Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Paplašinot Rīgā strādājošā SEB grupas biznesa pakalpojumu centra SEB Global Services funkcijas, pašlaik tiek attīstīts ekselences centrs finanšu noziegumu novēršanai.

Tas SEB grupas uzņēmumiem 12 valstīs nodrošina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi, starptautisko sankciju prasību ievērošanas pārraudzību, ‘zini savu klientu’ (KYC) prasību īstenošanu, kā arī citus saistītos pakalpojumus.

Tādēļ pašlaik tiek veidotas jaunas un paplašinātas esošās komandas, piesaistot gan jaunus darbiniekus, kuri ir ieinteresēti veidot savu karjeru šajā jomā, gan pieredzējušus speciālistus. Plānots, ka līdz šī gada beigām kopējais darbinieku skaits Rīgā, kas specializējušies ar finanšu noziegumu novēršanu saistītajās jomās, varētu sasniegt 300 cilvēkus – aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn.

Šodien iekšlietu ministre Linda Mūrniece parakstīja rīkojumu, kurā uzdod ar šā gada 15. decembri pārtraukt amatpersonu kandidātu pieņemšanu dienestā, jaunu darba līgumu slēgšanu un iecelšanu vakantajos Valsts policijas amatos.

Par to Db.lv informēja Iekšlietu ministrijā. Brīvos algu fonda līdzekļus, kas tiks ietaupīti šī rīkojuma izpildes rezultātā, tiks izmaksāti speciālās piemaksās darbiniekiem par tiešu organizētas noziedzības apkarošanu un tās vadību un par tiešu smago noziegumu apkarošanu un tās vadību.

Rīkojums nosaka, ka pirmie piemaksas par sasniegumiem pildot dienesta pienākumus saņems tie policijas darbinieki, kuri, samazināta atalgojuma un pieaugošas darba slodzes apstākļos, turpina godprātīgi un pašaizliedzīgi pildīt savus dienesta pienākumus, kā arī ir veikuši smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanu. Valsts policijas apkopotā statistika par noziedzības līmeni šī gada pirmajos desmit mēnešos liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogo periodu valstī pieaug smago un sevišķi smago noziegumu skaits, kā arī pieaug to noziegumu skaits, kuru pastrādāšanai tiek izmantoti šaujamieroči. Tajā pašā laikā noziegumu atklāšanas procents saglabājies iepriekšējā gada līmenī, sevišķi augsts tas ir tieši slepkavību un citu smago noziegumu atklāšanā.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

Arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība radījusi ne mazums izaicinājumu finanšu sektoram, ar kiberuzbrukumiem un jaunām krāpniecības shēmām pārbaudot nozares digitālo noturību.

Lai neiekristu krāpnieku nagos, svarīga ir gan sabiedrības finanšu pratības, gan nozares sadarbības veicināšana, sekmējot savlaicīgāku noziegumu draudu identificēšanu un efektīvāku trešo pušu risku pārvaldību.

Ja agrāk viens no izplatītākajiem finanšu krāpniecības veidiem bija nelikumīga bankas kartes datu iegūšana, šodien arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad pats lietotājs autorizē maksājumu no sava bankas konta vai iesaistās darījumos ar turīgiem prinčiem no Āfrikas, kuri sola lielu bagātību. Tāpat daļa noziegumu saistīta ar sankcijām, kas pēc 2014. gadā Krievijas sāktās agresijas Ukrainā un šobrīd kara ietekmē mainās ļoti bieži un ātri. Daļa cilvēku darījumus ar sankcionētām pusēm veic neapzināti, bet netrūkst arī darboņu, kuri to dara ar konkrētu mērķi, kā rezultātā iesaistītā banka vai cita finanšu iestāde var saņemt sodu vairāku miljonu eiro apmērā.

Piektdien tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atradīsies darba vizītē Luksemburgā, kur notiks Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padome, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs pārstāvēs Latvijas intereses vairākos sēdes darba kārtībā esošos jautājumos, piemēram, personas datu aizsardzība kriminālprocesa ietvaros, Eiropas prokuratūras izveide, pārrobežu PVN krāpšanas gadījumu izmeklēšana.

Sanāksmē tiks skatīts priekšlikums Direktīvai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic atbildīgās iestādes kriminālprocesa ietvaros. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt personas datu augsta līmeņa apstrādi un uzlabot policijas un tiesas iestāžu sadarbību ES dalībvalstīs, kā arī veicināt personas datu apstrādi un apriti gan valsts, gan starpvalstu līmenī.

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu sektoru uzraudzības iestāžu vadītāji šodien tikās Stokholmā un vienojās par turpmākās sadarbības mehānismu, lai nodrošinātu nepieciešamās uzraudzības informācijas apriti un pieredzes apmaiņu, kas veicinātu finanšu noziegumu novēršanu reģionā.

Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktore Nora Dambure: «Mums jau ir cieša sadarbība ar kolēģiem, kopīgi uzraugot vairākas reģiona banku grupas ierastajā klasiskās uzraudzības ietvarā, kuru esam tagad vienojušies īstenot arī finanšu noziegumu novēršanas jomā. Mēs zinām, ka arī aizdomīgai naudai nav robežu, jo īpaši cieši savienotā banku sistēmā, kāda tā ir starp mūsu reģiona valstīm, tāpēc turpmāk raudzīsimies plašāk un vērtēsim finanšu noziegumu novēršanas sistēmu efektivitāti jau reģiona kontekstā. Šī darba grupa būs jauna veida ekspertu forums, kurā dalīsimies pieredzē un veidosim tiešu, daudz efektīvāku uzraudzības procesā iegūtās informācijas apriti. Latvijas paveiktais pēdējos gados šajā jomā ir radījis patiesu kolēģu interesi, tāpēc mums ir gandarījums tagad dalīties savā pieredzē, risinājumos, kuri var noderēt, ievirzot finanšu sektora biznesa fokusu Ziemeļvalstīs un Baltijā tādā veidā, lai tiktu nodrošināta finanšu noziegumu novēršana atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei un prasībām.»

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai mazinātu iespēju, ka caur uzņēmumu plūst noziedzīgi iegūtā nauda. Šādas iekšējās kontroles sistēmas esamība būs priekšnosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var sodīt atbildīgo darbinieku un uzņēmumu par noteikumu prasību neievērošanu ar soda naudu līdz pat 1 miljonam eiro.

Prasības patērētāju kreditētajiem

Noteikumi paredz, ka patērētāju kreditētājiem līdz 2019.gada 1.janvārim:

1) Jāizstrādā un jāievieš riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma;

2) Jānorīko atbildīgais darbinieks vai jāpiesaista speciālists par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Patērētāju kreditētājiem jānodrošina, ka atbildīgajam darbiniekam ir pienākumi, no kuriem būtiskākie ir finanšu noziegumu novēršanas prasību izpilde, ziņošana par finanšu noziegumu risku pārvaldību augstākai vadībai, kā arī finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontrole. Līdz ar to par atbildīgo darbinieku parasti ieceļ risku kontroles vai atbilstības novērtēšanas speciālistu.

Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludinājusi atklātu konkursu Valsts policijas ēku Rīgā, Stabu ielā 89 un Bruņinieku ielā 72B būvprojekta izstrādei, telpu pielāgošanai policijas vajadzībām un autoruzraudzībai.

Piedāvājumu iesniegšana notiek elektroniski līdz 2022. gada 28. martam EIS e-konkursu apakšsistēmā.

Iepirkuma priekšmets ir sadalīts divās atsevišķās daļās - viena no iepirkuma daļām ir Stabu ielas 89, Rīgā ēkas būvprojekta izstrāde, telpu pielāgošana un autoruzraudzība. Šajā ēkā atrodas Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, pēc pārplānošanas tajā tiks izvietota arī moderna ekspertīžu laboratorija.

Otra iepirkumu daļa - būvprojekta izstrāde, telpu pielāgošana un autoruzraudzība, ir paredzēta īstenot ēkai Rīgā, Bruņinieku ielā 72b, kur ir izvietota Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde. Piedāvājumu iesniegšana notiek līdz 2022. gada 28. marta pulksten 11.00 EIS e-konkursu apakšsistēmā šī konkursa sadaļā. Piedāvājumu atvēršanas procedūra norisināsies 2022. gada 28. martā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Valsts policija ir atteikusies no idejas par mazāk smagu noziegumu dekriminalizēšanu, tā vietā ieviešot vienkāršotu izmeklēšanu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ik gadu kopumā tiek ierosināti aptuveni 50 tūkstoši kriminālprocesu, pagājušajā gadā valstī sākti 48,08 tūkstoši kriminālprocesu, no kuriem Valsts policija ierosinājusi 45,91 tūkstoti kriminālprocesu, kas ir 95,5% no visiem. Valsts policijā izbeigts 5701 kriminālprocess, no tiem uz izlīguma pamata – 788, sakarā ar personas nāvi – 70, sakarā ar izraidīšanu – viens, sakarā ar maznozīmīgu kaitējumu – 217 kriminālprocesi, liecina Valsts policijas statistika par pagājušo gadu.

Ik pa laikam tiek aktualizēti mazāk smagu noziegumu procesi, kuriem tiek tērēti nesamērīgi lieli resursi. Valsts policija ir izstrādājusi grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL) un vadlīnijas, kas varētu situāciju labot. Aplēses liecina, ka, piemēram, zādzība ir izdarīta desmit eiro apmērā, bet kriminālprocesa izmaksas, kamēr tas nonāk līdz tiesai, ir mērāmas vairākos tūkstošos eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā banku sektorā nav nepieciešama, jo tādu, kāda tā jānodrošina banku uzraugam Eiropas tradīcijā - mēs jau veicam, portālam DB komentēja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Savā pieredzē dalāmies ar citām valsts iestādēm, tāpēc saistībā ar Moneyval procesu, varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā «remontēts» kompetentākais uzraudzības posms, pirms Moneyval novērtējuma process nav galā? Tas mums liek uzdot jautājumus. Neesam saņēmuši atbildes par iecerēto maksātnespējas un likvidācijas procesu organizēšanas un uzraudzības nodošanu FKTK, nevis tiesas rokās, kā tas ir patlaban,» viņš uzsver.

«Ja tā notiek, tad FKTK būtu nepieciešamas jauna struktūrvienība, darba vietas – kādus resursus Finanšu ministrija tam ir plānojusi, kur tiks ņemts papildu finansējums šādai funkcijai? Ja tiešām no valsts budžeta ir plānots papildu asignējums, kā un kad tas notiks? Ja šāda jauna uzrauga funkcija būs jāfinansē uzraugāmajam sektoram, vai tirgus dalībnieki to zina? Mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Grozījumu pakotne šajā ziņā ir nepārdomāta, un esam vērsuši Saeimas deputātu uzmanību - vai nebūs tā, ka šādas nesagatavotas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzībā nākotnē var radīt tagad neiedomātas sekas. Šo procesu norisi vēro arī mūsu starptautiskie partneri – ECB, SVF, Bāzeles banku uzraudzības komiteja, Eiropas Banku iestāde u.c. organizācijas, kuru īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā Eiropas telpā neatbilst vairākas šo grozījumu pakotnes ieceres, vai nebūs tā, ka arī šo partneru nākotnes novērtējumos Latvijas finanšu sektora uzraudzības ietvara maiņa prasīs vēl papildu paskaidrojumus un pamatojumu?»

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki 2011. gada 10. jūnijā Rīgā, kādā Ķengaraga autoservisā aizturēja 1970. gadā dzimušu vīrieti, kurš veica krāpnieciskas darbības, piedāvājot veikt ugunsdzēsības aparātu ikgadējo tehnisko pārbaudi, kā apliecinājumu uzlīmējot attiecīgu uzlīmi.

Faktiski aizturētais vīrietis nekādu ugunsdzēsības aparātu tehniskā stāvokļa pārbaudi neveica, bet, iznesot ugunsdzēsības aparātus no servisa teritorijas, šiem aparātiem uzlīmēja viltotas uzlīmes par pārbaudes veikšanu.

Aizturētais vīrietis nekad nav strādājis uzņēmumā, kas Latvijā piedāvā ugunsdzēsības aparātu tehniskā stāvokļa pārbaužu pakalpojumus, bet attiecīgās uzlīmes ar logo viltojis.

Viltotās uzlīmes var vizuāli atšķirt pēc uzlīmes aizsardzībai paredzētās hologrammas, kuras aizturētais vīrietis pats pārlīmēja no vecajām tehnisko apkopju uzlīmēm, vai arī hologrammas vietā līmējis pavirši izgrieztas līdzīgas folija formas.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Pēc vasaras sākumā pieteiktā Hercule III programmas projekta apstiprināšanas, ir parakstīts līgums starp Eiropas Komisiju (EK) un Finanšu ministriju (FM) kā atbildīgo iestādi par krāpšanas gadījumu koordinēšanu sadarbībā ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), informē FM.

Projekta ietvaros paredzēts veikt apmācības iestāžu darbiniekiem, kuri nodrošina Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu interešu aizsardzību.

Pirmo reizi iespēju īstenot EK atbalstītu projektu ir saņēmis AFCOS. Tā mērķis ir nodrošināt dažādus kapacitātes stiprināšanas pasākumus iestādēm, kuras ikdienā iesaistītas nacionālajā krāpšanas apkarošanas tīklā, piemēram, Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam (VID), nozaru ministrijām un citām iestādēm, kuras sekmē ES fondu investīciju godīgu un atbildīgu ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Baltijas valstu vadošajam karšu apstrādes centram BankServiss, civilprasībā pārstāvot vienu no lielākajām ASV komercbankām - Bank of America, ir izdevies atgūt ap LVL 6200 no tiesas ceļā prasītajiem LVL 17 289.50, Db informēja Bankservisā. Zaudējumi ASV bankai radās 2004.gadā, kad, interneta tīklā izkrāpjot klientu kredītkaršu datus (fishing), no to kontiem ar viltotu kredītkaršu starpniecību Latvijā tika izņemta nauda, kuras kopsumma pārsniedza 17 tūkstošus latu. Šis ir vēl nebijis gadījums Latvijā veikto maksājumu karšu noziegumu atklāšanas vēsturē, kad no konkrētās personas, kas noziegumu izpildījusi, izdodas atgūt tik nozīmīgu naudas summu un ievērojamā apjomā atlīdzināt bankai nodarītos zaudējumus. Noziegumā apsūdzētais – vairākkārt iepriekš sodītais A.Briedis, kurš atzīts par vainīgu pēc krimināllikuma, tika aizturēts nozieguma izdarīšanas brīdī pie bankas bankomāta, kad viņš ar viltotu kredītkarti izņēma kārtējo naudas summu. Izmantojot BankServisa rīcībā esošās programmatūras, ar kuru palīdzību iespējams identificēt krāpnieciskas darbības ar maksājumu kartēm, 2004.gada jūnijā tika fiksēti regulāri naudas izņemšanas gadījumi ar konkrētās ASV bankas klientu kartēm, un tika noskaidrots, ka šo karšu dati ir izkrāpti, lai tos izmantotu viltotu karšu izgatavošanai. Šis ir visai tipisks paraugs tam, kā notiek krāpnieciskas darbības ar maksājumu kartēm. Karšu dati tiek iegūti internetā, uzzinot tos no personas ar viltu vai izmantojot neuzmanīgu rīcību interneta vides veikalos. A.Briedis savu vainu noziegumu izdarīšanā atzina, vienlaikus neatklājot nevienu no tām personām, kas veica karšu datu zagšanu, viltošanu un jaunu karšu ģenerēšanu, kas šādos noziegumos ir visai loģiska ķēde, jo pie banku automātiem pēc naudas nekad nedodas tie, kas veic programmēšanu un citus analītiskos darbus. Kopumā A.Briedis, izmantojot 40 viltotas norēķinu kartes, kuras bija izdevusi minētā ASV banka, laika posmā no 2004.gada 4.jūnija līdz aizturēšanas brīdim 21.jūnijā bija paspējis veikt 233 transakcijas un mēģinājis iegūt 28 500 Ls. “Maksājumu karšu noziegumu un risku monitorings ir viena no mūsu darba nozīmīgākajām jomām, kas tieši aizsargā karšu lietotājus no krāpniecības un vienlaikus sūta ziņu noziedzīgajai pasaulei, ka mūsu valstī, lietojot zagtas vai viltotas kartes, ir pavisam reālas iespējas nonākt cietumā un saņemt bargu sodu – no 5 līdz pat 15 gadiem brīvības atņemšanas vietā,” piebilst BankServisa izpilddirektore Zanda Brīvule.

Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, nākotnē plānots stiprināt tarptautisko policijas sadarbību un noziedzības apkarošanu, informē Iekšlietu ministrija.

Nākamnedēļ tiks atklāts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments 2014.-2021.gada perioda līdzfinansētajai programmai “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”. Programmas mērķis ir stiprināt institūciju spēju ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā, kā arī uzlabot institūciju sadarbību, lai nodrošinātu, ka ar bērniem, kas cietuši no vardarbības, vai ir kļuvuši par tās lieciniekiem, Latvijā tiek strādāts bērniem draudzīgā veidā - ieviešot Barnahus modeli.

Programmas kopējais finansējums ir 17 647 059 eiro. EEZ piešķīrums ir 85% jeb 15 000 000 eiro, savukārt nacionālais piešķīrums ir 15% jeb 2 647 059 eiro. Programmas īstenošanas laiks ir līdz 2024.gada 31.decembrim.

Eiropas Savienības (ES) tiesa saņēmusi izskatīšanai miljardiera Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana pieteikumus par ES noteikto sankciju pārsūdzēšanu.

Līdz paziņojumam par abu tiesvedību ierosināšanu ES Tiesas Oficiālajā Vēstnesī lietas pamatojums ir ierobežotas pieejamības informācija.

Avens un Fridmans jau iepriekš publiski pauduši gatavību vērsties atbildīgajās instancēs, lai apstrīdētu viņiem piemērotās sankcijas. Uzņēmēji uzskata, ka viņiem piemērotās sankcijas nebija pamatotas.

Iepriekš tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pauda viedokli, ka Avens ar savām darbībām ir sniedzis tostarp propagandisku atbalstu agresorvalstij - Krievijai, līdz ar ko viņam būtu jāatņem Latvijas pilsonība.

Saeimā aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par viltotu 100 ASV dolāru banknošu izgatavošanu, glabāšanu un izplatīšanu, kopumā veidojot 3,5 miljonus, kas bijis līdz šim lielākais konstatētais viltotas naudas daudzums Latvijā. Aizturētā noziedzīgā grupa sešu personu sastāvā viltotos ASV dolārus izplatījusi ne tikai Latvijā, bet arī Anglijā un ASV.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sadarbībā ar partneriem no ASV slepenā dienesta, atklāja noziedzīgu grupējumu, kas Rīgā kāda tipogrāfijas uzņēmuma telpās nodarbojusies ar naudas viltošanu, glabāšanu un izplatīšanu lielā apmērā starptautiskā līmenī. Tagad izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Valsts policijai pirmie aizmetņi par viltotu 100 ASV dolāru naudas zīmju izplatīšanu radās 2014.gada septembrī un 2016.gada aprīlī Rīgā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde par šādām darbībām aizturēja vairākas personas. Izmeklēšanas gaitā, sadarbībā ar partneriem no ASV slepenā dienesta, tika konstatēts, ka tāda paša parauga viltotas naudas zīmes tikušas izplatītas ne tikai Latvijā, bet arī Anglijā un ASV. Veicot vērienīgu un apjomīgu darbu, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas konstatēja, ka šo dolāru izgatavošana notiek Latvijā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 10.janvārī, noslēdza darbu pie Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs (PDR), informē Saeimas Preses dienests.

Likums nepieciešams, lai drošības iestādes varētu apstrādāt lidmašīnu pasažieru datus, veicot analīzi terorisma, smagu un sevišķi smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī valsts drošības apdraudējumu novēršanai.

Līdz ar jauniem teroristu uzbrukumiem par šāda regulējuma nepieciešamību vienojušās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un tieši Latvijas prezidentūras laikā 2015.gada pirmajā pusē panākta vienošanās par šādas ES direktīvas ieviešanu.

Lidmašīnas pasažieru datu saņemšana ļaus drošības iestādēm atklāt personas, kuras līdz šim nebija drošības iestāžu uzraudzības lokā, bet ir iesaistītas noziegumu izdarīšanā, teikts likumprojekta anotācijā.