Quantcast
Finanses

DB klubs: Biznesa piesaistē nedrīkstam būt lūzeri

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 04.04.2016

Jaunākais izdevums

Ostām ir «jāsadraudzējas» ar dzelzceļu, jāveido vienots investīciju projektu portfelis, lai veicinātu investoru piesaisti, – šie ir daži no premjera Māra Kučinska uzstādījumiem turpmākajam valdības darbam ekonomikas stiprināšanai

Viena no prioritātēm pašlaik ir darbs pie tā saucamā 16+1 formāta darbam kopā ar Ķīnu: «Mums ir jānonāk pie vienota mehānisma investīciju piedāvājumā un Satiksmes ministrijai (SM) ir dots konkrēts uzdevums – «sadraudzināt» ostas ar dzelzceļu,» Dienas Biznesa uzņēmēju klubā atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). «Mēs varam gaidīt, gulēt un raudāt par to, ka nespējam noturēt Krievijas kravas,» krāšņi izteicās politiķis, iezīmējot analoģiju ar bankrotējušo Valmieras gaļas kombinātu.

M.Kučinskis uzsvēra, ka ekonomikas plānošanas politikā noteikti nebūšot atkāpšanās no uzstādījuma par nepieciešamību izveidot vienotu investīciju projektu portfeli, lai, piemēram, viņam dodoties ārvalstu vizītēs, būtu skaidrs viss Latvijas ekonomikas potenciāls. «Šobrīd tas nav skaidrs – ko var atļauties ostas, kā tās sasaistītas ar dzelzceļa rīcībā esošajiem līdzekļiem, lai veidotu industriālās teritorijas.»

Uz Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LPRKA) vadītāja Edgara Pīgožņa jautājumu, vai no valsts puses tiek plānots palielināt pretimnākšanu rietumu vai NVS valstu uzņēmējiem, piemēram, tiem, kuri vēlētos savu biznesu pārvietot uz Latviju, M.Kučinskis atbildēja: «Ja mēs nespēsim izmantot šo potenciālu, tad mēs tiešām zināmā mērā esam lūzeri».

Visu rakstu Biznesa piesaistē nedrīkstam būt lūzeri lasiet 4. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Filma par riteņbraukšanas sacensībām Giro d’Italia piedzīvos Latvijas pirmizrādi

Laura Mazbērziņa, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule / Wonderful Losers: A Different World» kļuvusi par vienu no skatītākajām dokumentālajām filmām Lietuvā. Filma tapusi lietuviešu režisora Arūna Mateļa (Arūnas Matelis) un Latvijas studijas «VFS Films» sadarbībā. 27. aprīlī tā piedzīvos Latvijas pirmizrādi kinoteātrī «Splendid Palace» un pēc tam tiks izrādīta visā Latvijā.

Kopš filmas pirmizrādes Varšavas starptautiskajā kino festivālā 2017. gada oktobrī, «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir saņēmusi galvenās balvas prestižos starptautiskos kinofestivālos - Varšavā, Minskā, Triestē. Minskā filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» ir izpelnījusies arī skatītāju balvu. Pagājušā gada nogalē Lietuvas Kinematogrāfistu savienība starp astoņām nominētajām filmām, kuru vidū bija arī Šarūna Barta Kannās pirmizrādītā spēlfilma «Sals», gada labākās Lietuvas filmas godu piešķīra tieši «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule». Taču jau šā gada aprīlī filma iekļauta Maskavas starptautiskā kinofestivāla dokumentālo filmu konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB klubs - ekskluzīva tikšanās vieta lēmumu pieņēmējiem

Līva Melbārzde, 22.01.2018

DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Aizkraukles autoostā ierīkotais klubs nav pārāk apmeklēts

Laura Mazbērziņa, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ēkā Aizkrauklē, kur notiek kluba «Stacija» darbība, tā ir vienīgā ēkas funkcija, taču šā gada laikā īpašuma nomnieki vēlas piesaistīt apakšnomniekus un šajā vietā atvērt modernu un konkurētspējīgu kafejnīcu. Pie telpu labiekārtošanas šobrīd tiek strādāts, darbu ir daudz, taču, kā nomnieka pārstāvis akcentē biznesa portālam db.lv, klubs «Stacija» šobrīd ir eksperimenta līmenī un lielas investīcijas netiek veiktas. Telpas ir iznomātas no ēkas īpašnieka, pasažieru pārvadātāja AS «CATA», kura viens no daudzajiem akcionāriem ir Aizkraukles pašvaldība.

Aizkraukles autoosta vecajā ēkā sen vairs nepilda savas funkcijas, tāpēc telpām esot rasts cits lietojums. «Šī ēka jau sen nedarbojas kā autoosta — kases slēgtas jau vairākus gadus, un saistība ar vārdu «autoosta» ir vairs tikai ieradums. Aizkraukles iedzīvotāji ļoti specifiski reaģē uz pārmaiņām. Viņi uzreiz tās nepieņem. Bet ir svarīgi saprast, ka jaunās izmaiņas ir būtiskas, lai sakārtotu vidi pilsētas centrā un varētu atbrīvoties no negatīvā, tajā skaitā no zināmas sabiedrības daļas, kas degradē paši sevi un vidi ap sevi,» komentē Pēteris Melnbārdis, nomnieka pārstāvis.

Klubs «Stacija» tika izveidots kopā ar domubiedriem un ir balstīts vairāk uz entuziasma pamatiem. Pilsētas dome tika savlaicīgi informēta, ka pilsētā ienāks klubs un, sadarbībā ar AS «CATA», tiks «atdzīvināta» bijusī autoostas ēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Daugavpilī rekonstruē Napoleona armijas uzbrukumu Dinaburgas cietoksnim

Dienas Bizness, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī noslēdzies 3. Starptautiskais Daugavpils vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls Dinaburg 1812, kas veltīts 1812. gada Napoleona armijas uzbrukumam Dinaburgas cietoksnim, informē Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra klientu apkalpošanas speciāliste Jolanta Šmukste.

Kopumā Festivālā piedalījās astoņi klubi no septiņām dažādām valstīm – Rīgas vēsturiskās rekonstrukcijas klubs (Rīga, Latvija), kara vēstures sabiedriskā organizācija Minskas kājnieku pulks (Baltkrievija), kara vēstures kluba Gvardes grenadieri sekcija Noičatelas bataljons (Maskava, Krievija), Kara vēstures klubs 15. Karaliskais jātnieku pulks (Krievija un Lielbritānija), kara vēstures klubs 1. Lietuvas dižkunigaitijas Lielhetmaņa kājnieku pulks (Ukmerģe, Lietuva), kara vēstures klubs Fuzilierus (Kauņa, Lietuva), kara vēstures klubs Viļņas musketieru pulks (Lidzbarka Varmiņska, Polija) un Militārās vēstures cienītāju klubs (Kijeva, Ukraina).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalna tenisa kortu teritorija kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro

Zane Atlāce-Bistere/LETA, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tenisa korti, kuru iespējamā pārbūve satraukusi apkārtnes iedzīvotājus un tenisa mīļotājus, kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā rentinriga.lv.

Sludinājumā vēstīts, ka tiek pārdots namīpašums Āgenskalnā (zemes platība 7331 m2, ēkas platība - 1680 m2). Ēka pilnībā renovēta 2014. gadā, kurā izvietota tenisa skola un bērnudārzs. Uz zemes izvietoti tenisa korti un autostāvvieta. Ēka aprīkota ar visām komunikācijām, pilsētas apkuri un ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī gāzes pievadu, vēsta sludinājums. Tiesa, pašlaik sludinājumā norādīts, ka objekts nav pieejams.

SIA «Centrālais tenisa klubs» (CTK), kas ir Āgenskalnā, Baldones ielā 7, esošo tenisa kortu īpašnieki, sola, ka vēsturiskā sporta kompleksa ēka netiks nojaukta, tomēr konkrētas nākotnes ieceres nodefinēt vēl nevar, vēsta LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Antīko automobiļu klubs (LAAK) ir ciešām saitēm savīts ar Rīgas Motormuzeju, jo tieši kluba biedri ar tā dibinātāju un ilggadēju kluba prezidentu Viktoru Kulbergu priekšgalā savulaik, sēžot nelielā pagrabiņā Ropažu ielā, izloloja ideju par muzeja nepieciešamību.

Juridiski Rīgas Motormuzejs, kas kopš 2010. gada atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) paspārnē, un klubs ir nodalīti, bet teorētiski tie strādā roku rokā. Klubs palīdzējis kolekcijas izveidē, turklāt apmēram 20% no muzejā aplūkojamiem spēkratiem pieder LAAK biedriem, un daudzus citus automobiļus savulaik līdz Latvijai palīdzējuši atgādāt tieši kluba entuziasti. «Mūsu klubs ir viens no senākajiem Austrumeiropā, un tas ir nepārtraukti darbojies 43 gadus. Seno spēkratu kolekcija tiek veidota kopš 1972. gada, kad tika nodibināts klubs, kas bija un ir vieta, kur satiekas domubiedri, piedalās kopējos pasākumos, meklē un atjauno vēsturiskos spēkratus,» stāsta LAAK valdes priekšsēdētājs un Rīgas Motormuzeja direktora vietnieks Agris Šmits, kurš kluba vadītāja pienākumus pilda vairāk nekā desmit gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidots biznesa eņģeļu investīciju klubs ChangerBAN, informē kluba pārstāvji.

Nupat vairāk nekā 80 veiksmīgu biznesmeņu no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pulcējušies Rīgā, lai atzīmētu pirmā reģionālā privāto investoru kluba atklāšanu. Kluba mērķis – izveidot biznesa līderu kopienu, kuri dalīsies ar jaunuzņēmumiem savās zināšanās un naudā, lai palīdzētu tiem strauji augt.

«Biznesa eņģeļu investīciju klubs Changer ir risinājums, kas sameklēs visspožākos startup talantus visās Baltijas valstīs un Baltkrievijā un vienlaikus izveidos agrāk nebijušu gudru uzņēmēju kopienu, kuri grib sev izvirzīt jaunus mērķus, darbojoties kopā ar domubiedriem no visa reģiona,» uzsvēra viens noChangerBAN līdzdibinātājiem Vjačeslavs Nebogatihs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Golfu var spēlēt ikviens

Laura Mazbērziņa, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā Origo durvis vēris Latvijā pirmais MyFitness grupas meitas uzņēmuma pašapkalpošanās sporta klubs Gym!.

"Esam paplašinājuši savu darbību ārpus Igaunijas, atverot pirmo Gym! koncepta klubu arī Latvijā. Šobrīd tas mums būs jau piektais šāds klubs. Tirdzniecības centrs Origo ir ideāla vieta gan lokācijas, gan tam atvēlēto telpu ziņā,“ stāsta Gym! valdes loceklis Erki Torns (Erkki Torn).

Db.lv jau vēstīja, ka kopējais ieguldījums šī sporta kluba attīstībā pārsniedz miljonu eiro.

Plānots, ka sporta klubs strādās 24 stundas septiņas dienas nedēļā, taču Covid-19 ierobežojumu laikā no plkst.6 līdz 24.

"Gym!" ir AS "MyFitness" meitas uzņēmuma zīmols, kas tika izveidots 2017. gadā. "Gym!" koncepts iekļauj diennakts darbības sporta klubus. Pirmais "Gym!" klubs tika atvērts 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Āgenskalna tenisa kortu īpašnieki apsver iespēju tos likvidēt jau šajā pavasarī

LETA, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Centrālais tenisa klubs» apsver iespēju tenisa kortus tuvāko mēnešu laikā likvidēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā paziņoja uzņēmuma pārstāvis Igors Bažanovs.

Komiteja šodien lēma par Baldones ielā 7 esošās teritorijas lokālplānojuma izstrādes apturēšanu.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA «Centrālais tenisa klubs», un tā mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas paredz publiskā rakstura apbūves spektra paplašināšanu konkrētajā zemesgabalā. Plānojums paredz publiskās apbūves teritoriju mainīt uz jaukta tipa apbūves teritoriju.

Tomēr publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pauduši bažas, kā izmaiņu rezultātā varētu tikt likvidēts vairāk nekā 100 gadus sens sporta klubs. Apspriedes laikā tika saņemti 52 iesniegumi ar 1723 iedzīvotāju parakstiem, kuros izteikts protests par izstrādāto ieceri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Vienības gatvē piektdien tiks atvērts piecdesmitais "MyFitness Grupas" sporta klubs Baltijā, kurā ir investēts viens miljons eiro.

"MyFitness ALEJA", kas būs četrpadsmitais Igaunijas kompānijas "My Fitness AS" sporta klubs Latvijā, būs viens no lielākajiem Latvijā, informē "My Fitness AS" vadītājs Erki Torns (Erkki Torn). Viņš ir gandarīts, ka uzņēmums ir spējis atvērt jaunu struktūrvienību šajā grūtajā laikā - pēc ilgstošas sporta klubu dīkstāves, kas bija saistīta ar COVID-19 krīzi.

Ziepniekkalna klubs, kas no citiem atšķirsies ar jauniem dizaina vaibstiem, būs 2 000 kvadrātmetru plašs, tajā būs trīs zāles grupu nodarbībām, trenažieru zāle būs aprīkota ar augstākās klases "Technogym" iekārtām un tiks piedāvāti "Studio X" augstas intensitātes treniņi.

Uzņēmums "MyFitness AS" ir dibināts 2008. gadā Igaunijā. "MyFitness" ātri kļuva par lielāko sporta klubu tīklu Igaunijā, dažu gadu laikā palielinot klubu skaitu līdz divciparu skaitlim. 2014. gadā "MyFitness" ienāca arī Latvijas tirgū. 2018. gadā tika atvērts pirmais "MyFitness" klubs Lietuvā. 2020. gadā "MyFitness" iegādājās otru lielāko sporta klubu tīklu Lietuvā "Gym+", kura paspārnē ir 10 sporta klubi. "MyFitness" ir līderis Baltijā ar lielāko sporta klubu skaitu, Baltijas valstīs tam ir vairāk nekā 100 tūkstoši aktīvu biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sabiedrībā nedrīkst izdzīvot tikai stiprākie

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs pats savas laimes kalējs; mūsu dzīvi veido mūsu izvēles; katrs pats ir atbildīgs par savu dzīvi – tie visi ir uzstādījumi, kuriem piekrīt teju ikviens sabiedrības loceklis.

Skaidrs, ka savu dzīvi lielā mērā veidojam mēs paši un neviens mūs neatbrīvo no individuālas atbildības. Un tomēr – vai tas nozīmē, ka trūcīgie cilvēki (kas ir veseli un darbspējīgā vecumā), neveiksminieki utt. paši vien ir vainīgi, ka dzīvo tā, kā dzīvo? Atbilde ir ar lielu praktisku nozīmi. Proti, ja uzskatām, ka dažādie «lūzeri» paši ir vainīgi un paši ir izvēlējušies savu ne visai veiksmīgo, trūkuma mākto dzīvi, tad loģiska konsekvence ir tā, ka valstij nav īpaši jādomā, kā viņiem palīdzēt. Tā teikt, kaliet paši savu laimi un lieciet mūs, veiksmīgos nodokļu maksātājus, mierā. Savukārt, ja sliecamies piekrist viedoklim, ka nabadzība un trūkums nav tikai un vienīgi konkrētās personas vaina un slinkuma radīta situācija, tad cita ir arī mūsu attieksme pret valsts, jeb mūsu, nodokļu maksātāju, iesaisti šo «nabadziņu» dzīves atvieglošanā. Faktiski tas ir jautājums par sabiedrisko līgumu un solidaritāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norwegian ienākšana Rīgā - Latvijai visas iespējas kļūt par pakalpojumu eksporta lielvalsti

Monta Geidāne, ABSL Latvia izpilddirektore, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid krīzes kontekstā plaši tika runāts par to, ka esošā situācija nesīs jaunas iespējas Eiropai tieši pakalpojumu eksporta nozarē.

Administratīvo biznesa centru izvietošana iespējami tuvi starptautiski pārstāvētā uzņēmuma izcelsmes valstij, samazina riskus un ļauj veiksmīgi pārvaldīt globālu korporāciju. Tikko zināms, ka aviokompānija Norwegian lēmusi par labu Rīgai kā lokācijai, kur izveidot biznesa centru, turklāt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) saņemti pozitīvi signāli par to, ka šobrīd ir aktīva interese par Latviju.

“Latvijas kultūras un arī dzīves stila iezīmes ir ļoti līdzīgas ierastajai ikdienai ziemeļvalstīs. Rīga ir pievilcīga lokācija Starptautiskiem biznesa pakalpojumu centriem, pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai, kā arī tās ģeogrāfiskajam tuvumam attiecībā pret Skandināviju un pārējo Eiropu. Iepriekšminētie faktori savienojumā ar pieejamību augsta līmeņa speciālistiem ir tas, kāpēc mēs esam lēmuši par labu Rīgai,” tā Norwegian viceprezidents IT, piegādes ķēžu un procesu vadības jautājumos Knuts Olavs Hēgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijā radīta riteņbraucējiem paredzēta mobilā tālruņa uzlādes iekārta

Dienas Bizness, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Biznesa inkubators panācis vienošanos par privāto līdzekļu investēšanu Start Up uzņēmumā SIA eHarv, kas ražo riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, tādējādi eHarv kļuvis par pirmo Start Up uzņēmumu, kurā Kurzemes Biznesa inkubators iesaistījies kā investors un partneris, informē Kurzemes Bizness inkubatora projektu koordinatore Jana Romaško.

eHarv komandu veido Rīgas Tehniskās Universitātes studenti, kuru Start Up uzņēmums izstrādā riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, kas darbojas pateicoties velosipēda riteņa rumbā iestrādātam ģeneratoram.

Plānots, ka uzlādes iekārtu būs iespējams iegādāties mazumtirdzniecībā par aptuveni 50 eiro, kā arī iekārtu būs iespējams aplūkot jau iestrādātu velosipēdos vēl to ražošanas gaitā. Šobrīd uzņēmuma izstrādāto prototipu testē lielākais Baltijas reģiona autotransporta un velotransporta nomas nodrošinātājs SIXT, tāpat uzsāktas sarunas ar Vācijas velosipēdu ražotāju un nomas pakalpojuma sniedzēju Nextbike, kā arī interesi par produktu izrādījuši arī vairāki citi velosipēdu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais uzsvars nebūs uz tranzīta vai infrastruktūras jautājumiem, bet uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, autobraucējus, lai uzlabotu valsts, tās uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Fragments no intervijas

Kam jums to vajag? Jums bija pietiekami labi apmaksāti amati (Starptautiskās lidostas «Rīga» padomes loceklis un VASAB sekretariāta vadītājs), jūs bijāt cienīts transporta eksperts. Kāpēc iet politikā, turklāt nepalikt Saeimā, bet par ministru jomā, kur ir viens vienīgs problēmu purvs?

(Smejas.) Trešdien gāju mājās no Satiksmes ministrijas un domāju, vai man to vajadzēja. Taču atbilde ir, ka tie bija konsultatīvi amati. Padomus jau var dot, bet vajag arī kādu, kas tos uzklausa un īsteno. Kad redzi, ka rīcībpolitika iet nepareizā virzienā, kad daudzas lietas netiek darītas, tad nav citas izejas kā iet un mēģināt pašam to izdarīt. Ilūziju man nav, jo esmu bijis gan ministra, gan premjera padomnieks, un, ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, esmu to visu redzējis no otras puses. Deklarācijā esam ierakstījuši pietiekami reālus uzdevumus, ko, atbildīgi un nopietni strādājot, četru gadu laikā var īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eksperte par banku sektoru: Ārvalstu klienti bija laba niša Latvijai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šveice, Londona, Honkonga – visi cīnās, lai apkalpotu ārvalstniekus, bet mēs nedrīkstam.

Nerezidentu sektors pēdējo gadu laikā ir krietni «papurināts» taču vairākas amatpersonas pēdējo dienu laikā izteikušās, ka ne pietiekami, un izmaiņas šo banku stratēģijā ir jāveic straujāk, tādējādi Latvija turpina mazināt savu lomu kā tilts starp NVS un Rietumiem. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga gan pauž nožēlu, ka šis bizness tiek piespiests pie zemes, jo ne visi uzņēmēji no NVS valstīm ir riskanti.

ABLV Bank gadījumā nav tik vienkārši pārorientēties no nerezidentiem uz rezidentiem, jo tā bija liela banka, uzsver eksperte. Pēc ABLV Bank arī citām bankām, kas strādā ar nerezidentiem, būs signāls, ka tās var būt nākamās. Viņa gan pieļauj, ka bankām, kuras nav tik lielas kā ABLV Bank, no ASV netiks pievērsta tik liela uzmanība, taču neomulīgi kļūst arī citiem tirgus spēlētājiem, kas orientējas uz nerezidentiem. «Ja nerezidentu loks samazinās, tad pastāv jautājums, vai visas bankas varēs izdzīvot šajā tirgū. Iespējams, tirgū būs apvienošanās starp bankām vai daļa no tām aizies uz citām valstīm. Ja klientu skaits samazināsies nerezidentu klientu skaita dēļ, Latvijā nav vairs vajadzīgs tik liels banku skaits, lai apkalpotu vietējos klientus,» viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru