Pakalpojumi

Dārgākais restorāna apmeklējums Rītiņam izmaksājis 600 eiro

Dienas Bizness, 05.08.2013

Jaunākais izdevums

«Parīzē trijatā samaksājām pāri par 600 eiro,» jautāts, kāds ir lielākais rēķins, ko samaksājis restorānā, intervijā žurnālam Playboy atklājis restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

«Viena karote siera maksāja 75 eiro... Vēlreiz es tur neietu, bet to piedzīvot bija vērts,» viņš spiež.

Savukārt, vaicāts kas ir dārgākais Vincentā, viņš sacījis: «Japāņu liellopu šķirnes Wagyu fileja, marmorēta, 450 latu par kilogramu. Tā labi iet, ir cilvēki, kas speciāli nāk ēst to.»

Runājot par restorāna Vincents apmeklētājiem, viņš norādījis, ka «procentuāli vairāk ir ārzemnieki, bet ir arī vakari, kad te ir tikai latvieši». Daudzi nākot svinēt jubilejas.

Intervijā Playboy M. Rītiņš kritiski izteicies par Latvijas produktiem: «Vienā ziņā «Latvijas produkts» ir reklāmas jēdziens, jo, ja produkts audzēts Latvijā, tas vēl nenozīmē, ka tas ir labs.»

«Piemēram, labu liellopu mums nav, visi labie liellopi tiek eksportēti, un šeit paliek tikai vecas govis. Jēru Latvijā ir 75 tūkstoši, kamēr Ulmaņlaikā bija divi miljoni, turklāt daudzi no tiem ir nevis gaļas jēri, bet domāti vilnas audzēšanai... Fabrikas vistas… Nu nē! Man prieks, ka tagad Murjāņos ir viens piecpadsmitgadīgs puika, topošais vetārsts, kurš audzē vistas, turklāt tādas, kas izaug 1,3–1,5 kilo svarā, nevis trīsarpus kilo kā Ķekavas cāļi, kas vairs nav vista. Cūkas? Lielākā daļa cūku tiek audzēta lielās fabrikās un kautas piecu mēnešu vecumā, lai gan labai cūkai jābūt gadu vecai. Tas arī apmēram viss. Pīles Latvijā komerciāli neaudzē... Jā, zosis mums ir! Bet tās no zemnieku saimniecības jāpasūta jau gada sākumā,» sūdzējies šefpavārs.

Viņš skarbus vārdus veltījis arī ātrās ēdināšanas restorāniem McDonald's. «Tas hamburgers jau ir beigts nezin cik reižu, nekādas dzīvības vai labuma no tā nav, tikpat labi tu vari vati ēst. Okei, tu ar to nesaindēsies, higiēniski tas ir simtprocentīgi tīrs, bet beigts,» ir pārliecināts M. Rītiņš.

«Labākais, ko esmu ēdis, ir langusts no Fēru salām. Dzīvs! Langustu paņem, uz piecām sekundēm ieliek verdošā ūdenī, un tas tiek darīts tikai tādēļ, lai varētu dabūt nost čaulu, pārējais vēl kustas. Tā ir tik fantastiska garša – svaigums, jūra... Latvijā to nevar dabūt, jo te langusti nāk saldēti,» intervijā lepojas šefpavārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Intervija: Vincents bez Rītiņa strādās jaunā formātā

Natālija Poriete, 30.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Vincents pēc Mārtiņa Rītiņa aiziešanas būs unikālas profesionālas komandas apvienojums – vīnziņa tandēms ar šefpavāru, un Latvijā līdz šim nekas tāds nav bijis – parasti ir vai nu labs šefpavārs vai labs vīnzinis, nevis to kombinācija, intervijā DB norāda jaunais restorāna Vincents vadītājs Raimonds Tomsons.

Restorānā Vincents Tomsons strādāja 18 gadus, viņš sāka restorānā darbu kā praktikants, tad kļuva par viesmīli, pēc tam – par zāles vadītāju un tagad ir pārņēmis Mārtiņa Rītiņa pienākumus. Viņa kaislība ir uzzināt pēc iespējas vairāk par vīniem. Vēl pirms pāris mēnešiem viņš kala plānus sava zīmola un konsultāciju attīstībai, taču tagad viņš izvēlēts Vincenta direktora amatam.

