Š.g. 30.maijā a/s DATI Exigen Group juridiskais nosaukums tika mainīts uz a/s Exigen Services DATI. Nosaukuma un zīmola maiņa saistīta ar uzņēmuma integrāciju starptautiskajā kompānijā Exigen Services, Db.lv informēja DATI Exigen Group Korporatīvo komunikāciju nodaļas vadītāja Baiba Gulbe.

Jaunā zīmola Exigen Services veidošana tika uzsākta pagājušā gada beigās, šī gada sākumā, pārņemot vienu no Krievijas IT ārpakalpojumu līderiem StarSoft Development Labs. Pašreiz ar vienotu Exigen Sevices zīmolu IT nozarē starptautiskā mērogā strādā vairāki uzņēmumi Baltijas un NVS valstīs. Exigen Services DATI ir Exigen Services vadības un izstrādes centrs Eiropas Savienībā.

Guntis Urtāns, Exigen Services DATI Baltijas reģiona vadītājs: „Dinamiskā biznesa vide diktē mainīties un IT ārpakalpojumu jomā tas nozīmē palielināt darbinieku skaitu un apvienot kompetences. Tāpēc turpināsim attīstīt un pilnveidot Exigen Services, jo strādāt ar vienotu zīmolu ir viennozīmīgi efektīvāk. Atkarībā no tirgus un konkrētajiem klientiem turpināsim aktivitātes arī ar iepriekšējo zīmolu, tādējādi pastiprinot Exigen Services pozīcijas attiecīgajos tirgos. Piemēram, Latvijā un atsevišķās Eiropas valstīs saglabāsim DATI zīmola pēctecību, vienlaikus klientiem piedāvājot arī citu Exigen Services uzņēmumu resursu know-how un pieredzi."

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Exigen Services apvienojas ar vadošo programmizstrādes uzņēmumu Krievijā un Ukrainā - StarSoft Developments Labs, kļūstot par lielākajiem IT ārpakalpojumu sniedzējiem Eiropā.

IT Exigen Services Eiropā iesoļo ar 70 milj. USD apgrozījumu gadā.

"Līdz šim nav bijusi liela IT nozares kompāniju apvienošanās, kur vadošais partneris ir Latvijas uzņēmums," Db norādīja DATI Exigen Group valdes loceklis Guntis Urtāns. Exigen Services izveidots, lai apvienotu Exigen grupas uzņēmumus Baltijā un NVS valstīs un turpmāk strādātu ar vienotu zīmolu. Exigen Services centri izvietoti vairākās valstīs, bet lielākā daļa resursu tomēr joprojām koncentrēti Latvijā un to koordinācija un vadība uzticēta DATI Exigen Group. "Lai nostiprinātu savas pozīcijas tirgū, Exigen Services apvienojas ar StarSoft Developments Labs," tā G. Urtāns. Viņš skaidro, ka, saliedējot kompetenci, pieredzi un palielinot darbinieku skaitu līdz 1500, ievērojami palielināsies arī konkurētspēja, kas Exigen Services ierindo IT ārpakalpojumu kompāniju elitē.

AS Exigen Services Latvia ar jaunu vadītāju pie stūres attīstīs biznesa inteliģences, publisko e-pakalpojumu un moderno sistēmu izstrādi

Exigen Services Latvia ir viens vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā. Šā gada martā Exigen Services Latvia tika iecelts jauns uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis, kurš amata grožus pārņēma no ilggadējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ivara Puksta, kurš turpmāk uzņēmumā darbosies kā padomes priekšsēdētājs. Darbu Exigen Services Latvia vadībā turpina tās valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts un biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Jaunākās paaudzes globālo programmatūras ārpakalpojumu līdera Exigen Services Baltijas izstrādes centru apgrozījums 2007. gadā sasniedza 18,9 milj. latu , kas ir par 19% vairāk nekā 2006. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pagājušajā gadā ir 976 tūkst. latu (neauditēti rezultāti), Db.lv informēja Exigen Services DATI korporatīvo komunikāciju nodaļas vadītāja Baiba Gulbe.

Guntis Urtāns, Exigen Services DATI valdes priekšsēdētāja vietnieks, Baltijas reģiona vadītājs: ''Kompānijai 2007. gads ir bijis nozīmīgu pārmaiņu laiks –Latvijā uzsākām uzņēmumu Exigen Services DATI un Exigen Latvia resursu konsolidāciju, kas šī gada martā ir pabeigta. Esam nopietni pastrādājuši, lai šogad saviem klientiem piedāvātu risinājumus uzņēmumu pārvaldības jomā. Globāli Exigen Services ir izstrādāta jauna attīstības un vienota zīmola stratēģija. Mūsu galvenais uzdevums šogad ir īstenot jauno stratēģiju , ko veido kompānijas iekšienē veicamo pasākumu kopumus un virkne aktivitāšu mūsu mērķa tirgos Latvijā, Baltijā, Eiropā un Ziemeļamerikā. Exigen Services piedāvā pilnīgi jaunu pieeju ārpakalpojumu projektu izstrādei, ko apzīmējam ar Outsourcing 2.0. Projektu izstrādes pamatā ir mūsu kā izstrādātāja partnerība ar klientu, vienotu mērķu uzstādīšana, un projektu risku minimizēšana. Piedāvājam klientiem sadarbības modeli, ko nepiedāvā citi uzņēmumi – tas attiecas uz visiem projektiem – gan pasaulē, gan Latvijā.''

IT uzņēmums Exigen Services Latvia šogad ir atlaidis nelielu daļu strādājošo, Db apliecināja kompānijā.

Lai gan Exigen Services Latvia nenorāda, cik darbinieki ir atlaisti, tā atzīmē, ka šā gada sākumu salīdzinot ar pagājušo gadu, darbinieku skaits atšķiras minimāli un izmaiņas notikušas dažu procentu robežās.

„Lielos uzņēmumos, kāds ir arī Exigen Services Latvia, šāda darbinieku maiņas dinamika ir ierasta. Lai gan uzņēmumā šobrīd ļoti liela uzmanība tiek pievērsta procesu optimizācijai, kas atspoguļojas arī izmaksās, strauja un plānveidīga darbinieku skaita samazināšana šobrīd nenotiek – tāpēc par konkrētiem plāniem un darbinieku skaitu runāt nevaram,” Db skaidroja Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Urtāns.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atļāvis Valsts ieņēmumu dienestam (VID) slēgt līgumu ar Lattelecom Technology par eksporta kontroles sistēmas pilnveidošanu un uzturēšanu.

Šādu lēmumu IUB pieņēma, izskatot IT uzņēmuma Exigen Services Latvia sūdzību.

Septembrī Exigen Services Latvia saņēma VID paziņojumu, kurā norādīts, ka uzņēmums tiek izslēgts no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, jo Exigen Services Latvia neiesniedza iepirkuma nolikuma prasībām atbilstošu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņu. Uzņēmums uzskata, ka tas nav atbilstošs iemesls, lai pieņemtu šādu lēmumu.

Vienlaikus uzņēmums apliecina, ka piedāvājuma iesniegšanas brīdī un joprojām atbilst visiem nepieciešamajiem kvalifikācijas kritērijiem, kas definēti atklāta konkursa nolikumā, un nav tādu kritēriju, kas pieļautu Exigen Services Latvia izslēgšanu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Bez iepirkumu procedūrām Latvijas Pasts, iespējams, iztērējis vairāk nekā 4 milj. Ls, pērkot IT sistēmas un modernizējot kases sistēmu.

VAS Latvijas Pasts (LP) vērienīgie modernizācijas plāni četru gadu laikā varētu izmaksāt teju 40 milj. Ls, liecina LP mājaslapā atrodamā informācija.

Iepirkums bez konkursa

Daļa no projektiem jau ir sākta, un to ietvaros 2005. gada nogalē LP sāka ieviest arī datorizētu kases sistēmu EGLE. 2006. gadā izveidota arī datorizēta preses šķirošanas sistēma, kuras programmatūra ir tikai daļa no iegādātās Microsoft Dynamics Ax programmas, kurai vēl papildus programmētas dažādas datu apstrādes sistēmas. Interesantākais, ka abu projektu realizācijā ir iesaistīta kompānija DATI Exigen Group (Exigen), bet LP kā valsts kapitālsabiedrība un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs par šiem vērienīgajiem projektiem nav izsludinājis iepirkumu konkursus, kā to pieprasa likumdošana. Tas izriet no tā, ka Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā nav informācijas par to, ka LP būtu izsludinājis šāda tipa konkursus.

AS Exigen Services Latvia šā gada 17. septembrī iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iepirkumu Eksporta kontroles sistēmas pilnveidošanas un uzturēšanas nodrošināšana VID. Kompāniju neapmierina tas, kā «iepirkuma komisija piegājusi procesam».

Kā vēstīts, VID konkursā par eksporta kontroles sistēmas pilnveidošanas un uzturēšanas nodrošināšanu uzvarēja Lattelecom Technology. Saskaņā ar VID Komunikācijas daļas sniegto informāciju SIA Lattelecom Technology par uzvarētāju konkursā atzīta tādēļ, ka otra pretendenta, kas pieteicās konkursā, proti, Exigen Services Latvia, kvalifikācija neatbilda iepirkuma nolikumā izvirzītajām pretendentu kvalifikācijas prasībām, un tas tika izslēgts no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.

«SIA Lattelecom Technology piedāvājums bija vienīgais, kas atbilda visām konkursa nolikumā noteiktajām pretendenta kvalifikācijas un tehniskā piedāvājuma prasībām, tādēļ šis piedāvājums tika atzīts par pasūtītājam izdevīgu, un pretendentam tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības,» informēja VID.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmas par četriem miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa pilnveidos elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izstrādātājs informācijas tehnoloģiju (IT) kompānija Exigen Services Latvia (Exigen), liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

VID konkursā par dienesta informācijas sistēmu pilnveidošanu, uzturēšanu un autoruzraudzības nodrošināšanu kopumā saņemts viens piedāvājums.

Dienesta Sabiedrisko attiecību daļā pastāstīja, ka iepirkuma ietvaros pilnveidošana, uzturēšana un autoruzraudzība tiks nodrošināta nodokļu informācijas sistēmai (NIS), datu pārsūtīšanas sistēmai (DPS), pašvaldību datubāzei (PvDB), SEED – nodokļu informācijas sistēmas Eiropas Savienības (ES) akcīzes preču apritē iesaistīto personu reģistrācijas datu apmaiņas sistēmai, kā arī krimināllietu uzskaites sistēmai (KLUS) un valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēmai (VADIS).

IT uzņēmums Exigen Services Latvia rudenī plāno atvērt uzņēmuma biroju Liepājā. «Tā kā Liepājas Universitāte gatavo labus IT speciālistus, mēs vēlamies piesaistīt tieši vietējos resursus un saskatām Liepājā potenciālu stabilai izaugsmei,» pamato Exigen Services Latvia valdes loceklis Uldis Smilts.

Lēmums par biroja atvēršanu Liepājā pieņemts pieaugošā pieprasījuma dēļ pēc IT risinājumiem. Tuvāko gadu laikā ir iecerēts Liepājas birojā darbinieku skaitu palielināt līdz 20–30 speciālistiem. Šobrīd ir izsludinātas vakances Microsoft .NET programmētājiem. Jāatzīmē, ka Exigen Services Latvia Rīgas birojā strādā vairāk nekā 300 IT speciālisti.

Liepājā jau iepriekš bijusi Exigen Services Latvia filiāle, taču, pienākot krīzes gadiem, tās darbība tika apturēta. Exigen Services Latvia apgrozījums 2011. finanšu gadā bija 8,9 milj. Ls.

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

A/s Exigen Services Latvia piešķīrusi pirmo mērķstipendiju, kuru konkursa kārtībā ieguvis Liepājas Universitātes studiju programmas Datorzinātnes 3. kursa students Egils Vernavs.

Stipendija pasniegta Exigen Services Latvia organizētā tikšnās reizē ar Liepājas Universitates studentiem, lai diskutētu par informācijas tehnoloģiju attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē.

A/s Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Smilts iepazīstinājis studentus ar informācijas tehnoloģiju attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, uzsverot, ka Latvijas speciālisti ir nopietni spēlētāji pasaules tirgū. Ar savu darba pieredzi un ieteikumiem jaunajiem speciālistiem dalījās a/s Exigen Services Latvia Liepājas filiāles projektu vadītājs Indulis Māķēns.

Db.lv rakstīja, ka Exigen Services Latvia tikko atvēra biroju Liepājā. uzņēmuma biroju Liepājā. Lēmums par biroja atvēršanu Liepājā pieņemts pieaugošā pieprasījuma dēļ pēc IT risinājumiem. Tuvāko gadu laikā ir iecerēts Liepājas birojā darbinieku skaitu palielināt līdz 20–30 speciālistiem.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Exigen Services 2010.gada pirmajā pusē ir saglabājis vadošā Baltijas valstu IT uzņēmuma pozīciju, liecina Lietuvas investīciju bankas Prime Investment jaunākais pētījums.

Salīdzinājumā ar 2009.gada datiem, Exigen Services IT pakalpojumu ieņēmumu kritums veido 13%.

«Šis kritums ir saistīts ar globālo ekonomikas krīzi, kas Baltijas valstis skāra īpaši smagi, tādējādi ietekmējot IT pasūtījumu apjomu, īpaši valsts sektorā. Grūtāko posmu piedzīvojām 2010.gada sākumā, un jau tagad redzam situācijas uzlabošanos, turklāt šā brīža apgrozījums arī skaidri norāda uz izaugsmi. Esam pārliecināti, ka, turpinot strādāt tikpat intensīvi, šī tendence tikai pastiprināsies,» skaidro Exigen Services Latvia viceprezidents finanšu un administratīvajos jautājumos Uldis Smilts.