Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu apsaimniekotā platība praktiski nav samazinājusies, liecina Rīgas Domes Īpašuma departamenta apkopotā informācija.

Šobrīd privāto apsaimniekotāju apņemšanās iegūt tirgus daļu ar dažādiem piedāvājumiem ir stiprinājusies, daļēji pateicoties arī ES fondiem, par kuru līdzekļiem būs iespējams siltināt mājas. Pieejamais finansējums uzņēmumiem ir arī iespēja palikt nekustamā īpašuma biznesā, diversificējot savu darbību un piemērojoties esošajai situācijai nozarē. Tomēr joprojām var teikt, ka privātie uzņēmumi līdz šim nav spējuši nokost ievērojamu pīrāga daļu.

Tā visvairāk apsaimniekojamās platības zaudējuši trīs pašvaldības uzņēmumi – SIA Viesturdārzs – 3.22 %, SIA Valdemāra nami – 2.97 % un SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs – 1.89 %. Kopumā apsaimniekojamā platība ir samazinājusies10 uzņēmumiem, tikai trijiem tā ir palielinājusies, bet vienam uzņēmumam saglabājusies nemainīga – SIA Purvciema nami, SIA Juglas nami, SIA Daugavas nami un SIA Mežciema namsaimnieks. Tomēr kopējais platību samazinājums ir niecīgs – vidēji 0.9 %, kas ir apmēram 74 tūkst. m2.

2007.gada pirmajos mēnešos - janvārī un februārī, Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 585 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas Būvvaldē janvārī un februārī ir saņemta 461 apliecinājuma karte vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija gada pirmajos divos mēnešos ir izsniegusi 233 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 227 objektus.

Janvārī un februārī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 585 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits gada pirmajos mēnešos ir bijis Zemgales priekšpilsētā – 128 projekti. Latgales priekšpilsētā saskaņoti 119 projekti, Vidzemes priekšpilsētā - 111, Ziemeļu rajonā - 101, Kurzemes rajonā - 83, Vecrīgā - 1 projekts, Centra rajonā 42 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Ministru kabinets apstiprinājis jaunu Ekonomikas ministrijas izstrādātu atbalsta programmu daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārt esošo teritoriju labiekārtošanai.

Programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, t.sk. mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 miljons eiro. Plānots, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai iedzīvotāji varēs sākt iesniegt tuvāko divu mēnešu laikā.

"Ievērojamākā daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju Latvijā nav atjaunotas kopš to pirmreizējās būvniecības, līdz ar to tās ir nolietojušās un neatbilst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, autostāvvietu skaits nav atbilstošs šā brīža automašīnu skaitam, bērnu laukumi ir nolietoti un neatbilstoši drošības prasībām, liela daļa gājēju celiņu nav lietojami, iekšpagalmu asfalta segumi ir nobrukuši, nav izveidotas mūsdienīgas atkritumu tvertņu novietnes, teritorijas nav atbilstošas vides pieejamības prasībām, piemēram, iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Tādēļ vienlaikus ar daudzdzīvokļu māju atjaunošanu vai nepieciešamajiem remontdarbiem, ir nepieciešams veicināt arī straujāku māju iekšpagalmu sakārtošanu," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Db.lv jau informēja, ka SIA Magdelēnas nami saņēma atļauju būvēt jaunu daudzstāvu daudzdzīvokļu māju un multifunkcionālo darījumu ēku kompleksu klusajā centrā. Plašāk par projektu stāsta Magdelēnas nami komercdirektore Sintija Špate un valdes loceklis Ēriks Fricsons.

Cik dzīvokļi tiks uzbūvēti līdz 2009. gadam?

SIA Magdelēnas nami būvniecību veiks 3 kārtās, rūpīgi izplānojot būvniecības norisi un, jo īpaši, domājot par pirmās kārtas iedzīvotāju ērtībām otrās kārtas būvniecības gaitā. Pirmajā kārtā, kas tiks uzsākta jau šā gada rudenī, līdz 2009.gadam plānots uzbūvēt aptuveni 150 dzīvokļus, kā arī biroju telpas un komercplatības 5500 kvadrātmetru apmērā.

Projekta risinājums paredz izvietot stāvvietas zem iekšpagalmiem, kas būs nedaudz paceltā līmenī. Šāds risinājums sniedz iespēju papildus, izmantojot modernākos auto liftus, neiedziļinoties zem gruntsūdeņa līmeņa, kompleksa pirmajā kārtā izvietot 200 automašīnas un kopumā visā projektā plānotas 700-750 autonovietnes. Vienlaikus komplekss tiks bagātināts ar dažādiem līmeņiem, slēgtiem apzaļumotiem iekšpagalmiem māju iedzīvotājiem un publisko zonu-gājēju pasāžām ar centrālo elementu – strūklaku.

2007.gada maija mēnesī Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā un viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b.

Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegto informāciju maijā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits maijā ir bijis Vidzemes priekšpilsētā - 101 projekts, Latgales priekšpilsētā – 86, Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 77, Ziemeļu rajonā - 65, Kurzemes rajonā – 43, Centra rajonā saskaņoti 22 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti maija mēnesī: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā, viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Ropažu ielā 112, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Melīdas ielā/ Vecmīlgrāvja 2.līnijā, u.c. projekti.

Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavots nekustamā īpašuma tirgus pārskats Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās Latvijā, kurā analizēti VZD rīcībā esošie dati un sniegta aktuālākā informācija par dalītajiem īpašumiem, tajos iesaistītajiem dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī citviet Latvijā.

Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās radās Zemes reformas rezultātā, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Izveidojās situācija – dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Pavisam valstī identificētas aptuveni 3300 šādu daudzdzīvokļu mājas, kurās ir aptuveni 100 000 dzīvokļu. Šīs mājas atrodas uz 3 000 zemes vienībām.

Lielākais piespiedu nomā skarto daudzdzīvokļu māju skaits ir Rīgā, kurai seko Jūrmala, Daugavpils, Jelgava un Ogre. Problēma pamatā skar daudzdzīvokļu mājas lielajās pilsētās, jo pārējās pilsētās un lauku teritorijās šādu gadījumu, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas uz dzīvokļu īpašniekiem nepiederošas zemes, skaits ir nenozīmīgs – pa kādai mājai mazpilsētā vai pagastā.

Rīgas apgabaltiesa bija plānojusi šodien skatīt strīdu starp mazumtirgotāju SIA Rimi Latvia un SIA Pellston nami par 149 tūkst. Ls piedziņu no uzņēmuma. Tomēr sēde pārcelta uz 15.oktobri, jo SIA Pellston nami vēlas iesniegt papildu pierādījumus, DB uzzināja tiesā.

SIA Rimi Latvija lūdza tiesu atzīt nekustamā īpašuma īres līguma uzteikšanu par pamatotu. Tomēr SIA Pellston nami iesniedza pretprasību un lūdza no SIA Rimi Latvia piedzīt 150 tūkst. Ls kompensāciju par līguma pirmstermiņa laušanu. Pagājušā gada decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa nolēma apmierināt pretprasību un lēma, ka no SIA Rimi Latvia par labu SIA Pellston nami tomēr jāpiedzen 149 tūkst. Ls, kas ir līgumsods saistībā ar īres līguma laušanu pirms termiņa. SIA Rimi Latvia šo tiesas lēmumu pārsūdzēja, un abas puses turpina tiesāties.

Jāatgādina arī, ka pērnajā gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika apmierināts SIA Pellston nami pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu Rīgas šķīrējtiesas sprieduma izpildei un SIA Rimi Latvia samaksāja piedzīto summu 343,89 tūkst. Ls apmērā.

Reorganizējot 15 Rīgas pašvaldības namu pārvaldes, tiks izveidota viena.

To 29. martā izlēmusi Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja, galīgais lēmums vēl jāpieņem domes sēdē. Šāds lēmums tiek pamatots ar to, ka, apvienojot kapitālsabiedrības, būs iespējams vienkāršot un efektīvāk organizēt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, kā arī plānot finanšu plūsmu un kontrolēt tās izlietojumu. Tāpat tas ļaus ieekonomēt administratīvās izmaksas, līdz ar to dodot iespēju samazināt arī ēku apsaimniekošanas maksas daļu, vairāk līdzekļu novirzot māju tehniskā stāvokļa uzlabošanai.

Lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli un vizuālo izskatu, daudzdzīvokļu māja Salaspilī, Skolas ielā, kā pirmā māja Latvijā izmantojusi Attīstības finanšu institūcijas Altum aizdevumu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju remontiem.

Aizdevuma apjoms ir 130 000 eiro un mājas iedzīvotāji ar tā palīdzību plāno atjaunot ēkas balkonu margas, nomainīt aukstā un karstā ūdens stāvvadus, remontēt kāpņu telpu un ārdurvju remontu, kā arī atjaunot pagraba apgaismojumu.

Ēkā ir 90 dzīvokļi, un papildu maksājums iedzīvotājiem par remontdarbu veikšanu būs 0,19 eiro uz vienu dzīvokļa kvadrātmetru.

Kopumā šobrīd daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu programmā iesniegti astoņi projekti ēku uzlabošanai Varakļānos, Limbažu novadā, Rīgā un tās apkārtnē. Pieci no iesniegtajiem projektiem ir saistīti ar ēku labiekārtošanu, kas iepriekš saņēmušas daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes aizdevumu, bet pārējie trīs saistīti ar jumta un kāpņu remontu, apkures sistēmas pārbūvi, lifta nomaiņu.

2007.gada septembrī un oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 749 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Uzzini, kuri ir lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti Rīgā!

Rīgas pilsētas Būvvaldē septembra un oktobra mēnešos ir saņemtas 475 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija šajos mēnešos ir izsniegusi 350 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 287 objektus, liecina Rīgas domes sniegtā informācija medijiem.

Septembrī un oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 749 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits šajos mēnešos ir bijis Latgales priekšpilsētā – 159 projekti. Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 157, Vidzemes priekšpilsētā - 146 projekti, Ziemeļu rajonā - 125, Kurzemes rajonā - 107, Centra rajonā 55 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja neatbalsta Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas kapitālsabiedrību kapitāla daļu nodošanu privatizācijai, jo tās ir nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu un pašvaldības komercdarbības veikšanai.

Komiteja neatbalsta 15 SIA - Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs nodošanu privatizācijai.

Komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters norādījis, ka lielākajā daļā dzīvojamo māju nav izveidotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, tāpēc patlaban pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu privatizācija nav pieļaujama. Viņš arī izteicies, ka sasteigta privatizācija var radīt lielas problēmas gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, jo iekams dzīvojamās mājas nebūs pārņēmušas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības un ēkas atradīsies Rīgas pašvaldības bilancē, visa atbildība par notiekošo būs jāuzņemas Rīgas domei.

Saktas ziedu tirgū ieguldītos līdzekļus SIA Rīgas nami plāno atgūt 7 – 10 gadu laikā, bet tā būvniecības izmaksas būtiski ietekmējusi tirgus atrašanās vieta, kas noteica dažādus ierobežojumus.

Tirgus būvniecības izmaksas ietekmējis tas, ka tirgus atrodas parka teritorijā un Rīgas vēsturiskā centra robežās. Tas noteicis dažādus ierobežojumus, nosacījumus un prasības no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), tādējādi sadārdzinot projektu par aptuveni 30%, skaidro SIA Rīgas nami.

Uzņēmums norāda, ka saskaņā ar VKPAI noteikumiem Saktas ziedu tirgus bija jāveido maksimāli caurredzams, lai neaizsegtu skatu uz nozīmīgo kultūras vērtību – Vērmanes parku un tur augošajiem dižkokiem. Vizuālās kvalitātes nodrošināšanai tika lietotas augstas kvalitātes stikla paketes un nerūsējošā tērauda alumīnija fasāžu stiprinājumi, kas izmaksāja 178,4 tūkstošus latu bez PVN.

Rīgas domes sēdē nolēma nenodot privatizācijai 15 pašvaldības namu pārvaldes.

Balsojot par katru pārvaldi atsevišķi, par atteikumu nodot privatizācijai balsoja no 45 līdz 50 deputātiem no 52 klātesošajiem. Zīmīgi, ka privatizācijas atteikumu atbalstīja arī Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs, kura vadītā darba grupa 2007. gada nogalē izstrādāja namu pārvalžu privatizācijas modeli, kura īstenošanas gadījumā plānoja iegūt pašvaldības budžetā ap 25 miljoniem latu. Viņš savu rīcību pamatojis ar ekonomikas lejupslīdi valstī un gaidāmo bargo ziemu, kuras laikā nevar veikt radikālas izmaiņas namu apsaimniekošanā, neradot sociālu katastrofu. Toties balsojumā par atsevišķām namu pārvaldēm nepiedalījās deputāti Dainis Īvāns (LSDSP), Baiba Brigmane (JL), u.c. Tādējādi pašvaldības īpašumā paliek namu pārvaldes Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs.

Turpmāk Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu jeb namu pārvalžu pārraudzība tiks nodota pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzevičam (LPP/LC).

Par to lēma Rīgas domes prezidijs. Galīgo lēmumu pieņems dome.

Līdz šā gada pavasarim namu pārvaldes uzraudzīja kapitāldaļu turētāja - Rīgas mēra - ieceltas padomes, bet pēc to likvidācijas uzņēmumu pārraugs ir domes priekšsēdētājs.

Rīgas pašvaldībai pieder 15 namu pārvaldes - Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs.

Pilsētas izpilddirektoru plānots iecelt par kapitāla daļu turētāju arī pašvaldības komunālo pakalpojumu uzņēmumā SIA Stūre.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien nolēma neatbalstīt 15 pašvaldības namu apsaimniekošanas organizāciju nodošanu privatizācijai Db.lv informēja Rīgas dome.

Deputāti lēma, ka arī turpmāk pašvaldības īpašumā jāsaglabā esošās kapitāla daļas Rīgas pašvaldības SIA Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs. Tāpat domnieki neatbalstīja arī SIA Stūre, kas nodarbojas ar avārijas izsaukumu apkalpošanu, nodošanu privatizācijai.

Lēmums neatbalstīt Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo kapitāla daļu namu apsaimniekošanas kapitālsabiedrībās nodošanu privatizācijai, pamatots ar likuma Par pašvaldībām 14. panta otrās daļas trešo punktu, ka "lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu". Komiteja atsaucās arī uz šī paša likuma 15. panta pirmo punktu - pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgādi un kanalizāciju; siltumapgādi; sadzīves atkritumu apsaimniekošanu; notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

Oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā saskaņoti un akceptēti 407 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Par būvniecības noteikumu neievērošanu oktobrī tika sastādīti 27 administratīvie protokoli.

Oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 407 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits oktobrī ir bijis Zemgales priekšpilsētā - 119 projekti. Ziemeļu rajonā saskaņoti – 91, Latgales priekšpilsētā 78, Vidzemes priekšpilsētā saskaņoti 62 projekti, Kurzemes rajonā 40, Centra rajonā 17 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti oktobra mēnesī: Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza ziloņu mītne Meža prospektā 1, daudzstāvu biroja un dzīvojamā māja Slokas ielā 59a, četrstāvu daudzdzīvokļu māja (4.stāvi) ar autonovietni Indrānu ielā 5, kā arī skiču stadijā saskaņotie projekti: daudzstāvu dzīvojamā un darījumu ēka Tērbatas ielā 72, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Rātsupītes ielā 3, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Ak.Mst.Keldiša ielā daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Nīcgales ielā 37/39, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Ropažu ielā 112, biroju ēka Upeņu ielā, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Patversmes ielā 4, mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju komplekss Pampāļu ielā 1, ādas apstrādes fabrikas rekonstrukcija par tirdzniecības, biroju un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Vēja ielā 11, u.c. projekti.

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

2007.gadā Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir akceptēti un saskaņoti 4194 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rīgas pilsētas būvvaldē aizvadītajā gadā ir saņemtas 2836 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas vai rekonstrukcijas darbu veikšanai, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Savukārt, Rīgas pilsētas būvinspekcija ir izsniegusi 2034 būvatļaujas un pieņēmusi ekspluatācijā 1680 objektus. Būvatļauju skaits 2007.gadā, salīdzinot ar 2006. gadu ir samazinājies par 23%, bet ekspluatācijā pieņemto objektu skaits palielinājies par 9%. 2007.gadā notika 72 būvniecības ieceru publiskās apspriešanas, kas ir par 9% mazāk nekā 2006. gadā.

2007.gadā Būvvaldē akceptēti vairāki daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti: dvīņu mājas jaunbūve Zemītes ielā 13/15, mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Zemgaļu ielā 28 a, ēku komplekss Eiženijas ielā, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Purvciemā ielā 61/63, kā arī Kurmju ielā 5, Bruņinieku ielā 91, Kalnciema ielā 95, Patversmes ielā 4, Briežu ielā 4, un māju komplekss Lubānas ielā, 6 sekciju rindu ēkas Kartupeļu ielā 35/37 u.c. Akceptēto projektu vidū ir arī biroja un dzīvojamā ēka Vēžu ielā, daudzfunkcionāls darījumu komplekss Symbiotic tower Balasta dambī 1 un multifunkcionāls komplekss Zaķusalas krastmalā un Krasta ielā, kā arī citi objekti.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.