Foto

DB klubs: Jāliek kārts uz eksportu un ražošanu

Sanita Igaune, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Ekonomika jāvirza tādā virzienā, lai eksportspējīgo uzņēmumu darbinieku skaits Latvijā palielinātos no 220 līdz 350 tūkstošiem 2020.gadā; galvassāpes joprojām rada kvalificēta darbaspēka trūkums

Pērn, strādājot pie šī gada valsts budžeta, plānojām 2,8% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, šā gada sākumā prognozes tika koriģētas uz leju. «Labi, ja šogad IKP pieaugumu noturēsim 2% apmērā,» tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Latvijas ekonomika nav izvairījusies no ģeopolitiskās situācijas pārmaiņu vējiem. Redzams, ka ne visi vēji pūš pāri Latvijai un ekonomikas tempi samazinās ne tikai mūsu valstī, bet Eiropā kopumā, tāpat ietekme bija jūtama Krievijas rubļa vērtības krituma dēļ, kas Latvijas eksportspējīgos uzņēmumus ietekmēja daudz vairāk nekā Eiropas Savienības (ES) un Krievijas sankcijas.

Galvenais dzinējspēks

Pēckrīzes periodā Latvijas ekonomikas galvenais dzinējspēks ir eksports, sacīja D. Reizniece-Ozola. Vienlaikus nodarbinātības un darba samaksas kāpums ir sekmējis straujāku privātā patēriņa pieaugumu. Šobrīd eksporta pieaugums nedaudz ir samazinājies un iekšzemes pieprasījums ir tas, kas nodrošina IKP pieaugumu. No eksporta ¾ veido preču un ¼ ir pakalpojumu eksports. Pēdējo gadu laikā preču eksports ir kļuvis vairāk diversificēts. Mēs nedzīvojam izolētā pasaulē, tāpēc, ja nevaram būt ātrāki, tad varam atrast savu nišu, par eksporta un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju sacīja D. Reizniece-Ozola. Šobrīd eksportspējīgiem uzņēmumiem svarīgas ir arī eksporta garantijas un arī turpmāk ir paredzēts pievērst uzmanību darbinieku apmācībām un eksporta tirgus apgūšanas pasākumiem.

Izglītības joma

Latvijā eksportspējīgajos uzņēmumos strādā aptuveni 220 tūkst. darbinieku (vidējā alga ir 685 eiro), savukārt vietējās sabiedrības un uzņēmumus apkalpojošais privātais sektors nodarbina ap 440 tūkst. strādājošo, kur vidējā darba samaksa ir 645 eiro. Budžeta iestādes, tostarp pašvaldības nodarbina ap 220 tūkstošiem, kur vidējā darba samaksa ir 650 eiro. Jāatceras, ka Latvijā ir 577 tūkst. pensionāru un 35 tūkst. ir bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits. Redzam, ka desmit privātā sektora darbinieki uztur 21 Latvijas iedzīvotāju – deviņus pabalstu saņēmējus, trīs valsts pārvaldē strādājošos un deviņus apgādājamos, tādējādi Latvijā ir jāstiprina ražošanas un eksportspējīgo uzņēmumu konkurētspēja, lai arī pārējiem iedzīvotājiem dzīve kļūtu labāka, uzsvēra D. Reizniece-Ozola. Problēma, ar kādu saskaras ražošanas un eksporta uzņēmumi, vēl aizvien ir tā pati – kvalificēta darbaspēka trūkums. Pastāv bažas, ka 2020.gadā iztrūkums būs tieši tehniskās zinātnes jomā.

Visu rakstu Jāliek kārts uz eksportu un ražošanu lasiet 9. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Admirāļu Klubs pērn nopelnījis 5,2 miljonus eiro

Žanete Hāka, 06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu organizētāja SIA Admirāļu Klubs neto apgrozījums pērn sasniedza 18,621 miljonu eiro, liecina Lursoft dati.

Admirāļu Klubs pagājušo gadu noslēdza ar peļņu, kas mērojama ar 5,203 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas.

Aplūkojot Admirāļu Klubs iesniegto gada pārskatu, redzams, ka uzņēmuma finanšu rādītāji pērn saglabājušies 2013. gada līmenī.

Admirāļu Klubs veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā 2014. gadā sasniedza 4,673 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā Admirāļu Klubs atjaunoja spēļu automātu klāstu ar modernākām spēļu iekārtām, turpināja attīstīties un uzlabot klientu apkalpošanas standartus, kā arī veica vairāku spēļu zāļu rekonstrukciju.

