Būve

Daugavpils novadā ceļus atjaunos SIA Latgales ceļdaris

Gunta Kursiša, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Daugavpils novada dome noslēgusi atklātu konkursu par pašvaldības ceļu un ielu rekonstrukciju, par uzvarētāju pasludinot SIA Latgales ceļdaris, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka ceļu un ielu rekonstrukcija Daugavpils novadā tiks veikta par 668,8 tūkstošiem latu. Iepriekš pašvaldība paredzēja, ka līgumcena veidos 770 tūkstošus latu.

Kopumā konkursā pieteicās seši komersanti, un par konkursa uzvarētāja galveno izvēles kritēriju tika noteikta zemākā cena.

SIA Latgales ceļdaris ir 2004. gadā reģistrēts uzņēmums, un tā valdē darbojas valdes priekšsēdētājs, Lietuvas valstspiederīgais Eugenijs Rečiūns (Eugenijus Rečiūnas), kā arī valdes locekļi – lietuvietis Almants Pupelis (Almantas Pupelis), iecavietis Juris Krievs un daugavpilietis Aleksandrs Truņins.

Pērn uzņēmumā strādāja aptuveni simts darbinieki, un tā apgrozījums veidoja vairāk nekā sešus miljonus latu. SIA Latgales ceļdaris pērno gadu noslēdza ar 9679 latu zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms būs 206 miljoni eiro

LETA, 19.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms būs 206,71 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā noteikumu projektā.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nosaka katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas.

Saskaņā ar 2019.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi plānoti 206,71 miljona eiro apmērā. Šo summu veido valsts budžeta dotācija 87,92 miljonu eiro apmērā un pašvaldību iemaksas 118,79 miljonu eiro apmērā.

Vislielāko iemaksu - 86,9 miljonu eiro apmērā - veiks Rīgas pašvaldība, kam ar 11,3 miljoniem eiro seko Jūrmalas pašvaldība. Mārupes novads iemaksās - 5,48 miljonus eiro, Garkalnes novads - 3,5 miljonus eiro, Ķekavas novads - 2,8 miljonus eiro, Carnikavas novads - 2,17 miljonus eiro, Babītes novads - 2,07 miljonus eiro, Stopiņu novads - 1,14 miljonus eiro, Ikšķiles novads - 1,09 miljonus eiro, Ādažu novads - 928 816 eiro, Saulkrastu novads - 680 747 eiro, bet Ventspils pašvaldība - 481 299 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

  • Rīga: 888 darījumi;
  • Daugavpils: 96 darījumi;
  • Liepāja: 79 darījumi;
  • Jūrmala: 71 darījums;
  • Ropažu novads: 65 darījumi;
  • Rēzeknes novads: 59 darījumi;
  • Dienvidkurzemes novads: 57 darījumi;
  • Mārupes novads: 56 darījumi;
  • Cēsu novads: 53 darījumi;
  • Jēkabpils novads: 53 darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latgales reģionā valsts autoceļu seguma uzturēšanas darbi izmaksās 1,38 miljonus eiro

Žanete Hāka, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinātais iepirkums par valsts autoceļu segumu uzturēšanas darbiem Latgales reģionā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Līgums sadalīts vairākās daļās un uzvarējuši uzņēmumi SIA Saldus ceļinieks, SIA Latgales ceļdaris un CBF SIA Binders.

Kopumā ceļu uzturēšanas darbi izmaksās 1,38 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foruma «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā» laikā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā godināja lielākos būvniecības nozares nodokļu maksātājus, pasniedzot īpašus goda rakstus.

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Rīgas plānošanas reģionā – SIA «Filter».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Kurzemes plānošanas reģionā – SIA «UPB Nams».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Zemgales plānošanas reģionā – SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība Igate».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Vidzemes plānošanas reģionā SIA «Woltec».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Latgales plānošanas reģionā SIA «Ceļi un tilti».

Būvniecības nozares nodokļu maksātājs ar lielāko kopējo darījumu vērtības pieaugumu 2017.gadā Rīgas plānošanas reģionā – SIA «Arčers».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pašvaldības identificējušas 6421 ēku, papildinot nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju sarakstu

Lelde Petrāne, 27.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties pašvaldību aktivitātei, iesniedzot ēku deklarācijas, Kadastra reģistrs kopš jūlija ir papildināts ar 6421 ēku, kas bija uzbūvētas, taču īpašnieki nebija rosinājuši to reģistrāciju Kadastrā un par tām netika maksāts nekustamā īpašuma nodoklis - jau nākamgad visiem šo ēku īpašniekiem nodoklis būs jāmaksā.

Iepriekš šo ēku īpašniekiem no nodokļa maksāšanas izdevās izvairīties, nepildot Kadastra likumā noteikto pienākumu – reģistrēt ēkas, savukārt pašvaldībām ēku ierakstīšana Kadastra reģistrā prasīja ar iekasējamā nodokļa apmēru nesamērojamus finansiālos resursus, informē Valsts zemes dienests. Reģistrējot ēkas uz deklarācijas pamata, tām tiek aprēķināta maksimāli iespējamā kadastrālā vērtība, jo deklarācijā netiek fiksēti parametri, kas kadastrālo vērtību pazemina.

Ministru kabineta noteikumi Nr.263 Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi, kas ļauj uz pašvaldības būvvaldes sastādītas deklarācijas pamata ierakstīt īpašumus Kadastra reģistrā, stājās spēkā šā gada maijā, taču tikai jūlijā tika reģistrētas pirmās 14 ēkas. Tādējādi līdz 14.decembrim jeb laikā, kad Valsts zemes dienests nepiemēroja maksu par šo ēku reģistrāciju, pašvaldības reģistrējušas 6421 ēku, vislielākā aktivitāte bijusi decembrī, kad iesniegtas deklarācijas par 4651 ēku, un novembrī, kad iesniegtas 1323 deklarācijas. Ņemot vērā pašvaldību lielo aktivitāti, Valsts zemes dienests ir radis iespēju arī nākamgad zināmu skaitu ēku ierakstīt Kadastra reģistrā uz pašvaldību deklarāciju pamata, nepiemērojot samaksu par šo pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā daļa pašvaldību nākamgad papildus uz iedzīvotāju nevarēs tērēt vairāk par 25 eiro gadā

Žanete Hāka, 08.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju nākamajā gadā pieaugs vidēji par 28 eiro, bet apmēram divām trešdaļām pašvaldību, summa, ko tās uz vienu iedzīvotāju varēs tērēt papildus, nepārsniegs 25 eiro gadā, liecina Latvijas Pašvaldību savienības aprēķini.

Vismazākais pieaugums pēc Finanšu ministrijas piedāvājuma būs Aizkraukles novadā – par 3 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā vairāk nekā paredz 2014. gada sākotnējais plāns. Tālāk seko Jēkabpils ar 8 eiro pieaugumu, Cesvaines novads un Rugāju novads ar 9 eiro pieaugumu, kā arī Daugavpils un Pāvilostas novads, kur pieaugums būs tikai 12 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.

Savukārt lielākais ieņēmumu pieaugums uz vienu iedzīvotāju gadā aprēķināts Garkalnes novadam – 151 eiro, kam seko Babītes novads ar 112 eiro pieaugumu, Mārupes novads ar 85 eiro pieaugumu un Jūrmalas pilsēta, kur pieaugums būs 76 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.

Gatavojoties domes sēdei, LPS ir veikusi arī pašvaldību ekspresaptauju, par provizoriskajiem aprēķiniem saistībā ar papildus izdevumiem minimālās algas palielināšanai. Tās rezultāti liecina, ka papildu izdevumi 2015. gadā saistībā ar minimālās mēneša darba samaksas palielināšanu būs aptuveni 25 miljoni eiro. Aptaujas rezultāti rāda, ka apmēram 20% pašvaldību nākošgad plānotais ieņēmumu palielinājums būs mazāks par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem darba samaksas paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pabeigti būvdarbi divos posmos uz Daugavpils šosejas

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies ceļa seguma atjaunošanas darbi divos posmos uz valsts galvenā autoceļa Rīga– Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Atjaunots segums sešus kilometrus garā posmā (290,11.-296,90. km) no tilta pār Indricu līdz krustojumam ar autoceļu V631 Piedruja–Aleksandrova un 12 km garā posmā no Stūrišķiem līdz Nīcgalei (189,89.-201,71. km). Pēdējā no objektiem šonedēļ tiks atstāti ātruma ierobežojumi 70 km/h līdz saķeres mērījumu veikšanai.

Tas ir nepieciešams, jo pēc seguma virskārtas izbūves ceļš ir pārklāts ar bitumena saistvielu, kas veido neredzamu plēvi un samazina auto riepu saķeri ar jaunbūvēto segumu. Tāpēc uzreiz pēc remontdarbiem segumam ir paaugstinātas slīdēšanas risks – garāks bremzēšanas ceļš, bremzējot strauji, kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā. Pieredze rāda, ka daudzi autovadītāji nezina par šo faktu, tāpēc mēdz neievērot ātruma ierobežojumu. Taču tas var būt bīstami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija, un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn nedaudz palielinājies.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2021. gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš.

Lursoft pētījis, kurās pašvaldībās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pērn palielinājies visstraujāk, kā arī skatījis, kā mainījies likvidēto uzņēmumu skaits sadalījumā pa pašvaldībām.

Līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu dinamikas līknes augšupeju, jaunu uzņēmumu skaits 2021. gadā audzis vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām. Lursoft izpētījis, ka pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, vairāk jaunu uzņēmumu reģistrēts 28 pašvaldībās, savukārt Gulbenes novadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits saglabājies nemainīgs, jo gan 2021., gan arī 2022. gadā reģistrēti 70 jauni uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apkopoti dati par 11. Saeimas deputātu finansēm

Lelde Petrāne, 22.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11.Saeimas trīs gadu darbības laikā deputāti kompensācijās kopā ir saņēmuši 726 917 EUR, tai skaitā par dzīvojamo telpu īri ir izmaksātas 281 066 EUR lielas kompensācijas, bet par transporta izdevumiem ir izmaksāti 445 851 EUR, liecina Saeimas darba uzraudzības portālā Deputatiuzdelnas.lv pieejamā informācija. Savukārt 2013.gada VID amatpersonu deklarācijas uzrāda, ka tie deputāti, kuriem ir ievērojami ieņēmumi, galvenokārt tos guvuši no īpašumu pārdošanas. Lielākās parādsaistības ir deputātam I.Parādniekam (VL-TB/LNNK), bet lielāko aizdevumu ir izsniedzis R.Eigims (ZZS).

«Atgādinām, ka Saeimas deputātiem papildu darba algai ir pieejamas kompensācijas, kas saistītas ar dzīvesvietas un transporta izdevumiem, kas rodas, pildot amata pienākumus un savienojot darbu Rīgā ar dzīvesvietu jebkur citur Latvijā,» skaidro Gundars Jankovs, Delnas direktors.

Deputātiem piešķirto kompensāciju apjoms ir atkarīgs no deputāta dzīvesvietas attāluma no Rīgas. Kopā rēķinot dzīvojamo telpu īres un transporta izdevumu kompensācijas, 11. Saeimas lielākā kompensācija par nepilniem 3 gadiem izmaksāta Saskaņas centra (SC) deputātam Aleksandram Jakimovam – aptuveni 21 108 EUR. Viņš kā dzīvesvietu norādījis Ludzu. Viņam seko Reformu partijas (RP) deputāts Juris Viļums (Dagdas novads) – 20 888 EUR, S.Agešins (Liepāja) no SC frakcijas – 20 609 EUR, V.Nikonovs (Rēzekne) no SC – 20 554 EUR, J.Tutins (Rēzekne) no SC – 20 507 EUR , K.Dzintars (Priekules novads) no VL-TB/LNNK - 20 414 EUR un I.Gunārs (Stopiņu novads) no RP – 20 110 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

931 miljonu eiro Latvijas iedzīvotāji pērn iztērējuši ceļojumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Eiropas plūdi no putna lidojuma

Gunta Kursiša, 28.06.2013

Plūdi netālu no Vācijas austrumu daļas pilsētas Magdeburgas. Fotogrāfija uzņemta 10. jūnijā

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasara daudzās Eiropas valstīs iesākusies lietaina, liekot upēm iziet no krastiem. Postošus plūdus, kas paņēma cilvēku dzīvības un tūkstošiem iedzīvotāju lika pamest savus mājokļus, kā arī izpostīja infrastruktūru, piedzīvoja Vācija, Čehija, Austrija, Ungārija, Polija, Slovākija un citas valstis - pārplūdušo upju nodarītie zaudējumi Eiropā ir mērāmi miljardos eiro.

Ziņu aģentūra Reuters piedāvā aplūkot plūdu skartās teritorijas no putna lidojuma.

Vēstīts, ka šā gada pavasarī sen nepieredzēti stipri plūdi bija arī Latvijā – pamatīgi applūdis Daugavpils novads, Ogres novads, kā arī teritorijas citviet Latvijā. Kopējie nodarīto plūdu zaudējumi valstij ir aptuveni 2,6 miljoni latu.

Savukārt jūnija vidū applūdusi Kanādas «naftas galvaspilsēta» Kalgari, kas ir mītnes pilsēta tādām kompānijām kā Suncor Energy Inc., Husky Energy Inc., EnCana Corporation, Imperial Oil, Petro-Canada, Shell Canada un citām. Pilsētas amatpersonas iepriekš norādīja – pilsētas daļās elektrības padeve varētu netikt atjaunota vēl vairākas nedēļas vai pat mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiskajās cenās IKP Latvijā 2021. gadā bija 33,3 miljardi eiro. 52,9 % (17,6 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 15,9 % (5,3 miljardi eiro), kopā aptverot divas trešdaļas (68,8 %) no Latvijas IKP.

Kurzeme sekoja ar 9,3 % (3 miljardi eiro), Zemgale ar 8,1 % (2,7 miljardi eiro), Vidzeme ar 7 % (2,3 miljardi eiro) un Latgale ar 6,6 % (2,2 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par IKP reģionos.

Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (28,9 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (8,8 tūkst. eiro). Tādejādi produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē. Savukārt Pierīgā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 13,9 tūkst. eiro, Kurzemē – 13,2 tūkst. eiro, Vidzemē – 12,8 tūkst. eiro, Zemgalē – 12,0 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.

Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres pilsētā ir ierīkoti trīs gājēju tuneļi: viens zem dzelzceļa centrā, otrs - iepretim autobusu pieturai Priedītes Grīvas prospekta galā, trešais – pie Akmeņu ielas pieturas zem autoceļa Rīga –Daugavpils.

Visvairāk noslogotais ir tunelis centrā, pa kuru diendienā uz staciju, no tās uz darbu un dažādām iestādēm, skolām, steidz tūkstošiem ogrēniešu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss. Gājēju tunelis ir apgaismots, uzstādītas novērošanas kameras, tīrs un uzkopts. Pašlaik visas sienas flīzes ir vietā, nav nekādu smērējumu. Novietoti arī atkritumu konteineri.

Noslogots un laba kārtībā ir gājēju tunelis pie Priedītēm. To izmanto ļoti daudzi ogrēniešu, kuri dodas iepirkties uz lielveikalu Dauga vai pastaigāties pa pludmali un dambi gar Ogres salu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Dmitrijs Juskovecs, AS Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūku mēra inficētās teritorijas robežas paplašinātas līdz Igaunijas robežai

Gunta Kursiša, 20.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas Veterinārais dienests (PVD) paplašinājis klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas līdz Igaunijas robežai, jo klasiskais cūku mēris konstatēts arī vienai Balvu novadā nomedītai mežacūkai.

Tādējādi pašlaik par cūku mēra inficētajām teritorijām uzskatāms Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas novads, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti - Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divi Alūksnes novada pagasti - Pededzes un Liepnas.

Klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas ir mainītas, jo klasiskais cūku mēris konstatēts arī vienai Balvu novadā nomedītai mežacūkai, informē PVD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rēzeknes novada Maltā sāk izbūvēt gājēju celiņu

Dienas Bizness, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākušies gājēju celiņa un apgaismojuma izbūves darbi Maltā (Rēzeknes novads), autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā 71,1.-73,2. Km, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvniecības darbu zonā ciema teritorijā īsos posmos būs noteikts ātruma ierobežojums 30 km/h un satiksme tiks organizēta ar ceļa zīmēm un vadstatņiem. Paredz, ka šogad varētu tikt izbūvēts apgaismojums, bet nākamgad jūlijā varētu pabeigt gājēju celiņa izbūvi.

Būvdarbus veic SIA Ceļi un tilti, to līgumcena ir 318,4 tūkstoši eiro (ar PVN) un tiem atvēlētas kopumā 150 kalendārās dienas. Ziemas periodā, kad būvdarbus veikt nav iespējams, būvnieki ņems tehnoloģisko pārtraukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pūce neizslēdz iespēju izveidot trīs jaunus novadus ap Liepāju, Rēzekni un Daugavpili

LETA, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) neizslēdz iespēju pašvaldību reformas rezultātā izveidot vēl trīs jaunus novadus, tādējādi veidojot Latvijas karti ar 39 novadiem, atzina pats ministrs.

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) aicinās koalīcijas partnerus jau Ministru kabineta līmenī vienoties, ka Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes novadiem pēc administratīvi teritoriālās reformas jābūt atsevišķi no attiecīgajām republikas pilsētām.

Pēc Pūces teiktā, veidojot valdību, koalīcijas partijas vienojās, ka lēmums par reformu ir jāpieņem vienprātīgi, tādēļ partneru ierosinājumi šodien tiks izrunāti koalīcijas sadarbības sanāksmē.

«Ja partiju starpā būs tāda vienošanās, ministrijai nav iebildumu precizēt plānu, jo mūsu mērķis ir panākt, lai reforma tiek pieņemta,» sacīja Pūce.

Taujāts, vai šīs trīs pilsētas pēc statusa paliktu kā republikas pilsētas, ministrs pagaidām komentēt nevarēja, jo teica, ka par to tikšot diskutēts koalīcijas sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Bauskas novads ielu un ceļu uzturēšanai tērēs 200 tūkst. Ls

Gunta Kursiša, 20.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada administrācija izsludinājusi atklātu konkursu par pašvaldības ielu un ceļu uzturēšanu, kurai paredzēts atvēlēt 200 tūkstošus latu.

Par pašvaldības ielu un ceļu uzturētāju tiks izvēlēts tas komersants, kurš piedāvās viszemāko pakalpojuma cenu.

Bauskas novadā ietilpst Bauskas pilsēta, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes un Vecsaules pagasts. Vērtējot pēc iedzīvotāju skaita, Bauskas novads ir viens no lielākajiem Latvijā – tajā dzīvo vairāk nekā 28 tūkst. iedzīvotāju.

Jau ziņots, ka Latvijas lielākajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, šogad ielu un ceļu uzturēšanai paredzēts tērēt attiecīgi 9,8 milj., 2,3 milj. un 1,4 milj. latu. Rīgā dzīvo aptuveni 699 tūkstoši iedzīvotāju, Daugavpilī – 101 tūkstotis un Liepājā – 82 tūkstoši iedzīvotāju, liecina nesenākās tautas skaitīšanas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru