Latvijas gadījumā durvis atvērusī OECD nav bagāto valstu, bet gan labās prakses klubs. Ķeksītis ir, tagad jārīkojas, lai būtu arī jēdzīgi ieguvumi
DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.
Svarīgākais rīks dzīves līmeņa uzlabošanai ir produktivitātes celšana. Ekonomists un filozofs Ādams Smits jau 1776. gadā savā darbā "Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem" argumentēja, ka viens no galvenajiem tautu bagātības vairotājiem ir darbaspēka produktivitāte. Arī nesenais OECD pētījums par produktivitātes indikatoriem liecina, ka ienākumu līmeņa atšķirības pa valstīm galvenokārt skaidrojamas ar darbaspēka produktivitātes atšķirībām. Viens no piemērotākajiem darbaspēka produktivitātes indikatoriem ir IKP uz nostrādāto stundu. Pētot OECD valstu 2014. gada produktivitātes datus redzams, ka Latvija ierindojas pat vēl zemāk, nekā mērot IKP uz iedzīvotāju. Latvijas produktivitātes līmenis ir audzis kopš 2000. gada, tomēr OECD valstu vidējam rezultātam tas tuvojas lēnākā tempā, nekā IKP uz iedzīvotāju. Līdz ar izglītības kvalitātes paaugstināšanu, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, spēcīgākas konkurences attīstīšanu utt. celt produktivitātes un ienākumu līmeni Latvijā var, veicinot eksporta izaugsmi un investējot infrastruktūrā.