Kādēļ šim amatam izvēlējās tieši Jūs?

Tas visdrīzāk ir jāvaicā tiem, kuri man to piedāvāja, taču es domāju, ka savu lomu nospēlēja tas, ka es Vincentā esmu sava veida veterāns – es šeit esmu strādājis 18 gadus, bijis blakus Mārtiņam un zinu visus pienākumus gan saistībā ar virtuvi, gan darbiniekiem. Droši vien mans lēmums pārņemt restorāna Vincents vadību ir loģisks un dabisks, jo es pusi savas dzīves esmu veltījis tam, ar ko man vislabāk patīk nodarboties. Tas viss ļauj izjust savu ieguldījumu restorāna attīstībā. Tāpat būtiski, ka mans vārds, pateicoties maniem pēdējiem sasniegumiem, kļuva pietiekami zināms. Protams, mani nepazīst tik labi kā Rītiņu, jo es neesmu šefpavārs, bet viņš mums visiem ir spilgts piemērs, kā ar smagām pūlēm var sasniegt šādu rezultātu. Man direktora amats ir liels gods un liels izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar Rītiņa un Jakrina līdzdalību izveidots jauns uzņēmums

LETA, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šefpavāra Mārtiņa Rītiņa un bijušā Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja Emīla Jakrina līdzdalību izveidota kompānija SIA "Vincents restorānu serviss", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tās kapitālā Jakrinam pieder 40%, kamēr Rītiņam, Monai Martinsonei un Andrim Riekstiņam katram pieder pa 20% kapitāldaļu.

Vienlaikus "Vincents restorānu servisa" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Rītiņš, kamēr valdes locekļu amatos iecelts Jakrins un Lolita Jēkabsone.

Mārtiņš Rītiņš kļuvis par restorāna Bibliotēka No1 vadītāju 

Līdz ar restorāna "Bibliotēka No1" īpašnieku maiņu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš no trešdienas...

"Vincents restorānu servisa" juridiskā adrese ir Kārļa Ulmaņa gatvē 114A, Rīgā.

Komercreģistrā "Vincents restorānu serviss" iegrāmatota pirmdien, 29.jūnijā, bet dibināšanas līgums noslēgts 2020.gada 8.jūnijā.

Jau vēstīts, ka Jakrins šogad aprīlī tika iecelts par arhitektūras, projektēšanas un restorānu biznesa uzņēmuma SIA "Vincents" valdes priekšsēdētāju.

"Vincents" 2018.gadā strādāja ar 2,47 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 157 060 eiro zaudējumus. Savukārt "Vincents" koncerns, kurā ietilpst arī mēbeļu un interjera biznesa uzņēmumi SIA "Vincents Inspira" un SIA "IVN Grupa", kā arī būvniecības ķīmisko piedevu ražotājs SIA "Vincents Polyline", 2018.gadā strādāja ar 5,323 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 73 165 eiro zaudējumus. Uzņēmuma un tā koncerna finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti.

Kompānija "Vincents" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7868 eiro. Uzņēmums pieder Leonam Jakrinam (39,01%), kurš 2020.gada pavasarī miris, kā arī Gunai Eglītei (34,99%) un SIA "VAN G" (26%), kuras vienīgais īpašnieks ir Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Restorāna Vincents jaunais vadītājs sola ieiet Ziemeļeiropas labāko restorānu līgā

LETA, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu Vincents no 1.jūlija turpmāk vadīs vīnzinis Raimonds Tomsons, informēja līdzšinējais restorāna direktors un šefpavārs, biedrības Slow Food Riga prezidents Mārtiņš Rītiņš.

Viņš skaidroja, ka pēc 23 gadiem restorāna direktora un šefpavāra amatā ir izlēmis veikt izmaiņas savā dzīvē, tādēļ nodod restorāna vadības grožus Eiropas čempionam vīnzinībā Raimondam Tomsonam.

Rītiņš restorānu vadījis kopš tā dibināšanas 1994.gadā. Šajā laikā viņš saņēmis Igaunijas Terra Mariana Krusta ordeni, kā arī Nīderlandes un Beļģijas Karaļnamu ordeņus, un Latvijas Triju zvaigžņu V šķiras ordeni. Cita starpā Rītiņš divkārt atzīts par Gada cilvēku tūrismā un 2014.gadā - arī par Gada šefpavāru.

Taujāts par restorāna tuvākajiem plāniem, Rītiņš atbildēja, ka Tomsons ir ļoti pieredzējis nozares pārstāvis, uzsverot, ka restorānā viss turpināsies kā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mišelina restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā, apmeklēja piecus restorānus, novērtējot to atbilstību Mišelina kritērijiem, piešķirot vienu Mišelina zvaigzni savam favorītam, informē Reaton.

Heilers Profesionāļu Dienās sniedza lekciju, kuras laikā stāstīja gan par Mišelina sistēmas rašanos, gan vērtēšanas principiem un trūkumiem, kā arī salīdzināja Mišelina un sevis izstrādāto vērtēšanas sistēmu, meklējot atbildi uz jautājumu – kas īsti ir tiešām labs restorāns?

Ņemot vērā to, ka trīs Mišelina zvaigznes saņēmušo restorānu skaits ir būtiski pieaudzis pēdējo gadu laikā (2004.gadā trīs zvaigznes saņēmuši bija 49 pasaules restorāni, savukārt 2016.gadā – jau 115), jautājums par Mišelina kritērijiem un vērtēšanas kvalitāti tiek uzdots aizvien biežāk. Lai gan sistēmai ir daudz trūkumu, Heilers uzskata, ka šī joprojām ir nozīmīgākā un vērtīgākā restorānu vērtēšanas sistēma pasaulē – nekas labāks, gluži vienkārši, nav stājies tās vietā. Mišelina izmantotie kritēriji tiek turēti noslēpumā – ceļvedī netiek publicēti restorānu apraksti, bet tikai un vienīgi to nosaukumi, adreses un iegūto zvaigžņu skaits. Zināms ir tas, ka vērtēšanu veic anonīmi inspektori, kuri restorānā ierodas papusdienot vai pavakariņot bez iepriekšēja brīdinājuma, un restorāna darbinieki tā arī neuzzina, ka viņus apciemojis Mišelina vērtētājs (protams, izņemot tad, ja restorānam tiek piešķirta zvaigzne).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par labāko Baltijas valstu restorānu atzīts iecienīts Latvijas restorāns

Zane Atlāce - Bistere, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pirmdien, 31.oktobrī tika prezentēts jaunākais Ziemļevalstu restorānu ceļvedis White Guide Nordic. Ceļvedī apkopoti 325 labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās un Grenlandē. Pirmo reizi tajā iekļauti arī 60 Baltijas valstu restorāni, no kuriem par labāko atzīts restorāns Vincents, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Šogad ceļvedī apkopots 61 restorāns no Somijas, 64 restorāni no Norvēģijas, 92 restorāni no Zviedrijas, 15 restorāni no Islandes, kā arī 60 restorāni no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Visi restorāni ceļvedī vērtēti un grupēti pēc valsts, kategorijas un lokācijas. Maksimālais punktu skaits, kas tiek piešķirts restorānam, ir 100 punkti: 40 punkti par ēdienu, 20 punkti par apkalpošanu, 20 punkti par dzērieniem un tikpat daudz arī par restorāna atmosfēru.

«Baltijas valstīm ir unikāls kulinārais mantojums un klimats, bet mūs visus vieno īpaši sezonālie produkti, kuru pagatavošanai katrā restorānā tiek izmantotas savas īpatnējās tehnikas. Ja Baltijas valstu gastronomija turpinās attīstīties tādā pašā virzienā, kā tas notiek jau tagad, daudzi atklās Igauniju, Latviju un Lietuvu kā piemērotu gastronomijas ceļojuma galamērķi,» skaidro galvenā Baltijas valstu sadaļas redaktore Anna Mikelsone Bodemarka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaicinot starptautisku žūriju, otro gadu pēc kārtas noskaidroti labākie restorāni Latvijā un, tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad Ekselence labākā restorāna Latvijā 2014 titulu ieguvis restorāns Vincents, otrajā vietā ierindojies Bibliotēka No.1 restorāns, bet trešo vietu ieņem 3 pavāru restorāns Tam labam būs augt!.

