Piena pārstrādes uzņēmums DK Daugava, kā arī zīmols Daugava ir pārdots un nonācis ukraiņu investoru īpašumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kā norāda informācijas avots, ukraiņiem pārdota piena pārstrādes rūpnīca, maizes ceptuve Sērene, liellopu ferma Birzes, kā arī piena produktu zīmols Daugava.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Vaivars no komentāriem pagaidām atturējās.

Kā ziņots, Vaivars jau šā gada februārī atzina - tā kā piena produktu ražošana savulaik perspektīvajam Krievijas tirgum vairs nav aktuāla, par 1,5 miljoniem eiro uzņēmuma DK Daugava akcionāri piedāvā iegādei piena pārstrādes rūpnīcu Sērenē, kurai ir arī Krievijas tirgum derīgais produkcijas sertifikāts.

DK Daugavas akcionāri piedāvā pārdošanā piena pārstrādes rūpnīcu par cenu, kādu rūpnīcai izmaksāja piena pirmapstrādes Tetra Pak aparātu cehs.

Daudznozaru kompānija (DK) Daugava piedāvā tirdzniecības tīkliem iegādāties 50 % uzņēmuma akciju.

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

SIA Daudznozaru kompānija Daugava valdes priekšēdētāja amatu pametis viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Aigars Vaivars, liecina Lursoft dati.

Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā stājies Krievijas pilsonis Stepans Mkhitarijans (Stepan Mkhitarian), kuram pieder 0,78% SIA Daudznozaru kompānija Daugava daļu.

Pērnā gada aprīlī par SIA Daudznozaru kompānija Daugava līdzīpašnieku kļuvis Krievijas piena pārstrādes uzņēmums Gogol-Mogol DVA. Savukārt 2013. gada augustā Gogol-Mogol DVA un Aigaram Vaivaram uzņēmuma dalībnieku sarakstā pievienojās arī Stepans Mkhitarians un Vladimirs Sigarevs. Katram no jaunpienācējiem pieder 0,78% uzņēmuma daļu, savukārt Aigaram Vaivaram pieder 30% uzņēmuma kapitāldaļu, bet Gogol-Mogol DVA – 68,43% uzņēmuma daļu, liecina Lursoft dati.

Daugavas potenciāls aktīvas atpūtas nodrošināšanā uz ūdens Rīgā nav pilnībā izmantots.

Šovasar Rīgas iedzīvotājiem un viesiem tiks paplašināts aktīvās atpūtas piedāvājums Daugavā – pa upi varēs braukt ar SUP jeb sērfa dēļiem, kur braucējs izmanto garu airi, lai tiktu uz priekšu, bet Pārdaugavas pusē pie Vanšu tilta ūdenī plānots izveidot piepūšamo atrakciju trasi. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka aktīvās atpūtas iespējas pēdējos gados kļūst daudzveidīgākas, bet piedāvājums varētu būt vēl plašāks. Patlaban Daugavā iespējams braukt ar veikbordu, lidot ar turbīndēli vai doties vairāku kilometru izbraucienā ar laivām, bet pilsētas kanālos atpūtnieki var izvēlēties kaut ko rāmāku – braukt ar katamarānu vai doties pilsētas apskates tūrē ar koka kuģīti.

Daudznozaru kompānijas DK Daugava daļēja pārdošana uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova vadītajai kompānijai AB Holding vietējo piena tirgu neietekmēs, atzina aptaujātie nozares uzņēmēji.

«Daugava ir pārāk mazs spēlētājs, lai sašūpotu tirgu. Šis darījums pierāda likumsakarību, ko vienmēr esmu akcentējis, proti, kapitāla kustība Latvijas tirgū nav izbēgama. Nav svarīgi, no kurienes nāk investors, bet svarīga ir viņa vēlme uzņēmumu noturēt un attīstīt. Turklāt katrs īpašnieks ar savu īpašumu var darīt, ko grib,» norādīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Arī piena pārstādes rūpnīcas Latvijas Piens līdzīpašnieks Uldis Krievārs sacīja, ka izmaiņas tirgū vismaz pagaidām nav gaidāmas.

«Daugavas pārdošana konkurenci tirgū nemainīs. Viņu produkti ir specifiski un neaizņem lielu tirgus daļu. Ļoti labi, ka Daugavas zīmols saglabāsies, produkti veikalā būs un pircēji necietīs,» norādīja Krievārs.

Ar lauksaimniecību saistītā biznesā esmu vairāk nekā 25 gadus, esmu nomaksājis miljoniem eiro darba algās, miljoniem nodokļos, miljonus kredītiestādēm. Bet kur ir mani miljoni?

To DB intervijā vaicā zīmola Daugava izveidotājs Aigars Vaivars.

Ražošana nenotiek, visi cilvēki atlaisti. Šādi mediji interpretējuši jūsu biznesa situāciju. Kas tieši tiek pārdots un kāpēc?

Informācija ir izskanējusi nepareizi. DK Daugava pieder tikai piena pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca savukārt pieder diviem īpašniekiem – viens ir Vaivars Aigars, kuram pieder 30%, otrs – divi Krievijas pilsoņi kopā ar Krievijas uzņēmumu Gogol-Mogol, viņiem kopā ir 70%. No Krievijas puses DK Daugavas darbība de iure ir pilnībā apturēta jau no rudens, kopš ieviesa embargo, jo tirgus pilnībā apstājās. Esmu arī izstājies no DK Daugava valdes, jo nevēlējos uzņemties saistības, kas varētu rasties pārējo īpašnieku darbības rezultātā. Mana firma Agrofirma Daugava ir noslēgusi līgumu ar piena rūpnīcu par tās izmantošanu, kur Agrofirma Daugava ir izvietojusi savu struktūrvienību un turpina ražot ar tiem strādniekiem, ko krievi atlaida, bet es pieņēmu atpakaļ. Viņi turpina strādāt tajā pašā rūpnīcā un ražo to pašu produkciju. Arī maizi turpinām cept.

Olympic Casino Latvia (OCL) ir vēris durvis kazino telpām pieczvaigžņu viesnīcā Grand Hotel Kempinski Riga, kā arī spēļu zālei un sporta bāram viesnīcā Radisson Blu Daugava.

Līdz ar jūlijā atvērtajām izklaides vietām, OCL izklaides pakalpojumus sniedz jau trīs Rīgas viesnīcās.

Jūnijā OCL ziņoja par Shangri La tīklā esošā SL Casino Riga (SIA Storm Latvia) aktīvu iegādi viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga telpās. Tas uzskatāms par vienu no vērienīgākajiem pēdējo gadu darījumiem Latvijas azartspēļu un izklaides industrijā. Kazino telpās būs atrodami 10 spēļu galdi, kā arī 24 spēļu automāti.

“Šā gada pavasarī OCL izdevās noslēgt darījumu ar SIA Storm Latvia, pārņemot uzņēmuma aktīvus, kas, pateicoties nelielajam nolietojumam, joprojām ir teicamā stāvoklī. Grand Hotel Kempinski Riga viesnīcā esošais kazino ir daļa no mūsu ilgtermiņa stratēģijas, kurā starp daudziem uzsvariem izceļas divi, proti, skaidrot un iepazīstināt sabiedrību ar kazino kultūru, koriģējot gadu gaitā nostiprinājušos aizspriedumus, kā arī pakāpeniski sagatavoties regulējuma izmaiņām, kas pēc pusotra gada ierobežos spēļu zāļu un kazino darbību Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Ir paveikts liels darbs, pielāgojot telpas, infrastruktūru un procedūras atbilstoši šā brīža epidemioloģiskās drošības prasībām un OCL standartiem, lai rīdzinieki un pilsētas viesi varētu droši izbaudīt pasaules līmeņa kazino izklaidi tepat pie mums Rīgā,” par jauno OCL kazino un iecerēm skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

Piena un maizes produktu ražotājas SIA DK Daugava (Daugava) darbība Krievijas krīzes dēļ ir pilnībā apstājusies, tikmēr līdzīpašnieks Aigars Vaivars pārdod savā īpašumā esošās fermas un maizes cepšanas biznesu, turpmāk pievēršoties citai jomai - lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu iznomāšanai.

Vaivars informē, ka tiek pārdotas viņa īpašumā esošās liellopu fermas Birzes, kā arī maizes ceptuve Sērene. Fermu komplekss ar 400 liellopiem tiek pārdots par 875 000 eiro, savukārt ceptuve - par 485 000 eiro.

«Tas ir labs sākums kādam, kas vēlēsies nodarboties ar šo lietu, jo īstenībā būtu jāiegulda četri, pieci miljoni, bet šajā gadījumā piedāvājums ir ļoti labs. Turklāt īpašumi nav apgrūtināti ne ar kredītiem, ne citām saistībām,» sacīja Vaivars.

«Patiesībā lauksaimniecība man nekad nav bijusi ļoti tuva, tomēr 20 gadus šo biznesu vadīju. Tagad gribu radikāli mainīt darbības jomu, turpmāk sniegšu lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus. Tehnika joprojām ir ļoti laba, un jau ir pasūtījumi,» atzina uzņēmējs. Jautāts par pircēju interesi, viņš norādīja, ka tā esot liela.

Piesaistot sadarbības partneri no ārvalstīm, vides uzņēmums SIA E Daugava ir gatavs uzņemt un pārstrādāt SIA Riepu bloki Starta ielā Rīgā uzkrātās riepas, aģentūru LETA informēja E Daugava izpilddirektors Arnis Jumītis.

E Daugava rīcībā nav precīzas informācijas, cik daudz nolietoto riepu uzkrājusi SIA Riepu bloki, taču, atsaucoties uz publiski izskanējušu informāciju, Jumītis pauda, ka tās ir aptuveni 1000 tonnas. E Daugava ir gatava pārstrādāt šādu riepu apjomu, iesaistot pārstrādē ārvalstu partneri.

«SIA E Daugava nolietoto riepu pārstrādi veic pirolīzes iekārtā, kas ir vienīgā šāda veida iekārta Latvijā. Atbilstoši saņemtās atļaujas nosacījumiem, pašreiz gadā pirolīzes iekārtā atļauts pārstrādāt līdz 1500 tonnu nolietoto riepu,» informēja Jumītis, skaidrojot, ka uzņēmums drīkst veikt arī riepu smalcināšanu - līdz 4500 tonnām gadā. Uzņēmuma teritorijā atļauts uzglabāt līdz 6000 tonnām nolietoto riepu.

Pašmāju alus darītava «Lāčplēsis» uzsākusi ražot jaunu alu «Staburags Īpašais», kas top no bioloģiski audzētiem apiņiem un bez glutēna. Alus darītava turpina investēt jaunā zīmola attīstībā un šogad plānots ieguldīt ap 100 tūkstošiem eiro, informē uzņēmums.

«Staburags» sērija ir alus darītavas «Lāčplēsis» produkts, kas gada laikā kopš tā ražošanas uzsākšanas ir sasniedzis pozitīvus pārdošanas rezultātus. «Sekojot pasaules tendencēm, nolēmām paplašināt sortimentu ar jaunu produktu «Staburags Īpašais» - gaišo alu, kas ražots no īpaši izvēlētiem un bioloģiskā saimniecībā audzētiem apiņiem. Šie apiņi ir audzēti ekoloģiskos apstākļos, ko apliecina bioloģisko saimniecību uzraugoša institūta izsniegts sertifikāts. Bioloģiskie produkti kļūst populāri dažādās kategorijās, tāpēc nolēmām arī ar to iepriecināt alus cienītājus, kuriem bez garšas īpašībām ir svarīga arī kvalitāte,»pastāsta alus darītavas «Lāčplēsis» alus meistars Uldis Vērsis.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions (stadions Daugava) ir izstrādājusi jaunu vizuālo identitāti, kas atspoguļošot stadiona nacionālo nozīmi sporta un kultūras jomās.

Saskaņā ar 9. februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju, stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots, izbūvējot jaunus sporta objektus un atjaunojot jau esošās būves.

«Esam uzsākuši nozīmīgu un jaunu posmu stadiona Daugava attīstībā un tādēļ arī ieviešam jaunu stadiona vizuālo identitāti, kas labāk atspoguļos pilnībā atjaunotā stadiona nacionālo, funkcionāli plašo nozīmi gan Latvijas sporta, gan kultūras dzīvē. Stadiona jaunā identitāte ir sakņota vēsturiskā izcelsmē un komunicē stadiona nacionālās nozīmes vēstījumu, kura vērtības ir ilgtermiņa stabilitāte un pamatīgums, kā arī sportiskā gara un Latvijas kultūras unikalitātes sintēze,» saka Elmārs Martinsons, stadiona Daugava valdes loceklis.

Paceļoties līdz 7,06 metriem, ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils pārsniedzis kritisko septiņu metru atzīmi, pilsētā sākušas applūst zemākās vietas.

Kā vienas no patlaban apdraudētākajām vietām Daugavpils pilsētas domes civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskuls min mazdārziņus Nometņu ielas rajonā un Grīvas kapus.

Straujā ūdens līmeņa celšanās Daugavā pie Daugavpils ir saistīta ar ledus sastrēgumu, kas Daugavā izveidojies pie Vaikuļāniem Daugavpils novada Līksnas pagastā, skaidroja Ruskuls.

Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts, komentējot situāciju Vaikuļānos, atzīst, ka ledus sastrēgums pamazām sāk skaloties un ir cerības, ka tuvākajā laikā tas tiks pārrauts. Situāciju gan sarežģījot tas, ka Daugava lejpus Nīcgales joprojām nav atbrīvojusies no ledus.

Daudznozaru kompānija Daugava vairs neizmantos klientu kartes, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Likvidējot karšu sistēmu, cenas produkcijai paliek tādas pašas, kādas bija klienta kartēm. «Mūsu patērētāju gaidu pētījums liecina, ka 91% pircēju atlaižu karti aizmirst mājās un nākas maksāt pilnu cenu par pirkumu vai arī pārdevējām nākas iegaumēt tūkstošiem pastāvīgo pircēju sejas, tāpēc no 1.jūnija nolemts no apgrozības izņemt klientu kartes. Klientu karti jūnijā var atgriezt visos veikalos Daugava, saņemot 1 Ls atlaidi pirkumam. Karšu sistēmas vietā tiek ieviesta efektīva atlaižu stratēģija, kas attieksies uz katru pircēju. Mēs negribam kategorizēt cilvēkus šķirās, jo visi, kas iepērkas mūsu veikalos, tāpat ir mūsu klienti,» uzsver Aigars Vaivars, DK Daugava saimnieks.

SIA DK Daugava šorīt izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka spēku apvienošana ar Bislana Abdulmuslimova vadīto AB Holding nenotiks.

Potenciālajiem sadarbības partneriem radušies neparedzēti apstākļi, kuru rezultātā AB Holding vēlējās mainīt norēķinu noteikumus.«Tādas atkāpes no norunas man nebija pieņemamas,» pauž Aigars Vaivars, DK Daugava saimnieks, kura īpašumā joprojām ir 100% uzņēmuma daļu.

Tikmēr AB Holding norāda, ka lēmumu par kapitāldaļu iegādes apturēšanu spiests pieņemt, jo Latvijas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) uzdevumā pret vairākām holdinga amatpersonām tikušas veiktas represīvas darbības, nopietni apgrūtinot uzņēmuma darbu.

Investora piesaiste DK Daugava ļāvusi norēķināties ar Swedbank.

Krievijas uzņēmums Gogol-Mogol DVA kļuvis par 40,31% daudznozaru kompānijas Daugava līdzīpašnieku, bet pārējās daļas joprojām paliek uzņēmuma saimnieka Aigara Vaivara pārziņā, liecina Lursoft dati.

Aigars Vaivars DB skaidro, ka darījuma summa ir 1,8 miljoni eiro un tas pilnībā ļāvis norēķināties ar kreditoru - Swedbank. Jāatgādina, ka Daugavai iepriekš radās nesaprašanās ar Swedbank, kas pieprasīja uzņēmumam pirms laika atmaksāt visu ņemto kredītu.

Investora piesaiste Daugavas piena produkcijai ļāvusi samazināt cenas par 20 %, bet maizei – līdz pat 30 %. A. Vaivars skaidro, ka turpmāk Daugava nodarbosies tikai ar ražošanu, bet Krievijas kompānija produkciju realizēs. Gogol-Mogol DVA specializācija ir piena produktu izplatīšana Krievijas tirgū. Lursoft rīcībā esošā informācija liecina, ka Gogol-Mogol DVA ir Krievijas uzņēmums, kurš pašreiz nav saistīts ar citiem Latvijā reģistrētiem komersantiem.

Patlaban ūdens līmenis Daugavā ir pazeminājies un situācija Pļaviņās kopumā kļuvusi mierīga, aģentūrai LETA pastāstīja Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde (Jēkabpils reģionālā partija).

Žilde sacīja, ka pusstundu pēcpusdienā bija vērojama ledus kustība, kas radīja bažas par ūdens līmeņa kāpumu Daugavā, taču tagad tas ir samazinājies zem kritiskās robežas un ledus upē nekustas.

Viņa papildināja, ka arī mazajā pietekupē ūdens ir atkāpies.

Tomēr domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka atbildīgie dienesti arvien darbojas pastiprinātā gatavībā un situācija tiek pastiprināti vērota.

Jau vēstīts, ka otrdienas pēcpusdienā izkustējās ledus sastrēgums Daugavā lejpus Jēkabpils, kas izraisīja ūdens līmeņa celšanos Pļaviņās.

Pļaviņās plkst.15 ūdens līmenis Daugavā bija 10,65 metri - desmit centimetrus zemāks nekā piecos no rīta, - bet jau pēc pusstundas tas paaugstinājās līdz 10,87 metriem.

Daudznozaru kompānijas (DK) Daugava saimnieks Aigars Vaivars nodibinājis jaunu uzņēmumu SIA Daugava – 1.

Kā liecina komercreģistra dati, SIA Daugava – 1 reģistrēta 16. jūlijā un tās valdes priekšsēdētājs ir Aigars Vaivars. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2000 Ls un tas reģistrēts Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā.

Aigars Vaivars pagaidām neatklāj, kāds būs jaunās kompānijas darbības veids, solot par to paziņot pēc tam, kad būs detalizētāka skaidrība. Jāatgādina, ka DK Daugava nodarbojas ar piena produktu, maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību. Pērn rudenī DK Daugava sāka gaļas produktu realizāciju, taču šogad maijā A. Vaivars pārtrauca sadarbību ar SIA Ozolmežu delikateses Siguldā, kas ražoja gaļas produktus pēc Daugavas pasūtījuma, savu rīcību pamatojot ar līguma nepildīšanu. Pagaidām vēl neesot rasts jauns sadarbības partneris, lai gan sadarbības «vēlmes ir daudziem», pauda A. Vaivars.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagaidām saņēmis vien atsevišķus izsaukumus uz applūdušām teritorijām, informēja dienesta pārstāvji.

Neraugoties uz to, ka patlaban Ogres upē ceļas ūdens līmenis, pagaidām jauni izsaukumi nav saņemti. Viens izsaukums šorīt saņemts Jelgavā, kur applūdusi kāda māja un cilvēki no tās netiek ārā.

Kā informēja VUGD pārstāvji, svētdien tika saņemta informācija no Dobeles slimnīcas, kur pagrabstāvā un lifta šahtā paaugstinājies ūdens līmenis. Glābēji kopā ar Dobeles pašvaldības komunālā dienesta pārstāvjiem veikuši ūdens atsūknēšanu. Ūdens ieplūšana slimnīcas saimniecības telpās notika, jo ziemā, šķūrējot sniegu, bija aizbērta drenāža un kūstošais sniegs nevarēja aizplūst pa kanalizācijas akām, un tāpēc uzkrājās slimnīcas pagrabstāvā.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Skrīveros darbu sākusi radošā darbnīca Daugava, kurā skrīverietes Montas Pankules rokām sietspiedes tehnikā jau top tautiskas un modernas lietas. Darbnīcas saimniece atklāj, ka biznesa ideja radusies, meklējot ideālās flīzes savai mājai, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Darbnīca atrodas ēkā, kur savulaik bijis ugunsdzēsēju depo un blakus garāžā aizvien stāv ugunsdzēsēju auto. «Daudzi vēl nav redzējuši šo vietu, jo uzņēmums dibināts tikai nesen, 18. maijā, un mana darbnīca vēl tikai top,» saka Monta.

Kā radusies tieši šī biznesa ideja? «Pirms diviem gadiem nopirkām mazu mājiņu Skrīveros un sākām to remontēt,» stāsta jaunā uzņēmēja. «Man gribējās raibas un interesantas flīzes, bet neko, kas man patiktu, veikalos neatradu. Draudzene teica: taisi pati! Sāku meklēt veidus, kā to darīt. Zīmēju ar roku, izmantoju trafaretus un meklēju informāciju. Izlasīju, ka citviet pasaulē flīzes apglezno ar sietspiedes palīdzību. Šis fakts mani ieinteresēja, un sāku interesēties, kā to paveikt Latvijā.»

Alus Lāčplēsis uzsācis ražot jaunu alus līniju Staburags, informē uzņēmuma pārstāvji. Jaunā alus zīmola attīstībā un virzīšanā tirgū ir ieguldīti vairāk nekā 120 tūkstoši eiro.

Jaunā alus Staburags pirmais lējums ir alus meistaru roku darbs, un tas tiek izlaists nelielos apjomos.

Alus gatavošana balstās uz senām amatniecības tradīcijām, ko alus Lāčplēsis pirmssākumos sāka tās vieni no pirmajiem darītavas aldariem. Pēc vairāk nekā piecdesmit gadiem Lāčplēsis tehnologi no jauna radījuši recepti, balstoties uz tā laika nostāstiem. Šobrīd uzsākta pirmo trīs šķirņu brūvēšana: Staburags Gaišais un tā limited sērija, Staburags Tumšais un Staburags Baltais alus.

Zemes robežas, sētas un koplietošanas ceļi bieži kļūst par iemeslu lielākiem un mazākiem kaimiņu strīdiem. Tas šoreiz naidā savedis Krastkalnu un Urgu saimniekus Skrīveru pusē. Viens saimnieks, labiekārtojot savu zemesgabalu, nogriezis ceļu uz otra saimnieka māju, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Līdz 2005. gadam mierīgi līdzās dzīvoja divu māju — Krastkalnu un Bajāru — saimnieki. No lielās šosejas līdz Krastkalnu robežai veda ceļš, kuram bija noteikts servitūts jeb koplietošanas tiesības, un pa to, nezinot bēdu, brauca abu māju iemītnieki. Taču pirms desmit gadiem no Bajāru īpašuma tika atdalīts neliels zemes pleķītis, kam deva nosaukumu Urgas, un nu starp abām mājām iespraucās trešais kaimiņš, kurš lēnām sāka nelielas guļbūves celtniecību un apkārtnes pārveidi, un līdz ar to arī sākās kaimiņu domstarpības.

Pirmā nesaprašanās radusies zemes robežu dēļ. Krastkalnu saimniece Zeltīte Dzene, izrādot mājas apkārtni, norāda uz liepām un ozoliem, kas, reiz stādīti rindā, iezīmē robežu starp abām mājām, bet, uzmērot Urgu gabalu, iemērīti kaimiņam. Šovasar domstarpības radušās tieši piebraucamā ceļa dēļ. Klājot bruģi Urgu piebraucamajam ceļam, līdzās nobērta milzīga zemes kaudze, tieši uz ceļa, pa kuru var piekļūt Krastkalniem un tālāk vēl vienam zemesgabalam, kā arī transformatoram, kam nepieciešams piekļūt, ja kāda iemesla dēļ elektrolīnijā, kas stiepjas cauri visiem šiem īpašumiem, jāatslēdz vai jāpieslēdz strāva. Brīdī, kad Staburags bija uzaicināts apskatīt strīdus vietu, noritēja arī elektrolīnijas balstu maiņa un piekļūšana līnijai bija ļoti būtiska. Pēc skaļākām vārdu pārmaiņām ar kaimiņu Urgu saimnieks zemi nostūma, un Krastkalnu saimnieki mājās varēja nokļūt pa ierasto ceļu, kas pēc kaimiņa zemes uzmērīšanas tagad ved tieši pāri Urgu zemes stūrim. Jauno kaimiņu zemes robežu plānā, kas atrodams Skrīveru novada domē, ceļš uz Krastkalniem ir iezīmēts, taču koplietošanas statuss tam noteikts nav. Jāpiebilst gan — kamēr Dzenes kundze uz savu māju brauc pa Urgu zemi, tikmēr kaimiņa bruģētais piebraucamais ceļš jau vairākus metrus iestiepjas Krastkalnu īpašumā.