Nekustamais īpašums

Darījumus arvien biežāk veic par saviem līdzekļiem

Nekustamais īpašums, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Kā kopumā vērtējat nekustamā īpašuma tirgu Latvijā - kādi bijuši pēdējo gadu būtiskākie izaicinājumi?

Izaicinājumu nav trūcis, taču jāsaka, ka katram nozares spēlētājam tie bija atšķirīgi. Sākoties pandēmijai, saskārāmies ar tirdzniecības ierobežojumiem, kas būtiski ietekmēja tirdzniecības centru (TC) un citu komerctelpu īpašniekus. Mainījās arī cilvēku paradumi nākt uz biroju, kā ietekmē tukšāki bija arī biroji, kas savukārt atstāja iespaidu uz biroju ēku īpašniekiem. Tajā pašā laikā citi tirgus dalībnieki bija ieguvēji, jo papildus tam, sākās straujš nekustamo īpašumu cenu kāpums dzīvojamā segmentā, kam sekoja inflācija un lētās naudas vilnis. Kopumā straujais kāpums un pēc tam - vēlme piebremzēt nekustamā īpašuma tirgu, palielinot EURIBOR likmi līdz 4%, parāda to, ka šobrīd tirgus ir kļuvis daudz nobriedušāks. Pagājušajā gada prognozes bija diezgan pesimistiskas, taču šobrīd redzam, ka situācija nav tik slikta, varētu pat teikt - laba. Darījumu skaits Rīgā krities par 6%, Pierīgā par apmēram 12%. Kopējā investētā summa ir krietni mazāka, taču darījumu skaita kritums nav tik liels. Tas parāda, ka mēs esam kļuvuši daudz nobriedušāki. Ja iepriekšējā krīze bija dziļa un smaga, tad šobrīd var teikt, ka situācija ir pietiekami normāla.

Minējāt, ka pandēmijas laikā daļa biroju ēku bija tukšas. Acīmredzot, šobrīd situācija ir mainījusies - Rīgā pēdējos gados uzbūvētas vairākas jaunas biroju ēkas un daudzas joprojām ir būvniecības stadijā. Vai tām visām maz pietiks nomnieku?

Pagājušā tika sasniegts lielākais vienlaicīgi būvniecības stadijā esošo biroju ēku apjoms pēdējos padsmit gados. Ekspluatācijā tika nodoti ap 65 tūkstošiem kvadrātmetru, ko līdz šim ir izdevies arī veiksmīgi aizpildīt. Tas parāda to, ka pieprasījums pēc jaunām telpām ir bijis liels, taču jautājums - cik ilgi tas turpināsies? Mūsu novērojumi liecina, ka visas šīs pārcelšanās galvenokārt ir bijušas saistītas ar uzņēmumu vēlmi nomanīt vecās biroja telpas uz jaunām. Principā jaunu uzņēmumu, kas tikko ienākuši tirgū un vēlas iznomāt telpas, ir maz. Šāda tendence bija vērojama laika posmā no 2012. līdz 2016. gadam, kad Latvijā darbu sāka jaunas kompānijas, taču šobrīd situācija ir mainījusies. Šobrīd tās visas galvenokārt ir pārcelšanās, kas nozīmē, ka kādā brīdī pieprasījums pēc jauniem birojiem kritīsies. Šī iemesla dēļ diezgan droši var paredzēt, ka samazināsies arī šādu projektu attīstīšana. Tāpat aktuāls paliek arī jautājums - kas notiks ar vecajām biroju ēkām?

Skaidrs, ka Latvijas tirgus ir tik liels, cik tas ir, un arī uzņēmumu skaits, kas vispār vēlas nomāt birojus, kopumā nav milzīgs. Kāds, jūsuprāt, būs veco biroju ēku liktenis?

