Skaidu plākšņu ražotājs «Kronospan Riga» (iepriekš «Bolderaja Ltd») plāno sākt pārstrādāt koksnes atkritumus, kas nav piesārņoti ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas pārstāve Vivita Vāvere-Ozola.

Līdz šim uzņēmums ar koksnes atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Koksnes atkritumus, kas nav piesārņoti ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, plānots pārstrādāt, lai nodrošinātu materiālu atkārtoto izmantošanu un palielinātu resursu izmantošanas efektivitāti.

Pēc viņas teiktā, uzņēmums pārstrādei plāno pieņemt koksnes atkritumu klases: 020107 (meža izstrādes atkritumi), 030101 (mizu un korķa atkritumi), 030105 (zāģskaidas, koksnes atgriezumus, sabojātu koksni un koksnes daļiņas, kuras nesatur bīstamas vielas), 150103 (koka iepakojumu), 170201 (koku), 191207 un 200138 (koksni, kas nesatur bīstamas vielas). Kopumā plānots pārstrādāt līdz 200 400 tonnām koksnes atkritumu gadā.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Koksne, dedzināmā kūdra un atkritumi ir resursi, kurus izmantojot Latvija var palielināt savu energoneatkarību tieši siltumapgādē. Tam nepieciešama lēmumu pieņēmēju vēlme to reāli īstenot.

Tādu ainu iezīmē vairāku nozaru uzņēmēji. Tiek norādīts, ka Latvijā būtībā zem kājām atrodas resursi, kurus iespējams izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Vairāk nekā miljons TJ “Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts, un pašreizējos apstākļos šis resurss ir jāizmanto Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai,” uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži, kuru platība turpina pieaugt. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksnes raža, veikta meža atjaunošana, kopšana.

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta pieņemtajiem likumprojektiem, līdz 2025. gadam Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu un līdz 2030. gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%. Vēl augstāki mērķi ir noteikti iepakojuma pārstrādei - līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65% iepakojuma materiālu, bet līdz 2030. gadam - 70%. Noteiktiem iepakojuma veidiem paredzēti atšķirīgi mērķa rādītāji, proti, papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam mērķi atšķiras.

Salīdzinot ar pašreizējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā, kad pēc VARAM datiem dalīti tiek savākts mazāk nekā 30% no visiem sadzīves atkritumiem, izvirzītie mērķi šķiet pārāk ambiciozi. Atkritumu apsaimniekošanas nozares dalībnieki uzsver, ka jau pašlaik tiek aktīvi strādāts, lai šos mērķus sasniegtu. Ik gadu tiek investēti līdzekļi, lai pilnveidotu atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, ieviestas efektīvākās tehnoloģijas atkritumu šķirošanā un pirmapstrādē. Taču ar sabiedrībai nodrošināto infrastruktūru nepietiek – ir būtiski motivēt un izglītoto iedzīvotājus šo infrastruktūru pareizi lietot. Un pašlaik – kā liecina novērojumi, tieši šis ir sistēmas vājais posms.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Krustpils bijušā militārā lidlauka teritorijā 250 hektāru platībā taps industriālais parks, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekš vecā lidlauka teritorijā darbojusies mazās aviācijas bāze, līdz ar ko teritorija uzturēta pietiekami labā kārtībā. Tur ir nepieciešamā infrastruktūra un pievadceļi, lai uzņēmumi droši varētu uzsākt savu ražotņu izveidi. Jau tagad vienā no bijušajiem lidmašīnu angāriem ierīkota graudu kalte un pagaidu noliktava. Savukārt SIA Saldus ceļinieks, kuru droši var uzskatīt par pirmo drosminieku, kas, pats nebūdams vietējais uzņēmums, investēja militārā lidlauka industriālajā zonā, izveidojis asfaltbetona ražotni.

Lai nodrošinātu industriālajā zonā strādājošos uzņēmumus ar lētāku elektroenerģiju un siltumu, Enertec holding ir uzbūvējis koģenerācijas staciju, kuras darbībā tiek izmantots industriālajā zonā darbojošos uzņēmumu radītie koksnes atkritumi – šķelda, koku mizas. Tā darbojas, izmantojot koksnes gāzi, ko iegūst pirolīzes procesā. «Tādā veidā mēs varam piedāvāt lētāku siltumu un elektrību, kas, protams, ir izdevīgi arī pašiem uzņēmumiem, jo samazinās ražošanas izmaksas, kā arī saražotā paš- izmaksa. Tas ir saistošs piedāvājums arī tiem uzņēmumiem, kuri meklē vietu savai ražotnei,» stāsta Enertec holding īpašnieks Edgars Kamišovs.

Pilnveidojot industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” korporatīvās pārvaldības modeli un stiprinot tā efektivitāti, uzņēmuma valdē iecelts ilggadējs nozares profesionālis Guntars Levics.

Levics turpinās pildīt arī AS “CleanR Grupa” un SIA “Zaļā josta” valdes locekļa pienākumus.

“Ņemot vērā, ka “CleanR Verso” šogad ir ambiciozi plāni gan attiecībā uz industriālo atkritumu pārstrādes apjoma kāpināšanu, gan šķirošanas infrastruktūras un tehnikas modernizāciju, gan “pelēkās zonas” mazināšanu būvgružu apsaimniekošanas jomā, Guntara Levica ilggadējā un plašā pieredze atkritumu apsaimniekošanas nozarē uzņēmumam būs liels pienesums,” teica AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš piebilda, ka “CleanR Verso” strādā pie vērienīgiem modernizācijas darbiem šķirošanas laukumā “Nomales”, kā rezultātā tas būs modernākais šāda tipa laukums Baltijā, kas ļaus dubultot atkritumu pārstrādes apjomus un ātrumu. Turklāt uzņēmums sadarbībā ar valsts sektoru un būvniekiem turpina darbu pie pētījuma par būvniecības atkritumu izvešanas problemātiku, lai mazinātu “pelēko sektoru” šajā jomā.

Pārāk daudz tukšu putu sakults, pārāk daudz sapņu piļu sabūvēts par tā dēvēto Zaļo kursu. Un pārāk maz tajā pašā laikā bijis bezkaislīgu aprēķinu par to, kāda cena jāmaksā un kādas sekas būs, ejot uz šo definēto klimata saudzēšanas mērķi.

Proti, vai tie risinājumi, kas izvēlēti, patiesi ir videi draudzīgāki par līdzšinējo praksi? Ja ir, tad lieliski, bet vai vienmēr ir? Šis disbalanss atklājas aizvien skaidrāk, jo aizvien biežāk saskaramies ar piemēriem, kad aiz klimata saudzēšanas saukļiem tiek paslēptas kādas valstu vai cilvēku grupu intereses, noklusējot, ka to vārdā tiek iets pēc būtības no klimata viedokļa pilnīgi pretējā virzienā.

Spilgts piemērs – autoražotāja Volvo Motors vēstītais, ka saskaņā ar viņu pētījumu simtprocentīgi elektriskā apvidnieka Volvo C40 Recharge ražošana rada par 70 procentiem vairāk kaitīgo izmešu nekā tā paša modeļa XC40 ražošana ar iekšdedzes motoru. Gan jau to pašu par savu produkciju varētu teikt arī citi autoražotāji un ne tikai tie.

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” iegulda 2,3 miljonus eiro divu būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu būvniecībā un aprīkošanā.

Šie laukumi atradīsies Pierīgā (Rumbula) un Liepājā, un tos plānots atklāt šī gada pavasarī. Investīciju mērķis ir nostiprināt uzņēmuma ieņemto kursu aprites ekonomikas veicināšanā, samazinot radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošinot to atkārtotu izmantošanu.

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma Pierīgā plānotā platība ir 3 ha no kopējās 4 ha zemes teritorijas. Tā kapacitāte ļaus dienā pieņemt ap 50 tonnām dažāda veida celtniecības un lielgabarīta būvniecības atkritumu (betonu, cementu, dzelzsbetona konstrukcijas, flīzes, keramikas un ģipša materiālus, ķieģeļus, kokmateriālus u.c.) primāri no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajiem reģioniem. Pirmajā gadā prognozētais apsaimniekojamais būvgružu apjoms sasniegs vairāk nekā 12600 tonnas.

Vienlaikus ar atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveidi, kuru atklāja 2015. gada oktobra beigās sadzīves atkritumu poligonā Getliņi, ir pabeigts darbs arī pie sadzīves atkritumu šķirošanas centra izveides, kur tiks šķiroti no komersantiem savāktie atkritumi.

Atkritumu šķirošanas centrā ir izbūvēts angārs, laukums un nepieciešamie pievedceļi, kā arī uzstādīta šķirošanas līnija. Uzstādītā šķirošanas līnija ir pielāgota atkritumiem, kas tiek savākti no komersantiem un atšķiras no atkritumiem, kas tiek savākti no iedzīvotājiem. To sastāvā ir vairāk koksnes, lapas, zari, PVC, metāla, stikla un augsnes atkritumu. Komersantu radītos sadzīves atkritumus operatori savāc galvenokārt lielgabarīta konteineros (no 4m3 līdz 8m3), līdz ar to šī sadzīves atkritumu plūsma atšķiras no standarta plūsmas.

Jaunā atkritumu šķirošanas līnija spēs sašķirot 45 000 tonnas atkritumu gadā, samazinot nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšanu un uzlabojot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti atkritumu poligonā.

Jaunākajā "H&M Conscious Exclusive A/W20" kolekcijā apģērbi radīti no ilgtspējīgas izcelsmes materiāliem, kas izgatavoti no atkritumiem, informē uzņēmums.

A/W20 kolekcijā ir iekļauti inovatīvi audumi un procesi, kas pārtikas augu atkritumus pārveido par dabīgām šķiedrām, audumi, kas izgatavoti no ilgtspējīgas izcelsmes koksnes celulozes, vai izmantots unikāls process no apģērba līdz apģērbam.

"A/W20 kolekcijā mēs vēlējāmies rādīt piemēru - pārkāpjot radošuma un ilgtspējīgas modes robežas - koncentrējoties uz atkritumiem. Rezultātā, katra šīs kolekcijas lieta ir veidota no patiesi lieliskiem materiāliem, kas radīti no atkritumiem. Strādājot ar šāda veida pārstrādi un runājot ar skaistuma starpniecību, mēs ceram, ka atkritumi var būt daļa no ilgtspējīgas modes nākotnes," komentē Anna-Sofija Johansone, "H&M" radošā konsultante.

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.