Latvijā nav aizturēto starptautiski veiktajā policijas operācijā, kas notika septiņās Eiropas valstīs, tādējādi aizturot 11 hakerus, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, lai arī tika norādīts, ka aizturēšana notikusi arī Latvijā, šeit neviens nav ticis aizturēts.

The Independent iepriekš ziņoja, ka starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām. Bija norādīts, ka aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām, vēsta The Independent.

Aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Britu policija apstiprināja, ka Lielbritānijā aizturēti četri cilvēki.

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) ceturtdien aicināja Krieviju dzēst interneta vietni, kurā hakeri pieslēgušies tiešsaistes kamerām mājokļos un uzņēmumos visā pasaulē.

ICO apstiprināja, ka hakeri izmantojuši neaizsargātas vai ar vājām parolēm apsargātas novērošanas kameras un bezvadu bērnu monitorus.

«Te nevarētu būt teātris,» ikvienam var uzmākties šaubas, caur puspamestu rūpniecisku teritoriju dodoties uz teātra Psaiho.lv norādīto adresi kādreizējā VEF

Taču viss ir pareizi – pat apkārtne jau noskaņo uz īstā viļņa. Pulciņš aktieru vecu noliktavu pārvērtuši par netradicionālu emociju ražotni. Psaiho.lv kodolu veido četri cilvēki, papildus pieaicinot atraktīvus darbiniekus. Ikdienā viņi darbojas katrs savā ar radošām izpausmēm saistītā jomā, bet nedēļas nogalēs pārvēršas radībās ar cirvjiem, melniem paltrakiem un visādiem citādiem šausmas uzdzenošiem atribūtiem.Pozitīvu emociju teātra spēle ar līdzdalību un jautru baidīšanos – tā sevi pozicionē radošā apvienība.

«Pieredze biedēšanā man un tuvākajiem draugiem ir liela – 14 gadus. Labi zinām, no kā cilvēkiem bail, uz ko jāuzspiež, lai reakcija būtu vēl šaušalīgāka,» teic Psaiho.lv līdzīpašnieks Maksims Burčenko. Kā teātris ar savām telpām Psaiho.lv darbojas gandrīz divus gadus. Izstrādāti vairāki izrāžu varianti. Vasaras sākumā nomainīts arī priekšnesuma saturs, lai apmeklētājiem būtu interesanti nākt atkal un atkal.

CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) brīdina datorlietotājus par jauna izspiedējvīrusa izplatību.

Pēdējo divu nedēļu laikā novērota augsta konkrētā vīrusa aktivitāte visā Latvijā. Vīrusa uznirstošais logs satur tekstu samērā labā latviešu valodā, izmanto Latvijas policijas atribūtiku un nobloķē lietotāja datoru. Lielākai ticamībai tiek parādīta arī lietotāja IP adrese un lietotāja fotogrāfija (ja pieejama webkamera).

Lietotājam tiek uzrādīta apsūdzība par nelegālu materiālu aplūkošanu, nelicenzētas programmatūras lietošanu vai neatļautu darbību veikšanu un pieprasīts maksāt sodu, izmantojot PaySafe norēķinu sistēmu.

«Ja gadījumā jūsu dators ir ticis inficēts, tad nekādā gadījumā nemaksājiet par tā atbloķēšanu, bet meklējiet palīdzību pie sava datorspeciālista,» brīdina institūcija.

Jaunajā Microsoft Windows Vista operētājsistēmas failos atklāta kļūda, kuru jau nedēļas nogalē centās izmantot hakeri, lai zagtu datorlietotāju paroles, informē Somijas datordrošības kompānija F-Secure.

Bīstamā kļūda radusies Windows Vista failos ani, kas maina kursora izskatu uz smilšu pulksteni vai citām animētām figūrām, kamēr dators apmainās ar informāciju.

Vislielākā hakeru aktivitāte konstatēta Ķīnā.

Kompānija Microsoft aicina datorlietotājus lejupielādēt Microsoft mājaslapā pieejamo Windows Vista papildinājumu, kas labos ani failu kļūdas.

Šī ir pirmā atklātā drošības kļūda jaunajā operētājsistēmā Windows Vista, kuru Microsoft dēvēta par visdrošāko operētājsistēmu.

Ar operētājsistēmu Windows aprīkoti 95% no pasaules datoriem.

Biznesā sīkumu nav. Pievēršot uzmanību kādai šķietami sīkai niansei vai detaļai, uzņēmums var ietaupīt, būtiski palielinot peļņu. Tieši tāpēc iepakojamo iekārtu un materiālu tirgotājs un servisa uzņēmums SIA Profipak SL piedāvā pāris noderīgus padomus, kā izmantot uzņēmumam pieejamos resursus vēl efektīvāk.

Izejvielu iegāde, produkta kvalitāte, ražošanas iekārtas, produkta iepakojums un droša transportēšana.

Visi iepriekšminētie ražošanas procesi ir vienlīdz svarīgi. Piemēram, nekvalitatīvs, taču spožā papīrā iepakots produkts ir kā skaista sporta mašīna, kas stāv garāžā ar izņemtu motoru un sausu degvielas tvertni. Uz to var paskatīties, bet tā nesniedz īpašniekam vairāk par vizuālu baudījumu. Savukārt, padomāt par kvalitatīvu produktu skaistā iepakojumā, taču nepadomāt par tā iepakošanu transportēšanai, ir tas pats, kas paņemt skaistās sporta mašīnas virsbūvi, ielikt tajā jaudīgu motoru, iepildīt degvielu, uzlikt uz tās gāzes pedāļa ķieģeli, aizvērt acis un cerēt, ka tā nonāks galapunktā sveika un vesela bez jebkādām garantijām. Muļķīgi, vai ne?

Lieliski, ja premjere saprot, ka ekonomiskie panākumi ir atkarīgi no uzņēmējiem, taču par to būtu jāatceras arī ikdienā

Atklājot Eiropas inovatīvās uzņēmējdarbības konferenci – «Finanšu instrumenti izpētei, inovācijai un uzņēmējdarbībai», Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādījusi, ka panākumi ekonomiskajā jomā lielā mērā atkarīgi no tā, vai mazie un vidējie uzņēmumi spēs izmantot savu izaugsmes potenciālu. Premjerei var piekrist par simts procentiem – valsti tiešām uztur uzņēmēji ar saviem nodokļu maksājumiem. Jautājums ir, ko valsts dod uzņēmējiem, lai nodrošinātu to, ka ekonomika balstās uz stabiliem pamatiem. Te nu situācija nereti ir krasā pretrunā ar piefrizētām konferenču atklāšanas runām.

Solītā peļņas nodokļa reforma neparedz stimulus ieguldījumiem tehnoloģijās, pētniecībā un būtiski paaugstina šī nodokļa likmi ne tikai līdz 20%, bet pat līdz 25% izmaksām, kuras pašlaik ar šo nodokli vispār netiek apliktas, to intervijā Dienas Biznesam stāsta nodokļu eksperts Egons Liepiņš.

Viņaprāt, piedāvātie nodokļu reformas risinājumi rada nevajadzīgu satraukumu, kura rezultātā daļa uzņēmēju nogaidīs neuzsākot lielus projektus, un pat ņems naudu laukā no uzņēmumiem, kas tautsaimniecībai ir vissliktākais scenārijs.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas piedāvātajā UIN reformā biedē?

Šobrīd publiski skan slavas dziesmas iecerētajai reinvestētās peļņas neaplikšanai ar UIN, taču netiek runāts par daudzām būtiskām detaļām, kas tēlaini ir kā darvas karotes medus mucā. Atbalstu reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, bet mulsinoši, ka šim nodoklim vairs netiek pateikta likme, kaut gan publiski min 20% no sadalītās pelņas. Dokumentos likmes vietā ir ierakstīta formula 20/80. Kāpēc jālieto formula, ja var pateikt kāda tieši būs likme? Lietojot formulu un aprēķinot peļņas nodokļa likmi, tā ir 25% — tikpat, cik liela tā bija līdz 2000. gadam. Tātad nevis 20% , bet gan 25%. Varbūt šī UIN likme tiks attiecināta tikai uz dāvanām, reprezentācijas izdevumiem un tml.? Varbūt būs divas UIN likmes - 20% pie dividenžu izmaksas un 25% pie citām izmaksām? Kā pie tā nonāk? Piemēram, ja uzņēmums pasniedz 100 eiro vērtu dāvanu klientam, kura tiek uzskatīta par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme ir 25%. Pašlaik nav skaidrs, cik plašs vai šaurs būs to izmaksu saraksts, kas apliksies ar 25% nodokli un kāda būs katru tādu izmaksu, piemēram, reprezentācijas izmaksu, definīcija. Tas tikai vēl vairāk palielina bažas par to, ka uzņēmumi gaidītās uzelpas vietā varēs sākt maksāt vairāk šo nodokli nekā līdz šim.