Turpmākie gadi šo ēku īpašniekiem varētu būt izaicinoši, jo nāksies pieņemt lēmumu - ko ar šīm ēkām darīt? Viena opcija ir rekonstruēt šos namus - iet līdzi laikam un modernizēt ēkās esošos birojus, taču pastāv arī citas iespējas. Piemēram, pielāgot šos īpašumus dzīvojamā segmenta vajadzībām. Pieprasījums pēc dzīvokļiem galvaspilsētā arvien ir ļoti augsts, tāpēc arī šāda opcija varētu būt labs risinājums. Tāpat mēs redzam, ka arī publiskais sektors arvien biežāk izvēlas nomāt telpas privātīpašieku ēkās, kas nozīmē, ka daļu no šiem birojiem varētu aizpildīt valsts un pašvaldības iestādes. Visticamāk, ka pielietojums radīsies, taču nevar izslēgt iespēju, ka atsevišķiem īpašniekiem nāksies pieņemt lēmumu šīs ēkas arī pārdot, sevišķi, ja telpu aizpildījums radīs grūtības pildīt kredītsaistības. Kopumā jāsaka, ka pieprasījums pēc jaunām telpām arvien ir augsts un pirmie kvadrātmetri tirgū tika absorbēti ļoti ātri. 2023.gadā Kivi Real Estate iznomāja aptuveni 20 tūkstošus m2 biroja platības no kurām gandrīz puse bija tieši jaunbūvēs.

Jau nedaudz pieskārāties procentlikmju pieaugumam - kā šis aspekts ietekmēja tirgu - varbūt parādījās kādas jaunas tendences?

Tas, protams, rada spiedienu uz cenām un ietekmē pilnīgi visus. Mājsaimniecības, kas maksā kredītus, attiecīgi mazāk līdzekļus var atvēlēt citiem pirkumiem, tajā skaitā jaunu nekustamo īpašumu iegādei. Tas samazina pieprasījumu pēc dzīvokļiem, kā rezultātā attīstītājiem ir grūtāk pārdot dzīvokļus jau uzbūvētajos namos un nākotnē tas viņiem liek rūpīgāk izvērtēt jaunu projektu attīstīšanas nepieciešamību. Arī lielajos nekustamā īpašuma darījumos kopumā investori ir kūtrāki - darījumu skaits ir zemāks, nekā iepriekšējos gados. Un tas ir loģiski, jo atsevišķos gadījumos nomas ieņēmumi nespēj segt kredītmaksājumu, tāpēc tas nav ekonomiski izdevīgi. Tajā pašā laikā ir arī pozitīvas tendences - varam redzēt, ka iepriekšējos gados ir uzkrāts diezgan liels kapitāls, kā rezultātā investori arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem. Tas gan pārsvarā neattiecas uz pavisam lielajiem darījumiem, bet darījumi līdz trīs miljoniem eiro bieži notiek par pašu investoru līdzekļiem. Iespējams, īpašnieki pēc kāda laika, kad procentu likmes būs zemākas, šos darījumus pārfinansēs, bet šobrīd viņi izvēlas strādāt ar saviem līdzekļiem.

Iepriekš minējāt tādu interesantu vārdu salikumu kā lētās naudas vilnis. Vai arī šis ir bijis iemesls, kāpēc ir augusi investoru interese ieguldīt nekustamajos īpašumos, šādā veidā pasargājot savu naudu no vērtības krituma?

Jā, jo nekustamā īpašuma investīcijas ir brīnišķīgs veids, kā saglabāt naudu un aizsargāt to pret inflāciju. Tas lieliski pierādījās arī iepriekšējās krīzēs, jo investīcijas nekustamajos īpašumos nes dividendes katru mēnesi un reizi gadā īpašniekiem ir iespējams pārskatīt nomas maksas, tādā veidā nezaudējot naudu. Tāpēc, jā - lētais naudas vilnis ir bijis iemesls, kāpēc augusi investoru vēlme ieguldīt nekustamajos īpašumos. Bez tam šobrīd redzam, ka nekustamais īpašums lieliski konkurē arī ar citiem ieguldījumu veidiem.

Pandēmijas laikā, kad lielie TC bija slēgti, aktualizējās jautājums par komercplatībām, kas ierīkotas atsevišķos īpašumos. Kāda situācija ir šobrīd - vai šīs mazās tirdzniecības platības ir spējušas izdzīvot arī pēc pandēmijas?

Šādi koncepti, kā gājēju ielas, uz kurām izvietoti dažādi veikali, atsevišķās Eiropas pilsētās ir ļoti populāri. Arī Latvijā savā laikā šāds koncepts bija aktuāls, un pandēmijas laikā - tas sniedza pat būtiskas konkurences priekšrocības, taču šobrīd varētu teikt, ka ielu tirdzniecība Latvijā mirst. Tajā pašā laikā būtiski attīstās TC. Šajā gadījumā grūtākais mirklis TC bija pandēmijas laiks, kad cilvēki bija spiesti iepirkties internetā. Daudzi tolaik teica, ka tā ir nākotne, taču šobrīd redzam, ka cilvēki atgriežas fiziskajos veikalos un labprāt izvēlas iepirkties tieši lielajos veikalos. Mūsdienās TC vairs nav tikai veikals, tā ir izklaides vieta ar neskaitāmām kafejnīcām, restorāniem, kino teātriem, sporta zālēm un citām lietām. Mūsu klimatiskajos apstākļos TC sniedz dažādas ērtības un klienti tās novērtē. Kopumā jāsaka, TC pēc pandēmijas ir atkopušies ļoti labi, taču tirdzniecība atsevišķās komercplatībās Latvijas gadījumā katru gadu arvien samazinās.

Kas notiek industriālajā segmentā - vai arī šajā jomā pēdējos gados notikuši kādi nopietni darījumi?

Industriālajā segmentā pieprasījums ir bijis diezgan veselīgs, principā visas jaunās ēkas, kas ir uzbūvētas, veiksmīgi ir arī aizpildītas. Pieprasījums pēc modernām loģistikas telpām ir augsts un šī nozare ir arī būtiski paplašinājusies. Ja fiziskā tirdzniecība pandēmijas laikā cieta, tad interneta pasūtījumi uzņēma vēl nebijušus apgriezienus, kas attiecīgi ļāva augt arī loģistikas jomai. Šobrīd Latvijā ļoti daudzas loģistikas ēkas ir būvētas Padomju laikos, tāpēc modernas platības ir biznesam aktuālas. Arī investoru vidū pēdējos gados moderni industriālie īpašumi ir vieni no pieprasītākajiem. 2023.gadā Kivi Real Estate paveica vairākus nozīmīgus industriālo īpašumu pārdošanas darījumus, kopējai darījumu vērtībai pārsniedzot 15 miljonus eiro. Galvenās aktivitātes šajā segmentā gan arvien vēl notiek Rīgā un Pierīgā. Ārpus Rīgas pārsvarā uzņēmumi būvē ēkas paši sev, izņēmums ir Liepāja, kas pēdējos gados ļoti strauji attīstījusies. Arī Kivi Real Estate pagājušajā gadā Liepājai piesaistījām jaunus investorus no Tuvajiem Austrumiem, iznomājot 6000 m2 kas Liepājā attīstīs augu proteīna ražotni. Liepāja aug, taču industriālo ēku būvniecība citās reģionu pilsētas pagaidām vēl nenotiek tik aktīvi

Kāpēc tieši Liepāja?

Kā saka - kur ir divi, tur ir trīs. Pirmkārt, pilsētā ir pieejams kvalificēts darbaspēks. Otrkārt, ir arī osta, kuru nepieciešamības gadījumā var ērti izmantot pārvadājumiem. Respektīvi - laba infrastruktūra un darbaspēks. Treškārt Liepāju jau vēsturiski izvēlējušies vairāki starptautiski uzņēmumi un šobrīd tiek veikt aktīvs darbs, lai piesaistītu arvien jaunus investorus. Pašlaik redzam, ka šo moderno ēku Liepājā nepietiek, tāpēc tas iedrošina arī attīstītājus - viņi ir gatavi būvēt, investēt un ir pārliecināti, ka pēc šīm platībām būs pieprasījums.

Kā jūs kopumā vērtējat investīciju vidi Latvijā - kādas ir mūsu priekšrocības un trūkumi?

Galvenais notikums pēdējos gados šajā gadījumā, protams, ir bijis jau pieminētais procentu likmju pieaugums, līdz ar to lielu darījumu ir mazāk. Kopējā masa veidojas no relatīvi nelieliem darījumiem, kas pārsvarā tiek veikti par saviem līdzekļiem. Ja savukārt runājam par ārvalstu investoriem, jāatzīst, ka tādu Latvijā ir arvien mazāk. Baltijas tirgus uz kopējā Eiropas tirgus fona vairs nav tik pievilcīgs, cik tas bija agrāk. Ienesīgums, ko investori var sasniegt šeit, ir pietuvojies līmenim, ko viņi var sasniegt arī citos, daudz plašākos tirgos. Sevišķi populāra pēdējā laikā ir, piemēram, Polija. Arī Portugāle. Tas, ko šobrīd varam novērot, ka Latvijā un arī Baltijā kopumā ir ļoti maz ārzemju investoru vēlmēm atbilstošu īpašumu - modernu, lielu un arī cenas ziņā pieejamu. Paanalizējot pēdējo gadu darījumus Baltijā, jāsecina, ka ir nostabilzējies lielo investoru loks un pārliecinošais vairākums tomēr ir vietējo ieguldītāju - Baltijas mēroga investori, kā arī pensiju fondi. Tāpat pārstāvēti ir arī Skandināvijas investori, taču citu valstu uzņēmēji mūsu reģionā iegulda kūtri, respektīvi - jauni investori tirgū ienāk reti.

Kādas prognozes par šo gadu - vai varam cerēt, ka investīciju ziņā 2024. gads būs aktīvāks?

Domāju, ka noteikti. Pagājušajā gadā auga procentu likmes, un skaidrs, ka tas radīja neskaidrību. Ja situācija ir neskaidra, tad atsevišķi investori, savukārt izvēlas iepauzēt un pagaidīt, cerot, ka cenas var kristies. Šobrīd procentu likme jau kādu laiku ir nostabilizējusies un no Eiropas bankas ir solījums kādu laiku šo procentu likmi arī necelt. Domāju, ka tas tīri psiholoģiski investoriem ir signāls, ka sliktāk nebūs. Kaut kādā mērā ir vismaz skaidrība, tāpēc tie jau ir pozitīvi signāli investēt. Manuprāt, šis gads būs līdzvērtīgs iepriekšējam gadam - lieli investīciju darījumi, visticamāk, tiks veikti maz, taču kopējais tirgus būs aktīvs un darījumu skaits - līdzīgs kā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu noziegumu apkarošanā nepieciešama cieša nozares sadarbība un sabiedrības izglītošana

Bruno Puriņš, “Salv” Latvijas filiāles vadītājs, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība radījusi ne mazums izaicinājumu finanšu sektoram, ar kiberuzbrukumiem un jaunām krāpniecības shēmām pārbaudot nozares digitālo noturību.

Lai neiekristu krāpnieku nagos, svarīga ir gan sabiedrības finanšu pratības, gan nozares sadarbības veicināšana, sekmējot savlaicīgāku noziegumu draudu identificēšanu un efektīvāku trešo pušu risku pārvaldību.

Ja agrāk viens no izplatītākajiem finanšu krāpniecības veidiem bija nelikumīga bankas kartes datu iegūšana, šodien arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad pats lietotājs autorizē maksājumu no sava bankas konta vai iesaistās darījumos ar turīgiem prinčiem no Āfrikas, kuri sola lielu bagātību. Tāpat daļa noziegumu saistīta ar sankcijām, kas pēc 2014. gadā Krievijas sāktās agresijas Ukrainā un šobrīd kara ietekmē mainās ļoti bieži un ātri. Daļa cilvēku darījumus ar sankcionētām pusēm veic neapzināti, bet netrūkst arī darboņu, kuri to dara ar konkrētu mērķi, kā rezultātā iesaistītā banka vai cita finanšu iestāde var saņemt sodu vairāku miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mākslīgais intelekts veikalā var noķert garnadzi?

Uģis Začs, StrongPoint klientu servisa vadītājs, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas.

Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.

Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn tādi bijuši par 84% vairāk, nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zirņu "zvaigžņu stunda" Latvijā vēl tikai priekšā

Db.lv, 16.04.2024

“Latraps” kopā ar vienu no Eiropas pārtikas industrijas līderiem “Pfeifer & Langen International B.V.” strādā pie zirņu proteīna izolāta ražotnes “ASNS Ingredient” attīstības Jelgavā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pasaulē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc zirņu proteīna, arī Latvijā pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība Latvijā ir dubultojusies. Ja 2019. gadā tika apsēti 13,9 tūkstoši hektāru, tad pērn jau 37,6 tūkstoši hektāru.

Pasaulē arvien pieaug pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem, kas var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Līdz ar to viena no pieprasītākajām izejvielām gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā šobrīd ir zirņu proteīna izolāts. Tas nozīmē, ka zirņiem ir arvien pieaugošs pārstrādes potenciāls.

“Lai gan šobrīd viss viss liecina, ka zirņu “zvaigžņu stunda” Latvijā vēl ir tikai priekšā gan to audzēšanas īpašību, gan lielā pārstrādes potenciāla dēļ, ir skaidrs – pie mums ir iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas zirņu ražas. Protams, tas nenozīmē, ka zirņu audzēšanas apjoms Latvijā varētu pārsniegt kviešu apjomus. Kvieši nemainīgi saglabās savu vietu kā pasaulē pieprasītākā un lauksaimniekiem ekonomiski visizdevīgākā kultūra. Taču redzams, ka zirņu sējplatības Latvijā strauji pieaug,” stāsta Ģirts Ozols, “Latraps” agronoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pirmais īstenojamais pasākums, lai katrs Latvijas iedzīvotājs sajustu, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) kļūst pieejamāks un nodokļus maksāt ir vieglāk, tiks veidota jauna mobilā lietotne ar plašāku pakalpojumu klāstu, intervijā saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa sacīja, ka šī ideja jau vairākus gadus ir bijusi darāmo darbu sarakstā, taču šis saraksts vienmēr ir bijis garš un allaž ir bijušas kādas citas, steidzamākas, prioritātes.

Jautāta, vai jaunā mobilā lietotne ietvers ne tikai iespēju deklarēt attaisnotos izdevumus, bet visus VID pakalpojumus, kas tagad ir pieejami mājaslapā, Šmite-Roķe sacīja, ka tāda ir nākotnes vīzija.

"Varbūt ne gluži visi pakalpojumi, jo to ir ārkārtīgi daudz un tie ir ārkārtīgi plaši, bet biežāk izmantojamie noteikti būs pieejami mobilajā lietotnē. Piemēram, šobrīd tā ir paredzēta tikai attaisnotajiem izdevumiem, turklāt arī tas ne visai labi strādā, jo uz "Android" operētājsistēmas viedtālruņiem aplikācija vairs nav pieejama," sacīja Šmite-Roķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu jāievēro arī dārzeņu, puķu sēklu un griezto ziedu tirgotājiem

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

KASKO pie “If” – pasargā ne tikai transportlīdzekli, bet arī uzņēmuma maciņu

Sadarbības materiāls, 02.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurš mazais uzņēmējs piekritīs, ka neparedzētas situācijas var pamatīgi iedragāt ikdienas procesus un kaitēt biznesam. Lai viss noritētu bez liekas aizķeršanās, ir svarīgi parūpēties par drošības spilvenu. Uzņēmuma autoparks nav izņēmums – kādai automašīnai izkrītot no ierindas, var iestāties dīkstāve. Šādās situācijās var paglābt KASKO apdrošināšana, kuru mazajiem uzņēmējiem “If” piedāvā iegādāties ar dažādiem izdevīgiem nosacījumiem.

Ātri un vienkārši

“If” ir būtiski atvieglojis KASKO iegādes procesu uzņēmējiem. Arī mazie uzņēmumi apdrošināšanu saviem auto (līdz piecām vienībām) tagad var iegādāties tīmeklī. Šis process ir gan drošs, gan arī ērts visos posmos, sākot no cenas aprēķina līdz polises izdošanai.

Uzņēmējiem un ne tikai iespējams apdrošināt vieglos transportlīdzekļus, kravas auto, piekabes, furgonus u. c. Atkarībā no transportlīdzekļa specifikas katram individuāli tiek piemeklēts uzņēmuma vajadzībām piemērotākais apdrošināšanas risinājums.

“Līdzīgi kā privātpersonas, arī mazie uzņēmēji jebkurā brīdī var doties uz “If” mājaslapu un ne tikai aprēķināt sava uzņēmuma auto KASKO polises cenu, bet arī izvēlēties sev atbilstošāko segumu. Tas viss ir izdarāms ar pāris klikšķiem, galvenais, pie rokas ir jābūt transportlīdzekļa tehniskajai pasei, lai var ievadīt visu nepieciešamo informāciju likumā noteiktajā kārtībā,” stāsta “If Apdrošināšanas” transportlīdzekļu risku vadītājs Roberts Skrupskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir nomainījuši trīs vai vairāk mājokļus

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši dzīvesvietu vismaz trīs reizes, bet 30% ir pārcēlušies pat piecas vai vairāk reizes, liecina Luminor bankas aptauja.

Tikmēr tikai 8% iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī.

Saskaņā ar Luminor aptaujas datiem gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši mājokļus, ieskaitot īres mājokļus, piecas vai vairāk reizes. Visvairāk cilvēku, kas bieži pārceļas, ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī Pierīgā dzīvojošo vidū, tāpat var secināt, ka sievietes pārceļas biežāk nekā vīrieši.

Trīs vai četras reizes savas dzīves laikā mājokli mainījuši ir 32% iedzīvotāju, bet 16% - divas reizes un 14% ir pārcēlušies vienu reizi.

Tikai maza daļa (8%) iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī - biežāk tie ir neprecēti cilvēki, no kuriem 21% nekad nav pārcēlušies, kā arī pensionāri un iedzīvotāji Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krāšana un ieguldīšana – vērtība, kas jāapgūst un jāpraktizē mums visiem

Anna Dovbiša, SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro.

No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: “Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, - lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai organizācijas var strādāt bez vadītājiem? Horizontālā struktūra "uz papīra" un dzīvē

Laura Krastiņa, Balcia valdes locekle, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen veiktais konsultāciju kompānijas “McKinsey” pētījums atklāj, ka 79 % darbinieku Eiropā darbā nejūtas motivēti. Līdz ar to cilvēki biežāk klātienē neapmeklē darbu, uzņēmumos ir liela darbinieku mainība, kas rada arī finansiālus zaudējumus.

Ir daudz ieteikumu, kā veicināt darbinieku iesaisti, bet nereti tiek aizmirsta kāda vienkārša patiesība – strādāt vadītāja pakļautībā nav īpaši motivējoši. Ne velti ir teiciens, ka cilvēki neaiziet no sliktiem uzņēmumiem, bet gan no sliktiem vadītājiem.

Tāpēc ir vērts apdomāt horizontālās uzņēmuma struktūras ieviešanu un veidot komandu ar mazāku vadītāju skaitu – ir tikai izpilddirektors, daži funkciju vai nozaru vadītāji un pārējie darbinieki, kas katrs ir atbildīgs par savu jomu. Tā strādā daudzas inovatīvas komandas, piemēram, jaunuzņēmumi, un, manuprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad arvien vairāk organizāciju sāks domāt par horizontālo modeli. Daudziem uzņēmumiem, it īpaši valsts organizācijām, tādas pārmaiņas varētu būt izaicinošas, taču, turpinot ierasto hierarhiju, agri vai vēlu nebūs iespējams konkurēt ar horizontālajām organizācijām. Par to esam pārliecinājušies arī mēs Balcia komandā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Būtiski palielinās interese par kredītņēmēju dzīvības apdrošināšanu

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā būtiski audzis pieprasījums pēc hipotekārā kredīta ņēmēju dzīvības apdrošināšanas, visbiežāk apdrošinot saistības dzīvokļu iegādei, liecina bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Life statistika par 2023.gadu.

No kopējā kredītņēmēju skaita pērn savas saistības izvēlējās apdrošināt 45% klientu, kas ir par 20% vairāk nekā pirms gada. Visbiežāk apdrošināšanu izmantojuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 45 gadiem, kuru hipotekārā kredīta saistību termiņš ir ilgāks par 15 gadiem.

Aizvadītajā gadā visbiežāk dzīvību apdrošinājuši iedzīvotāji, kuri iegādājušies dzīvokli, - šo klientu skaits veido teju 70%. Lai gan aizdevumi vairāk izsniegti sērijveida dzīvokļu tirgū, liela interese par dzīvības apdrošināšanu ir arī jauno projektu pircēju vidū, kur vidējās aizdevuma summas pārsniedz 100 000 eiro.

"Iedzīvotāji kļūst atbildīgāki - šis ir galvenais iemesls, ar ko skaidrojams aktivitātes pieaugums. Tāpat ģimenēs arvien biežāk runā un domā par dzīves situācijām, kas var pēkšņi radīt finansiāli nelabvēlīgus apstākļus. Mājokļa iegāde ir svarīgs lēmums, ko cilvēki visbiežāk īsteno vienu vai pāris reižu dzīvē, tāpēc arvien vairāk izvēlas nodrošināties, lai neparedzamu notikumu rezultātā tuvinieki netiktu atstāti ar pārlieku lielu saistību slogu," skaidro Agnese Zvaigznīte, bankas Citadele grupas uzņēmumu CBL Life un CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASUS klēpjdatoru sērijas ExpertBook datorus arvien biežāk izvēlas iegādāties arī jaunie uzņēmēji, kas sevišķi novērtē ražotāja piedāvāto trīs gadu garantiju.

