Jaunākais izdevums

Šobrīd augstā PVN likme ir lielākā problēma dārzkopības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu nākotne ir tikpat dramatiska kā šis gads, to Zemnieku Saeimas rīkotajā seminārā Dārzeņu audzēšana Latvijā – vai ir pamats ilgtspējīgam biznesam? pauda biedrības Latvijas dārznieks eksperte Mārīte Gailīte.

Šogad sliktie laikapstākļi nodarījuši postu ne tikai Latvijā, bet vētrā cietušas arī siltumnīcas Holandē, kur nodarīti 10 miljonu eiro zaudējumi, bet Spānijā sausuma dēļ samazinātas salātu platības, sala dēļ šogad cietuši arī dārzi Vācijā. «Diemžēl tas, kas pašlaik tirgū notiek ar cenām, neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies. Cenas kāpj, bet ļoti nedaudz. Taču slikto laikapstākļu dēļ dārzeņiem ir ļoti slikta kvalitāte,» situāciju raksturo Mārīte Gailīte. Viņa uzsvēra, ka nākotnē dārzkopjus sagaida vairāki izaicinājumi. Viens no tiem – sinoptiķi vairs nespēj prognozēt laiku ilgtermiņā, tāpēc dārzniekiem jābūt gataviem dažādiem scenārijiem un jāspēj pielāgoties, lai ilgtermiņā spētu konkurēt. Lielās siltumnīcas aug un attīstās, tirgus ir rūkošs, bet mazajiem ražotājiem jādomā, kā atrast savu nišu. Ogas un vīnogas iespējams ražot siltumnīcās un tā ir viena no nišām, kurp iet mazajiem ražotājiem, taču pašai ražošanai jābūt modernai, uzskata M. Gailīte. Ražotājiem jādomā arī par to, lai netiktu bojāta augsnes struktūra, kā tas notiek īpaši šogad, kad ražas novākšana notiek dramatiskos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Hibrīdās sēklas dod lielākas ražas

Sandra Dieziņa, 03.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hibrīdo dārzeņu sēklas dod iespēju izaudzēt lielākas ražas ar mazāku resursu patēriņu.

Tā, komentējot hibrīdo šķirņu sēklu atšķirību no brīvās apputes šķirņu sēklām, skaidro dārzkopības eksperte, asociācijas Latvijas dārznieks agronome Mārīte Gailīte. Šādu skaidrojumu ekspertei lūdzām, jo pēc DB publikācijas par z/s Līgo plāniem audzēt hibrīdo gurķu sēklas saņēmām daudzu lasītāju neizpratni, kāda ir hibrīdo sēklu atšķirība no citām.

M. Gailīte stāsta, ka hibrīdu veidošana sākta jau pagājušā gadsimta 50-jos gados. Galvenā atšķirība – hibrīdajām šķirnēm visi pirmās paaudzes augi ir vienādi un pēc ražām – izlīdzināti. «Tie apvieno abu vecāku labās īpašības un pat pārspēj tos,» uzsver eksperte. Salīdzinājumam – no parastajām sēklām izaudzētie augi, tostarp dārzeņi vienmēr ir nedaudz atšķirīgi pēc krāsas, formas, īpašībām. Tādēļ sēklkopības procesā ir ļoti svarīga mātesaugu izlase.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā sausumu Polijā un citviet Eiropā, varētu sagaidīt augstākas dārzeņu cenas, bažas rada nocirstās eksporta iespējas uz Krieviju; pastiprinās kaimiņvalstu produkcijas spiediens uz tirgu

Par šī gada dārzeņu ražas apjomu pašlaik izsakāmas tikai aptuvenas prognozes, taču var secināt, ka kopumā raža ir un būs laba, vērtē Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle.

«Pašreiz tikai sākas vēlo šķirņu, piemēram, kāpostu novākšana, taču spriest par sezonu kopumā būtu pāragri. Atšķirīgu šo sezonu padara, piemēram, fakts, ka atsevišķas agrās burkānu šķirnes ienākas tikai tagad. Lai dārzeņi labi nogatavotos, ir nepieciešamas vēl dažas nedēļas un labi laika apstākļi. Tuvākajās dienās atsevišķos reģionos varētu sākties kartupeļu un sīpolu novākšana,» stāsta E. Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Latvijas lauku saimniecību izjūt darba spēka trūkumu un piedāvā gan pastāvīgu, gan sezonas darbu dažādās lauksaimniecības nozarēs, informē Zemkopības ministrijā.

Tāpēc ārkārtējās situācijas laikā, kad Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ daļa cilvēku uz laiku ir zaudējusi darbu, ministrija aicina izmantot iespēju rast darbu lauku saimniecībās un uzņēmumos.

"Šis ir sarežģītu izaicinājumu laiks vairākām nozarēm kā Latvijā, tā arī visā pasaulē. Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā, ka lauksaimniecības nozarē arī šobrīd ir plašas iespējas rast darbu dažādās saimniecībās un uzņēmumos," norāda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Darba meklētāji vakancēm darbam lauku saimniecībās var pieteikties attālināti Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) CV un vakanču portālā. Šobrīd NVA ir reģistrēts ap 700 aktuālo brīvo darba vietu lauksaimniecības jomā. Tāpat arī darba devēji, meklējot darbiniekus, ir aicināti vakances savās lauku saimniecībās vai uzņēmumos pieteikt NVA CV un vakanču portālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Apmātība, nevis bizness

Laura Mazbērziņa, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Jaunie zemnieki aicina reklamēt nozari sociālajos tīklos

Sandra Dieziņa, 23.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai jauniešu vidū veicinātu lauksaimnieka profesijas prestiža celšanu, Jauno zemnieku klubs (JZK) aicina aktīvāk izmantot sociālos tīklus.

D. Bukonte uzsver, ka šobrīd svarīgākās problēmas ir zemes resursu nepieejamība, finanšu resursu trūkums biznesa sākšanai, jauniešu aizbraukšana no Latvijas. JZK rosina veidot spēcīgāku konsultāciju sistēmu jaunajiem uzņēmējiem, aktīvāk iesaistīt jauniešus NVO darbībā, veidot prakses vietas. Šobrīd jauno lauksaimnieku iecienītākās nozares ir dārzkopība, kartupeļu audzēšana un nobarojamo liellopu audzēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauku bizness: Augļkopības nozarē visa par maz

Inita Šteinberga, speciāli DB, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs otrais jaunietis – bezdarbnieks ir ar nepietiekamu izglītību un nav pievilcīgs darba devējiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai mazinātu jauniešu bezdarbu, pērn Latvijā sākta Jauniešu garantijas programma. Tās mērķis ir iekļaut darba tirgū vai izglītībā pašreiz nodarbinātībā, izglītībā un apmācībās neiesaistītus jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem.

Motivācijas nauda nav pietiekoši liela, lai riskētu pieņemt darbā jebkuru jaunieti, norāda vairāki DB aptaujātie uzņēmēji. Daudzi jau saskārušies ar bēdīgu pieredzi. Tostarp SIA Arosa-R, kas specializējas dārzkopībā. «Jauniešus ir jāmotivē strādāt. Ne visi vēlas un ir gatavi piepelnīties. Darbā ņemtu augstskolas absolventu, kam ir gribasspēks un centība. Diploms to pierāda. Esam sludinājuši vakances, bet kur tad ir tie subsidējamie jaunieši?» jautā SIA Arosa-R vadītāja Māra Rudzāte. Tiesa, viņas uzņēmuma specifika – krūmmelleņu audzēšana – paver sezonas darba iespējas, taču šosezon čaklākas darba rokas atrastas Ukrainas viesstrādnieku vidū. Pašmāju darbaspēkam, pēc M. Rudzātes domām, ir arī pārlieku augstas prasības atalgojumam. «Bez 25 eiro dienā reti kurš ir gatavs strādāt, tas ir ap 600 eiro «uz rokas» mēnesī plus vēl nodokļi,» norāda M. Rudzāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas latviete Linda Bilsens-Brolis ir pārliecināta, ka urbānajiem dārziem un kompostam tajos ir nākotne ne tikai mazpilsētās, bet arī ASV metropolēs

Šovasar viņa ciemojās Latvijā, lai dalītos savā pieredzē par to, kā kompostēšanas kustība tiek attīstīta Vašingtonā un citās ASV pilsētās, un smeltos idejas no Latvijas. «Man patīk, ka latvieši vēl ir cieši saistīti ar dārzkopību un lauksaimniecību. Tas ir piemērs, kuru vedīšu mājās. Amerikā cilvēki ir tik tālu no dārzkopības, ka pat nezina, no kurienes nāk viņu ēdiens un kur nonāk organiskie atkritumi, kad tie tiek izmesti konteinerā,» stāsta biedrības Institute for Local Self-Reliance (ILSR) projektu menedžere L. Bilsens-Brolis.

Šķiet pašsaprotami

ILSR ir bezpeļņas organizācija, kurai ir vairākas darbības sfēras, un tā ir attīstījusi kompostēšanas kopienas ASV galvaspilsētā Vašingtonā un citviet Amerikā, kā arī izstrādājusi rokasgrāmatu, lai veicinātu iedzīvotājus veidot kopienu kompostu. Tāpat organizācija darbojas telekomunikācijas un enerģētikas jomā, un tās mērķis ir apvienot cilvēkus kopienās, lai tie kļūtu pašpietiekami un neatkarīgi no lielajiem uzņēmumiem, kas nodrošina, piemēram, interneta pakalpojumu vai apsaimnieko atkritumus. Paralēli darbam organizācijā L. Bilsens-Brolis kopā ar savu vīru, kurš arī ir Amerikas latvietis, savā piemājas dārzā audzē dārzeņus un augļus, kā arī veido kompostu un uzņem viesus, kuriem stāsta par savu zaļo dzīvesveidu. Dārza iekopšana un komposta veidošana Amerikā ir retums, un Lindas ģimeni pat apciemoja pirmā lēdija Mišela Obama, lai parādītu plašākai sabiedrībai, ka urbānā dārzkopība ir iespējama. «M. Obama tolaik uzsāka kampaņu, kas atbalsta aktīvu dzīvesveidu un mudina ikvienu amerikāni tam pievērsties, it īpaši jauniešus, kuru vidū ir aptaukošanās problēmas. Man piezvanīja no kādas TV programmas un teica, ka vēlas intervēt mūs par to, kā pilsētnieki iekopj mazdārziņu. Viņi neko neteica, ka ieradīsies arī pirmā lēdija. Tas mums bija pārsteigums,» atminas L. Bilsens-Brolis. Taujāta, kādēļ viņu aizrāvusi vēlme popularizēt pilsētnieku vidū kompostēšanas nozīmīgumu, L. Bilsens-Brolis teic, ka studiju gados, mācoties dabas resursu menedžmentu jeb apsaimniekošanu, viņa sāka interesēties par ilgtspējīgu lauksaimniecību. Pēc dažiem gadiem viņa kopā ar savu domu biedru, kurš nu jau ir viņas vīrs, apceļoja pasauli, lai uzzinātu, kā lauksaimniecība noris citviet. «Lielisku piemēru redzējām Austrumu Ugandā, kur kompostēšanai tiek pievērsta liela nozīme, un tā ir daļa no lauksaimniecības. Turklāt no organiskiem atkritumiem tiek ražota arī biogāze, kas palīdz apgaismot mājas. Šādi vietējie iedzīvotāji kļuvuši pašpietiekami. Atgriežoties ASV, es sāku strādāt ILSR, kas māca cilvēkiem pareizi kompostēt, kā arī cenšamies, lai to atbalsta pilsētu pašvaldības. Latvijā tas nav vajadzīgs, jo tā nav sveša ideja, bet ASV cilvēki ir tā attālinājušies no laukiem, ka nesaprot, no kurienes nāk viņu ēdiens. Tāpat arī lauksaimniekiem Amerikā ir grūta dzīve, un viņus šajā valstī pietiekami nenovērtē,» akcentē L. Bilsens-Brolis. Viņa ievērojusi, ka daļa no ASV iedzīvotājiem strādāšanu lauksaimniecībā vai savā mazdārziņā saista ar kaunu, jo viņu senči savulaik ir bijuši vergi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas humusvielu institūts ražo dabiskus mēslošanas līdzekļus no īpaši apstrādātas Latvijas kūdras.

SIA Latvijas humusvielu institūts ir izstrādājis inovatīvu ražošanas procesu, kā rezultātā no Latvijas kūdras ir iespējams saražot dabiskas izcelsmes humusvielas saturošus organiskos un organominerālos mēslošanas līdzekļus.

«Apstrādājot kūdru ar kavitācijas metodi, uzņēmumam ir izdevies panākt, ka produktā Humate Green OK humusvielu ir ne mazāk kā 20g/l,» saka Oļegs Kukainis, SIA Latvijas humusvielu institūts lielākais īpašnieks. Šie līdzekļi lietojami lauksaimniecībā - augļkopībā, dārzkopībā, dārzeņkopībā, graudkopībā, kā arī augsnes uzlabošanai. Produkti iedalās divās kategorijās - brīvā laika dārzniekiem un profesionāliem lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laika apstākļu dēļ kartupeļu kopraža būs mazāka nekā pērn, un arī standarta bumbuļu iznākums būs mazāks, nekā ierasts, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dati.

Paredzams, ka Latvijā audzētu labu un kvalitatīvu sēklas un galda kartupeļu uz pavasara pusi pietrūks.

Šogad par labu ražu varēja priecāties agro kartupeļu šķirņu audzētāji, kuri ražu vāca pirms Jāņiem, skaidro eksperti. Vēsais laiks jūnijā un pēc tam jūlija karstums un sausums ietekmēja kartupeļu stādījumus lielākajā daļā Latvijas. Vidēji agrīno kartupeļu šķirņu stādījumi cieta visvairāk, jo vasaras sausuma periods sakrita ar aktīvo bumbuļu veidošanās posmu, to augšana apstājās, pašās kritiskākajās vietās sākās lakstu atmiršana. Kontrolrakumi uzrādīja, ka bumbuļu aizmetņu ir daudz, bet tie ir sīki. Normāli mitruma apstākļi iestājās tikai augusta otrajā pusē, tad atjaunojās arī bumbuļu augšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bulduru Dārzkopības vidusskolu plānots nodot Latvijas Lauksaimniecības universitātei

Žanete Hāka, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulduru Dārzkopības vidusskolu ar 2017.gada 1.janvāri plānots pārveidot par atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrību, kurā visas kapitāla daļas pieder Latvijas Lauksaimniecības universitātei – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais likumprojekts Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Bulduru Dārzkopības vidusskola, informē SIA.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Bulduru Dārzkopības vidusskola ir izglītības iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt dārzkopības profesionālās izglītības programmu īstenošanu Latvijā. Vidusskolā tiek īstenotas vairākas profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības programmu grupā Dārzkopība, Floristikas pakalpojumi un Viesnīcu un restorānu pakalpojumi. Plašs izglītības programmu piedāvājums šajās nozarēs tiek nodrošināts arī pieaugušajiem.

Daudzu gadu garumā vidusskolas darbībā bija izveidojušās pārvaldīšanas problēmas, kuras konstatējuši gan IZM, gan neatkarīgi eksperti un uz kurām savā revīzijas ziņojumā norādījusi arī Valsts kontrole. Izvērtējot situāciju, IZM secināja, ka pašreizējā statusā kā valsts kapitālsabiedrība Bulduru Dārzkopības vidusskola pastāvēt nevar, tāpēc ministrija sāka risināt jautājumu par turpmāku efektīvāku skolas pārvaldīšanas un darbības modeli, racionāli izmantojot vidusskolas izglītības un materiāltehniskos resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Karaliskā botāniskā dārza kolekciju Londonā papildinās Latvijā selekcionēti ceriņi

Zane Atlāce - Bistere, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā no 3. - 4. septembrim ieradīsies Apvienotās Karalistes Karaliskā botāniskā dārza (Kew Gardens) pārstāvji, lai saņemtu dāvinājumu - septiņas unikālas Latvijā selekcionētas ceriņu šķirnes.

Ceriņu šķirnes, ko radījis Latvijas ievērojamais selekcionārs Pēteris Upītis (1896-1976), karaliskajiem dārziem dāvina Dārzkopības institūts. Savukārt interesi savā īpašumā iegūt šīs īpašās ceriņu šķirnes izrādīja pats Karaliskais botāniskais dārzs. Vizīte tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Lielbritānijā un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

Dāvinājumu saņemt Latvijā ieradīsies Kew Gardens direktors Ričards Deverells (Richard Deverell) un Kew Gardens Dārzkopības, apmācību un ekspluatācijas direktors Ričards Barlejs (Richard Barley). Institūts dāvinās septiņas P. Upīša selekcionētās ceriņu šķirnes: ‘Daudzpusīgais Zemzaris’, ‘Gaisīgais Sapnis’, ‘Kristīne Baltpurviņa’, ‘Liega’, ‘Pērle’, ‘Mazais Princis’ un ‘Vita’.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āris Auders nesaka: esmu bijušais ārsts. Tā ir aizvērta, kaut arī nozīmīga lappuse viņa biogrāfijā, ko pārklājusi cita. «Esmu skujkoku kolekcionārs un fotogrāfs,» viņš akcentē, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Kā informē laikraksts, pagājšnedēļ Eiropas Savienības mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī, tika rādīts Ā. Audera septiņu gadu darba auglis, kas tapis sadarbībā ar Britu skujkoku biedrības priekšsēdētāju Dereku Spaiseru un Anglijas Karalisko dārzkopības biedrību. Enciklopēdija Royal Horticultural Society Encyclopedia of Conifers: A comprehensive guide to cultivars and species jeb Anglijas Karaliskās dārzkopības biedrības skuju koku enciklopēdija: šķirņu un sugu visaptveroša rokasgrāmata, kurā apkopota informācija par visām 615 pasaules skujkoku sugām un vairāk nekā 8000 reģistrētām skujkoku šķirnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Salaspilī oficiāli tika atvērta Latvijas Nacionālā Botāniskā dārza (NBD) oranžērija, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Botāniskā dārza platība ir 129 hektāri, un tur vērojami ap 15 000 dažādu augu. Botānisko dārzu dibinot, tika noteikti tā galvenie uzdevumi: pētījumi botānikā, dekoratīvajā dārzkopībā, apstādījumu veidošanā, augu introdukcijā, ģenētikā, selekcijā, ka arī pētījumu popularizēšana. 1968. gadā dārzam piešķīra zinātniskās pētniecības institūta statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laikapstākļi un kaitēkļi ievērojami apgrūtinājuši kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada krasās gaisa temperatūras svārstības, sausums un karstums, kas mijās ar lietu un vēsu laiku, dažādu kaitēkļu uzbrukumi ievērojami apgrūtināja arī kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības speciālisti.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā: «Šogad izšķiroša nozīme bija rūpīgai integrētās augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai. Ieguvēji bija tie, kuri sekoja kaitīgo organismu monitoringam Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā un atbilstoši tam, apkaroja kaitēkļus savos laukos. Ja veģetācijas pirmajā pusē vajadzēja prasmīgi nostrādāt ar insekticīdiem un stresa noņemšanas augu augšanas stimulatoriem, tad veģetācijas perioda otrajā pusē problēmas sagādāja nezāles un slimības, kā arī kalcija izskalošanās. Tādēļ bez fungicīdu pielietošanas ražas saglabāt labā līmenī un kvalitātē nebija iespējams.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Komplekss Rāmava: izstāžu bizness neizzudīs

Laura Mazbērziņa, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs

Cilvēkiem būs svarīgi tikties klātienē, aplūkot un aptaustīt specializēto tehniku, tā uzskata SIA A.M.L. (izstāžu komplekss Rāmava) valdes loceklis Gusts Lūsis.

Kompleksa Rāmava specializācija ir lauksaimniecība un mežsaimniecības izstāžu rīkošana. Vairums apmeklētāju ir no reģioniem – saimniecību īpašnieki, zemnieki, mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. «Apmeklētāji kļūst aizvien izglītotāki un prasīgāki. Izstādē viņiem ir iespēja aprunāties ar speciālistiem, izrunāt katra konkrētā jautājuma būtību, rast labākos risinājumus. Rīkojam izglītojošo programmu ar semināriem un diskusijām, kur piedalās nozaru eksperti un kur var smelties ne vienu vien labu ideju saimniecību attīstībai un efektīvākai saimniekošanai,» stāsta G. Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas zinātnieki kūdru no kurināmā padara par videi draudzīgu piesārņojuma likvidatoru

Signe Knipše, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zinātnieki pievērsušies pētījumiem, lai kūdra No kurināmā un substrāta tomātiem un puķēm pārtaptu par videi draudzīgu piesārņojuma likvidēšanas līdzekli, krāsvielu, mēslojumu un piedevu būvmateriāliem. Domājot par inovatīviem kūdras produktiem, viņiem ir ne vien idejas, bet arī jau patenti.

Šī dabas resursa krājumi, bioloģiskais un ķīmiskais sastāvs mudinājis zinātniekus padziļināti pētīt iespējas radīt produktus ar lielāku pievienoto vērtību.

«Tradicionāli kūdra tiek izmantota enerģētikā. Latvijā ne – pie mums tā tiek uzskatīta par fosilo kurināmo un siltuma un elektrības ražošanā netiek izmantota. Latvijā iegūtā kūdra tiek izmantota dārzkopībā. Šāda veida produktam pievienotā vērtība ir neliela,» saka Māris Kļaviņš, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides kvalitātes un monitoringa laboratorijas vadītājs.

Kā iegūt vērtīgākus produktus, šiem meklējumiem zinātnieki pastiprināti pievērsušies, izmantojot 2009.–2013. gada valsts pētījumu programmas un citu projektu, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālo atbalstu. Meklējumi vērsti vairākos virzienos. Viens no tiem ir sorbenti – materiāli, kas spēj saistīt citas vielas. Sorbentus izmanto, piemēram, lai likvidētu naftas piesārņojumu vidē. Pašlaik lielākoties tiekot izmantoti sintētiskie sorbenti; M. Kļaviņš teic, ka no kūdras izstrādātie ir tikpat efektīvi un krietni lētāki. «Kūdru modificējot, var panākt, ka tās spēja saistīt citas vielas pieaug 10 līdz 50 reizes. Šādus sorbentus varētu izmantot naftas noplūdē gan sauszemē, gan ūdenī par pildmateriālu t.s. bonās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dekoratīvo stādu audzēšana pēdējos pāris gados ir uzņēmusi apgriezienus, investīcijas sāk nest atdevi, apgrozījums palielinās, savukārt importa apjoms – samazinās , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, dārzkopība ar katru gadu attīstās jo vairāk, tā savā ziņā ir tāda kā modes tendence, kuru veicina izpratne par zaļā dzīvesveida priekšrocībām, atzīst Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Pēc viņa teiktā, dekoratīvo stādu audzēšanas un realizācijas apjomi Eiropā kopumā ir palielinājušies aptuveni par 5%.

Atdeve no investīcijām

Stādu audzētāju biedrībā šobrīd ir 110 uzņēmumi, bet kopumā ar stādu audzēšanu un tirdzniecību Latvijā nodarbojās 180 uzņēmumi, no kuriem 160 audzē dekoratīvos stādus. A. Vītoliņš stāsta, ka pēdējos divos gados stādu audzētāju apgrozījums ir būtiski palielinājies, kopumā aptuveni par 10%. Par to liecinot biedrības veiktā stādu audzētāju aptauja. A. Vītoliņš informē, ka lielo stādu audzētavu apgrozījums pēdējo pāris gadu laikā ir palielinājies aptuveni par 5%, bet mazie stādu audzētāji palielinājuši apgrozījumu pat par 20 līdz 25%. Viņš konstatē, ka stādu audzētājiem sāk atpelnīties pēdējo gadu laikā veiktie ieguldījumi tehnikas iegādē, siltumnīcu būvniecībā u.c. Tās bijušas gan uzņēmēju privātās investīcijas, gan ES struktūrfondu piesaistītie līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Augļkopji prognozē 14 miljonu eiro zaudējumus, ko prasīs kompensēt valdībai

Sandra Dieziņa, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šī gada augļu un ogu raža, atkarībā no auga kultūras, piedzīvo 50% un pat 100% samazinājumu. Savukārt dārzeņiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ražas apjomi varētu būt mazāki par 20–30%,» situāciju komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Dārzeņu raža šogad gaidāma diezgan laba, izņēmums ir dažas siltumu mīlošas kultūras – ķirbji un kabači. Šogad atsevišķām dārzeņu kultūrām situācija ir ļoti atšķirīga, norāda kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Viss šogad aug lēnāk – vidēji par divām līdz trīs nedēļām. Dārzeņu nogatavošanās posms ir vēlāks, to aprite arī ir vēlāka,» vērtē kooperatīva vadītāja. Kāpostiem līdz šim valdošie laikapstākļi ir pateicīgi, jo tiem nepatīk liels karstums, tie aug griezdamies, līdz ar to raža varētu būt ļoti laba. Arī kartupeļiem un burkāniem ražas solās būt labas, taču jārēķinās, ka raža nogatavojas vēlāk. Savukārt siltumu mīlošiem augiem – gurķiem, tomātiem, kabačiem un ķirbjiem – tiek prognozētas vājas ražas, jo to augšana un attīstība notika daudz lēnāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski Kuldīga nekad nav bijusi attīstīta rūpniecības pilsēta. Tur bija sērkociņu fabrika Vulkāns, kas bankrotēja 2002. gadā, taču tādas rūpniecības zonas kā, piemēram, Līvānos tur nekad nav bijis un, visticamāk, nebūs, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Kokapstrādes firmas, no kurām lielākā daļa nav pilsētas, bet novada teritorijā, šūšanas uzņēmumi, apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kas rēķinās ar tūristu plūsmu - tās ir darbavietas, no kurām Kuldīga barojas šobrīd, norāda laikraksts.

«Izstādē Balttour paņemtā vizītkarte aizved mani pie zemnieku saimniecības Smilškalni īpašnieka Alvila Elkšņa. Viņš apvienojis Bulduru tehnikumā iegūtās zināšanas dārzkopībā ar filologa izglītību – devies uz bibliotēku un senos rakstos atradis vīna recepti, ko pielāgojis mūsdienu iespējām. Tā nu bijušās lauktehnikas ēkas vienā telpā metāla mucās rūgst aveņu, smiltsērkšķu un kazeņu vīns. Sezonā pie ogu novākšanas darbs ir 30 cilvēkiem, bet pie vīna pildīšanas – diviem,» stāsta Dienas žurnālists Atis Rozentāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vēsais laiks kavē kultūraugu attīstību

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti norāda, ka ilgstošā vēsā pavasara dēļ dārzkopjiem šogad jārēķinās ar pusotras līdz divas reizes ilgāku sēklu dīgšanas procesu dārzeņiem, bet gaidāmo augļu ražu var ietekmēt apputeksnētāju zemā aktivitāte. Salnu postījumi pagaidām nav novēroti.

Šis pavasaris ieies vēsturē kā viens no garākajiem meteoapstākļu novērošanas vēsturē, jo turpinās jau trešo mēnesi. LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā Māris Narvils skaidro, ka aukstumizturīgie dārzeņi dzīvības pazīmes sāk izrādīt pie gaisa temperatūras virs +5 grādiem, bet aktīvas augšanas periods sākas virs +10 grādiem. Šopavasar izteikti siltu dienu bijis maz, tāpēc visi augšanas procesi notiek palēnināti. Sēklu sadīgšanas laiks var būt pat 1,5 līdz 2 reizes ilgāks kā normālos apstākļos. «Dārzkopjiem no vēsā laika baidīties nevajadzētu. Šādos apstākļos veidojas spēcīgākas sakņu sistēmas, kas nodrošina labāku barības vielu uzņemšanu un līdz ar to – potenciālu labām ražām,» norāda M. Narvils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saražo 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras, un tā ir sava veida dabas zelts, pēc kura pieprasījums tikai pieaug

Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā visvairāk tiek ražots produkts ar pievienoto vērtību – substrāts. Tie ir dažādi maisījumi, paredzēti konkrētu augu audzēšanai. Latvijas kūdras ieguvēju mērķis – salāgot dabas aizsardzību ar biznesa ambīcijām, un šīs nozares uzņēmumi nākotnē iecerējuši saglabāt ieguves platības un pieejamo resursa apjomu pašlaik esošajā apjomā, lai būtu iespējams saglabāt arī vidējo ieguves īpatsvaru.

«Pēdējie Latvijas Universitātes pētījumi rāda, ka vidējais kūdras uzkrāšanās ātrums ir divi mm gadā. Desmit gadu griezumā Latvijā vidēji gadā tiek iegūts 0,95 milj. t kūdras, tas nozīmē, ka ik gadu kūdras pieaugums ir 0,65 miljoni tonnas. Kūdras resurss pieaug vairāk, nekā tas tiek iegūts, saprātīgi turpinot apsaimniekot Latvijā pieejamo kūdras resursu, varam vēl gadsimtiem ilgi nodarboties ar kūdras ieguvi. Jāievēro ir līdzsvars starp tautsaimniecību un vides aizsardzību,» uzsver Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Urbānie dārzi jeb kabaču audzēšana uz jumtiem pasaules pilsētās kļūst arvien populārāki

Gunta Kursiša, 26.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ziedu un garšvielu audzēšanas uz dzīvokļu balkoniem «urbānā dārzkopība» pamazām sāk iekarot arī namu jumtus, uz kuriem iespējams izaudzēt arī nopietnākas dārzeņu kultūras, piemēram, kabačus, sīpolus, pupiņas u.c., vēsta Reuters.

Tā, piemēram, ražu no aptuveni 150 kvadrātmetrus plašā dārza Parīzē var novākt, baudot skatu uz Eifeļa torni. Līdzīgs dārzs un nama jumta izveidots arī, piemēram, Dienvidāfrikas lielākajā pilsētā Durbānā, kur 2011. gadā notika ANO klimata pārmaiņu konference. Tikmēr Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā lauksaimniecības fermām vieta atrasta turpat ielas līmenī.

Aplūkojiet urbānos dārzus dažādās pilsētās, skatot galeriju augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kartupeļu ražai var kaitēt slimības – sausplankumainība un lakstu puve

Dienas Bizness, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads kartupeļu stādījumu attīstībai ir labvēlīgs, taču topošajai ražai var kaitēt slimības – Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības eksperti stādījumos jau fiksējuši kartupeļu sausplankumainību un vietām arī lakstu puvi.

LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils stāsta, ka šogad savu kaitīgumu parāda kartupeļu sausplankumainība – Alternaria solani. Lai arī šī slimība nav tik postoša, veselas lapu virsmas saglabāšana kartupeļiem ir arī viens no priekšnosacījumiem labas ražas ieguvei. Šī slimība īpaši progresē, kad gaisa temperatūra ir amplitūdā no +10 līdz +35oC, tad kartupeļu stādījumiem ir jāpievērš īpaša uzmanība. Slimības izplatība ir atšķirīga dažādām šķirnēm.

Jelgavas pusē visintensīvākā izplatība tikai novērota šķirnei Laura, kam 10% augu sākusies lakstu sakļaušanās vagās un vairāk nekā 80% no apsekotajiem augiem varēja atrast vismaz vienu vai divus slimības plankumus, bet visvairāk inficētajiem to bija vairāk nekā 10. Līdzīga, bet tomēr ievērojami mazāka slimības izplatība tika konstatēta šķirnei Solist, kur sākusies lakstu sakļaušanās, savukārt citās šķirnēs tā vispār netika novērota. Var teikt, ka ievērojamas ir atšķirības arī šķirņu izturībā pret slimībām.

Komentāri

Pievienot komentāru