Arī 2015. gadā Admirāļu Klubs plāno organizēt darbību esošajās 32 spēļu zālēs, kas aprīkotas ar jaunāko tehnoloģiju azartspēļu automātiem un programmatūru. Tāpat uzņēmuma vadība plāno, ka šogad tiks uzlabots un pilnveidots process teicamai klientu apkalpošanas kultūras nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Aizkraukles autoostā ierīkotais klubs nav pārāk apmeklēts

Laura Mazbērziņa, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ēkā Aizkrauklē, kur notiek kluba «Stacija» darbība, tā ir vienīgā ēkas funkcija, taču šā gada laikā īpašuma nomnieki vēlas piesaistīt apakšnomniekus un šajā vietā atvērt modernu un konkurētspējīgu kafejnīcu. Pie telpu labiekārtošanas šobrīd tiek strādāts, darbu ir daudz, taču, kā nomnieka pārstāvis akcentē biznesa portālam db.lv, klubs «Stacija» šobrīd ir eksperimenta līmenī un lielas investīcijas netiek veiktas. Telpas ir iznomātas no ēkas īpašnieka, pasažieru pārvadātāja AS «CATA», kura viens no daudzajiem akcionāriem ir Aizkraukles pašvaldība.

Aizkraukles autoosta vecajā ēkā sen vairs nepilda savas funkcijas, tāpēc telpām esot rasts cits lietojums. «Šī ēka jau sen nedarbojas kā autoosta — kases slēgtas jau vairākus gadus, un saistība ar vārdu «autoosta» ir vairs tikai ieradums. Aizkraukles iedzīvotāji ļoti specifiski reaģē uz pārmaiņām. Viņi uzreiz tās nepieņem. Bet ir svarīgi saprast, ka jaunās izmaiņas ir būtiskas, lai sakārtotu vidi pilsētas centrā un varētu atbrīvoties no negatīvā, tajā skaitā no zināmas sabiedrības daļas, kas degradē paši sevi un vidi ap sevi,» komentē Pēteris Melnbārdis, nomnieka pārstāvis.

Klubs «Stacija» tika izveidots kopā ar domubiedriem un ir balstīts vairāk uz entuziasma pamatiem. Pilsētas dome tika savlaicīgi informēta, ka pilsētā ienāks klubs un, sadarbībā ar AS «CATA», tiks «atdzīvināta» bijusī autoostas ēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Daugavpilī rekonstruē Napoleona armijas uzbrukumu Dinaburgas cietoksnim

Dienas Bizness, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī noslēdzies 3. Starptautiskais Daugavpils vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls Dinaburg 1812, kas veltīts 1812. gada Napoleona armijas uzbrukumam Dinaburgas cietoksnim, informē Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra klientu apkalpošanas speciāliste Jolanta Šmukste.

Kopumā Festivālā piedalījās astoņi klubi no septiņām dažādām valstīm – Rīgas vēsturiskās rekonstrukcijas klubs (Rīga, Latvija), kara vēstures sabiedriskā organizācija Minskas kājnieku pulks (Baltkrievija), kara vēstures kluba Gvardes grenadieri sekcija Noičatelas bataljons (Maskava, Krievija), Kara vēstures klubs 15. Karaliskais jātnieku pulks (Krievija un Lielbritānija), kara vēstures klubs 1. Lietuvas dižkunigaitijas Lielhetmaņa kājnieku pulks (Ukmerģe, Lietuva), kara vēstures klubs Fuzilierus (Kauņa, Lietuva), kara vēstures klubs Viļņas musketieru pulks (Lidzbarka Varmiņska, Polija) un Militārās vēstures cienītāju klubs (Kijeva, Ukraina).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB klubs - ekskluzīva tikšanās vieta lēmumu pieņēmējiem

Līva Melbārzde, 22.01.2018

DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalna tenisa kortu teritorija kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro

Zane Atlāce-Bistere/LETA, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tenisa korti, kuru iespējamā pārbūve satraukusi apkārtnes iedzīvotājus un tenisa mīļotājus, kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā rentinriga.lv.

Sludinājumā vēstīts, ka tiek pārdots namīpašums Āgenskalnā (zemes platība 7331 m2, ēkas platība - 1680 m2). Ēka pilnībā renovēta 2014. gadā, kurā izvietota tenisa skola un bērnudārzs. Uz zemes izvietoti tenisa korti un autostāvvieta. Ēka aprīkota ar visām komunikācijām, pilsētas apkuri un ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī gāzes pievadu, vēsta sludinājums. Tiesa, pašlaik sludinājumā norādīts, ka objekts nav pieejams.

SIA «Centrālais tenisa klubs» (CTK), kas ir Āgenskalnā, Baldones ielā 7, esošo tenisa kortu īpašnieki, sola, ka vēsturiskā sporta kompleksa ēka netiks nojaukta, tomēr konkrētas nākotnes ieceres nodefinēt vēl nevar, vēsta LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Antīko automobiļu klubs (LAAK) ir ciešām saitēm savīts ar Rīgas Motormuzeju, jo tieši kluba biedri ar tā dibinātāju un ilggadēju kluba prezidentu Viktoru Kulbergu priekšgalā savulaik, sēžot nelielā pagrabiņā Ropažu ielā, izloloja ideju par muzeja nepieciešamību.

Juridiski Rīgas Motormuzejs, kas kopš 2010. gada atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) paspārnē, un klubs ir nodalīti, bet teorētiski tie strādā roku rokā. Klubs palīdzējis kolekcijas izveidē, turklāt apmēram 20% no muzejā aplūkojamiem spēkratiem pieder LAAK biedriem, un daudzus citus automobiļus savulaik līdz Latvijai palīdzējuši atgādāt tieši kluba entuziasti. «Mūsu klubs ir viens no senākajiem Austrumeiropā, un tas ir nepārtraukti darbojies 43 gadus. Seno spēkratu kolekcija tiek veidota kopš 1972. gada, kad tika nodibināts klubs, kas bija un ir vieta, kur satiekas domubiedri, piedalās kopējos pasākumos, meklē un atjauno vēsturiskos spēkratus,» stāsta LAAK valdes priekšsēdētājs un Rīgas Motormuzeja direktora vietnieks Agris Šmits, kurš kluba vadītāja pienākumus pilda vairāk nekā desmit gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: OIK nav tā reforma, kuras dēļ būtu nelaimīgs

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen veiktā OIK reforma deva iespēju samazināt elektrības cenu lielajiem lietotājiem rūpniecībā, tāpēc «šī nav tā reforma, kuras dēļ es būtu nelaimīgs, ka tādu ieviesu», šorīt Latvijas Radio paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens pauda nostāju, ka veiktās izmaiņas OIK regulējumā kopumā bija nepieciešamas, bet problēmas radušās vien sezonālajiem ražotājiem.

Jautājuma risināšanai esot panākta vienošanās, ka no elektrības jaudas varēs attiekties uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, turklāt to varēšot izdarīt elastīgi.

Savukārt iedzīvotājus, daudzi no kuriem OIK reformas rezultātā arī saņēmuši lielākus elektrības rēķinus, ministrs vien atkārtoti aicināja pārskatīt lietotās elektrības jaudas, kas varot samazināt kopējās elektrības izmaksas.

LASI ARĪ:

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cementa ražotājs Cemex izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum, informē Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.

Šāda iespēja radusies līdz ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciāciju, kas stājusies spēkā no 2018.gada 1.janvāra un lielajiem rūpniekiem maksu par elektroenerģiju samazina. Zviedrijā šobrīd tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa.

«Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus mums joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu Cemex rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka – 37%. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt,» skaidro Māris Gruzniņš, Cemex Latvija valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Golfu var spēlēt ikviens

Laura Mazbērziņa, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Āgenskalna tenisa kortu īpašnieki apsver iespēju tos likvidēt jau šajā pavasarī

LETA, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Centrālais tenisa klubs» apsver iespēju tenisa kortus tuvāko mēnešu laikā likvidēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā paziņoja uzņēmuma pārstāvis Igors Bažanovs.

Komiteja šodien lēma par Baldones ielā 7 esošās teritorijas lokālplānojuma izstrādes apturēšanu.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA «Centrālais tenisa klubs», un tā mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas paredz publiskā rakstura apbūves spektra paplašināšanu konkrētajā zemesgabalā. Plānojums paredz publiskās apbūves teritoriju mainīt uz jaukta tipa apbūves teritoriju.

Tomēr publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pauduši bažas, kā izmaiņu rezultātā varētu tikt likvidēts vairāk nekā 100 gadus sens sporta klubs. Apspriedes laikā tika saņemti 52 iesniegumi ar 1723 iedzīvotāju parakstiem, kuros izteikts protests par izstrādāto ieceri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Vienības gatvē piektdien tiks atvērts piecdesmitais "MyFitness Grupas" sporta klubs Baltijā, kurā ir investēts viens miljons eiro.

"MyFitness ALEJA", kas būs četrpadsmitais Igaunijas kompānijas "My Fitness AS" sporta klubs Latvijā, būs viens no lielākajiem Latvijā, informē "My Fitness AS" vadītājs Erki Torns (Erkki Torn). Viņš ir gandarīts, ka uzņēmums ir spējis atvērt jaunu struktūrvienību šajā grūtajā laikā - pēc ilgstošas sporta klubu dīkstāves, kas bija saistīta ar COVID-19 krīzi.

Ziepniekkalna klubs, kas no citiem atšķirsies ar jauniem dizaina vaibstiem, būs 2 000 kvadrātmetru plašs, tajā būs trīs zāles grupu nodarbībām, trenažieru zāle būs aprīkota ar augstākās klases "Technogym" iekārtām un tiks piedāvāti "Studio X" augstas intensitātes treniņi.

Uzņēmums "MyFitness AS" ir dibināts 2008. gadā Igaunijā. "MyFitness" ātri kļuva par lielāko sporta klubu tīklu Igaunijā, dažu gadu laikā palielinot klubu skaitu līdz divciparu skaitlim. 2014. gadā "MyFitness" ienāca arī Latvijas tirgū. 2018. gadā tika atvērts pirmais "MyFitness" klubs Lietuvā. 2020. gadā "MyFitness" iegādājās otru lielāko sporta klubu tīklu Lietuvā "Gym+", kura paspārnē ir 10 sporta klubi. "MyFitness" ir līderis Baltijā ar lielāko sporta klubu skaitu, Baltijas valstīs tam ir vairāk nekā 100 tūkstoši aktīvu biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā Origo durvis vēris Latvijā pirmais MyFitness grupas meitas uzņēmuma pašapkalpošanās sporta klubs Gym!.

"Esam paplašinājuši savu darbību ārpus Igaunijas, atverot pirmo Gym! koncepta klubu arī Latvijā. Šobrīd tas mums būs jau piektais šāds klubs. Tirdzniecības centrs Origo ir ideāla vieta gan lokācijas, gan tam atvēlēto telpu ziņā,“ stāsta Gym! valdes loceklis Erki Torns (Erkki Torn).

Db.lv jau vēstīja, ka kopējais ieguldījums šī sporta kluba attīstībā pārsniedz miljonu eiro.

Plānots, ka sporta klubs strādās 24 stundas septiņas dienas nedēļā, taču Covid-19 ierobežojumu laikā no plkst.6 līdz 24.

"Gym!" ir AS "MyFitness" meitas uzņēmuma zīmols, kas tika izveidots 2017. gadā. "Gym!" koncepts iekļauj diennakts darbības sporta klubus. Pirmais "Gym!" klubs tika atvērts 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidots biznesa eņģeļu investīciju klubs ChangerBAN, informē kluba pārstāvji.

Nupat vairāk nekā 80 veiksmīgu biznesmeņu no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pulcējušies Rīgā, lai atzīmētu pirmā reģionālā privāto investoru kluba atklāšanu. Kluba mērķis – izveidot biznesa līderu kopienu, kuri dalīsies ar jaunuzņēmumiem savās zināšanās un naudā, lai palīdzētu tiem strauji augt.

«Biznesa eņģeļu investīciju klubs Changer ir risinājums, kas sameklēs visspožākos startup talantus visās Baltijas valstīs un Baltkrievijā un vienlaikus izveidos agrāk nebijušu gudru uzņēmēju kopienu, kuri grib sev izvirzīt jaunus mērķus, darbojoties kopā ar domubiedriem no visa reģiona,» uzsvēra viens noChangerBAN līdzdibinātājiem Vjačeslavs Nebogatihs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Dzirnavnieks uzsāk eksportu uz Āfriku

Dienas Bizness, 29.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot apgūt jaunus noieta tirgus, viens no lielākajiem graudu pārstrādātajiem Latvijā AS Rīgas Dzirnavnieks paplašinājis eksportu uz Āfriku un nosūtījis pirmo produkcijas konteineru uz Keniju. Uz šo valsti tiek eksportētas auzu pārslas, informē uzņēmumā.

Kopš pērnā gada uzņēmums mērķtiecīgi paplašina eksportu, apgūstot jaunus produkcijas noieta tirgus. Šajā laikā uzsākts eksports uz Itāliju, Ķīnu, Apvienotajiem Arābu emirātiem un tagad arī uz Keniju.

«Neskaidrība ar Krievijas tirgu liek mums meklēt alternatīvus eksporta reģionus, un mums tas izdodas. Kenija ir pirmā valsts Āfrikā, uz kuru uzņēmums uzsācis eksportu. Mēs saskatām pietiekami lielu potenciālu mūsu produktiem šajā reģionā, kur kopumā ir ļoti augsts graudaugu un to produktu imports klimatisko apstākļu dēļ, kas nav piemēroti labības audzēšanai,» norāda AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Higiēnas preču rezerves atbilst vairāku mēnešu vidējam patēriņam

Ilze Žaime, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Trikātas pienotava atdzimst kā ģimenes uzņēmums

Sandra Dieziņa, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no senākajām pienotavām – Trikātas pienotava – atsākusi ražošanu, plāno eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Pēc vairāku gadu pārtraukuma darbu atsākusi Trikātas pienotava, kur šogad maijā uzsākta siera ražošana. Pienotavu iegādājušies divi brāļi – Rolands un Kaspars Putniņi –, kas atjaunojuši ražošanu. Abiem brāļiem ir pieredze piena nozarē, abi ir apņēmības pilni izvērst bioloģiskā siera un citu produktu ražošanu. Viņi pērn septembrī nodibinājuši uzņēmumu SIA Trikātas piens, kur katram pieder 50 % kapitāldaļu, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma pamatnodarbe ir piena pārstrāde un siera ražošana. Trikātas pienotavu abi iegādājušies bankrotējušā kooperatīva Trikāta KS mantas publiskajā izsolē. Uzņēmuma iegādei un apgrozāmajiem līdzekļiem piesaistīts Altum finansējums. Ražotne atjaunota kā ģimenes uzņēmums ar mērķi ražot bioloģiskos un klasiskos Trikātas pienotavas sierus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Zīmola stāsts: Rīgas Motormuzejs atzīmē 30 gadu jubileju

Laura Mazbērziņa, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlis Rīgas Motormuzejam (RMM) ir īpašs mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī īstenojās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs.

Ideja par seno spēkratu muzeju Latvijā dzima jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neliela entuziastu grupa – Latvijas Antīko automobiļu klubs - iedibināja tam laikam vēl nebijušu kustību – seno spēkratu salidojumus un rallijus. Šie pasākumi pulcēja ne tikai seno spēkratu īpašniekus, bet arī skatītāju tūkstošus.

Muzeja ēka ir modernās arhitektūras piemineklis, tās fasādes daļa uzrunā kā stilizēta Rolls Royce markas automobiļa radiatora maska.

2016. gadā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas muzejs tika atvērts jaunā veidolā. Muzeja trijos stāvos izvietoti vairāk nekā simts automobiļi un motocikli, vairāki desmiti interaktīvo stendu, rotaļu zona bērniem, kafejnīca un konferenču zāle 200 personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Imantā, Slokas ielā 161 apmeklētājiem atvērts jau otrais budžeta klases sporta klubs Lemon Gym, informē kluba pārstāvji.

Sporta kluba izveidē investēti 350 000 eiro.

Lemon Gym, pirmā budžeta klases sporta klubu ķēde Baltijā, Latvijā ienāca šī gada sākumā, līdz ar sava pirmā sporta kluba atvēršanu iepazīstinot Latvijas fitnesa entuziastus ar budžeta klases sporta klubu konceptu, kas jau plaši pazīstams gan Rietumeiropā, gan ASV. Budžeta klases sporta klubs paredz to, ka cena par sporta zāles izmantošanu ir vismaz divas reizes mazāka nekā vidēji tas ir tirgū, kas skaidrojams ar to, ka budžeta klases sporta klubos nav pieejami papildus baseini vai saunas, bet lielākā uzmanība pievērsta galvenajam pakalpojumam – trenažieru zālei.

Jaunatvērtais 935 m2 plašais sporta klubs piedāvās apmeklētājiem vairāk nekā 70 dažādus Life Fitness trenažierus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izmeklē "aplokšņu algu" izmaksu Latvijas futbola virslīgas klubā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada maijā ir uzsākusi kriminālprocesu par "aplokšņu algu" izmaksu vienā no Rīgas futbola klubiem, informē VID.

Veicot sākotnējās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, tika noskaidrots, ka futbola klubs no 2018.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim grāmatvedības reģistros nav uzrādījis darba samaksu un neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu ir neoficiāli izmaksājis skaidrā naudā klubā reģistrētajiem sportistiem un darbiniekiem.

Valstij nodarītā zaudējuma apmērs nenomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidā tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā.

Tikmēr biedrība "Rīga Football Club" sociālajā tīklā "Twitter" vēsta, ka 17.jūnijā kluba telpās VID pārstāvji veica procesuālās darbības. "Klubs turpina treniņus un gatavojas svētdienas spēlei. Kad tas būs iespējams, sniegsim plašākus komentārus," ziņo klubs.

Komentāri

Pievienot komentāru