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) nebiedēt sabiedrību ar lielākiem elektrības tarifiem, bet apsvērt AS Latvenergo tarifu lietas tiesas lēmuma pārsūdzēšanas lietderību, informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Jansons norāda, ka SPRK, atsaucoties uz Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, biedē sabiedrību ar vēl lielākiem elektrības tarifiem, taču vienlaikus noklusē spriedumā norādīto - SPRK nav pārbaudījusi, vai skaitļi, no kuriem sastāv aprēķini, ir pareizi, patiesībai atbilstoši un attiecināmi.

SPRK ir paziņojusi, ka tiesas spriedumu plāno pārsūdzēt. Tiesībsarga ieskatā atbildīgajai institūcijai pirms attiecīga lēmuma pieņemšanas rūpīgi jāizvērtē pārsūdzības lietderība, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likumu administratīvā tiesa lietu izspriež un spriedumu pasludina Latvijas tautas vārdā.

«Tiesa lietu ir izspriedusi, balstoties uz objektīvās izmeklēšanas principu, nevis ievērojot sacīkstes principu kā tas ir, pusēm tiesājoties civilprocesuālā kārtībā. Tādēļ SPRK pirms pieņemt lēmuma par sprieduma pārsūdzēšanu ir lietderīgi apsvērt, vai šādi rīkojoties tiek ievērots Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteiktais, proti, vai lēmums par pārsūdzību atbilst sabiedrības interesēm, un, vai pārsūdzot tiesa spriedumu par katru cenu, nelietderīgi netiek tērēti gan tiesas resursi, gan pašas iestādes resursi, piemēram, maksājot honorārus zvērinātiem advokātiem,» uzsver Jansons.

Atlikušo gadu laikā – līdz 2030. gadam – Latvijai nav iespējams sasniegt klimata mērķus emisiju samazināšanai ne par sākotnējiem 6%, ne 17% un vēl jo vairāk ne par 24% transporta sektorā, vienlaikus ir nepieciešams Latvijas autoparka zaļināšanas attīstības plāns vismaz 10 gadiem.

Šādas atziņas skanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Klimata mērķus pie esošās politikas nespēs sasniegt ne tikai Latvija, bet arī Igaunija, un tādējādi būs jāpērk emisiju kvotas: Igaunijas aplēses — vismaz 225 milj. eiro, Latvijai tas būtu ievērojami vairāk.

Vieglo iekšdedzes dzinēju auto īpašniekiem, visticamāk, jārēķinās jau no 2027. gada ar zonām pilsētās, kurās nevarēs iebraukt šie auto, tāpat fosilās degvielas nodokļu likmju pieaugumu, iespējams, arī ļoti vecu (nolietotu) iekšdedzes dzinēju auto importa liegums Latvijā, esošo veco automašīnu norakstīšana. Vienlaikus Vācija panāca balsojumu par priekšlikumu no 2035. gada aizliegt auto ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu, un arī citās valstīs ir bažas par to, vai izvirzītais ambiciozais mērķis par autoparka 0% emisijām iecerētajā laikā ir reāli īstenojams, jo īpaši, ja jānomaina milzīgs autoparks. Kā viens no pārejas laika risinājumiem varot būt arī jaunās paaudzes sintētiskās degvielas, kuras varētu izmantot esošie iekšdedzes dzinēju auto, tādējādi samazinot izmešus, taču neprasot nomainīt autoparku.

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

Cenu kritums nav atturējis Volstrītu no optimistsikām prognozēm, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Septembra beigas un oktobra pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem padevusies ļoti neveiksmīga. ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība samazinājusies jau gandrīz par 7,5%, bet Eiropā vērtspapīru cenu kritums ir vēl straujāks – minētā termiņa ietvaros Euro Stoxx 50 indeksa vērtība ir sarukusi jau vairāk nekā par 11%. Investorus biedē zemāki pasaules ekonomikas izaugsmes tempi un potenciāla deflācijas iestāšanās (pamatā Eiropā). Tāpat pastāv bažas par spēcīgā ASV dolāra negatīvo ietekmi uz ASV kompāniju finanšu rezultātiem un to, ka pamazām ASV Federālo rezervju sistēma īstenos stingrāku monetāro politiku. Investoru omai uzlaboties īsti nepalīdz arī ģeopolitiskā spriedze un bažas par ebolas vīrusa izplatīšanos.

Teicienam, ka nav nepiemērotu laika apstākļu, ir tikai nepareizs apģērbs, Rain:is atbild, piedāvājot lietainam laikam atbilstošu apģērbu un aksesuārus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ideja par lietus apģērbu un aksesuāriem Agnesei Rūsiņai radās no pašas vajadzības. Ikdienā viņa pārvietojas ar velosipēdu un secināja, ka apģērbu piedāvājums, ko izmantot sliktos laikapstākļos, nav plašs. Viņa skaidri atceras, kad radās ideja – šī gada 25. februāra naktī, un jau pēc mēneša uzņēmums bija nodibināts. «Tajā naktī es visu izdomāju – pirmos produktus, dizainu, man arī logo bija galvā, zināju nosaukumu,» stāsta Agnese. Prātā viņa paturēja arī nepārkāpjamu termiņu – maiju, velosezonas atklāšanu, kad produkcijai būtu jābūt gatavai. Tāpēc viņa runāja ar veikaliem jau tad, kad viņai vēl īsti nebija, ko parādīt. «Idejas ziņā viss ātri attīstījās, prātā man ir vēl daudz citu produktu, ko varētu šūt. Taču es cenšos sevi ierobežot,» saka Agnese.

Uzņēmums SIA APB nodevis vērtēšanai sava projekta InBoxLifestyle pirmo mikro māju. Idejas autors Raimonds Kreišs biznesa portālam db.lv izrāda pirmo saražoto ēku un stāsta par biznesa iecerēm.

Pirmā ēka radīta kā invalīdu tualete Austrijas kempingam – ar automātiskajām durvīm un citu speciālo aprīkojumu.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Pētot tirgu, sapratām, ka Eiropa ir pārblīvēta ar koka moduļmāju ražotājiem. Secinājām arī to, ka Eiropā privātmājas kļūst arvien mazākas – pieaug zemes un būvizmaksu dārdzība. Jaunās ģimenes mājas būvē nelielas, kurās vieta būtībā ir diviem pieaugušajiem un vienam bērnam, bet tiklīdz ģimenē ienāk otrais bērns vai rodas jauni hobiji, sāk trūkt vietas. Tā radās ideja ražot gan unikālu palīgtelpu, kuru var vienkārši nolikt privātmājas pagalmā, gan pilnībā funkcionējošu dzīvojamo telpu,» skaidro R. Kreišs.

No 1. janvāra pieaug teju visu svarīgāko nodokļu likmes, izņēmums ir tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis - tā likme samazināta par vienu procentpunktu.

DB aptaujātie eksperti ir vienisprātis - lai arī darbaspēka nodokļu, tas ir, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu izmaiņas daudziem mazāk turīgajiem iedzīvotājiem nozīmē neto ienākumu pieaugumu, to ar uzviju «noēdīs» cenu kāpums, ko izraisīs svarīgākā patēriņa nodokļa, proti, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pieaugums.

Enerģētika

Ilgtermiņa gāzes līgumi neizdevīgi

Nav noslēpums, ka gāzes koncerni, gāzes cenu sasaistot ar naftas cenu, kas jau vairākus gadus turpina pieaugt, labi nopelnīja, taču pēdējos gados, mainoties situācijai gāzes tirgū - ieplūstot lieliem alternatīvās gāzes apjomiem no ASV un attīstoties sašķidrinātās dabasgāzes tirgiem -, ilgtermiņa gāzes līgumi nereti kļūst salīdzinoši neizdevīgi.

Bijušajā "Laimas" zefīru noliktavā drīzumā tiks atvērts bārs "Zefīrs".

Topošā bāra attīstītāji ir "Gimlet Nordic" kokteiļbāra īpašnieki Edgars Grišulis, Ilmārs Munkevics un amatalus darītāji "Contra Brewing Co" izveidotāji Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks.

"Esam divas puses - "Gimlet" ar vietējām garšām un bagātu pieredzi dažādu kokteiļu un dzērienu sastāvdaļu gatavošanā un "Contra Brewing Co", kas gatavo vienu no labākajiem amataliem Latvijā. Izlēmām apvienot spēkus un izveidot vietu, kur pašu gatavotais džins un alus tiks celts godā un uz to likts uzsvars," stāsta I.Munkevics. Paralēli tam darbosies arī virtuve un būs iespējams apēst picu, sendviču ar pašu kūpinātu gaļu vai ko citu, vieglā, nepiespiestā atmosfērā.

Kas citviet aizņēmēja pasakas scenārijs, tas Vācijā (atkal) realitāte – pasaules naudīgākie ir ar mieru pat nedaudz piemaksāt, lai tikai savu naudiņu kaut uz dažiem mēnešiem pasargātu zināmā drošībā.

Šodienas izsolē Vācija pārdevusi savas sešu mēnešu parādzīmes 3,29 miljardus eiro vērtībā ar negatīvu ienesīgumu: -0,034%. Tas nozīmē, ka naudas aizdevēji pēc noteiktā laika saņems atpakaļ mazāk nekā aizdevuši. Protams, izmisušajiem «naudas maisiem» šim zaudējumam būs jāpierēķina klāt arī par šo laiku inflācijas «apēstais».

Šis fakts liecina, ka iespēja savus ieguldījumus zaudēt daļu investoru biedē tik ļoti, ka tie ir drīzāk gatavi uzņemties nelielus zaudējumus vācu parādzīmēs nekā cerēt uz kādu peļņu ieguldījumos, piemēram, eiro, akcijās vai citu valstu daudzus procentus sološajās parādzīmēs.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Ziņkārīgie zviedri nespēj atturēties no iespējas ielūkoties mājvietā, kurā mitinājusies viena no valsts blogerēm - Blondinbella. Viņa nesen izlikusi savu Stokholmas dzīvokli pārdošanā, vēsta thelocal.se.

Dzīvoklis ar divām guļamistabām un nelielu balkonu nekustamā īpašuma vietnē Hemnet piesaistījis neticami lielu interesi.

Interesentu pievilinātājs ir nevis pats dzīvoklis, bet gan tā īpašniece - slavenību blogere 23 gadus vecā Izabella Lovengripa, kura vairāk pazīstama ar iesauku Blondinbella.

Sludinājums atvērts jau tūkstošiem reižu, padarot to par pašlaik visapmeklētāko dzīvokļa sludinājumu Zviedrijā. 74 kvadrātmetrus lielais dzīvoklis tiek tirgots par gandrīz pieciem miljoniem kronu (780 tūkstošiem ASV dolāru).

No 2015. gada valdes locekļiem var nākties pašiem segt vadītā uzņēmuma nodokļu parādus, ja tie pārsniegs 18 tūkst. eiro; eksperti brīdina – sāksies šo amatpersonu imports .

Šāda situācija var rasties, ja jaunā Saeima akceptēs grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz jaunu pantu par kapitālsabiedrību nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu. Faktiski šīs izmaiņas valdes locekļus kapitālsabiedrībās, kuru īpašnieki riskē ar nodalītu mantu, padarīs par personīgi atbildīgiem – nodokļu nomaksas jautājumā, kas paaugstinās šo amatpersonu risku iekrist, īpaši tad, kad darījumu partneris nesamaksās par piegādāto preci vai sniegtajiem pakalpojumiem. Vienlaikus tiks dots stimuls valdes locekļu amatos apstiprināt ārzemniekus gan no tuvākajām, gan no eksotiskām valstīm.

Neatrisināts konflikts darba vietā var izvērsties par mobingu darba kolēģu starpā, ja apstākļi organizācijā ir labvēlīgi šādas negatīvas uzvedības attīstībai

Tā norāda psiholoģijas doktore, Kauņas tehnoloģiju universitātes lektore Milda Perminiene. Nule viņa uzstājās organizāciju psiholoģijas konferencē Kaitēkļi mūsu dārzā. Pārmaiņas organizācijā, degoši termiņi, paaugstināts stress, neprasmīga līderība ir faktori, kas var veicināt mobingu darba vietās.

Dabisks, bet nevēlams

Austriešu zoologs Konrāds Lorencs pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, pētot putnu uzvedību, pamanīja, ka dažkārt, sajūtot apdraudējumu, putni barā uzbrūk ienaidniekam, piemēram, kaķim, taču fiziski upuri neaizskar, tikai biedē. K. Lorencs šādu uzvedību nosauca par mobingu. Nedaudz vēlāk zviedru ārsts Pīters Pauls Heinemans interesējās, vai šāda uzvedība raksturīga arī cilvēkiem. Izrādījās, ka jā. Viņš par mobingu nosauca kolektīvu bērnu agresiju pret kādu citu bērnu. Pašlaik viens no ietekmīgākajiem mobinga pētniekiem norvēģis Stale Einarsens norādījis, ka vienai un tai pašai uzvedībai/parādībai ir daudz dažādu nosaukumu – emocionāla vardarbība, pazemošana, izstumšana, atgrūšana. Viņš izdala sešas pazīmes, kā izpaužas mobings darba vietā: tā ir negatīva un naidīga uzvedība; tai ir psiholoģisks raksturs; tā ir ilgstoša; mobingā ir iesaistītas vismaz divas puses – varmāka un upuris; iesaistītās puses nav līdzvērtīgas varas ziņā, t.i., vienam ir vairāk nosacītas varas un otram – mazāk; un visbeidzot šādai uzvedībai ir negatīvas sekas, piemēram, upuris izjūt paaugstinātu stresu, nomāktību, var pasliktināties darba sniegums, kā arī rasties citas nopietnas, ar garīgo veselību saistītas grūtības, piemēram, depresija, pašnāvnieciskas domas. Dažos pētījumos Vācijā tiek minēts, ka ap četriem procentiem pašnāvību ir saistītas ar mobingu darbā. Mobings skar ne vien tieši iesaistītos, bet ietekmē visu emocionālo klimatu organizācijā. Ja šāda uzvedība ir raksturīga organizācijā, tad paaugstinās ne vien upura, bet arī citu darbinieku stresa līmeni, jo nevar jau zināt, vai pats nekļūsi par nākamo upuri.

Tiesu izpildītājam vienā dienā iesniedz 330 lietu, laikrakstam Kurzemes Vārds stāstījusi zvērināta tiesu izpildītāja Agnese Biķe.

"Izsolēs nonāk aizvien vairāk un vairāk nekustamo īpašumu. Tas nozīmē, ka cilvēki nespēj atmaksāt kredītus. Un diemžēl izveidojies apburtais loks, jo šos īpašumus nevar arī pārdot. Arī īpašumu vērtība vairs nav ne tuvu tāda, kāda tā bija kad šos kredītus izsniedza," laikrakstam stāstījusi A. Biķe. Pēc viņas teiktā, dzīvokļu vērtības kritums Kurzemē ir aptuveni uz pusi. Ja prasība iesniegta par 25 000 Ls piedziņu, tad vērtētājs novērtē īpašumu par 13 500 Ls, bet izsolē to pārdot neizdodas, un otrajā izsolē īpašuma cena pazeminās vēl par 25 %, trešajā - paliek tikai 60 % no sākotnēji noteiktās vērtības.

Izsolēs, laikrakstam stāsta A. Biķe, nonākot gan dzīvokļi, gan zeme. Viņa uzskata, ka vaina nav tikai agrāk izsniegtajos kredītos, bet reāli samazinājušies cilvēku ienākumi. Ik dienas tiesu izpildītāji rīko sešas izsoles, taču atsaucība nav liela, jo, kā norāda A. Biķe, "cilvēkiem brīvās naudas uz rokas nav nemaz tik daudz". Savukārt kredīti tikpat kā nav vairs pieejami, turklāt cilvēkus biedē arī neziņa par nākotni. Patlaban tiesu izpildītāji sākot strādāt ar 2006. gadā un 2007. gadā piešķirtajiem kredītiem, ko lielākoties ņēmušas privātpersonas. Tiesu izpildītāja arī pauž neoficiālu informāciju, ka kredītiestādes apsver iespēju izveidot dzīvojamā fonda apsaimniekošanas nodaļu, lai pēc nenotikušajām izsolēm pārņemtos īpašumus varētu izmantot.