Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.

Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.

“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Rīgas dome trešdien, 21. maijā pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz kompensācijas mājokļu attīstītājiem par ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā.

Saistošie noteikumi izstrādāti ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā - ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt miljonu eiro.

Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

Noteikumi paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro.

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu par kuģu elektrotīkla pieslēguma punkta izbūvi Ventspils ostas prāmju apkalpošanas piestātnē.

Šī būs pirmā piestātne Ventspils ostā, kurā prāmjiem būs iespēja izmantot lieljaudas krasta elektroapgādes punktu.Ventspils brīvostu apmeklējošie kuģi izmanto ar dīzeļdegvielu darbināmus ģeneratorus, kas izdala siltumnīcefekta gāzes, tā radot ietekmi uz vidi un paaugstinot trokšņu līmeni.

Daļa Ventspils ostas piestātņu atrodas līdzās dzīvojamo ēku apkaimei, tāpēc ir būtiski ostas darbības procesos ieviest klimatam un videi draudzīgas alternatīvas. Ieviešot krasta elektroapgādes punktu, kuģiem būs iespēja izmantot elektroenerģiju no krasta pieslēguma. 2000. gadā uzbūvētā kuģu piestātne Nr. 16 nodrošina prāmju un citu pasažieru kuģu tauvošanos un apstrādi.

Lai samazinātu negadījumu risku, Slovākijā no 1. janvāra stāsies spēkā ātruma ierobežojums gājējiem uz ietvēm.'

Saskaņā ar otrdien parlamenta pieņemtajiem grozījumiem transporta likumā gājēji, kas pārvietojas pa ietvēm apdzīvotās vietās, nedrīkst iet ātrāk par sešiem kilometriem stundā.

Ierobežojuma mērķis ir paaugstināt drošību uz ietvēm, ņemot vērā pieaugošo negadījumu skaitu, kuros iesaistīti gājēji un skrejriteņi.

Jaunais ātruma ierobežojums attieksies gan uz gājējiem, gan cilvēkiem, kas pārvietojas pa ietvēm ar skrituļdēļiem, skrejriteņiem un velosipēdiem.

Sociālajos tīklos daudzi slovāki joko par jaunajiem noteikumiem, bet ātruma ierobežojuma atbalstītāji uzskata to par prātīgu soli, norādot, ka autovadītāji nespēj savlaicīgi apturēt automašīnu, ja kāds negaidīti skrien pāri gājēju pārejai. Ierobežojuma atbalstītāji arī norāda, ka gājēji ir daļēji vainojami daudzos negadījumos, kuros iesaistīti skrejriteņi.

Šī gada laikā uz jauno Liepājas cietumu plānots pārvietot arī ieslodzītos no Jelgavas un Daugavpils cietumiem, informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP).

Drošības apsvērumu dēļ detalizētāku informāciju par šo procesu IeVP sniegt nevar.

Uz jauno Liepājas cietumu šonedēļ tika pārvesti 166 vecajā Liepājas cietumā mītošie ieslodzītie. Patlaban jaunajā cietumā strādā aptuveni 150 darbinieki, kas nodrošina nepieciešamo personālu pašreizējam ieslodzīto vietu skaitam. Palielinot ieslodzīto skaitu, tiks palielināts arī personāla skaits, skaidroja IeVP.

Pārvaldē apliecināja, ka jaunā cietuma telpas un infrastruktūra ir darba kārtībā, un ieslodzītajiem ir nodrošināta siltumapgāde, ūdensapgāde un ēdināšana.

IeVP arī atklāja, ka Liepājas cietuma veco ēku Dārza ielā plānots izsolīt. Tieslietu ministrija secinājusi, ka ēka nav nepieciešama ne ministrijas, ne tās padotības iestāžu funkciju īstenošanai. Arī Liepājas dome lēmusi, ka īpašums nav vajadzīgs pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.

Pēc jaunā Liepājas cietuma atvēršanas un darba sākšanas varētu slēgt trīs cietumus - ne tikai līdzšinējo Liepājas cietumu, bet arī Jelgavas cietumu, kā arī Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli, žurnālistiem sacīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mihails Papjusevičs.

Viņš atklāja, ka pirmie ieslodzītie jaunajā cietumā varētu būt uzņemti nākamā gada martā, bet līdz tam cietuma personālam jāapgūst praktiskas zināšanas par darbu jaunajā cietumā.

Pirmais tiks slēgts līdzšinējais Liepājas cietums, norāda Papjusevičs, papildinot, ka sākumā TM izvērtēs, vai cietuma komplekss būtu jāsaglabā citām ministrijas vajadzībām. Vēlāk cietumu varētu piedāvāt pārņemt pašvaldībai, bet, ja tas neizdosies, tad veco Liepājas cietumu varētu izlikt izsolē.

Nākamā gada vidū plānots slēgt arī Jelgavas cietumu, bet nedaudz vēlāk Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli.

Valsts sekretārs norādīja, ka jaunais Liepājas cietums ir uzbūvēts tikai vīriešiem, līdz ar to ir plānots Iļģuciema sieviešu cietumu pārcelt uz Cēsīm. Tomēr ir jāsagaida nepieciešamais finansējums, lai to varētu darīt, viņš atzina.

Decembra beigās iedzīvotājiem varētu atvērt Mūkusalas ielas krasta promenādi, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Krasta promenādes pārbūves darbi noslēdzās būvniecības līgumā noteiktajā termiņā šī gada decembrī.

Pašlaik notiekot ekspluatācijā nodošanas process.

Tiklīdz objekts tiks nodots ekspluatācijā un būvdarbu veicējs izpildīs visas saistības, tā promenāde būs pieejama iedzīvotajiem.

Plānots, ka objekts tiks atvērts lietošanai līdz decembra beigām.

Kā ziņots, Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija tika sākta 2023. gada decembrī un ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai.

Veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, pašvaldības mērķis ir attīstīt Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas ļautu jaunu ēku un būvju celtniecību un esošo paplašināšanu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ne tikai pilsētu, bet arī ciemu teritorijās, ja tas paredzēts pašvaldības teritorijas plānojumā, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

EM norāda, ka grozījumi atvieglotu būvniecības saskaņošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajos ciemos, ja iecerētais objekts atrodas ciemā esošas aizsargjoslas zonā.

Pašreiz likumā norādīts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumu, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts, ka izņēmums attiektos arī uz ciemiem.

Tāpat pašreiz likumā noteikts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, pārbūvējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrātmetriem, to kopējā platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus.

KFC turpina izaugsmi Baltijas valstīs, atverot savu 30. restorānu Rīgā, Krasta ielā.

Jaunā vieta ir jau astotais KFC restorāns Latvijā un otrais valstī ar drive–through jeb auto apkalpošanas iespēju. Restorāna telpas un apkalpošanas risinājumi ir pielāgoti gan maltītēm uz vietas, gan pasūtījumiem līdzņemšanai.

“Mēs esam gandarīti sasniegt šo nozīmīgo attīstības posmu – atklāt 30. KFC restorānu Baltijā. Rīga turpina demonstrēt augstu klientu pieprasījumu, un Krasta iela ir stratēģiski svarīga lokācija, kas ļauj mums būt vēl tuvāk saviem viesiem,” norāda KFC Baltics (APL Fresh Food) izpilddirektors un valdes loceklis Deniss Tarasovs.

Deniss Tarasovs uzsver, ka KFC attīstība reģionā balstās ilgtermiņa pieejā, koncentrējoties uz paplašināšanos, rūpīgi izvēlētām lokācijām un restorāniem, kas spēj efektīvi apkalpot lielu viesu skaitu.

Piektdien, 29.augustā tiks atklāta Uzvaras parka aktīvās un sporta zonas, tādā veidā pabeidzot Uzvaras parka 2.kārtu.

Parks ir veidots atbilstoši mūsdienīgām iezīmēm - rotaļu, sporta un atpūtas elementi izvietoti pēc brīvi “izsvaidīta” principa parka zālienos un zem esošiem kokiem, harmoniski iekļaujoties ainavā, un no dabiskajiem materiāliem.

Šajā Uzvaras parka daļā atradīsies vairāki laukumi bērniem – lielmēroga koka un tīklu kāpelēšanas laukums ar garu šķēršļu joslu un unikāla koncepta ūdens izziņas laukums bērniem ar Latvijas dolomīta un granīta akmeņiem. Ūdens laukums ir aprīkots ar speciālām no Vācijas pasūtītām “Richter Spielgeräte” ūdens iekārtām, kas ļauj bērniem eksperimentēt ar ūdeni – sūknēt to ar rokām, virzīt plūsmas, darbināt dzirnavas un vērot ūdens kustību. Bērni var būvēt savas “upes” un “ūdenskritumus”.

Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē deputāti lēmuši iekļaut Rīgas attīstības programmas 2022.-2027.gadam Rīcības plānā un Investīciju plānā 2025.-2027.gadam divus jaunus investīciju projektus - Sporta ielas posma no Lapeņu ielas līdz Ganību dambim būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, kā arī Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma būvprojekta minimālajā sastāvā izstrādi.

Sporta ielas būvprojektam jāparedz ielas posma no Skanstes ielas līdz Pulkveža Brieža ielai pārbūvi, tai skaitā, gājēju un velo infrastruktūras izbūvi, brauktuves izbūvi ar divām joslām un inženierkomunikāciju izbūvi. Tāpat arī Pētersalas ielas, Sporta ielas, Pulkveža Brieža ielas un Ganību dambja krustojuma pārbūves būvniecības dokumentācijas izstrādi, veicinot Rīgas ielu tīkla attīstību un Skanstes teritorijas revitalizāciju.

Projekta izstrāde radīs iespēju novirzīt satiksmes plūsmu un mobilitātes paradumu maiņu, tādējādi nodrošinot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrisko drošību. Plānots, ka būvprojekts jāizstrādā no šā gada septembra līdz 2026.gada jūlijam.

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai. Tarifa projekts paredz izmaiņas energoresursu un iepirktās siltumenerģijas izmaksās, tomēr tas netiek pārskatīts pilnībā.

Projektā iesniegtais siltumenerģijas tarifs ir 88,10 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kam paredzēts pieskaitīt neparedzamo izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponenti 2,05 eiro par megavatstundu apmērā.

Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 77,77 eiro par megavatstundu, un faktiski klienti maksāja 74,17 eiro par megavatstundu, ņemot vērā komponenti. Jaunais projekts paredz, ka tarifs būs 88,10 eiro par megavatstundu, tomēr klientiem būs jāmaksā vēl par 2,05 eiro par megavatstundu vairāk, tātad - 90,15 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

Jaunu dzīvokļu iegādes aktivitāte Rīgā pēdējā gada laikā pieaugusi par 46%, kas liecina par pircēju atgriešanos tirgū, norāda Martti Krass, Hepsor izpilddirektors.

Tas ir ļoti nozīmīgs pieaugums, kas parāda, ka pircēji atkal ir gatavi ieguldīt, jūtas drošāk par savu finansiālo situāciju un tic ekonomikas stabilitātei, atzīmē M.Krass, uzsverot, ka Baltijas nekustamo īpašumu tirgus izaugsme turpināsies arī nākotnē. Nedomāju, ka tik straujš pieaugums būs novērojams katru gadu, tomēr šis rādītājs skaidri parāda, ka tirgus ir izkļuvis no zemākā punkta un atkal sācis attīstīties. Šobrīd viss liecina, ka 2025. gadā un turpmākajos gados tirgus turpinās augt mērenā un stabilā tempā. Arī ekonomikas kopējais noskaņojums Baltijā ir pozitīvs, un šie faktori rada ļoti labu pamatu turpmākai izaugsmei, pārliecināts ir Hepsor izpilddirektors. Rīgas tirgus šobrīd attīstās visstraujāk Baltijā, un tam ir visi priekšnoteikumi, lai arī turpmāk saglabātu stabilu augšupeju, spriež M.Krass.

Saeimas deputātu vair­ākums šodien noraidīja opozīcijas deputātu demisijas pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).

Pret demisiju balsoja 46 deputāti, par - 38, bet balsojumā atturējās viens deputāts - Uldis Augulis (ZZS). Savukārt Andrejs Ceļapīters izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.

Deputāte Agnese Krasta (JV) pirms balsojuma Saeimā informēja, ka premjere pašlaik tiekas ar Eiropas līderiem, tāpēc nevarēja ierasties uz Saeimas sēdi, kurā tiek skatīts viņas demisijas pieprasījums.

Deputāte īsumā atskaitījās par Siliņas paveikto, paužot vērtējumu, ka premjeres vadītā valdība ir darījusi daudz, lai stiprinātu valsts aizsardzību, dažādu aizliegumu noteikšanu Krievijas pilsoņiem un iekšējo drošību. Nozīmīgs darbs paveikts, lai palīdzētu Ukrainai, akcentēja Krasta, aicinot deputātus demisijas pieprasījumu noraidīt.

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Deputāti atbalstījuši izmaiņas ES tiesību aktos par vadītāju apliecībām - būs jauni noteikumi par iesācējiem vadītājiem, digitālajām vadītāju apliecībām un vadīšanas tiesību atņemšanu, informē Eiropas Parlaments (EP).

EP apstiprināja izmaiņas ES noteikumos par vadītāju apliecībām. Jaunie noteikumi veicinās ceļu satiksmes drošību un mazinās uz ES ceļiem notiekošo negadījumu skaitu - ik gadu dzīvību tajos zaudē teju 20 000 cilvēku.

Lai nokārtotu eksāmenu vadītāja apliecības iegūšanai, būs jāpierāda zināšanas par vadītājam asistējošām sistēmām, drošu izkāpšanu, aklo zonu radīto risku un modrības zuduma risku, ko rada tālruņa lietošana. Pēc deputātu pieprasījuma jaunajās mācību un eksāmenu prasībās lielāks uzsvars būs uz riska apzināšanos attiecībā uz gājējiem, bērniem, riteņbraucējiem un citiem neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Motociklu un vieglo automašīnu vadītāju apliecības būs derīgas 15 gadus, taču dalībvalstis šo termiņu varēs saīsināt līdz 10 gadiem, ja vadītāja apliecība tiek izmantota kā personas apliecība. Kravas automobiļu un autobusu vadītāju apliecības būs derīgas piecus gadus. ES valstis drīkstēs saīsināt apliecības derīguma termiņu vadītājiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, lai biežāk liktu viņiem iziet veselības pārbaudes vai prasmju pilnveides kursus.

SIA “Lenta-12” attīstītā LENTA kvartāla Jelgavas ielā 68 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei. Plānots, ka līdz 2028. gadam kultūrvēsturiskās kokvilnas manufaktūras “Lenta” teritorijā Torņakalnā pilnībā tiks izbūvēts jauns, augstas klases dzīvokļu projekts.

Kopējās projekta investīcijas plānotas 50 milj. eiro apmērā.

Kā norāda attīstītāji, jau šobrīd paveikta plaša arhitektoniskā izpēte un projektēšana, kā arī uzsākta pirmās kārtas būvniecība.

Projekta iecere radusies Latvijas-Šveices attīstītāju kopdarbā, 2021.gadā iegādājoties īpašumu – 16 tūkst. m2 apbūvi 2 ha lielā zemes teritorijā. LENTA kvartāla būvniecība plānota trīs secīgās kārtās, ņemot vērā gan ēku stāvokli, gan projekta apjomu. Pirmajā kārtā tiks atjaunotas divas vēsturiskās ēkas un būvēta viena jauna ēka Jelgavas ielas pusē. Šajā kārtā paredzēti 12 dzīvokļi un komerctelpas, kā arī mantu glabātuves. Pirmās kārtas darbi jau uzsākti 2025. gada martā, paredzot tos pabeigt nākamā gada maijā.

Jorģa Zemitāna tilta būvdarbi norit, apsteidzot plānu, informēja Rīgas domē.Aprīļa beigās noslēgts pārbūves pirmais posms, kura laikā atjaunota pārvada vidusdaļa. Pašlaik sākta tilta labās puses pārbūve.

Pirmā darbu posma laikā pārvada vidusdaļa tika demontēta līdz pat laiduma sijām, pēc tam veikta betona iestrāde, deformācijas šuvju un hidroizolācijas izbūve, kā arī ieklāts asfaltbetons.Paralēli tilta apakšdaļā tika pastiprināti balstu rīģeļi, apbetonēti starpbalsti, veikta laiduma tīrīšana un remonts. Tāpat uz pārvada ir uzstādīti arī pagaidu trolejbusu kontakttīklu balsti, lai nodrošinātu nepārtrauktu trolejbusu kustību un būtu iespēja veikt esošo stabu demontāžu un jaunu izbūvi.

Pārbūvēta brauktuves konstrukcijas vidusdaļa no Aleksandra Čaka un Pērnavas ielas krustojuma līdz tilta laidumam. Uzsākta arī ietvju konstrukciju pārbūve gan krustojumā, gan ārpus tā un ietvju bruģēšanas darbi.

Šonedēļ sāksies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga - Ķekava, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas pilsētas administratīvajai robežai pie autoceļa A7 un tās kopgarums būs 4,2 km.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 5,9 miljoni eiro.

Projekta ietvaros izbūvētā veloinfrastruktūra būs nodalīta no gājējiem un autotransporta. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Rīgas centru ar Ķekavu, Baložiem, Rāmavu, Katlakalnu un Valdlaučiem.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs paralēli Mūkusalas rotācijas apļa brauktuvei, pār Bieķengrāvi, Mūkusalas, Bauskas, Ziepniekkalna, Svilpes, Gulbju un Ūpju ielā.

Izbūvējot veloinfrastruktūru pār Bieķengrāvi izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu tiltu, kas ies paralēli esošajam autotransporta tiltam. Projektā arī ir ietverts pilsētā līdz šim nebijis risinājums - Ūpju ielā veidos velo ielu. Velo iela paredz velosipēdiem priekšroku uz brauktuves, tajā pašā laikā pieļaujot autotransporta piekļuvi īpašumiem.

Eiropas mobilitātes nedēļas laikā, 20. un 21.septembrī, Rīgā uz divām dienām par gājēju ielu pārtaps Dzirnavu un Antonijas ielu posmi, informē Rīgas dome.

Saistībā ar Klusā centra ielu pārveidošanu par gājēju ielām, vairākos ielu posmos spēkā būs būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas. Pašvaldība aicina iedzīvotājus iepazīties ar gaidāmajām satiksmes izmaiņām un izbaudīt nesteidzīgas brīvdienas skaistākajos Dzirnavu un Antonijas ielu posmos.

Dzirnavu ielas posms no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Antonijas ielai un Antonijas ielas posms no Dzirnavu ielas līdz Elizabetes ielai gājējiem tiks atvēlēts no sestdienas, 20.septembra, plkst.6.00 līdz svētdienas, 21.septembra, plkst.17.00. Šajā laikā minētajos ielu posmos transportlīdzekļu satiksmi slēgs.

Tāpat no sestdienas plkst.6.00 līdz svētdienas plkst.17.00 Alberta ielā, slēdzot izbraukšanu uz Antonijas ielu, izveidos divvirziena satiksmi. Minētajā laika periodā divvirziena satiksme būs izveidota arī Zaļajā ielā, slēdzot izbraukšanu uz Dzirnavu ielas. Savukārt Jeruzalemes ielā minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu izbraukšanu uz Dzirnavu ielas.

No šodienas Rīgā vairākos maršrutos atceļ kravas auto pārvietošanās aizliegumu, ļaujot nogādāt ostā graudu ražu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Ierobežojumi tiek atcelti Akmeņu ielā no Mūkusalas ielas līdz Valguma ielai, Daugavgrīvas ielā no Raņķa dambja līdz Lidoņu ielai, Mūkusalas ielā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Akmeņu ielai, Raņķa dambī, Valguma ielā no Akmeņu ielas līdz Uzvaras bulvārim.

Ierobežojumi būs atcelti līdz 1.novembrim.

Iepriekš "Zemnieku saeima" kritizēja Rīgas pašvaldības lēmumu neatļaut lauksaimniecības smagajam transportam ar graudiem un rapsi līdz Rīgas ostai pa noteiktiem maršrutiem pārvietoties visu diennakti.

Biedrībā skaidroja, ka laikā, kad lauksaimniecības nozare piedzīvo smagu krīzi, pašvaldība noraidījusi "Zemnieku saeimas" lūgumu ražas novākšanas periodā no 22.jūlija līdz 1.novembrim ļaut smagajam transportam ar graudiem un rapsi uz Rīgas ostu pārvietoties noteiktos maršrutos visu diennakti.