Latvijas dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšana ir viena no 2014. -2020. gada ES fondu plānošanas perioda prioritātēm - atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai kopumā plānots 176,47 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrija.
Tai skaitā 150 miljonu eiro būs ERAF finansējums un 26,47 miljoni eiro – valsts līdzfinansējums. Savukārt, ES fondu atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai valsts ēkās plānots 97 miljonu eiro apmērā, industriālās ēkās – 32 miljonu eiro apmērā un atbalsts centralizēto siltumapgādes sistēmu modernizācijai plānots 53 miljonu eiro apmērā.
Finansējuma pieejamība energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu, samazinātu ēku sektora enerģijas patēriņu un siltumnīcefektu gāzu emisijas. Arī šajā periodā, tāpat kā 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas periodā, energoefektivitātes atbalsts tiks sniegts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem.
Paralēli Latvijas nacionāla līmeņa plānošanas dokumentu saskaņošanas procesam ar Eiropas Komisiju, Ekonomikas ministrija plāno paātrināti – jau šā gada rudenī - uzsākt atbalsta sniegšanu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās. Ministrija jau šobrīd sagatavojusi pirmos priekšlikumus – sākotnējo redzējumu par atbalsta programmas ieviešanas nosacījumiem.
Nolūkā nodrošināt atbalsta sniegšanu vienkāršāku un pieejamāku, Ekonomikas ministrija rosina jaunajā periodā atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai sniegt atmaksājamā granta veidā - dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināts 100 % aizdevums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta izmaksu segšanai ar samazinātu procentu likmi (2%+EURIBOR) un iespēju samazināt aizdevuma pamatsummu par apjomu līdz 35 %, ja pēc renovācijas projekta pabeigšanas tiks sasniegts noteikts energoefektivitātes līmenis. Šāda atbalsta sistēma tiek izmantota vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Lietuvā, Igaunijā, atzīstot to kā daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašniekiem ekonomiski pamatotāko. Turklāt Latvijā 2007. - 2013. gada ES fondu plānošanas periodā ir izveidojusies situācija, ka daudzu atbalstīto daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai nav pieejami aizdevumi komercbankās, kuras šādas investīcijas vērtē piesardzīgi.
Plānots, ka atbalstu atmaksājamā granta veidā rudenī sniegs Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum, sniedzot aizdevumus ēkām visā Latvijas teritorijā, neskatoties uz teritoriju attīstības potenciālu (kā tas ir iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā apstiprināto projektu īstenošanai). Galvenie nosacījumi atbalsta saņemšanai plānoti dzīvokļu īpašnieku lēmums par renovācijas veikšanu, projekta ekonomiskais pamatojums, izstrādāts energoaudits un projekta tehniskā dokumentācija, kā arī ēku un pilnvaroto personu atbilstība normatīvajos aktos minētajiem un Altum izstrādātajiem nosacījumiem.
Ēku energoefektivitātes paaugstināšana ne tikai samazina iedzīvotāju maksājumus par izmantoto siltumenerģiju, bet arī paildzina ēku kalpošanas laiku, jo projektu ietvaros tiek sakārtotas arī tās ēkas strukturālās daļas, kas nodrošina energoefektivitātes pasākumu ilgtspēju. Turklāt jaunajā programmā plānots atbalstīt tādus energoefektivitātes pasākumus, kuri nodrošina projekta ekonomisko dzīvotspēju, proti, sasniegtie siltumenerģijas ietaupījumi sedz veiktās investīcijas un to finansēšanas izmaksas. Līdz ar to iedzīvotāji no projekta īstenošanas iegūst ne tikai sakārtotu dzīves vidi, bet redz arī finansiālos ieguvumus.