Fakts, ka ASUS saviem datoriem nodrošina trīs gadu garantiju arī juridiskām personām, mūsu uztverē liecina par papildus uzticamību, teic Jānis Alainis, SIA Menos M izpilddirektors. Šobrīd uzņēmums Menos M ir iegādājies četrus Taivānas ražotāja ASUS ExpertBook sērijas datorus, kurus ikdienā izmanto ne tikai birojā, bet arī būvlaukumā. Apstākļi, kuros mums ir nepieciešams lietot klēpjdatorus, ne vienmēr ir sterili, tāpēc risks, ka iekārtai fiziski var kaut kas notikt, mūsu gadījumā ir diezgan augsts, neslēpj J.Alainis. Šī iemesla dēļ papildus garantija un premium garantijas serviss bija viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc izvēlējāmies tieši ASUS, atzīmē Menos M izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēc Rīgas jaunajām biroju ēkām pieprasījums būs

Andrejs Ščerbakovs, Rietumu Bankas Nekustamo īpašumu pārdošanas nodaļas vadītājs, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada 27. līdz 29. februārim Diseldorfā tiksies Eiropas vadošiemazumtirdzniecības tehnoloģiju ražotāji, profesionāļi un eksperti

Mazumtirdzniecība pandēmijas laikā piedzīvoja milzīgu digitalizācijas lēcienu, īpašisekmējot daudzkanālu tirdzniecību, check-out sistēmu, maksāšanas tehnoloģiju unloģistikas risinājumu tālāku digitalizāciju. Būtiska loma tehnoloģiskajā lēcienā ir bijusimākslīgajam intelektam, kas arvien plašāk tiek pielietots mazumtirdzniecībastehnoloģiskajos risinājumos. Nozares "vājās vietas" ir inflācija un augstās enerģijasizmaksas, personāla trūkums un pieaugošie kiberuzbrukumi. Lai prezentētu nozarestehnoloģiskos sasniegumus, kā arī piedāvātu risinājumus virknei aktuālu problēmu,ieskicējot nozares kopējo virzību pasaulē, februāra beigās uz trim dienām Diseldorfasizstāžu centrā pulcēsies ap 120 000 nozares profesionāļu no vairāk nekā 90 valstīm.Vairāk nekā 440 uzņēmumu no vairāk nekā 40 valstīm ir pieteikuši dalību vadošajāmazumtirdzniecības tehnoloģiju izstādē Eiropā EuroCIS 2024, lai prezentētu jaunākostehnoloģiskos risinājumus un produktus, lai slēgtu sadarbības līgumus un apspriestukopprojektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad šķietami teju visu var nopirkt par naudu vai vismaz izmērīt monetārās vienībās, pastāv tomēr kas tāds, ko varam censties ielikt maciņā vai pārvērst valūtā, tomēr līdz galam pamatojums un formula tam nav. Tā ir reputācija.

Nav tādu nozaru, kur reputācijai nebūtu nozīmes. Taču analoģijas varam vilkt uz jebkuru jomu. Atsauksmes, ar ko dalāmies, iespaidi, ko cits citam izklāstam, ieteikumi vai gluži pretēji - brīdinājumi neizvēlēties to vai citu preci, pakalpojumu vai tā sniedzēju, pastāv mums apkārt gan apzinātā, gan neapzinātā veidā. Neapzinātu reputāciju varētu salīdzināt ar upi, kas plūst pati par sevi un tajā plūdumā neviens neiejaucas. Upe var sagrauzt krastus, nogāzt kokus, atņemt daļu auglīgas zemes, bet joprojām neviens šajā plūdumā neiejaucas. Upe var plūst arī mēreni, klusi un mierīgi savu ceļu, nemanāmi pildot savu funkciju dabā, bet nevilinot ar krāšņām ainavām, skaļām tērcēm vai citām unikālām īpašībām. Tā mēs nerūpējamies par reputāciju – ļaujam iespaidam veidoties pašam no sevis. Taču apzināta reputācija ir tāda, ko mēs katrs, sākot ar indivīdu, beidzot korporatīvā līmenī, veidojam, novērtējot katra uzvedības, iespaida, sniegtās preces/pakalpojuma kvalitātes nozīmi ilgtermiņa attiecību veidošanā ar klientiem un sadarbības partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru