Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā ir sarucis apmēram par 173,6 tūkstošiem, bet no 2011. gada sākuma – jau gandrīz par 80 tūkstošiem.

Lai arī vispārējā konjunktūra šobrīd šķiet labvēlīga tam, lai mūsu tautsaimniecības izaugsmes tempi un iedzīvotāju labklājība palielinātos, situācija demogrāfijas jomā vedina domāt, ka ar to būs par maz, lai radītu iespēju mūsu valstij un tās iedzīvotājiem dzīvot pašpietiekami. Sabiedrībā jau daudz apspriestā finanšu ministra Andra Vilka atskārsme par to, ka mazo budžeta ieņēmumu dēļ nākotnē sabiedrībai var nākties diskutēt par nodokļu paaugstināšanu, nav gluži «pagrābta no gaisa», un pie šādas realitātes diemžēl varam nonākt tad, ja ekonomiskā izaugsme valstī izrādīsies nepietiekama. Gadījumā, ja ekonomikas zobrats grieztos ar lielāku paātrinājumu, problēma vismaz daļēji varētu atkrist, jo, palielinoties tautsaimniecības apjomam, arī ar nodokļiem būtu vairāk ko aplikt. Diemžēl nodokļu jomā situācija var attīstīties pēc sliktākā scenārija. Visi zina, ka darbaspējīgo iedzīvotāju skaits valstī samazinās, kas ilgtermiņā palielinās izdevumus ne tikai sociālajiem maksājumiem, bet arī ekonomikā iegriezīs savdabīgu negatīvu spirāli.

Administrācijas un vairāku departamentu pārcelšana uz Rīgu būtiski uzlabojusi Islandē dibinātas aviokompānijas rezultātus

To intervijā DB atzīst PrimeraAir viceprezidente Anastasija Višņakova, piebilstot, ka gūtā pieredze apliecina – Latvija var eksportēt intelektu, savu iedzīvotāju darbaspēju un know-how, un, ja tā vēl mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad kļūtu citu valstu uzņēmumiem pat ļoti pievilcīga.

Fragments no intervijas:

Kāpēc jūs savu biroju izlēmāt pārcelt uz Rīgu?

Rīgā saņēmām sertifikātu 2014. gada vasarā, un 2015. gadā savas funkcijas sāka pilnvērtīgi veikt PrimeraAir administratīvais (tostarp IT), operatīvais, finanšu un komercdepartaments. Līdz tam kompānijas dažādas funkcijas bija diezgan sadrumstalotas pa vairākām valstīm, taču, secinot, ka finanšu rādītāji nav tie labākie, tika pieņemts stratēģisks lēmums izveidot vienu biroju, no kura notiktu visa kompānijas vadība neatkarīgi no tā, no kurienes lidojam. Izvērtētas vairākas valstis, tostarp arī Polija un Lietuva. Rīgai par labu bija ģeogrāfiskā pozīcija, piemēram, no šejienes aizlidot uz Kopenhāgenu vai Stokholmu ir daudz ātrāk nekā no Islandes, un to var izdarīt vienas dienas laikā un pavadīt tur uz vietas veselu darbadienu. Pozitīvs faktors Latvijā bija arī spēcīgs vietējais aviopārvadātājs, līdz ar to guvām virsroku pār Lietuvu, kam, iespējams, ir labāks nodokļu režīms, bet nav tik labu aviosavienojumu – tas ir svarīgi, jo ceļot sanāk ļoti daudz. Nenoliedzami, uzturēt biroju Islandē vai Skandināvijā ir daudz dārgāk nekā šeit, līdz ar to tas arī bija viens no argumentiem. Tā kā vairākām aviokompānijām šeit jau bija savi administratīvie ofisi – gan airBaltic, gan Smartlynx, gan Norwegian, tad šeit ir pieejami pietiekami daudzi aviācijas speciālisti, kas ir gana liels retums. Rīga, protams, vadībai un īpašniekam patika arī kā pilsēta, kura ir ērta un viss ir tuvu sasniedzams. Zinu - publiskajā telpā nereti tiek apspriests, ka Latvijā nav pietiekami laba vide biznesa attīstībai, bet es teiktu, ka jāskatās, ar ko salīdzina. Latvijā biznesu nav sarežģītāk vai grūtāk veidot kā Skandināvijā. Mūsu kompānijas vadītājs ir teicis labus vārdus gan par Civilās aviācijas aģentūru, gan Satiksmes ministriju, kur cilvēki ir bijuši atvērti un palīdzēt (atrast risinājumu) gatavi. Jā, Latvija ir varbūt pārāk birokrātiska valsts, un dažreiz liekas, ka varētu neprasīt neskaitāmas reizes dokumentāli apliecināt vienas un tās pašas lietas, bet kopumā mums šeit kompāniju izdevās nodibināt pietiekami īsā laikā un arī diezgan viegli. Tomēr jāsaka, ka ne visi līdz tam PrimeraAir strādājušie cilvēki bija sajūsmā par pārcelšanos uz Rīgu. Dzirdējām daudz kritikas. Uz Austrumeiropu skatījās nievājoši, arī uz mani un manu komandu, jo mentalitāte, darbaspējas un ambīcijas ārkārtīgi atšķiras. Tas bija saistīts arī ar nepopulāriem lēmumiem, ko nācās šeit pieņemt. Ne visi skandināvu kolēģi varēja izturēt jaunu darba tempu: pie mums Latvijā cilvēki ir pieraduši daudz strādāt un ir ļoti darbaspējīgi. Skandināvijā darbinieki ir nedaudz iegrimuši sociālismā un paļāvībā uz valsti. Ja četros beidzas darbalaiks, jau trīs minūtes pirms četriem tiek nolikta pildspalva, un tad jau pēc tevis var kaut zāle neaugt. Mūsējie savukārt strādās, kamēr būs pabeigts, – ļoti atšķirīgas ambīcijas. Vēl kāds piemērs: aviācijā jūlijs ir ļoti intensīva darba mēnesis - visvairāk reisu, visvairāk pasažieru, bet Skandināvijā ir kompānijas, kur visa vadība šajā laikā var atļauties aiziet uz trim, četrām nedēļām atvaļinājumā. Neatceros nevienu kompāniju Latvijā, kur visa vadība aizietu kaut vai uz divām nedēļām atvaļinājumā (it īpaši «karstajā» sezonā), arī valsts kompānijās ne, bet tur tas notiek arī privātās kompānijās, tāpēc arī uz mums skatījās kā uz trakiem. Taču tagad jau esam saņēmuši zvanus no citām aviokompānijām, kas grib atbraukt pie mums pieredzes apmaiņā, lai redzētu, kā mums izdevās sasniegt tik labus rezultātus. Redzu, ka Latvija var eksportēt intelektu, darbaspējas un know-how, un, ja mēs mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad citu traucēkļu nebūtu. Otrā Kipra gluži nebūs, bet iespējams, ka mūsu (un daudzu citu kompāniju) pieredzei sekos arī citi. Pie tā vajag strādāt.

Maz ticams, ka valsts politika ilgtermiņa demogrāfiskās tendences var pavērst pretējā virzienā, tomēr tā var tās mazināt un mīkstināt to negatīvo ietekmi uz ekonomiku, Swedbank Ekonomisko pētījumu daļas pētījumā par demogrāfiju un tās ietekmi uz ekonomiku atzina eksperti.

Vispirms nepieciešams risināt demogrāfiskās tendences, kas nozīmē uzlabot dzimstību, mazināt emigrāciju, veicināt iedzīvotāju atgriešanos, kā arī strādāt pie imigrācijas. Lai tas būtu iespējams, ekonomikas izaugsmes tempam jābūt noturīgi straujam. Tas nozīmē, ka jāuzlabo iedzīvotāju iesaiste darba tirgū un jākāpina darba ražīgums, uzsver eksperti.

Lai mazinātu demogrāfijas negatīvās tendences, ne tikai jāveicina dzimstība, emigrējušo atgriešanās un uz prasmēm balstīta imigrācija, bet arī nodarbinātība un produktivitātes pieaugums. Jāuzlabo izglītības kvalitāte un jāmazina reģionu administratīvā sadrumstalotība, investīcijas novirzot ekonomiskās aktivitātes centru attīstībai. Nepieciešams apsteidzoši konsolidēt un veidot kvalitatīvu publisko infrastruktūru ap spēcīgākajiem ekonomiskās aktivitātes centriem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Exigen Services Latvia ģenerāldirektors Ivars Puksts. «Uzskatu, ka esam pirmais (jeb «pionieris») privātais datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kura pirmsākumi meklējami jau 1989.gadā, kad tika nodibināts kooperatīvs Biržas sabiedrība, vēlāk, mainoties īpašniekiem, pārtopot par a/s Softwarehouse Rīga, a/s DATI un a/s Exigen Services Latvia. Kā pirmie Latvijā 1990.gadā sākām eksportēt IT sistēmu izstrādes pakalpojumus, iegūstot Vācijas Brēmenes pavalsts pašvaldības pasūtījumu brīvās profesijas pārstāvju sociālās apdrošināšanas sistēmas izstrādei. Savus pakalpojumus esam snieguši klientiem gandrīz visos kontinentos. Vienīgi Antarktīda ir mūsu «neieņemtais» kontinents,» stāsta I. Puksts.

Vislabākā sociālā programma ir darbs visiem; lai to nodrošinātu politiķiem jākoncentrējas uz investīcijām, nevis uz pārlieku taupīšanu.

Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem, kas izriet arī no jaunākā OECD nodarbinātības apskata 2014. gadam. Par esošo situāciju darba tirgū minētais OECD apskats neatstāj lielu vietu optimismam, jo paredz, ka bezdarbs OECD valstīs līdz pat 2015. gada beigām saglabāsies virs pirmskrīzes līmeņa. Šajās valstīs pašlaik bez darba ir 45 miljoni cilvēku jeb par 17 miljoniem vairāk nekā 2007. gadā un nākamā gada beigās šis skaitlim neprognozē būtisku samazinājumu. Vidējais bezdarbs OECD valstīs samazinās ļoti lēnām – no 7,4% šā gada vidū līdz 7,1% 2015. gada beigās. Te gan jāpiebilst, ka bezdarba situācija starp šīs savienības valstīm ir stipri atšķirīga. Vissliktākā situācija ir Grieķijā un Spānijā, kur, neskatoties uz nelielu bezdarba samazinājumu, bez darba joprojām ir aptuveni 25% darbaspējīgo iedzīvotāju. Taču arī Itālijā, Portugālē, Slovēnijā un Slovākijā bezdarbs pārskatāmā laika periodā, visticamāk, nesaruks zem 10%, kamēr, piemēram, Vācijā tas varētu paslīdēt pat zem 5% robežas.

Gada laikā «pazūd» tūkstošiem nodarbināto – Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā statistika par darba ņēmēju skaitu izgaismo lūzumpunktu

Iedzīvotāju, nodarbināto skaita un augsti kvalificētu darbinieku skaita ziņā pārāk maza valsts, lai saražotu pietiekamā apjomā, lai patērētu pietiekamā apmērā, lai uzturētu tirgu pietiekamā aktivitātē, lai eksportētu ar pietiekamu jaudu. DB intervētie uzņēmēji nereti pauduši līdzīgas atziņas, apzinoties nelielā iedzīvotāju skaita radītos šķēršļus ekonomikas attīstībai un uzņēmējdarbības iespējām. Kā DB jau ir vēstījis, VID apkopotā darba ņēmēju skaita statistika signalizē, ka šā gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo mēnesi, nodarbināto skaits sarucis vairāk nekā par 4 tūkst. Tomēr nākamie mēneši arī nenes pozitīvākas vēsmas. 2 tūkst. cilvēku iztrūkums februāra datos, martā – vairāk nekā 4 tūkst. sarukums un virs 2 tūkst. nodarbināto zaudējums aprīlī.

Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu Tilde strādā pie pirmā kolēģa - mākslīgā intelekta - izstrādes un ieviešanas valsts pārvaldē, informē UR.

Uzņēmumu reģistrs kopš moderno tehnoloģiju ienākšanas valsts sektorā seko līdzi aktualitātēm moderno tehnoloģiju jomā un pakāpeniski ievieš inovatīvus un jaunus rīkus ērtāku pakalpojumu saņemšanai iestādes klientiem. Ideja papildināt Uzņēmumu reģistra darbaspēku ar jaunu kolēģi - robotu - nāk no iestādes vadītājas Gunas Paideres, kura iedvesmojās no mākslīgā intelekta pielietojuma privātajā sektorā klientu apkalpošanas jomā. G.Paidere norāda: «Mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanas galvenais mērķis ir efektīvi izmantot esošo darbinieku darbaspējas. Respektīvi, mākslīgo intelektu sākotnēji plānots apmācīt atbildēt uz vienkāršākiem klientu jautājumiem, savukārt darbinieku kompetencē jau būtu daudz sarežģītāku klienta situāciju risināšana. Tādejādi tiks lietderīgi izmantots darbaspēka resurss, pildot kvalificētāku darbu».

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam, informē FM.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos.

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs. Viņš atzīst, ka slimības lapu apmaksas kārtības maiņa, darbaspēka pieejamība, birokrātiskā sloga mazināšana, darbaspēka nodokļu izmaiņas, uzņēmējdarbības veicināšana reģionos, neapliekamās brīvprātīgās veselības apdrošināšanas prēmiju limita palielināšana, kā arī uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošana ir darba devēju uzmanības fokusā.

Fragments no intervijas

Cik viegli vai grūti no vienas sporta spēļu organizācijas problēmu loka pārslēgties uz visiem darba devējiem svarīgo jautājumu risināšanu?

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 27.oktobrī, Sarkandaugavā ostas apkārtnē atkal bijusi jūtama neizturama naftas produktu smaka, informēja Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis Ēriks Daliba.

Kā stāsta aculiecinieki, gāzei līdzīgu dvingu, neskatoties uz cieši aizvērtiem logiem, varēja sajust jau sestdienas vakarā. Savukārt, paverot logu, naftas smirdoņa bijusi tik spēcīga, ka aizsitusi elpu.

Daliba norāda, ka "Sarkandaugavas smirdinātāji" vienmēr ir bijuši naftas pārkraušanas termināļi, no tiem par aktīvākajiem un nekaunīgākajiem sarkandaugavieši uzskata SIA Man-Tess, OVI Rīga un B.L.B Baltijas termināls. Lai arī visiem šiem termināļiem Valsts vides dienests pēdējā gada laikā ir sastādījis neskaitāmos administratīvos protokolus par piesārņojuma atļaujas nosacījumu neievērošanu, smaku ierobežojošo normatīvu trūkums padarījis par neiespējamiem iedzīvotāju centienus atgūt svaigu gaisu.

Lai arī Nacionālā attīstības plāna virsmērķis ir «ekonomikas izrāviens», tomēr realitātē novērojama stabila stagnācija, jo ne 2014. gada valsts budžeta priekšlikumi, ne kas cits neliecina par straujāku izaugsmi tuvākajos gados, vērtējot 2013. gadu, atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka 2013. gadā Latvija jau trešo gadu pēc kārtas var lepoties ar straujāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), taču kopējais labklājības līmenis mūsu valstī ir ceturtais zemākais ES. «Savukārt, raugoties uz Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, mūsu pozīcijas starptautiskajos reitingos ir vājākās pat Baltijas mērogā,» uzsvēra J. Endziņš.

Vērtējot 2013. gadu, LTRK vadītājs atzīst, ka Latvija ir nonākusi «demogrāfiskā bedrē», jo dabiskais iedzīvotāju pieaugums vēl aizvien ir ar mīnusa zīmi, bet emigrācija, arī darbaspējas vecuma iedzīvotāju plūsma uz ārvalstīm, nav apturēta.

Finanšu ministrijas izstrādātais jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis spiedīšot vietējo varu stimulēt biznesu, vienlaikus atņemšot naudu Pierīgas novadiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Diskusijas par to solās būt karstas, ko apliecināja arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēde. Bijušie pašvaldību vadītāji, pašlaik Saeimas deputāti Inesis Boķis (bijušais Valmieras mērs) un Juris Šulcs (bijušais Tukuma mērs) atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto projektu, vienlaikus norādot, ka tas būtu pilnveidojams. Arī Saeimas deputāts Māris Kučinskis bija līdzīgās domās un aicināja Finanšu ministriju šo projektu iesniegt izskatīšanai Saeimas komisijā, nevis velti tērēt laiku un to risināt Ministru kabinetam un Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), kam vairākos jautājumos ir atšķirīga pozīcija. LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis atgādināja, ka piedāvātais modelis rada ļoti daudz riska. To, ka neviens modelis nekad visām pašvaldībām nebūs labs, atzina arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme. M. Kučinskis gan uzskata, ka situācija, kad ik rudeni notiek tirgošanās starp pašvaldībām un valdību par dotāciju apmēru, kā arī iemaksu lielumu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ir jāizbeidz un jābūt skaidriem ilgtermiņa nosacījumiem. Šī diskusija sākusies uz fona, kad Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā ir paredzēts no 2016. gada samazināt šī nodokļa likmi par vienu procentpunktu, kas pašvaldībām kopumā atņems miljoniem eiro. Par šo jautājumu gan vēl tiek solītas konsultācijas un diskusijas. Iespējams, IIN likmes iecerētā apcirpšana varētu arī neīstenoties un tikt atcelta, bet iedzīvotāju skaita sarukums vairumā Latvijas pašvaldību ir neizbēgams. Iedzīvotāju skaita pieaugums tiek prognozēts tikai Pierīgas pašvaldībās, kas arī atstās savu ietekmi uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismu.

Sociālā budžeta izdevumi slimības, bezdarbnieku un vecāku pabalstiem pēdējos gados auguši, taču īpaši satraucošs pieaugums piedzīvots šā gada pirmajos mēnešos, svētdien vēstīja LNT Ziņas Sešos.

Par to satraukumu neslēpj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). «Vecāku pabalsta izmaksas ir priecīga ziņa, par to mēs nevarētu bēdāties. Bet, ja mums būtiski pieaug slimības pabalsta un bezdarbnieku pabalsta izmaksas, tad tā gan ir lieta, kur daļēji ir sociālekonomiski faktori, bet daļēji, pieņemu, tur ir sistēmiskas problēmas, kuras noteikti būtu jāatrisina» uzskata ministre.

Slimības pabalstos šā gada pirmajos piecos mēnešos tērēti 61,2 miljoni eiro jeb par teju 13 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Savukārt bezdarbnieku pabalstos izmaksāts 51,1 miljons eiro jeb par teju deviņiem miljoniem vairāk nekā aizvadītā gada sākumā.

Eksperti lēš, ka 2018. gads Latvijas ekonomikā būs ļoti karsts. Tiek prognozēts, ka, pateicoties eksportam un Eiropas Savienības fondiem, Latvijā ieplūdīs nauda, saruks bezdarbs un pieaugs algas. Prognozes šķiet ļoti pozitīvas, taču, visticamāk, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) laukā aina būs citādāka.

MVU dinamikā 2018. gadā lielu svārstību nebūs

Vidusmēra uzņēmējam, paraugoties uz šodienas situāciju ekonomikā, var rasties jautājums, no kurienes tik pozitīvas prognozes? Uz to mudina vairāki aspekti – saimnieciski aktīvo MVU skaits šobrīd ir augošs, īpaši ražošanas nozarēs. Jau kopš 2003. gada pieaug jaundibināto uzņēmumu skaits, un augošā tendence saglabāsies arī 2018. gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā reģistrēti 1 592 ekonomiski aktīvi MVU. Samazinās arī likvidēto uzņēmumu skaits un tiek prognozēts, ka samazinājums turpināsies arī šajā gadā. Tas nozīmē, ka MVU dinamikā 2018. gadā lielu svārstību nebūs. Nedaudz lielāks pieaugums būs vērojams informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu, kā arī apkalpojošo un konsultējošo pakalpojumu nozarēs. Bet, vai tiešām tas ir pietiekams pamats tik pozitīvam skatam nākotnē?

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Liepājas ekonomiskās izaugsmes dati pērn sasnieguši rekordus, vienlaikus uzrādot nopietnus riskus.

Aizvadītajā gadā Liepājā būtiski pieaudzis apstrādes rūpniecības apjoms, preču un pakalpojumu eksports, sasniegts Liepājas ostas kravu apgrozījuma rekords, samazinājies bezdarbs, pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits. Mazāk ir sociālo pabalstu saņēmēju, zemāks bezdarba līmenis. Pozitīvajai dinamikai kusli sekojusi darba samaksa, līdzīgi, kā visā valstī, rūk iedzīvotāju skaits.

Pilsētas attīstība lielā mērā ir saistīta ar ražotāju konkurētspēju, ārējo tirgu stabilitāti un pašvaldības spēju mazināt atkarību no Eiropas Savienības struktūrfondiem, sabalansēt ieguldījumus starp infrastruktūru un zinātni, kā arī veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Liels drauds ir demogrāfija, turklāt secināts, ka no Liepājas vairāk emigrē darbaspējas vecuma vīrieši.

Biznesa portāls Db.lv, atjaunojot senu tradīciju, piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmumu vadītājiem sniedz atbildes uz šiem jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Intervija ar Ievu Salmelu, Hesburger attīstības direktori Baltijas valstīs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Hesburger ir Somijas, Salmelu ģimenes uzņēmums un, kā jau var noprast pēc mana uzvārda, arī es esmu Salmelu ģimenes locekle. Lielākā daļa Salmelu ģimenes strādā Hesburger ķēdē, mans lēmums bija likumsakarīgs.

Esmu precējusies ar Kari Salmelu, Hesburger dibinātāju dēlu. Mēs iepazināmies Rīgā, bet pēc kāda laika pārcēlos uz dzīvi Somijā un sāku darbu ģimenes uzņēmumā. Mainīju biznesa vidi par 180 grādiem - no vadības konsultāciju uzņēmuma Latvijā pret darbu Hesburger Somijā.

Tikai vienai trešdaļai uzņēmēju rūp gaisa kvalitāte darba telpās

Tā DB apgalvo Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš

Darbinieku blīvums darba telpā pašlaik Latvijā nav reglamentēts; normatīvos ir atcelta prasība, ka publiskajā ēkā darba telpas platība vienam darbiniekam nedrīkst būt mazāka par 4,8 m2. Nav arī normu, cik tālu no darbinieka drīkst atrasties biroja tehnika. Darba vides speciālisti mikroklimata normām birojos seko līdzi, pārsvarā vadoties pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām.

Mērījumi neiepriecina

Situācija ar gaisa kvalitāti birojos ir vērtējama kā slikta, uzskata I. Vanadziņš. Viņš neatceras nevienu gadījumu, kad mērījumi ir uzrādījuši ideālus rezultātus. Institūta veikto mērījumu rezultāti liecina, – kopš 2002. gada procentuāli visvairāk pieaug to darbavietu skaits, kurās ir zems gaisa kustības ātrums, paaugstināta temperatūra un samazināts gaisa relatīvais mitrums. Nepiemērots mikroklimats ir uzskatāms par būtisku darba vides problēmu, kas tieši neatspoguļojas arodslimību statistikā, bet ietekmē nodarbināto darbaspējas, līdz ar to darba kvalitāti un paveiktā darba apjomu, samazinot darba produktivitāti un efektivitāti. Latvijā nav pieejama informācija par nepiemērota mikroklimata radītajiem veselības traucējumiem, jo bieži tie nav specifiski un netiek saistīti ar darba vidi, proti, netiek diagnosticēti kā arodslimības, piekrīt RSU institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone. Vismaz daļēja to analīze būtu iespējama, ja valstī tiktu izvērtēta izsniegto darba nespējas lapu statistika. Pēdējā pētījumā Darba apstākļi un riski Latvijā ir konstatēts, ka līdzīgi kā 2010. un 2006. gada aptaujās, arī 2013. gadā visos gadījumos nepiemērots mikroklimats biežāk bija novērojams uzņēmumos, kuros tiek maksāta alga aploksnēs, investīcijas darba apstākļu uzlabošanā tajos nav prioritāte.

Uzsākot 2017.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2016.-2019.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2016.-2019.gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2016.gadam ir samazināta par 0,5 procentpunktiem, un ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāka nekā 2015.gadā, kad IKP palielinājās par 2,7%. Savukārt 2017.gadā ekonomikas izaugsme jau kļūs būtiski straujāka, un salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm IKP pieauguma prognoze ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem.

Prognozes samazināšana 2016.gadam saistīta ar nestabilo situāciju ārējā vidē un investīciju kritumu, īslaicīgi mazinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai. Tomēr jau gada otrajā pusē līdz ar straujāku fondu apguvi gaidāma investīciju aktivitātes atjaunošanās, kā arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās vairākās Latvijai nozīmīgās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā rezultātā Latvijas ekonomikas izaugsme atkal paātrināsies, nodrošinot straujāku IKP pieaugumu 2017.gadā.

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Spēcīgā vētra aizvadītās nedēļas nogalē izraisīja bojājumus 13 augstsprieguma elektropārvades līnijās, informē "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Vairumā gadījumu elektroapgāde tika nodrošināta bez ilgstošiem pārrāvumiem, pārslēdzoties uz rezerves līnijām.

Vidzemē vētras nolauzti koki uzkrita uz divām elektrolīnijām, kas sestdienas vakarā ietekmēja apakšstaciju Inčukalns, Sigulda, Ieriķi un Cēsis darbību un šo apdzīvoto vietu iedzīvotājus, bojājumus "Augstsprieguma tīkls" (AST) novēršot pusotras stundas laikā.

Tuvākajā laikā AST apsekos līnijas, lai konstatētu potenciālos apdraudējumus iespējami aizlauzto koku dēļ.

Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 5200 km gaisvadu līniju, liela daļa no tām ir izbūvēta purvos un mežos. Šādi laika apstākļi ir pārbaudījumus gan pārvades tīklam, gan arī AST speciālistiem, jo pārvades līniju darbaspējas var apdraudēt vēja gāzi koki, kas izraisa gan līniju atslēgšanos, gan arī vadu pārrāvumus.