Projekta iniciators Normunds Norenbergs stāsta, ka Ekselence 30 labāko restorānu Latvijā 2014 sarakstu nosaka atbilstoši starptautiskajai praksei – vispirms interneta aptaujā restorānu nozares profesionāļi tika aicināti izveidot katrs savu individuālo labāko restorānu sarakstu un katru no restorāniem izvērtēt, piešķirot punktus par ēdienu, dzērieniem, apkalpošanu un atmosfēru. Pēc iegūto rezultātu apkopošanas pie darba ķērās žūrija, kuru šogad veidoja ne tikai pašmāju eksperti, bet arī pieredzējuši profesionāļi no Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Žūrijā darbojās 14 pieredzējuši restorānu eksperti un apmeklēja restorānus, lai izvērtētu to sniegumu, vērtējot gan ēdienu, dzērienu kvalitāti, tāpat rūpīgi pievēršot uzmanību apkalpošanas kvalitātei un atmosfērai restorānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mārtiņš Rītiņš kļuvis par restorāna Bibliotēka No1 vadītāju

LETA, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar restorāna "Bibliotēka No1" īpašnieku maiņu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš no trešdienas kļuvis par restorāna vadītāju, pastāstīja komunikācijas speciāliste Margrieta Akmens.

Iepriekš restorāna vadītāja amatā bija restorāna pārvaldnieka SIA "Tūrisma infrastruktūras attīstības fonds" valdes loceklis Oskars Skara.

Akmens norādīja, ka apmeklētājiem restorāns durvis atkal vērs marta otrajā nedēļā.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji restorāns turpinās darbu ar līdzšinējo nosaukumu, taču ar jaunu ēdienkarti. Līdz šā gada beigām restorānam tiks izstrādāts jauns zīmols un koncepcija.

Savukārt Rītiņš atklāja, ka ēdienkarte tiks veidota "kā viņa paraksts".

"Patlaban kopā ar "Bibliotēka No1" komandu veiksim restorāna apmeklētājiem pirmajā acu uzmetienā neredzamus uzlabojumus. Atjaunosim restorāna sirds - virtuves - inventāru, un izveidosim jaunu produktu piegādātāju tīklu, lai restorāns iespējami ātri atkal var uzņemt viesus," sacīja Rītiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziedojumu sprintā jaundibinātajai Repšes partijai trīs mēnešos izdevies apsteigt Vienotību

Dienas Bizness, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai pirms trim mēnešiem dibinātajai partijai Latvijas attīstībai, kuru vada ekspremjers Einars Repše, saziedoti jau 120 000 eiro. Salīdzinājumam – līdz šim bagātākā partija Vienotība identiskā laika periodā ziedojumos saņēmusi tikai aptuveni 80 000 eiro.

Vēl 16 000 latu (gandrīz 23 000 eiro) biedra naudās partijas kasē iemaksājuši divi šīs partijas biedri – Emīls Jakrins un Baiba Fromane, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Turklāt Latvijas attīstībai kasē nepārprotami dominē lielie ziedojumi.

Piemēram, biznesa partneri Leons Jakrins un Guna Eglīte ziedojuši katrs pa 16 000 eiro. Abiem pieder slavenais SIA Vincents, kuras pazīstamākā sastāvdaļa ir restorāns Vincents ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu priekšgalā.

Uzņēmēji Uldis Mierkalns un Ainārs Ščipčinskis E. Repšes partijai ziedojuši pa 10 000 latu. Naftas tranzīta miljonārs Olafs Berķis un viņa uzticamākais menedžeris Edgars Čeporjus ziedojuši par dažiem eiro mazākas summas. Latvijas attīstībai valdes locekles Baibas Fromanes tēvs Valdis Pirktiņš meitas partiju atbalstījis ar 4000 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā durvis vēris Bank M2M Europe rekonstruētais un modernizētais birojs. Rekonstrukcijas projektu izstrādāja un realizāciju vadīja uzņēmums Vincents Arhitektūra, informē bankas pārstāve Jūlija Kondratoviča.

Rekonstrukcijas koncepcijas pamatā ir ideja - 21.gadsimta Eiropas līmeņa boutique stila privātā banka, kas arhitektoniski veidota kā jauna iekštelpu struktūra vēsturiskās ēkas iekšienē.

Bank M2M Europe telpu jaunā interjera izveidē Vincents dizaineru galvenais iedvesmas avots bija 16.gs. renesanses laika Itālija, kas iemieso gan greznību un pārticību, gan inteliģences, zinātnes mākslas un literatūras uzplaukuma klātbūtni.

«Mums, kā boutique bankai ir svarīgi ne tikai izaugsmes un peļņas cipari, bet arī emocionāla bankas uztvere no klientu un darbinieku puses,» komentē Bank M2M Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvnieks Vincents pērn piedzīvo apgrozījuma kritumu

Gunta Kursiša, 23.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares uzņēmums Vincents pagājušajā gadā apgrozīja par 9% mazāk nekā 2011. gadā, tāpat pērn pieauguši uzņēmuma zaudējumi, liecina Lursoft dati.

SIA Vincents apgrozījums 2012. gadā veido 1,19 miljonus latu, bet zaudējumu apjoms sasniedza 979 tūkst. Ls. Salīdzinot ar 2011. gadu, pērn uzņēmuma zaudējumi pieauga par 345 tūkst. Ls.

Kompānijas konsolidētais apgrozījums 2012. gadā veidoja 4,01 milj. Ls, bet zaudējumi – 864 tūkst. Ls.

Vadības ziņojumā minēts, ka lielāko daļu no kopējiem zaudējumiem veido no SIA Auto Italia neatgūstamo aizdevumu norakstīšana.

Pozitīvas tendences pērn vērojamas restorānu biznesā un telpu iznomāšanas jomā. Apgrozījums restorānu biznesā aizvadītajā gadā palielinājās par 12%, savukārt ieņēmumi no telpu iznomāšanas – auga par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 otrajā kārtā izvirzīts 31 uzņēmums

Lelde Petrāne, 08.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Konkursā par Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanu noteikts uzvarējušais projekts

Lelde Petrāne, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuriem cieņā pārbaudītas vērtības

Linda Zalāne, 29.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuri gan lietišķās tikšanās reizēs, gan atpūtas brīžos vēderpriekus bauda izsmalcinātos restorānus

Visu 2014. gadu DB ik piektdienas atpūtas rubrikā uzņēmēji izcēluši un ieteikuši virkni restorānu, kurus labprāt izvēlas biznesa pusdienām, kur ietur svētku maltītes vai mēdz iegriezties atpūtas brīžos kopā ar ģimeni un draugiem. Tāpat DB aptaujātie uzņēmēji atklāja, uz kurām kafejnīcām dodas malkot kafiju un risināt nesteidzīgas sarunas, kā arī dalījās pieredzē par to, kādus restorānus, krodziņus un kafejnīcas atklājuši ārpus Rīgas. Kopumā DB uzklausījis 46 dažādu nozaru profesionāļu sniegtās atbildes un apkopojis datus par biežāk nosauktajiem ēdināšanas uzņēmumiem. Interesanti, ka izceltie restorāni lielā mērā sakrīt ar starptautiskās žūrijas izveidoto apkopojumu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2014.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro

LETA, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro, žurnālistiem ceturtdien sacīja uzņēmuma īpašnieks Kārlis Dambergs.

Viņš atgādināja, ka patlaban Rīgas dome izsoles kārtībā ir nodevusi visu Āgenskalna tirgus teritoriju ar vēsturisko ēku nomā uz 30 gadiem nomniekam, lai tas ēku apsaimniekotu un veiktu tirgus darbību. «Bijām vienīgie, kas pieteicās izsolei, un tas parāda, ka šis ir diezgan liels izaicinājums, bet mums pašiem ar mūsu pieredzi ir skaidrs, kāpēc to darām un, faktiski, rezultāts mums ir diezgan skaidrs,» sacīja Dambergs.

Pēc viņa teiktā, patlaban ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru, jo ir dažādi ēkas lietojuma aizliegumi pagaidu konstrukcijas drošības dēļ. «Ir pagājis tikai mēnesis [kopš esam ieguvuši nomas tiesības]. Šobrīd projektētāji, būvinženieri veic reālu pētījumu par nepieciešamajiem ieguldījumiem, jo pirms izsoles nebija laika un iespējas precīzi izvērtēt, cik būs jāiegulda. Mums ir aptuvenas aplēses, bet ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru,» sacīja Dambergs, piebilstot - aptuvenās aplēses liecina, ka nomnieka ieguldījumi sasniegs vairākus miljonus eiro, ņemot vērā ēkas kvadratūru, kas ir vairāk nekā 4000 kvadrātmetri, āra tirdzniecības vietu iekārtošanu un citus darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgi pārdevis radošu personību teju kulta vietas statusu iemantojušo Teātra bāru, Dāvis Auškāps iepazīstina ar Jūliju Pumpuru

Tas ir ne vien viņa astotais krogs, bet arī iedomu un iedvesmas tēls.

Nupat maijā atklājāt savu jauno lolojumu – gastrobāru Jūlijs Pumpurs. Kas viņš tāds ir?

Es to saucu par visu darbinieku labāko īpašību apkopojumu vienā personā. Tas ir mūsu iedomu un iedvesmas tēls, no kā mācāmies. Viņš ir asprātīgs, viesmīlīgs; viņam garšo labi ēdieni un kvalitatīvi dzērieni. Jūlijs Pumpurs daudz ceļo un atved mums svaigas idejas.

Kādreiz man bija Teātra bārs, kur notika ballītes, iedzeršanas un ģitāras spēles. Tagad ir iestājies zināms briedums, kad ļoti svarīgi, lai šajā vietā ir augstvērtīgas lietas, veselīgi produkti ēdienos, labi dzērieni bāra plauktos. Pa dienu var arī ātri kvalitatīvi paēst, bet vakarā – lēnām baudīt a la carte maltīti. Vēl esmu sapratis, ka ļoti svarīgi cilvēkiem apvienoties pretēji savam egoismam, tāpēc cenšos saviem darbiniekiem mācīt šajā projektā strādāt roku rokā. Piemēram, apkalpot gastrobāra apmeklētājus, it kā tie būtu viņu ciemiņi. Tas nav viegli, jo ir dažādi garastāvokļi, kā arī kāds var patikt, bet cits – ne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atvērts jauns augstākās virtuves restorāns Per sé (tulkojumā no latīņu valodas – pats par sevi).

Restorāns atrodas Smilšu ielā, un orientēsies uz Vidusjūras virtuvi, kā arī ēdiena saderību ar vīnu. «Mēs iegādājāmies restorānu Per sé šā gada pavasarī, pēc tam aptuveni divu mēnešu laikā izveidojām ēdienkarti un vīnu karti, kā arī nolīgām personālu. Mēs paši esam no Sanktpēterburgas un mums daudz pieredzes ir darbā ar vīnu – restorānā atrodas aptuveni 400 vīnu, tādēļ savas prasmes un zināšanas centīsimies pielietot arī Rīgā,» intervijā norāda restorāna līdzīpašnieks Romāns Koritko. Viņš dzimis Rīgā, taču pēc tam uz dzīvi pārcēlies uz Sanktpēterburgu, taču, pēc viņa teiktā, jau sen sapņojis par restorānu Vecrīgā.

«Man jau sen patika restorāns Per sé. Es uz to devos ar ģimeni un draugiem, un pēc tam mēs sākām sarunas par tā iegādi,» stāsta Romāns. Uz jautājumu, kādēļ viņš iegādājies jau strādājošu restorānu, nevis atvēris jaunu, viņš atbildēja, ka ir grūti atrast piemērotu vietu, kā arī grūtāk ir tādēļ, ka jāveic remonts un jāiekārto restorāns. Viņš uzsver, ka restorāns Per sé jau strādāja ar panākumiem, un tas tika iekļauts White Guide 10 ieteicamo restorānu topā, tāpat arī Trip Adviser rekomendācijās, taču restorāns ir populārāks tūristu, nevis vietējo iedzīvotāju vidū, un jaunie īpašnieki šo tendenci centīsies mainīt. Viņu mērķis ir izveidot Per sé par gastronomijas gidu, palielināt tā popularitāti vietējo iedzīvotāju vidū, kā arī radīt konkurenci tādiem restorāniem kā Riviera, Rossini un citiem, taču tajā pašā laikā tas neplāno konkurēt ar restorānu Vincents. «Kaut gan no Vincenta ir aizgājis Mārtiņš Rītiņš, mēs neesam tā konkurenti, kaut gan es Per sé dēvētu par augstās virtuves restorānu,» viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā Sporta 2 kvartālā Skanstes apkaimē Rīgā tiks rīkoti Slow Food tirdziņi, informē idejas autors, pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš.

Viņš stāsta, ka jau atbraucot uz Latviju, bija bioloģisko zemnieku meklējumos, un kopā ar Ieva Laukers nodibināja Slow Food tirdziņu Berga Bazārā. Tas bija sākums pārējiem zemnieku tirdziņiem, kuri tiek tagad rīkoti Latvijā. «Mūsu tirdziņi atšķiras ar to, ka zemnieks neizmanto nekādas ķīmijas, audzējot savu produkciju. Mēs vēlamies nostiprināt vietējo un tālāko zemju pārtikas produktus, kurus mūsu apmeklētāji viegli var iekļaut savas ikdienas maltītē,» norāda M.Rītiņš.

«Mēs ticam, ka kvalitatīvs un labs ēdiens ir viens no priekšnosacījumiem cilvēka labsajūtai. Un Sporta 2 kvartālu mēs veidojam par tādu vidi, kurā visiem justies labi, kopā radīt un strādāt, dzīvot un atpūsties,» teic NP Properties valdes priekšsēdētāja un Sporta 2 kvartāla attīstītāja Elita Moiseja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas arhitekti pievienojas klimata kustībai Architects Declare

Zane Atlāce - Bistere, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Seši Latvijas arhitektu biroji pievienojušies klimata kustībai "Architects Declare".

Kustība aizsākās 2019.gada maijā Lielbritānijā, arhitektiem definējot 11 darbības principus, kurus dalībnieki apņemas īstenot savā praksē, lai samazinātu būvniecības kaitīgo ietekmi uz vidi. Šai kustībai no Latvijas pievienojušies arhitektu biroji "ARCHE", "GAISS", "Arhitekts Krauklis", "MADE arhitekti", "NOMAD architects" un "VINCENTS".

Cilvēces saimnieciskās darbības iespaidā arvien straujāk samazinās pasaules bioloģiskā daudzveidība, bet ierastos dzīves apstākļus apdraud klimata pārmaiņas, kļūstot par mūsu laika nopietnāko problēmu. Ēku būvniecība un uzturēšana rada gandrīz 40% cilvēces oglekļa dioksīda (CO2) izmešu un cita piesārņojuma. Arhitektiem var būt liela loma šī piesārņojuma novēršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavāra Jāņa Zvirbuļa karjeras līkloči līdz šim veduši cauri Francijas smalkāko restorānu virtuvēm, bet nu viņš atgriezies Latvijā, lai attīstītu restorānu Philippe Jūrmalā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptuveni pirms astoņiem gadiem Jānis Zvirbulis, mācoties Pārtikas ražotāju vidusskolā, pirmo prakses vietu ieguva restorānā Vincents. Viņš uzreiz mērķējis uz augstākā līmeņa restorānu. Jāņa dzīves moto – visu vai neko! «Tiku strādāt pie šefpavāra Mārtiņa Rītiņa, kurš man daudz iemācīja, it īpaši mīlestību pret darbu. Pēc prakses beigām paliku strādāt Vincentā un tur pavadīju gandrīz divus gadus,» atminas Jānis. Pēc tam viņam radās iespēja doties apmaiņas mācību programmā Leonardo da Vinči uz Francijas liceju Lycée Hotellerie et de Tourisme, kurā zinības apgūst pavāri, viesmīļi, kā arī restorānu un viesnīcu vadošā personāla darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Alus Labietis brūvētāji nākotnē cer būvēt rūpnīcu

Anda Asere, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus mājbrūvētāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis savu hobiju pārvērš biznesā; cer uzkrāt pieredzi un naudu, lai būvētu rūpnīcu.

«Ne man, ne Edgaram nav mērķa uztaisīt lētāko alu pilsētā, mūsu mērķis ir uztaisīt labāko, un tās ir divas dažādas lietas,» saka Reinis Pļaviņš, alus darbnīcas Labietis (SIA Zlaukts) līdz- īpašnieks. Viņa un Edgara Meļņa darīto alu, piemēram, esot novērtējis restorāns Vincents, kur to var nopirkt.

Reinis un Edgars ir alus mājbrūvētāji ar stāžu. Reinis uzsver, ka ir svarīgi mērīt pieredzi nevis gados, bet brūvējumu skaitā, jo ir mājbrūvētāji, kas to dara vienreiz gadā – uz Jāņiem, un tādiem pēc pieciem gadiem ir piecu gadu stāžs, bet tikai piecas alus šķirnes. Reiņa un Edgara «kontā» ir vairāk nekā simts brūvējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru