Biznesa tehnoloģijas

Datorapmācība bez datoriem: kā tas iespējams?

Db.lv/BBC, 22.03.2018

Ričards Apiahs Akoto

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Skolotājs no Ganas, kurš kļuva populārs tad, kad viņa zīmējumi uz tāfeles kā alternatīva datoram nokļuva sociālajos tīklos, stāsta, ka viņa mērķis nekad nav bijis kļūt par interneta slavenību.

Ričards Apiahs Akoto no Kumasi BBC saka, ka viņa vienīgā vēlme ir sagatavot audzēkņus reālajai pasaulei.

To, kā tāfele pārvēršas datorprogrammā Microsoft Word, skatieties BBC video:

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Uzņēmējdarbības vide jāpielāgo jaunu finanšu tehnoloģiju kompāniju veidošanai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 21.09.2018

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Nav pamata prognozēt, ka finanšu tehnoloģiju nozares izaugsme tuvākajā laikā atslābs – gan investīciju tempi, gan uzņēmēju inovācijas šajā sektorā pieaug. Tajā pašā laikā likumdevējiem izaicinājums ir sekot straujajai attīstībai un izveidot likumdošanu, kas ne tikai kontrolētu uzņēmumu darbību, bet stimulētu jaunu kompāniju veidošanos, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» atzina eksperti.

Pasaulē finanšu tehnoloģiju sektors turpina izaugsmi – šā gada pirmajā pusē globālās investīcijas finanšu tehnoloģiju sektora uzņēmumos sasniedza 57,9 miljardus ASV dolāru, no kuriem Eiropas Savienībā veiktas investīcijas 26 miljardu dolāru apmērā. Kopējā tendence ir pieaugoša, investori uzskata, ka tas ir veids, kur nākotnē ir vērts investēt, stāsta Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Aplēses liecina, ka 26 lielāko finanšu tehnoloģiju ekonomiski agresīvo uzņēmumu kopīgā vērtība bija 83,8 miljardi ASV dolāru. Lielākā daļa no finanšu tehnoloģiju sektora nozīmīgajiem jaunpienācējiem tiek radīti Ziemeļamerikā, kurai seko Āzija, un tikai tad – Eiropa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Kvantu diriģents

Kristīne Stepiņa, 12.10.2018

Andris Ambainis

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Brīdī, kad tiks ieviesti kvantu datori, uzņēmumos būs nepieciešami darbinieki, kuri saprot, kas ir kvantu skaitļošana, un zina, kā to praktiski pielietot, laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes Datorzinātnes matemātisko pamatu katedras profesors Andris Ambainis, kura vadībā Latvijā tiek meklēti risinājumi šīs nākotnes tehnoloģijas izmantošanai.

Zinātnieks, kurš ir atzīts par vienu no spēcīgākajiem kvantu tehnoloģiju pētniekiem pasaulē, lēš, ka pirmā lieljaudas skaitļošanas ierīce dienasgaismu ieraudzīs jau pēc pāris gadiem un laika gaitā sniegs būtisku artavu dažādu nozaru attīstībā. Tiek sagaidīts, ka kvantu dators būs īpaši noderīgs plānošanas un mākslīgā intelekta jomās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad un kāpēc jūs aizrāvāties tieši ar kvantu skaitļošanu?

Tā ir virkne sagadīšanos. Tā kā man labi veicās matemātikas olimpiādēs, profesors Andžāns mani aizveda pie sava kādreizējā disertācijas vadītāja profesora Rūsiņa Mārtiņa Freivalda, kas bija tajā laikā pasaulē pazīstamākais Latvijas matemātiķis un datorzinātnieks. Sāku darboties matemātiskajā datorzinātnē kopā ar profesoru Freivaldu. Tad nonācu doktorantūrā Kalifornijas Universitātē Berklijā. Pirmajā semestrī profesors Umešs Vazirani (Umesh Vazirani) lasīja kursu par kvantu skaitļošanu. Es to kursu noklausījos, un mani tā ieinteresēja. Tolaik tā bija pavisam jauna joma. Tas bija 1997. gads, kad kvantu skaitļošana sāka kļūt no piecu vai desmit «traku» zinātnieku aizraušanās par kaut ko lielāku. Tā kā gandrīz nekas nebija zināms, pavērās ļoti plašs darba lauks. Tieši tas arī mani piesaistīja, ka bija daudz un dažādas nezināmas lietas un ka varēja uzreiz ķerties klāt un meklēt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mājas lapa nav tikai ziņojumu dēlis jeb ko uzņēmums zaudē, atsakoties no mājas lapas

, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Imants Lancmanis: Esmu centies radīt priekšstatu, ka Rundālē vienmēr spīd saule

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 16.11.2018

Imants Lancmanis

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Miljards elementu summa. Tā Imants Lancmanis raksturo mūsdienu demokrātiju, un tā varētu apzīmēt arī viņa mūža darba vietas – spožās Rundāles pils – restaurācijas un iekārtošanas pabeigšanu tieši valsts simtgadē

Pašlaik Imants Lancmanis Rundāles pils direktora amatā vada pēdējās nedēļas, turpmāk viņš ir iecerējis pievērsties rakstīšanai un gleznošanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Nosauciet dažas pilis vai muižas, kuras tagad būtu jāglābj par katru cenu!

Labi zinu, ko maksā atjaunot ēku. Un tāpēc neloloju lielas cerības kaut ko izglābt. Viens piemērs ir Kaucmindes muiža – tā ir postaža. Esmu gan redzējis – olalā! – veselu rindu muižu glābēju ar lielām idejām. Arī tajā pašā Kaucmindē, kad 1990. gadā šeit ieradās grāfs Seržs fon der Pālens ar mērķi muižu atjaunot. Taču viņam nepatika līdzās uzceltās balto ķieģeļu mājas. Pēc tam sekoja Māris Gailis seniors un Māris Gailis juniors, tagad atkal īpašnieki un beidzot ar labu ieceri. Būtībā neviens ieguldījums kādā pilī, lai ierīkotu viesnīcu, nekad nevar atmaksāties. Mālpils un Rūmene ir gadījumi, kad īpašnieki var atļauties sev to kā prieku. Viņi nekad neatgūs visu, kas ieguldīts. Pie manis ir braukuši daudzi cilvēki mirdzošām acīm. Pf! Kaucminde ir spoža, un tagad ir iecere tur veidot medicīniska tipa iestādi senioriem, kādas ir ļoti izplatītas Vācijā. Bet! Vispirms ir jāiegulda liela nauda, taču rentēšana sāksies tikai ar ļoti lielu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Ievieš kendamu kultūru Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 09.01.2019

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Atgriezies no Norvēģijas, kur garo distanču sacensībām trenēja haskijus, valmierietis Ingus Rutulis ar iekrātiem 3000 eiro pusgada laikā Rīgā izveidojis veiksmīgu biznesu un vienlaikus radījis teju vai apvērsumu jauniešu brīvā laika pavadīšanas paradumos – viņš atvēris pirmo specializēto kendamu veikalu Latvijā Ke ke kendama.

Kendama ir koka rotaļlieta, kas pirms vairāk nekā 200 gadiem radusies Japānā. Pēdējos 10 gados tā piedzīvojusi popularitātes uzplaukumu ASV un citviet pasaulē, un pēdējā pusgada laikā tā strauji iesoļojusi arī Latvijas bērnu un jauniešu ikdienā. Kendama veicina balansa, acu-roku koordinācijas un refleksu attīstību. Turklāt mūsdienās kendamas spēle no izklaides kļuvusi par nopietnu un strauji augošu sporta veidu ar sacensībām visā pasaulē. «Skatoties, cik ļoti tas ir audzis pēdējos četros mēnešos, nešaubos, ka nākamajā vasarā mēs jau varēsim sūtīt kādu latvieti uz pasaules čempionātu,» pieļauj Ingus.

Viņa aizsāktais bizness nebūt neaprobežojas tikai ar kendamu tirdzniecību – viņu pamatoti var dēvēt par kendama kultūras pionieri Latvijā, jo daļu gūtās peļņas viņš iegulda kendamas turnīru rīkošanā, labāko spēlētāju atbalstīšanā, jauniešu motivēšanā saturīgi pavadīt brīvo laiku u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sonarworks sadarbosies ar studijas skaņas tehnoloģiju ražotāju ADAM Audio

Žanete Hāka, 25.02.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Latvijas audiotehnoloģiju uzņēmums Sonarworks uzsācis sadarbību ar starptautisko studijas skaņas tehnoloģiju ražotāju ADAM Audio, informē uzņēmums.

Sonarworks guvis pasaules atzinību, pateicoties diviem inovatīviem skanējuma korekcijas risinājumiem – Sonarworks Reference 4 mūzikas radītājiem un Sonarworks True-Fi mūzikas mīļotājiem. Uzņēmuma izstrādātā tehnoloģija ļaus ADAM Audio ražotajām studijas skandām pārvarēt galvenās nepilnības, kādas to skanējumam neizbēgami piešķir telpu akustika. Tādējādi skaņu apstrādes speciālisti varēs precīzi saklausīt ierakstā notiekošo un būt droši, ka viņu paveiktais atstās cerēto iespaidu uz ikvienu klausītāju.

«Mūzikas industrijas nozīmīgākajā izstādē NAMM izziņojām mūsu sadarbību ar ADAM Audio. Plānojam, ka šis būs būtisks izrāviens pasaules tirgū un svarīgs solis ceļā uz to, lai Sonarworks kļūtu par jauno skaņas standartu skaņu industrijā,» norāda Sonarworks līdzdibinātājs Mārtiņš Popelis. «Mums ir prieks, ka tradīcijām bagātais Vācijas uzņēmums ir noticējis tam, ka patiess progress ir atrodams sadarbībā starp inovatīvām digitālajām tehnoloģijām un pamatīgām zināšanām skandu inženierijā, kas piemīt ADAM Audio.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Spēļu dators ielavās birojā

Jānis Vēvers, 26.03.2019

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Padarot spēļu datoru ROG Strix Scar II vizuāli neuzkrītošāku, Asus radījuši iespēju to nekaunoties lietot arī darba vajadzībām

Datorspēļu cienītājiem savienot patīkamo ar lietderīgo ir ārkārtīgi grūti, jo biroja vajadzībām paredzētie datori īsti nespēj tikt galā ar aizvien prasīgākajām spēlēm, bet spēļu ierīces ir pārāk izaicinošas, lai tās paņemtu uz biznesa tikšanos. Taču aizvien vairāk saules staru iespīd arī «geimeru» ielā, un savu artavu tajā ielikuši Asus pārstāvji, laižot tirdzniecībā ierīci ar garu nosaukumu ROG Strix Scar II GL704G.

Oficiāli tas tiek pieteikts kā spēļu dators, un arī uz kastes greznojas uzraksts Republic Of Gamers, taču šoreiz taivānieši centušies to padarīt neuzkrītošāku, biznesa nolūkiem noderīgāku.

Dizains

Testa modelis DB rīcībā nonāk čemodāna izmēra iepakojumā, un datora kaste tajā neaizņem pat pusi. Komplektā ir arī lielas austiņas ar pievienojamu mikrofonu un kvalitatīva mugursoma Strix Scar II izmērā. Nepārprotams mājiens, ka ar datoru var doties paspēlēties arī ārpus mājas. Nav gan teikts, ka visos veikalos būs tieši tāda komplektācija, tādēļ koncentrējamies uz pašu datoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Katrs piektais interneta lietotājs Latvijā gatavs maksāt par saturu bez reklāmām

Lelde Petrāne, 18.04.2019

Foto: Ieva Lūka/LETA

Jaunākais izdevums

Visbiežāk reklāmu bloķētājus lieto mājas datoros, visretāk – planšetdatoros, noskaidrots interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius veiktajā Latvijas interneta lietotāju aptaujā. Savukārt, ja saturs reklāmu bloķēšanas dēļ nebūtu pieejams, aptuveni puse aptaujāto reklāmas bloķētāju atslēgtu, kamēr pārējie meklētu citu saturu.

Aptaujā noskaidrots, ka 47 procenti interneta lietotāju lieto reklāmu bloķētājus (adblock) uz vismaz vienas ierīces, no kuras pārlūko internetu. No tiem 78 procenti reklāmu bloķētāju lieto uz mājas datora, 47 procenti – uz darba datora, 37 procenti – uz mobilā telefona, bet 16 procenti – uz planšetdatora. Vairāk nekā puse aptaujāto vīriešu lieto reklāmu bloķētājus uz darba datoriem, kamēr tikai 43 procenti sieviešu izvēlas bloķēt reklāmas šajās ierīcēs.

Vaicāti, kāpēc izmanto reklāmu bloķētājus, 80 procenti respondentu norāda, ka reklāmas internetā ir pārāk uzmācīgas, 61 procents – ka to ir pārāk daudz, 58 procenti – ka reklāmu saturs viņus neinteresē, bet 4 procenti aptaujāto nosauc citus iemeslus. Interneta lietotāji atklāj, ka, viņuprāt, reklāmas aizsedz ekrānu, tās ir pārāk traucējošas un uzkrītošas, novērš uzmanību, palēnina ierīču veiktspēju vai to saturs, kā arī izpildījums nešķiet pievilcīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru