Jaunākais izdevums

Satiksmes ministrija neatbalsta un nevirzīs izskatīšanai Ministru kabinetā divu akciju sabiedrību piedāvātos priekšlikumus Daugavas baseina apsaimniekošanai, padarot to par kuģojamu ūdensceļu.

Pie šāda secinājuma nonākusi darba grupa, ko izveidoja satiksmes ministrs, lai izvērtētu AS Enerģētika un ūdens transports un AS Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga–Hersona–Astrahaņa piedāvātos priekšlikumus.

Tranzīta jomas un Satiksmes ministrijas speciālisti apšauba idejas autoru norādītās potenciālās kravu plūsmas. Šāda kuģošanas ceļa izveide atstās negatīvu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumiem, kas Latvijā pašlaik ir prioritāri. Tieši šim sektoram ir īpaša loma ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā. Dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanā Baltkrievijas virzienā jau tagad ir ieguldīti lieli ES struktūrfondu līdzekļi kapacitātes paaugstināšanai. Tāpat kravas var tikt atņemtas arī autotransportam, kā arī mazināt Ventspils un Liepājas ostu konkurētspēju.

Ne AS Enerģētika un ūdens transports, ne AS Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga–Hersona–Astrahaņa darba grupai neiesniedza pietiekamu informāciju, lai vērtētu ietekmi uz hidroelektrostaciju darbību un kuģošanas ceļa izveides tehniskajiem nosacījumiem.

Vides speciālisti darba grupā pauda visnoraidošāko attieksmi pret iespējamu Daugavas baseina apsaimniekošanu. Viņi uzskata, ka Latvijas teritorijā ir pilnīgi nepamatoti pat uzsākt jebkādus priekšizpētes darbus, lai noskaidrotu, kā Daugavu pārvērst par kuģojamu kanālu.

DB jau rakstīja, ka ar šo projektu nodarbojas divas konkurējošas komandas – vienā ir Rīgas 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis, aktieris Rolands Zagorskis un bijušais apsardzes darbinieks Valērijs Štamers, kuru savulaik Jēkabpils puses uzņēmēji vainoja naudas izkrāpšanā. Savukārt otrā komandā ir ekonomists Uldis Osis, uzņēmēji Vasilijs Meļņiks, Guntis Rāvis, Gunārs Ķirsons, ekspremjers Māris Gailis, pārtikas rūpnieki Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš, jurists Egons Rusanovs un citi, kopumā vairāk nekā 30 cilvēku. Viens no galvenajiem idejas «bīdītājiem» ir Uldis Pumpurs – Latvijas kuģniecības padomes loceklis un Enerģētika un ūdens transports valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kāds liktenis gaida transporta projektus?

Egons Mudulis, DB žurnālists, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas neatkarīgu risku dēļ infrastruktūras izbūves projektu nākotne var izrādīties miglā tīta

Izdzirdot jautājumu par iespēju padarīt Daugavu par kuģojamu ūdensceļu, Satiksmes ministrijas ļaudis mēdz nopūsties: «Atkal tie mākoņu stūmēji aktivizējušies!» Tomēr Daugavas rakšanas projektam, par ko nesen rakstīja DB, ir vairākas līdzības ar tiem, kurus aktīvi virza pati ministrija. Pirmkārt, nekādas atbildības par lēmumu pieņemšanu, jo par politisko (bez-)atbildību Latvijas izpratnē pat nav vērts runāt. Proti, lai veiktu plastisku operāciju vai ķirurģisku griezienu (kā nu kurš to traktē) Latvijas likteņupei, nepieciešams valdības un parlamenta atbalsts. Pat ja tāds brīnumainā kārtā atrastos (par ko gan nekas šobrīd neliecina), galarezultātā (ne-)veiksme tik un tā iekristu jau citas Saeimas un Ministru kabineta laikā. Turklāt neveiksmes gadījumā projekta virzītāji varētu atrunāties, ka par to jau valsts gudrākās galvas lēmušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".

Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.

Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Transporta projektu investīcijām būs pieejami 7,6 miljardi eiro

Žanete Hāka, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) izsludina Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta otro projektu konkursu, kurā būs pieejami vairāk nekā 7,6 miljardi eiro investēšanai transporta projektos.

6,5 miljardi ir paredzēti valstīm, kuras var pretendēt uz Kohēzijas fonda līdzekļiem, informē EK.

Junkera kolēģijai sākot otro darba gadu, EK rīkojas, lai papildus stimulētu investīcijas Eiropā, un izsludina otro uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros, atvēlot vairāk nekā 7,6 miljardus eiro svarīgu transporta projektu finansēšanai. 6,5 miljardi eiro ir atvēlēti projektiem dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, lai šīs valstis labāk integrētu iekšējā tirgū. Līdztekus investīciju plānam , ar kuru Komisija nāca klajā 2014. gada novembrī, un it īpaši jaunajam Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ir paredzēts gādāt, lai Eiropā netrūktu ieguldījumu izaugsmes un nodarbinātības stimulēšanai, kas ir Komisijas priekšsēdētāja Žana KlodaJunkera prioritāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 0,5 milj. eiro pētīs Dņepras–Vislas savienojumu; no Daugavas kuģošanas projekta neatsakās

Starptautiskā konkursā uzvarējušais konsorcijs Gdaņskas Jūras institūta (GJI) vadībā pētīs iespējas atjaunot ūdens maģistrāli E-40 starp Baltijas un Melnajām jūrām. Projekta, kas zināmā mērā konkurē ar Latvijā pretējus viedokļus izraisošo projektu, kurš paredz izveidot Daugavu par kuģojamu ūdensceļu, izpētei Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi teju 0,5 milj. eiro.

Ekspertiem uzdots līdz 2015. gada beigām izanalizēt ekonomiskos, tehniskos, ekoloģiskos, finansu, juridiskos un citus aspektus ūdensceļa atjaunošanai starp Gdaņsku (Polija) un Hersonu (Ukraina). Pētniekiem būs jānoskaidro, vai ir lietderīgi izmantot savienojumu E-40 visā tā garumā, un jāpiedāvā trīs tā atjaunošanas scenāriji. Poliju, Baltkrieviju un Ukrainu šķērsojošā ūdens maģistrāle savieno Gdaņskas un Hersonas ostas pa Vislas, Bugas, Pripetes un Dņepras upēm. Šobrīd kuģošana nav iespējama pa Bugu maršrutā Varšava–Bresta, turklāt šis posms šķērso dabas parkus, kuri ietilpst īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Savukārt novecojušās hidrauliskās inženiertehniskās būves Vislas upē neļauj pa to kuģot lielām baržām, norādījis Ukrainas Transporta stratēģiju centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Karginu ģimene vairumā uzpērk zemes Latgalē, iespējams, pat piedraudot cilvēkiem

Elīna Pankovska, 08.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kargina ģimene Krāslavā iepirkusi trīs tūkstošus hektāru zemes un starp ezeriem vēlas izrakt piecus kilometrus garu kuģojamu kanālu.

Latgalē pie Krāslavas Valērija Kargina dēlam Remam Karginam piederoši uzņēmumi iegādājušies zemes īpašumus trīs tūkstoš hektāru apmērā. Karginam piederošās zemes starp Latgales ezeriem līdzinās jau mazpilsētas lielumam.

Jauni zemes gabali tiekot iegādāti pat piedraudot cilvēkiem, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga. Iedzīvotājiem bail, ka viņi paliks arī bez ceļa, kas savieno Kombuļu un Skaistas pagastu. Tuvumā sadzīti mieti, lai novilktu žogu, un ceļš palicis kā vienīgais šķērslis, vēlmei izveidot piecus kilometru garu kuģojamu kanālu no Latvijas dziļākā ezera Drīdža līdz Sīveram.

Tādejādi tiktu izveidots liels kuģošanas ceļš pa vairākiem ezeriem. Drīdzis ir Eiropas aizsargājamo objektu sarakstā NATURA 2000 un, savienojot to ar Sīveru, eksperti pieļauj, ka ūdens līmenis Latvijas dziļākajā ezerā nokritīsies par metru un ezers zaudēs aptuveni piecus hektārus lielu teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēc Jāņiem sāks Salu tilta rekonstrukcijas darbus; slēgs divas satiksmes joslas

LETA, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salu tilta rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar satiksmes ierobežojumiem, tiks sākti pēc Jāņiem, šodien pastāstīja Salu tilta rekonstrukcijas darbu būvuzraugs, Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Precīzs būvdarbu sākšanas datums pagaidām gan netiek nosaukts, norādot, ka ir sākti sagatavošanās darbi un vispirms jāizveido būvdarbiem nepieciešamā infrastruktūra.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi tiks organizēti trīs posmos, nepārtraukti nodrošinot satiksmi vismaz divās joslās katrā virzienā. Būvdarbu pirmajā posmā tiks slēgtas abas vidējās joslas, pēc tam tiks slēgtas divas joslas virzienā uz Pārdaugavu, bet trešajā posmā rekonstruēs atlikušās divas malējās joslas virzienā uz centru.

Būvdarbu laikā tiks nodrošināta nepārtraukta kustība arī gājējiem un velosipēdistiem. Rekonstrukcijas gaitā gājēju tuneļos tiks ierīkots apgaismojums, videonovērošana, bet sienas pārklātas ar antigrafiti pārklājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā - gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.

Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Lattelecom Rīgas maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons šogad noritēs Latvijas simtgades zīmē, aicinot Rīgu izskriet ar valsts simtgadei veltītu vadmotīvu - Izskrien svētkus!. Maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas, informē pasākuma rīkotāji.

Medaļas dizainā iekļauti pirmskara piecu latu monētas – tautu meitas Mildas ar vainadziņu un vārpām (oriģināldarba autors - Rihards Zariņš (1869-1939)) – motīvi. Jaunā medaļa ir maratona veltījums Latvijas simtgadei, un tā dalībniekiem kalpos kā simbolisks apliecinājums tam, ka simtgades svētki tik tiešām ir izskrieti.

Sacensību oficiālos kreklus rotās mākslinieka Gustava Kluča oriģināldarbs - zīmējums Daugavas sargs, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča tēlam Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. G. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas un Dņepras kanāla izveides iniciatore, a/s Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa no uzņēmēja un bijušā biznesa partnera Ulda Pumpura vēlas piedzīt 752,1 tūkstoti latu.

Kurzemes apgabaltiesa lietu skatīs 9.decembrī.

«Maigi sakot, tā ir krāpšana,» sarunā ar Db.lv pauda Uldis Pumpurs. Viņš savulaik noslēdzis līgumu, uz kura pamata aizdevis šādu summu akciju sabiedrības dibināšanai. Tā kā līgums paredzēja, ka ieguldītājs naudu var jebkurā brīdī atprasīt, sākoties nesaskaņām, uzņēmējs to arī darījis. Nesaskaņas sākušās tieši naudas dēļ, apgalvoja U. Pumpurs. Viņš konstatējis, ka daži cilvēki jaundibinātajā akciju sabiedrībā kopējo projekta naudu tērē savām vajadzībām, akcijas bez maksas piešķir saviem radiniekiem. Viņam neesot bijusi pieņemama šāda rīcība, tāpēc no akciju sabiedrības aizgājis un izveidojis citu uzņēmumu - Enerģētika un ūdens transports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Futbola spēļu sarunāšanas lietā aizturēti astoņi cilvēki

LETA, 24.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

KNAB saistībā ar Salu tilta rekonstrukciju rosina apsūdzēt astoņas personas

LETA, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par dažādiem noziegumiem saistībā ar Salu tilta rekonstrukciju rosinājis prokuratūrai apsūdzēt astoņas personas, tostarp bijušo Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonu Uģi Brožu.

KNAB rosina bijušo Būvdarbu vadības nodaļas vadītāju Brožu apsūdzēt par dokumentu viltošanu un izmantošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tirgošanos ar ietekmi un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Jau rakstīts, ka Broža apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā krimināllietā par dokumentu viltošanu saistībā ar ceļu seguma atjaunošanu Rīga, Krišjāņa Barona ielā.

Starp astoņiem aizdomās turētajiem, kurus tagad rosināts apsūdzēt, ir arī četri toreizējie uzņēmuma «LNK Industries» darbinieki. Tāpat rosināts apsūdzēt tilta rekonstrukcijā iesaistītu būvuzraugu, projektēšanas vadītāju un būvdarbu vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salu tiltu par 8,74 miljoniem eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), rekonstruēs pilnsabiedrība LNK industries, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija par Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātā Iepirkuma konkursa rezultātiem.

Jau ziņots, ka iepirkumā pieteikumus bija iesnieguši pieci pretendenti - LNK Industries Group, AS Kauno tiltai, SIA Tilts, personu apvienība Salu tilts un SIA Binders.

Iepirkuma dalībnieki konkursa rezultātus var apstrīdēt līdz jūnija sākumam. Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere pauda cerību, ka sūdzību nebūs un būvdarbus būs iespējams sākt bez aizķeršanās plānotajā laikā.

Salu tilta rekonstrukcijas tehniskais projekts paredz brauktuves demontāžas darbus, jaunu dienesta ietvju izbūvi, deformācijas šuvju ierīkošanu, jaunas brauktuves hidroizolācijas un seguma izveidošanu, brauktuves sadalošā posma izbūvi, apakšējo gājēju ietvju remontēšanu, tilta apgaismojuma rekonstrukciju, tilta balstu remontu, laiduma konstrukciju betona virsmu remontu un laiduma konstrukcijas augšējās plātnes pastiprināšanu tilta galos, kā arī ekspluatācijas aprīkojuma rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

VIDEO, FOTO: Supošana ar pievienoto vērtību

Laura Mazbērziņa, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāks Salu tilta renovāciju; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem

Lelde Petrāne, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka no ceturtdienas, 3.jūlija, uzsāks Salu tilta renovāciju; autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Būvdarbu veicējiem, uzsākot darbus, izvirzīts priekšnoteikums, ka satiksme jānodrošina abos virzienos. Līdz ar to būvdarbi tiks uzsākti no brauktuves vidus, atstājot autovadītājiem divas braukšanas joslas katrā virzienā. Autovadītājiem jārēķinās, ka satiksme uz tilta būs ierobežota un atļautais braukšanas ātrums samazināts līdz pat 30 km/h.

Lai izvairītos no satiksmes sablīvējumiem, Satiksmes departaments aicina autovadītājus, kuri brauc no Bauskas puses, izmantot Dienvidu tiltu, savukārt autovadītājus, kuri iebrauks Rīgā no Jūrmalas puses - Vanšu tiltu.

Renovācijas laikā demontēs segumu, izbūvēs nolietotās hidroizolācijas, atjaunos laiduma konstrukciju betona virsmas, tilta galos pastiprinās laiduma konstrukcijas, kā arī izbūvēs jaunas deformācijas šuves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka naktī no 6. uz 7.aprīli tiks pārslēgta satiksme Salu tilta posmā no Krasta ielas līdz Lucavsalai.

Virzienā no centra uz Pārdaugavu satiksme tiks organizēta pa divām malējām joslām. Virzienā uz centru satiksme tiks organizēta jaunizbūvētajām vidējām divām joslām.

Savukārt Zaķusalas posmā transporta kustības plūsma centra virzienā tiks novirzīta tā, lai apbrauktu vidējās joslas, kur notiks būvdarbi.

Satiksme tiks pārslēgta, lai būvdarbu veicēji varētu uzsākt brauktuves demontāžas darbus malējās joslās centra virzienā.

Salu tilts pār Daugavu un pār Mazo Daugavu būvēts no 1968. līdz 1976. gadam un kopš tā laika būtiski remontdarbi tiltam nav veikti. Betona apmetums un seguma virskārta bija nokalpojuši, gājēju tunelim vairs nebija apgaismojuma, arī deformācijas šuves nepildīja savas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2015. gada 4. ceturksnī būvniecībā kritums par 6,2 %

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 500,5 milj. eiro.

Ēku būvniecībā bija kritums par 8,5 %, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecībā par 23,4 %, nedzīvojamo ēku – par 3,6 %. Inženierbūvju produkcija samazinājās par 3,9 % un to ietekmēja autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības apjoma samazinājums par 12,2 %, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 9 %.

Savukārt pieaugums bija ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 59 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā par 6,5 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,9 %, tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 3,2 %, un inženierbūvju būvniecības apjoms - par 8,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā šovasar pēc astoņu gadu pārtraukuma pa Nemunu atsāks kursēt ātrgaitas pasažieru kuteris no Kauņas uz Nidu, kas ļaus šo ceļu mērot ērtāk, ātrāk un patīkamāk nekā ar automobili.

1963.gadā būvēto «Raķetes» tipa upju kuģi pēc divu mēnešu remonta ūdenī paredzēts nolaist jau ceturtdien. Tas vēl tiks izmēģināts un pārbaudīts, bet pirmais reiss uz Kuršu kāpām un atpakaļ varētu notikt jūnija sākumā.

Atjaunotajā kuģī ir 58 sēdvietas; paredzētas vietas arī divriteņiem. Tas pārvietojas ar ātrumu 60-70 kilometri stundā, tātad šāds ceļojums pa Lietuvas lielāko upi varētu ilgt trīsarpus līdz četras stundas.

Šo un vēl divus ātrgaitas upju kuģus iegādājies nodibinājums «Vandens kelias», bet šai sezonā pasažierus pārvadās tikai viens no tiem.

Kā vēsta portāls «Kas vyksta Kaune», iecerēts, ka kuģis no Kauņas uz Nidu veiks trīs reisus nedēļā. Līdz Jāņiem biļete vienam pieaugušajam maksās 29 eiro un īpašnieki centīsies gādāt, lai pārējā vasaras daļā maksa par braucienu nepārsniedz 49 eiro. Par divriteņa pārvadāšanu gan būs jāmaksā papildus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kučinskis: Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, komentējot iespējas nepieciešamības gadījumā palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšana aizsardzībai ir Latvijas apņemšanās un valdība rūpīgi sekos līdzi tam, lai nevienā brīdī «netiktu iziets no noteiktās 2% robežas». «Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, ja tas būs nepieciešams konkrētos projektos,» skaidroja Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka Latvijas IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. «2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam - ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,» pārliecību pauda Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ministrs: Latvijas ieguldījums aizsardzībā gada beigās nesasniegs 2% no IKP

LETA, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var gadīties, ka gada beigās Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) būs lielāks par prognozēto, līdz ar to aizsardzībai atvēlētais finansējums vairs neveidos 2% no IKP, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņš skaidroja, ka tas, kādu daļu no IKP veido finansējums aizsardzībai, ir jāmēra gada beigās pēc faktiskās, nevis plānotās budžeta izpildes. «Mūsu apņemšanās ir viena lieta, bet mēra gada beigās,» akcentēja ministrs.

Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika aug straujāk, nekā tika prognozēts, ir liels risks, ka jau šī gada beigās valsts atvēlētais finansējums aizsardzībai neveidos 2% no IKP, brīdināja Rinkēvičs. «Mums šie 2% [no IKP] nebūs. Varbūt būs kādi 1,9%. Līdz ar to mums būs jāmeklē papildu līdzekļi [aizsardzībai] jau šogad, ja mēs tiešām gribam pildīt savu apņemšanos [pret NATO],» uzsvēra ārlietu ministrs.

Viņš arī atgādināja iepriekš pausto, ka Latvijai vajadzētu palielināt aizsardzības finansējumu virs NATO prasītajiem 2% no IKP. Pēc Rinkēviča domām, optimāli būtu, ja Latvijas aizsardzības budžets tuvāko piecu gadu laikā pieaugtu līdz 2,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākie tiltu būvniecības objekti šogad Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro. Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) ar Jēkabpils pilsētas domi parakstīja vienošanos par sadarbību jauna tilta pār Daugavu būvniecībā.

«Vienošanās būs kā darba dokuments, kura mērķis ir sekmēt jaunā tilta izbūvi. Ir būtiski apzināties, ka šis tilts ir nepieciešams ne tikai jēkabpiliešiem, bet arī visam reģionam kopumā,» pauda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš norādīja, ka «pašreizējais tilts pār Daugavu, kas būvēts 1961. gadā, nenodrošina mūsdienu standartiem nepieciešamo satiksmes drošību un komfortablu pārvietošanos apkārtnes iedzīvotājiem».

SM apņēmusies veikt tās kompetencē esošos pasākumus, plānojot nepieciešamo finansējumu Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanai aktivitātē pilsētu savienošanai ar TEN-T (Eiropas Transporta tīkls) autoceļu tīklu, ieskaitot projektu ietvaros nepieciešamo zemju atsavināšanas izmaksu iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodots renovētais tiltu pār Daugavu Jēkabpilī, informē renovācijas darbu veicēji – pilnsabiedrība LNK Industries Group.

Tilta, kas pēdējo reizi tika remontēts 1995. gadā, renovācija tika veikta posmā no Kurzemes ielas līdz Vienības ielai. Pilnsabiedrības LNK Industries Group pārziņā bija brauktuves un ietves seguma maiņa, tilta balstu remonts, laiduma konstrukcijas remonts, margu, barjeru un apgaismes stabu demontāža un jaunu uzstādīšana, notekcauruļu maiņa un tilta daļu krāsošanas darbi.

AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs uzsver, ka «remontdarbu rezultātā tika apturēta tilta tehniskā stāvokļa pasliktināšanās, novērsti ekspluatācijas laikā radušies defekti un bojājumi, kā arī nodrošināta būves ilgmūžība vēl vismaz 30-40 gadus.»

Komentāri

Pievienot komentāru