DB klubs: Jāliek kārts uz eksportu un ražošanu

2015. gada 09. aprīlis plkst. 10:19
Autors: Sanita Igaune
Sadaļa: Foto
Dalies ar šo rakstu

Ekonomika jāvirza tādā virzienā, lai eksportspējīgo uzņēmumu darbinieku skaits Latvijā palielinātos no 220 līdz 350 tūkstošiem 2020.gadā; galvassāpes joprojām rada kvalificēta darbaspēka trūkums


Pērn, strādājot pie šī gada valsts budžeta, plānojām 2,8% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, šā gada sākumā prognozes tika koriģētas uz leju. «Labi, ja šogad IKP pieaugumu noturēsim 2% apmērā,» tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Latvijas ekonomika nav izvairījusies no ģeopolitiskās situācijas pārmaiņu vējiem. Redzams, ka ne visi vēji pūš pāri Latvijai un ekonomikas tempi samazinās ne tikai mūsu valstī, bet Eiropā kopumā, tāpat ietekme bija jūtama Krievijas rubļa vērtības krituma dēļ, kas Latvijas eksportspējīgos uzņēmumus ietekmēja daudz vairāk nekā Eiropas Savienības (ES) un Krievijas sankcijas.


Galvenais dzinējspēks


Pēckrīzes periodā Latvijas ekonomikas galvenais dzinējspēks ir eksports, sacīja D. Reizniece-Ozola. Vienlaikus nodarbinātības un darba samaksas kāpums ir sekmējis straujāku privātā patēriņa pieaugumu. Šobrīd eksporta pieaugums nedaudz ir samazinājies un iekšzemes pieprasījums ir tas, kas nodrošina IKP pieaugumu. No eksporta ¾ veido preču un ¼ ir pakalpojumu eksports. Pēdējo gadu laikā preču eksports ir kļuvis vairāk diversificēts. Mēs nedzīvojam izolētā pasaulē, tāpēc, ja nevaram būt ātrāki, tad varam atrast savu nišu, par eksporta un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju sacīja D. Reizniece-Ozola. Šobrīd eksportspējīgiem uzņēmumiem svarīgas ir arī eksporta garantijas un arī turpmāk ir paredzēts pievērst uzmanību darbinieku apmācībām un eksporta tirgus apgūšanas pasākumiem.


Izglītības joma


Latvijā eksportspējīgajos uzņēmumos strādā aptuveni 220 tūkst. darbinieku (vidējā alga ir 685 eiro), savukārt vietējās sabiedrības un uzņēmumus apkalpojošais privātais sektors nodarbina ap 440 tūkst. strādājošo, kur vidējā darba samaksa ir 645 eiro. Budžeta iestādes, tostarp pašvaldības nodarbina ap 220 tūkstošiem, kur vidējā darba samaksa ir 650 eiro. Jāatceras, ka Latvijā ir 577 tūkst. pensionāru un 35 tūkst. ir bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits. Redzam, ka desmit privātā sektora darbinieki uztur 21 Latvijas iedzīvotāju – deviņus pabalstu saņēmējus, trīs valsts pārvaldē strādājošos un deviņus apgādājamos, tādējādi Latvijā ir jāstiprina ražošanas un eksportspējīgo uzņēmumu konkurētspēja, lai arī pārējiem iedzīvotājiem dzīve kļūtu labāka, uzsvēra D. Reizniece-Ozola. Problēma, ar kādu saskaras ražošanas un eksporta uzņēmumi, vēl aizvien ir tā pati – kvalificēta darbaspēka trūkums. Pastāv bažas, ka 2020.gadā iztrūkums būs tieši tehniskās zinātnes jomā.

Visu rakstu Jāliek kārts uz eksportu un ražošanu lasiet 9. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu