Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.

Ukrainas "Metinvest" vairākās daļās atmaksās AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" parādu, tostarp ir veikts pirmais maksājums 900 000 eiro apmērā, pavēstīja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā arī informē, ka pašreiz tiek gaidīts nākamais maksājums 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka maksājumu saņemšana no "Metinvest" iepriekš bija neiespējama Krievijas iebrukuma dēļ, un šī situācija būtiski apgrūtināja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" darbību.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Metinvest" izņēmuma kārtā ir saņēmusi Ukrainas valsts iestāžu piekrišanu maksājuma veikšanai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai", kas ir vienīgais pārrobežu maksājums, kāds atļauts "Metinvest".

"Ukrainas valdība, sniedzot šādu atļauju, ir apliecinājusi "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nozīmi Ukrainas ekonomikai un loģistikas nozarei, jo bez "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nebūs iespējama nedz Ukrainas dzelzceļa kravu aprite, nedz valsts dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana pēc kara beigām," pauž kompānijas padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde pašvaldībai izmaksās gandrīz 100 000 eiro, liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums.

Iepirkumā par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai Daugavpils novada Locikos piedalījās tikai viens pretendents - SIA "Ardenis". Uzņēmums darbus apņemies veikt par 82 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa jeb par 99 825 eiro, ieskaitot nodokli.

Iepirkuma dokumentācijā norādīts, ka daļa darbu tiks nodota apakšuzņēmējam. Proti, SIA "Termo AVS" veiks attīstības teritorijas inženiertehnisko izvērtējumu, izstrādās attīstības stratēģiju un aprēķinās orientējošās investīciju izmaksas.

Domē norāda, ka iepirkuma priekšmets ir specifisks. Piegādātāju skaits šādu pakalpojumu veikšanai nav liels, tāpēc, lai arī piedāvājums saņemts tikai no viena pretendenta, iepirkums nebija jāpārtrauc.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Daugavpilī noslēdzies 3. Starptautiskais Daugavpils vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls Dinaburg 1812, kas veltīts 1812. gada Napoleona armijas uzbrukumam Dinaburgas cietoksnim, informē Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra klientu apkalpošanas speciāliste Jolanta Šmukste.

Kopumā Festivālā piedalījās astoņi klubi no septiņām dažādām valstīm – Rīgas vēsturiskās rekonstrukcijas klubs (Rīga, Latvija), kara vēstures sabiedriskā organizācija Minskas kājnieku pulks (Baltkrievija), kara vēstures kluba Gvardes grenadieri sekcija Noičatelas bataljons (Maskava, Krievija), Kara vēstures klubs 15. Karaliskais jātnieku pulks (Krievija un Lielbritānija), kara vēstures klubs 1. Lietuvas dižkunigaitijas Lielhetmaņa kājnieku pulks (Ukmerģe, Lietuva), kara vēstures klubs Fuzilierus (Kauņa, Lietuva), kara vēstures klubs Viļņas musketieru pulks (Lidzbarka Varmiņska, Polija) un Militārās vēstures cienītāju klubs (Kijeva, Ukraina).

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima («Mūsu partija») aizturēšana un Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess saistīts ar 4 miljonus vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA «Modus būve», apstiprināja avoti domē.

Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.

2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība «Vanpro un Nordserviss» iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.

Daugavpilī vietējiem aktīvistiem radušās aizdomas, ka tramvaju iepirkumā notikusi krāpšanās, tāpēc viņi vērsušies Eiropas prokuratūrā, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

"Nekā personīga" ziņo, ka Daugavpilij līdz šī gada beigām pieejams finansējums jaunu tramvaju pirkšanai. Ja sākotnēji pilsēta cerēja, ka varēs atļauties iegādāties sešus, tad šobrīd līgums noslēgts par četriem, un to summa būs 7,4 miljoni eiro.

Iepirkumu "Daugavpils satiksme" izsludināja jau 2021.gada aprīlī. Divi konkursi beidzās bez rezultāta. Trešajā iepirkumā 2022.gada aprīlī bija iesniegts tikai viens piedāvājums - no Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas jeb DLRR. Citi uzņēmumi atzina, ka izpildes termiņš ir pārāk īss. Taču ar DLRR līgumu arī nenoslēdza. Pieteikums esot bijis sagatavots nekvalitatīvi, turklāt rūpnīca kā savu partneri bija norādījusi čehu uzņēmumu "Pragoimex", kas nesen Čehijā iesaistīts korupcijas skandālā. Firmas bijušajam valdes loceklim Jaroslavam Kremenam piespriests cietumsods, trīs miljonu kronu naudas sods un aizliegums vadīt uzņēmumus, norāda raidījums.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).

Lai arī paša Daugavpils lidlauka attīstības projekts ir apturēts, pašvaldība neatteiksies no industriālā parka būvniecības bijušā lidlauka teritorijā.

Pilsētas domes ārkārtas sēdē deputāti nobalsoja par aizņēmuma ņemšanu investīciju projekta "Būvprojekta minimālā sastāva, būvprojekta izstrāde un autoruzraudzības veikšana objektā "Industriālā parka būvniecība Lidostas ielā 4, Lociki, Naujenes pagastā, Daugavpils novadā" 1.kārta" īstenošanai. Industriālo parku "ALTOP" jeb "Austrumlatvija top!" paredzēts būvēt pašvaldībai piederošajā zemes gabalā Naujenes pagasta Locikos.

Lidlauka būvniecības projektu Domes sēdē deputāti nolēma apturēt. Taču "ALTOP" industriālā parka izveides iecere palika aktuāla arī kā patstāvīgs projekts.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt 61 miljonu eiro 

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro,...

"ALTOP" parka kopējā teritorija ir 232 hektāri, plānotā industriālā parka teritorija ir 53 hektāri, no tiem pirmajā kārtā ir plānots attīstīt teritoriju desmit hektāru platībā, sākotnēji izveidojot komersantu pieprasījumā balstītas A klases loģistikas noliktavas 8000 līdz 10 000 kvadrātmetru platībā un ārējos inženiertīklus, lai varētu izbūvēt kopējo telpu platību apmēram 70 000 kvadrātmetru apmērā, kas atbilst Latvijas lielāko industriālo parku telpu platībai.

Pašvaldībā skaidroja, ka Daugavpils un citu pilsētu uzņēmumus interesē A klases biroju un noliktavu telpas ar labu infrastruktūru un atbilstošām inženierkomunikācijām, kas pašlaik nav pieejamas ne Daugavpilī, ne arī kādā citā Latgales plānošanas reģiona teritorijā. Liela mēroga loģistikas centriem ir svarīga atrašanās ārpus apdzīvotajām vietām un lieljaudas elektroenerģijas pieslēguma pieejamība, ko var nodrošināt, attīstot "ALTOP" industriālo parku.

Aizņēmums 130 620 eiro apmērā tiks novirzīts tehniskās dokumentācijas izstrādei. Savukārt projekta sadarbības partneris, Augšdaugavas novada dome, plāno izstrādāt objektam piegulošās ceļu infrastruktūras būvprojektu.

Jau ziņots, ka jaunā sasaukuma pilsētas dome nolēma Daugavpils lidostas attīstības projekta īstenošanu apturēt līdz 2025.gada 1.augustam.

Domē skaidroja, ka tai pašlaik nav pieejams nepieciešamais finansējums starptautiskas, reģionālas lidostas būvniecībai. Tāpat pašlaik trūkstot informācijas par topošās lidostas potenciālo satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēju.

Pastāvot konkurencei ar citiem Baltijas jūras reģiona civilās aviācijas lidlaukiem, ņemot vērā kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - ieguldījumus reģionālo lidlauku infrastruktūrā, samazinās Daugavpils lidlauka potenciāli apkalpojamā gaisa satiksmes tirgus daļa, uzskata domē. Tas sevišķi attiecas uz aviācijas pakalpojumu segmenta attīstību, kur vienlaikus ar infrastruktūras pieejamību ir nepieciešams arī atbilstoši izglītots darbaspēks. Arī kvalificēta darbaspēka trūkums augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augstas tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecības nozarēs esot nozīmīgs faktors, kas jāņem vērā šāda apjomīga projekta īstenošanā.

Analizējot konkrētās teritorijas attīstību, jāņem vērā, ka Daugavpils novada Naujenes pagasta Lociku ciema zemesgabalam izstrādātais un apstiprinātais detālplānojums nesaskan ar spēkā esošo Daugavpils novada teritorijas plānojumā 2012.-2023.gadam noteikto funkcionālo zonējumu un teritorijas atļauto darbību, secināja pašvaldībā.

Arī Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā pārvalde savā 21.jūnija ziņojumā norādījusi, ka teritorijā nav veikts jauns ietekmes uz gaisa kvalitāti novērtējums un izkliedes aprēķins, nav detalizētāk izvērtētas iespējamās paredzētas darbības ietekmes attiecībā uz trokšņa emisijām. Tāpat nav detalizētāk izvērtēti iespējamie lidostas teritorijas notekūdeņu izraisītie riski un esošo Lociku ciemata namu apsaimniekošanas iecirkņa kapacitāte pēc paredzētās darbības īstenošanas.

Daugavpils skrošu rūpnīca ir vienīgā tūristiem atvērtā munīcijas ražošanas rūpnīca Baltijā, kurā atrodas Eiropā vecākais, joprojām strādājošais skrošu liešanas tornis. Pateicoties šim faktam, rūpnīca ir viens no ievērojamākajiem tūrisma objektiem Daugavpilī, kurā viesojas ne vien Latvijas iedzīvotāji, bet arī viesi, piemēram, no Krievijas un pat ASV.

Daugavpils skrošu sūpnīcā tiek ražotas lodes gludstobra ieročiem, kā arī tiek izgatavotas lodes pneimatiskajiem ieročiem, renkuļi un skrotis.

Rūpnīcas vēsture aizsākusies 1886. gadā, bet 32 metrus augstais Daugavpils skrošu rūpnīcas tornis savas funkcijas skrošu liešanā pilda arī šodien. Tiesa gan, pirmsākumos tornis bija koka konstrukcijas būve, bet pēc 1911. gada ugunsgrēka tas ieguva pašreizējo, sarkano ķieģeļu izskatu.

Rūpnīcas vēsturiskajā daļā ekskursijas tiek rīkotas kopš 2012. gada. Gadā objektu apmeklē apmēram astoņi tūkstoši tūristu, lielākā daļa ir no Latvijas - īpaši Rīgas puses, bet ārvalstu tūristi ir apmēram 20% no kopējā tūristu skaita. Šogad Daugavpils skrošu rūpnīcā ir pieaudzis tūristu skaits no Lietuvas, bieži apmeklētāji ierodas no Krievijas, Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas un citām Eiropas valstīm, taču bijuši arī no ASV, Austrālijas un Kanādas.

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs parakstījuši līgumu par Norvēģijas grantu projekta "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenošanu.

Sadarbībā ar projekta partneriem, Tronheimas zinātnes centru Norvēģijā un Daugavpils Universitāti, Daugavpils pilsētas dome plāno radīt interaktīvu vidi un jaunas prasmju un zināšanu apguves iespējas ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī izglītības speciālistiem, attīstot viņu kompetences un zināšanas STEM zinātnes jomās.

"Esmu pārliecināta, ka Daugavpils inovāciju centra izveide ir būtisks ieguldījums iespējai pilsētā radīt telpu dažādu zinātnes jomu aizraujošai izziņai un popularizēšanai bērnu un jauniešu auditorijā. Daugavpils papildinās ar nozīmīgu ieguldījumu jauniešu interešu un zinātnes centru attīstību Latvijā, kas šobrīd strauji attīstās, kļūstot par mūsdienīgu un radošas izglītības telpu gan pilsētai un visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem," komentē D. Traidās.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Daugavpilī notiek aktīvs darbs pie pirmās koprades (co-working) telpas izveides, kuru plānots atvērt vasaras pirmajā pusē

«Mūsu projektam, pirmkārt, ir sociālais mērķis – radīt Daugavpilī efektīvo sociālo un ekonomisko vidi radošo un IT kopprojektu attīstībai. Izmantojot koprades telpas The Mill labu praksi un zīmolu, kas Rīgā darbojas jau trīs gadus, mēs vēlamies izveidot radošo un IT profesionāļu komūnu, kas tic, ka Daugavpils ir laba vieta dzīvei un darbam, un te veiksmīgi var darboties jaunuzņēmumi,» stāsta viena no Daugavpils koprades telpas projekta iniciatorēm, dizaina aģentūras Norrskog līdzdibinātāja Jevgeņija Žiģisova. Viņa kopā ar Anatoliju Vjalihu, dizaina aģentūras Norrskog īpašnieku šī gada sākumā veica aptauju par koprades telpas nepieciešamību pilsētā, kura parādīja, ka pieprasījums pēc alternatīvas darba vides ir.

Saistībā ar siltumapgādes uzņēmuma piesaistītā eksperta iespējamo interešu konfliktu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu, kas izmaksāts jaunas šķeldas katlu mājas izbūvei.

CFLA iepirkumā "Izmaiņu projekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana jaunas biomasas katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW (ar papildus kondensācijas ekonomaizeru) izveidei Daugavpilī" konstatējusi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu - interešu konfliktu.

Proti, CFLA noskaidrojusi, ka eksperts, kurš tika pieaicināts iepirkuma procedūras laikā iesniegto piedāvājumu vērtēšanai, no 2018.gada augusta līdz 2020.gada maija beigām bijis SIA "Steel Pro" tehniskais direktors. Savukārt "Steel Pro" ir katlu mājas būvnieku, piegādātāju apvienības "Axis Filter" dalībnieka UAB "Axis Tehnologies" apakšuzņēmējs, izgatavojot būvuzņēmējam iekārtu vai tās daļu.

Baltijā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" iegādājusies 40,4% akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" (“Daugavpils Spec. ATU”).

Daugavpils pilsētas domei un Latvijas valstij piederošās akcijas privatizācijas procesā iegādājās “Eco Baltia” grupas meitasuzņēmums “Eco Baltia vide”.

Atlikušie 59,6 % akciju pieder privātpersonām.

"Pēc mazākuma akciju iegādes mēs lūgsim atļauju iegādāties līdz pat 100 procentiem “Daugavpils Spec. ATU” akciju. Tas ir svarīgs solis, lai paplašinātu “Eco Baltia vide” pakalpojumus reģionālā mērogā, jo Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā. Šis ir jau otrais “Eco Baltia vide” uzņēmumu iegādes darījums ielu un ceļu uzturēšanas biznesā - 2023. gadā tā iegādājās “Pilsētas Eko Serviss”, kas nodrošina pilsētvides apsaimniekošanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā," komentē Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Daugavpils Universitātes telpās janvārī darbu uzsācis starptautisks digitālo pakalpojumu uzņēmums “Webhelp”, kurā jau šobrīd apmācības tiek nodrošinātas 60 darbiniekiem, bet tuvākajā nākotnē uzņēmums darbinieku skaitu plāno palielināt.

“Latvijā starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare ir strauji augoša, un šobrīd tajā kopumā strādā jau 50 uzņēmumi ar aptuveni 15 tūkstošiem darbinieku. Teju visi šie uzņēmumi atrodas Rīgā vai Pierīgā, tādēļ esam gandarīti, ka “Webhelp” ir pieņēmis lēmumu savu biroju atvērt Daugavpilī, apliecinot, ka arī reģionos var veiksmīgi attīstīties šajā nozarē,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

“Webhelp” specializējas klientu apkalpošanā un maksājumu pārvaldībā, kā arī pārdošanas un mārketinga pakalpojumu sniegšanā, izmantojot balss, sociālos un digitālos kanālus. Uzņēmums pielāgo dažādus digitālos pakalpojums cilvēku vajadzībām, ņemot vērā lietotāju paradumus.

Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Viņasprāt, Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. «Daugavpils situācija var atkātoties jebkurā slimnīcā, kad ir atvaļinājumi, vai ārstiem ir slimības lapas,» uzsverot cilvēkresursu nepietiekamību veselības aprūpē, teica Šerna.

Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs skaidroja, ka patlaban notiek sarunas ar anesteziologiem par pakalpojumu sniegšanu slimnīcā, kā arī par slimnīcas iekšējo procesu reorganizāciju. «Runājam par to, kā reorganizēt operācijas bloka darbību, lai ar esošajiem resursiem nodrošinātu darbību. Mums būs stratēģisks risinājums,» teica Semjonovs.

Viņš pauda, ka slimnīcā cerēja, ka situācija atrisināsies, ārstiem atgriežoties pēc prombūtnes slimības dēļ. «Taču tas nav pietiekami - jādomā, kā situāciju risināt ilgtermiņā,» norādīja Semjonovs, piebilstot, ka slimnīca vēl ciešāk sadarbosies ar citām ārstniecības iestādēm reģionā. Plānots tikties ar kolēģiem Kārsavā un Preiļos, taču ir virkne specifisku pakalpojumu, kas pacientiem reģionā tiek piedāvāti tikai Daugavpilī.

Turpinās Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas ražošanas korpusu demontāžas darbi, biznesa portālu db.lv informēja Daugavpils pilsētas domes mārketinga un projektu vadītāja Inese Andiņa.

Viņa pastāstīja, ka bijusī Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca nav pašvaldības īpašums un ēkas nojaukšanas darbus veic juridiskā persona,jo celtne jau sen atradās avarijās stāvoklī un par to bija jāmaksā iespaidīgs nekustamā īpašuma nodoklis.

Pēc Daugavpils domes pārstāves teiktā, ēka jau ilgstoši ir bijusi vidi degradējoša, tāpēc privātīpašnieks to nolēmis nojaukt pavisam, bet par konkrētiem tālākajiem nākotnes attīstības plāniem domei informācijas nav. Tāpat Daugavpils dome nevarēja nosaukt konkrētu privātpersonu, kurai pieder šī teritorija.

I.Andiņa paskaidroja, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai šādas teritorijas tiktu sakārtotas arvien vairāk. Lai sakārtotu šo jautājumu Daugavpils dome cenšas apzināt gan pašvaldībai piederošos, gan privātpersonu īpašumus, kurus nepieciešams demontēt. I.Andiņa atzīst, ka tādi Daugavpili ir gana daudz. Tāpat, lai sakārtotu nekustamo īpašumu vidi, Daugavpils dome vidi degradējošiem īpašumiem palielina nekustamā īpašuma nodokli.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) tiešu līdzdalību šogad apstiprināti jau 20 investīciju projekti, kuros tiks radītas 1160 darba vietas, bet ieguldījumu apjoms sasniegs 371,5 miljonus eiro.

„Latvijas ekonomikas transformācijas īstenošanai būtiska ir uz izaugsmi vērsta uzņēmējdarbības vide un pārdomāta investīciju piesaistes stratēģija, lai uzņēmējiem Latvija būtu interesanta kā valsts, kur veikt ieguldījumus augstas pievienotās vērtības ražošanā, inovācijās un cilvēkkapitālā. Tāpēc kopā ar LIAA, kam ir nozīmīga loma ārvalstu investīciju piesaistē, turpinām pilnveidot iesāktās iniciatīvas stratēģisko investoru piesaistē, domājot gan par normatīvā regulējuma uzlabošanu un birokrātisko šķēršļu novēršanu, gan valsts tēla atpazīstamību un konkurētspējas celšanu. Tādējādi panāksim straujāku ekonomisko aktivitāti, palielināsies arī investīciju apjomi un jaunu, labi apmaksātu darba vietu skaits reģionos,” saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone