājs Oļegs Sukovs. «Jau kādu mēnesi šeit palikuši tikai tie, kuriem šajā vietā ir kaut kas vairāk par vasarnīcu. Vasarā, protams, te iedzīvotāju ir daudz. Tad te ir otra Liepāja,» atšķirības stāsta O. Sukovs un papildina: «No tā, ko nopelnām vasarā, dzīvojam ziemā.»

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Vasarā jūrmalā un arī ielās var redzēt daudz cilvēku, kam kājās vieglas pludmales čībiņas. Mārtiņš Balodis parūpējies, lai ar tām varētu apliecināt savu piederību Latvijai

Pirms pāris gadiem zīmola Stīvs stārķis (SIA Zillbe) īpašnieks Mārtiņš Balodis, kurš vairākus gadus dzīvo un strādā Anglijā, pirtī pamanīja, ka kādam puisim ir pludmales čības ar Brazīlijas karodziņu. Viņam šī ideja papildināt tik ikdienišķu priekšmetu ar savas valsts karodziņu šķita interesanta, jo likās labs veids, kā apliecināt savu piederību, esot prom no Latvijas. Šī ideja viņam nelika mieru, un viņš savai skolasbiedrenei Lindai Gobetai, kura tagad ir grafikas dizainere, prasīja, ko viņi kopā varētu izdomāt. «Svarīgas bija latviskās tēmas, bet negribējās kaut ko banālu un tiešu, bet kaut ko elegantu, ne tik kliedzošu,» saka Mārtiņš.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Krievijas izdevniecības Kommersant dibinātājs Vladimirs Jakovļevs aicina Krievijas iedzīvotājus pamest valsti. Pamudinājumu viņš paudis ierakstā sociālajā tīklā Facebook.

«Intuīcija mani nekad vēl it kā nav pievīlusi. Esmu pārliecināts, ka Krievijai vistuvākajā laikā - nedēļās, mēnešos - notiks viens no diviem scenārijiem. Vai nu varas nomaiņa ar pilnīgi neparedzamām un bīstamām sekām, vai arī smaga sociālā krīze ar ielu noziedzību, paša nepieciešamākā trūkumu un reāliem draudiem pilsoņu dzīvībai un veselībai,» brīdina Jakovļevs, kurš pats šobrīd dzīvo Izraēlā.

«Tāpēc bez visādiem jokiem - ja ir iespējams, brauciet prom, un galvenais - vediet prom bērnus.»

Iespējams braukt prom nevis uz visiem laikiem, bet diviem trim mēnešiem, uz pusgadu. «Bet - brauciet prom. Ja šajā laikā nekas nenotiks un situācija sakārtosies, es būšu priecīgs kļūdīties,» piebilst Jakovļevs.

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Šajā ziemā ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti vietējo ceļu sakārtošanai, kas ved uz saimniecībām un lauku mājām, Satiksmes ministrs Anrijs Matīss pauda intervijā Latvijas Radio.

Šogad bija neparedzēta situācija - sniegs un sals bija ļoti maz, tādēļ tika ietaupīts gan uz sniega tīrīšanu ziemas periodā, gan bedrīšu labošanu pavasarī.

Ministrs atzina, ka līdz šim «vietējiem ceļiem ir bijušas ļoti maz aktivitātes to uzlabošanai, kā arī finansējums ir bijis ierobežots».

Dienas Bizness trešdien rakstīja, ka aptaujātās pašvaldības norādījušas – ja ziema būs nesusi līdzekļu ekonomiju, tad, visticamāk, to varēs tērēt nākamajā rudenī. Tā secināts no pašvaldību sniegtajām atbildēm uz jautājumu, cik līdzekļu aizvadītajā ziemā iztērēts un vai ir ietaupīts ielu uzturēšanas budžetā, salīdzinot ar 2012. gadu. Vairākās pašvaldībās norāda, ka šādi aprēķini nav veikti, jo neesot pārliecības par to, ka ziema patiesi ir beigusies.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Valsts policija (VP) un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atgādina, ka, sākot ar rītdienu – no 1.decembra līdz pat 1.martam – visiem transportlīdzekļiem obligāti jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām.

Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka laika posmā no 1.decembra līdz 1.martam visiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas obligāti jābūt aprīkotiem ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Ja tiek konstatēts, ka transportlīdzeklis nav aprīkots ar sezonai atbilstošām riepām, autovadītājam var tikt uzlikts sods 30 eiro apmērā.

Vieglo auto ziemas riepu minimālais protektora dziļums ir 4 mm. Tāpat uzmanība jāpievērš arī riepu vecumam. Ieteicams neiegādāties un neizmantot riepas, kas vecākas par pieciem, sešiem gadiem, jo braucot gan nodilst protektors, gan laika gaitā riepu gumija zaudē savas īpašības. Riepas ražošanas laiks norādīts uz katras riepas ārējās malas. Piemēram, kvadrātā vai aplī redzami četri cipari – pirmie divi ir gada nedēļa, bet pēdējie divi – gads, kad riepa ražota.

Četras māsas Talsos apvieno saldumu kāri un saimnieko savā konditorejā Māsas.

Konditoreju izveidojusi Laine Jekuma, kam palīdz māsa Beate Šteinberga un arī ģimenes jaunākās atvases Rebeka un Natālija Dragūnes. Lai gan oficiāli Laine ir vienīgā īpašniece, viņa uzsver, ka tas ir ģimenes uzņēmums, visu četru māsu lolojums.

«Mums ir pastāvīgie klienti, kuri nāk katru dienu. Man prieks, ka talsinieki mūs atbalsta,» saka Laine. Klientiem visvairāk garšo bezē kūciņas Pavlova. «Mēs Talsos tādas cepam vienīgās. Cik esmu mācījusies un Rīgā ēdusi, uzskatu, ka Pavlovai jābūt ar svaigām ogām. Konditoreju atvērām ziemā, tāpēc sākumā domāju, ka necepšu to, kamēr nav svaigu sezonas ogu, taču vienreiz pamēģināju ar pašvārītu ievārījumu un svaigo sieru un kopš tā laika cepu katru dienu, un visas arī izpērk. Cilvēki ir pieraduši pie mūsu sortimenta, ir iemīļojuši gan brūnīšus (brownies), gan Crème brûlée. Nekā tāda Talsos iepriekš nav bijis, bet tagad cilvēki ir pieraduši pie šiem desertiem,» priecājas Laine. Viņa teic, ka cilvēki atgriežas, lai gan šī vieta Talsiem esot visai dārga, jo par to cenu, cik prasa Māsas par vienu kūciņu, citur var nopirkt divas vai trīs smalkmaizītes. «Sākumā baidījos par cenu līmeni. Nevaru likt tādas, kādas tās ir Rīgā, ir jāpielāgojas vietējai pirktspējai, bet, protams, nevaru pati palikt zaudētājos. Tantītes, saņemot pensiju, reiz mēnesī atnāk apēst kūku. Viņas ir priecīgas, un arī es tāda esmu. Reizēm cilvēki ienāk un svārstās – pirkt vai nepirkt. Ja redzu, ka kundzītes gados skaita santīmus, iedodu tēju par velti, jo no tā, ka uzvāru ūdeni, neko daudz nezaudēju. Ja vien tas nenotiek katru dienu un cilvēki mani neizmanto, viss ir kārtībā,» uzsver Laine.

Lai arī saldumus Latvijā gatavo daudzi, mājražotāja Ilze Gotharde atrod savu nišu un piedāvā augļu un dārzeņu sukādes, trifeles un sīrupus

Ar sukāžu, trifeļu un sīrupu gatavošanu Ilze nodarbojas aptuveni gadu. Pirms tam viņa vēl vienu gadu «taustījās» un eksperimentēja ar receptēm. Kad Ilzes bērnam bija divarpus gadu, viņš sāka iet dārziņā. Iepriekš viņa ir strādājusi dažādus darbus birojā, bet juta, ka tas viņu nesaista. Tāpēc, tuvojoties laikam, kad atvasei jādodas uz bērnudārzu, radās bažas par to, ka atkal būs jāpievēršas darba meklēšanai un CV sūtīšanai. Aptuveni tajā pašā laikā viņa sāka gatavot sukādes. «Gatavoju cidoniju sīrupu un aizdomājos par sukādēm. Rakos pa internetu, meklēju informāciju, ko dara ar cidoniju biezumiem, kas paliek pāri, kad pagatavots sīrups. Uzgāju receptes, sākumā žāvēju plītiņā,» viņa atceras. Tādējādi Ilze nonāca līdz šai biznesa idejai. Drīz viņa piedalījās pirmajā tirdziņā un tā laika skatījumā pirmie rezultāti bija ļoti labi. «Tagad šķiet, ka ienākumi nebija lieli, bet tolaik tie likās ļoti labi. Biju priecīga. Drīz nāca rudens, Ziemassvētki un draugi un paziņas vēlējās iegādāties sukādes dāvaniņām, tāpēc bija tā, ka es tik spēju taisīt,» viņa saka.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Enerģijas cenu bilde Eiropā pēdējā laikā kļūst arvien kolorītāka. Eurostat inflācijas mērījums nupat atklāja, ka enerģijas cena eirozonā augustā gada skatījumā palēkusies par 15,4%. Turklāt pagaidām īsti nekas neliecina, ka situācija šajā jomā varētu ātri mainīties.

Visā pasaulē, tautsaimniecībām uz dāsno valdību un centrālo banku stimulu fona strauji augot, pieprasījums pēc enerģijas arī ir palēcies. Šajā pašā laikā šādam pieprasījumam īsti nav spējis tikt līdzi piedāvājums (un ir zināmas bažas, ka tas tā kādu laiku būs arī nākotnē).

Daudz cerības tiek liktas uz atjaunojamo enerģiju. Tikmēr arī tās ražošanu Eiropā negatīvi ietekmējis sausums un ne pārāk lielais vēja apmērs. Skaidrs ir arī tas, ka enerģijas transformācijas process pats par sevi pieprasīs ļoti daudz resursus. Parādās visai nopietni jautājumi, kur tos tādā apmērā ņemt, ja nebūs ieguldījumi arī, piemēram, tradicionālo fosilo resursu ieguvē. Visa rezultātā šogad liels pieprasījums bijis kaut vai pēc tām pašām oglēm, kuru cena Eiropā šogad palēkusies jau vairāk nekā par 70%. Jānorāda, ka ogles ir viena no netīrākajām degvielām.

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.