Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Būvniecības likums paredz, ka noteiktos gadījumos būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ministru kabineta (MK) otrdienas sēdē apstiprināta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība, kurā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana.

Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Turpinot darbu pie jaunā būvniecības procesa regulējuma izstrādes, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks būvniecības ieceres publiskas apriešanas kārtību.

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Kā zināms, Saeima, šā gada 3.jūlijā veicot grozījumus Būvniecības likumā, paredzēja, ka noteiktos gadījumos būvvaldei būs jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana.

Noteikumu projektā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana. Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

#Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti.

Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. To, veicot pārbaudi par valsts budžeta plānošanas procesa efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole, sniedzot ieteikumus Finanšu ministrijai un priekšlikumus Ministru kabinetam budžeta procesa uzlabošanai.

Valsts kontrole, veicot apjomīgu revīziju Budžeta vadības sistēmas efektivitāte: 1. daļa – budžeta plānošanas cikla efektivitātes izvērtējums, vērtēja budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstību astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.

Maijā salīdzinājumā ar aprīli par 52 % pieaudzis auto vandalisma gadījumu skaits. Palielinājies gan auto lukturu un spoguļu zādzību, gan arī dažādu virsbūves bojājumu skaits. Pēdējo nedēļu laikā zagļi īpaši ir iekārojuši Volvo automašīnu lukturus – no kopējā nozagto auto lukturu skaita to īpatsvars ir 80 %, liecina If Apdrošināšana apkopotā informācija.

«Pēdējo nedēļu laikā no KASKO klientiem esam saņēmuši vēl nebijušu daudzumu atlīdzību pieteikumu par Volvo lukturu zādzībām. Visbiežāk bez auto lukturiem palikuši Volvo XC90, XC70, XC60 un S80 modeļi,» informē If Apdrošināšana Transporta atlīdzību grupas vadītājs Pāvels Valainis.

Vairākos gadījumos līdz ar lukturu zādzību ir sabojāta arī auto virsbūve un izsisti logi. Pieteiktie zaudējumi ir aprēķināti 840 līdz 4600 eiro apmērā. Dārgākā atlīdzība šobrīd pieteikta par 2013. gada Volvo XC60 sabojāšanu, kad, mēģinot nozagt lukturus, ir pamatīgi sabojāta visa auto virsbūves priekšējā daļa.

Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmums SIA Ektornet Land Latvia uz uzņēmumam piederoša zemesgabala Pārdaugavā, Klīveru ielā 2, iecerējis būvēt piecstāvu ēkas ar darījumu un dzīvojamo funkciju būvniecību, taču sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas vairāk nekā 30 iedzīvotāju atsauksmes, kurās pausts negatīvs viedoklis.

Iepriekš šajā vietā atradusies 1900.gadā celta četrstāvu ēka, kura 1999.gadā sabrukusi. Tā kā namā ilgāku laiku neviens nedzīvoja, negadījumā cietušo nebija, un Rīgas dome nekavējoties nojauca atlikušās drupas.

Patlaban gruntsgabalu izmanto kā nelegālu autostāvvietu bez gruntsgabala īpašnieka piekrišanas. Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam 2006. līdz 2018.gadam zemes gabals atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, perimetrālās apbūves kvartālā, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs aizsardzības zonā.

Pašreizējie zemesgabala īpašnieki iecerējuši šajā vietā būvēt piecstāvu dzīvojamās un darījumu ēkas, pagrabstāvā vairāk 5,5 metru augstumā izvietojot pazemes autostāvvietu. Rīgas pilsētas būvvaldes speciālisti norāda, ka būvniecības iecere atbilst normatīvajiem aktiem un teritorijas plānošanas dokumentiem, taču, tā kā pazemes autostāvvietas būvniecība uzskatāma par faktoru, kas būtiski pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, par būvniecības ieceri veikta publiskā apspriešana.

Lai saņemtu kredītu principā jebkādā apmērā, pirmām kārtām vajadzētu izvērtēt kredītņēmēja finansiālās iespējas to atdot - pat tad, ja viņš vēlas aizņemties līdz 100 latiem.

Pie šādas atziņas nonākusi Ekonomikas ministrija, un ļoti cerams, ka tā spēs attiecīgo ieceri novest līdz galam.

Ir skaidrs, ka šādas normas ieviešana būtu vienaldzīga komercbankām, taču būtu vērtējama kā pamatīgs trieciens nebanku kreditoriem. Jāatzīst, ka veids, kā darbojas daļa šādu naudas aizdevēju, ir visai primitīvs. Nelieli kredīti tiek izsniegti burtiski pēc pirmā pieprasījuma, pat nenojaušot, kā aizņēmējs izskatās, nemaz jau nerunājot par viņa finansiālo situāciju, un par to tiek prasīti astronomiski lieli procenti, un loģika ir vienkārša - skaidrs, ka daļa aizņēmēju naudu neatdos, toties tie, kuri savu parādu jūgu tomēr vilks, samaksās arī par tiem, kas nav atdevuši. Būtiski ir arī saprast, kas tad ir personas, kuras šādus pakalpojumus izmanto. Ja cilvēks dodas uz banku, lai lūgtu daudzu tūkstošu latu aizdevumu dzīvojamās platības iegādei, runa tomēr ir par ilgtermiņa plānošanu un apziņu, ka paņemtā nauda noteiktā laika posmā būs jāatdod. It īpaši jau tagad - pēc pārdzīvotajiem krīzes gadiem, kuru laikā daudzi neapdomīgie vai vienkārši neveiksmīgie kredītņēmēji bija pamatīgi «apdedzinājušies». Savukārt summu, kura knapi sasniedz 100 latu robežu, turklāt izmantojot mobilo telefonu vai internetu, pārsvarā gadījumu aizņemas vai nu totālā izmisumā nonākušas personas, vai arī cilvēki, kuru gadījumā vispareizāk būtu lietot jēdzienu «muļķība». Nereti tie ir studenti vai arī pilngadību sasnieguši vidusskolu audzēkņi, kuriem ir tiesības ne vien iegūt autovadītāja apliecību un ieejas biļetu pieaugušu cilvēku pasākumos, bet arī ņemt kredītus, taču katastrofāli trūkst spēju izvērtēt savas rīcības sekas.

Ekonomikas ministrija izsludinājusi konkursu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja un četriem padomes locekļu amatiem, informē EM.

Pretendenti dalībai konkursā var pieteikties EM līdz 2016. gada 5. janvārim. SPRK priekšsēdētāja un viena padomes locekļa amata pienākumu izpilde tiks uzsākta pēc 2016. gada 25. februāra, savukārt trīs padomes locekļu amata pienākumu izpilde tiks uzsākta pēc 2016. gada 2. jūlija, kad beigsies pilnvaru termiņš esošajiem padomes locekļiem.

SPRK priekšsēdētāja amata pretendentam izvirzītas šādas prasības - Latvijas Republikas pilsonība; augstākā izglītība ekonomikā, vadības zinībās, finanšu vai tiesību zinātņu jomā (doktora zinātniskais grāds tiks uzskatīts par priekšrocību); administratīvā darba pieredze un/vai vadības pieredze kādā no regulējamām nozarēm ne mazāk kā 3 gadi; starptautiska mācību un/vai darba pieredze tiks uzskatīta par priekšrocību; izpratne un labas zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem un attīstības tendencēm, zinātniskās publikācijas regulēšanas jautājumos tiks uzskatīta par priekšrocību; zināšanas, izpratne un spēja orientēties regulējamo nozaru normatīvo aktu jomā; zināšanas komercdarbības valsts atbalsta kontroles jautājumos; teicamas latviešu un ļoti labas angļu valodas zināšanas gan rakstiski, gan mutiski;citu Eiropas Savienības oficiālo valodu zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību; vadības, organizēšanas un stratēģiskās plānošanas prasmes; prasme teorētiskās zināšanas pielietot praksē, prezentēt, argumentēt un aizstāvēt viedokli par kompetencē esošiem jautājumiem; labas analītiskās spējas; augsta atbildības sajūta un labas komunikācijas prasmes; kā arī atbilstība likumam Par valsts noslēpumu amata pienākumu pildīšanai.

Lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas par ES tiešo maksājumu lauksaimniekiem nosacījumiem 2023.gadā, Zemkopības ministrija (ZM) sniedz skaidrojumu par jaunajām prasībām no lauksaimniekiem, informē ZM.

Pirmkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem jābūt padziļinātām zināšanām informāciju tehnoloģiju (IT) jomā un pieteikumi jāpilda vairākās informācijas platformās, kur jāievada liels datu apjoms. Viedoklis pausts par dažu ekoshēmu atbalstu.

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus 

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās...

Ministrijā skaidro, ka no sešām ekoshēmām divu ekoshēmu un ekoshēmas viena apakšpasākuma gadījumā lauksaimniekiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) Pārvaldības sistēmā par augsnes kaļķošanas, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanu un lietošanu.

Kā norāda ZM, informāciju nepieciešams sniegt, lai varētu pārliecināties par atbalsta nosacījumu izpildi.

Vienlaikus attiecīgajām ekoshēmām šajā gadā paredzēta neliela daļa no kopējā finansējuma - 12,8 miljoni eiro jeb 3,9% no 2023.gadā tiešo maksājumu paredzētā 331 miljona eiro finansējuma un, salīdzinot ar 2022.gadu, tas ir vienāds ar šī gada tiešo maksājumu finansējuma palielinājumu.

ZM uzsver, ka pārējiem tiešo maksājumu pasākumiem ar kopējo finansējumu 318 miljoni eiro atbalstu pieteikšanās kārtība nav kļuvusi stingrāka, tāpēc lauksaimniekiem nebūs jāiesniedz vairāk informācijas kā 2022.gadā.

Lai pieteiktos kopumā 24 tiešo maksājumu veidiem, iesniegums būs jāiesniedz tikai Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā (kā līdz šim), un tikai trīs ekoshēmu gadījumā būs jāsniedz informācija arī VAAD izveidotajā LIZ Pārvaldības sistēmā.

Otrkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka brīdī, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē.

ZM skaidro, ka attiecībā uz šī gada ražu, jauns ierobežojums paredzēts tikai vienai prasībai - labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības izpildei, kas paredz aizsargjoslu izveidi trīs metru platā joslā gar novadgrāvjiem, kurā nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.

ZM uzsver, ka šīs prasības izpilde var būt apgrūtināta tikai tajās saimniecībās, kuras izveidojušas ziemāju sējumus un kuru rīcībā nav precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, mēslojuma izkliedētāji un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinātāji ar sekciju kontroles funkcionalitāti.

Vienlaikus ZM uzsver, ka gan šajā, gan jebkuru citu prasību gadījumā, ja rodas no lauksaimnieka rīcības neatkarīgi apstākļi, kas liedz izpildīt prasību, lauksaimniekam ir jāvēršas ar iesniegumu LAD, lai saglabātu iespēju saņemt atbalstu.

Tikmēr pārējo jauno labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību gadījumā šogad ir paredzēti vairāki izņēmumi vai arī tās piemēros tikai no 2023.gada rudens, tādējādi tās neradīs ierobežojumus attiecībā uz esošo ražas gadu.

Piemēram, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa septītā prasība par augu maiņu šogad neradīs ierobežojumus, jo ikgadējas augu maiņas platībās tiks ieskaitītas visas kviešu, miežu, rudzu, auzu, griķu, kartupeļu, dārzeņu platības. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa astotā prasība par neražojošu platību izveidi neradīs ierobežojumus, jo papuves varēs izmantot iepriekšminēto kultūraugu audzēšanai. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa piektā un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa sestā prasība par augsnes segumu ziemas periodā tiks piemērotas no 2023.gada rudens, savukārt labas lauksaimniecības un vides stāvokļa otrā prasība par kūdrāju un mitrzemju aizsardzību stāsies spēkā 2025.gadā.

ZM uzsver, ka 2023.gadā praktiski nav mainījušies lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas jeb darbības kritēriji, lai saņemtu tiešos maksājumus. Ir atcelta prasība papuvi apart līdz 15.septembrim, kā arī ir plānots 2023.gada augustā atcelt prasību par zālāju novākšanu, kas Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta līdz šī gada 15.septembrim.

ZM gan atzīmē, ka zālāju novākšanas prasības atcelšanai gan nepieciešamas attiecīgas izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam un to apstiprinājums Eiropas Komisijā.

ZM norāda, ka jaunas prasības ir paredzēti tikai ekoshēmās, jo tie ir jauni atbalsta pasākumi no 2023.gada. Ekoshēmas ir videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kuras daudziem lauksaimniekiem jau ir ierastas. Turklāt tās ir brīvprātīgas.

Ekoshēma par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi paredz atbalstu par tauriņziežu, nektāraugu starpkultūru, zālāju pasēja audzēšanu, zaļmēslojuma platību izveidi, ja attiecīgajās platībās nelieto AAL noteiktu laiku. Šie kultūraugi jau līdz šim tiek audzēti daļā lauksaimniecības zemju.

Savukārt zālāju saglabāšanas veicināšanas pasākums paredz atbalstu, ja zālājs netiek aparts divus gadus pēc kārtas. Arī šis pasākums neizvirza ārkārtējus ierobežojumus.

Tikmēr ekoshēmas, kas paredz kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prasības aramzemē, var radīt ierobežojumus tikai nelielā daļā saimniecību. Taču arī gadījumos, ja ir konstatējama novirze no prasību izpildes, lauksaimnieki joprojām saglabā tiesības uz atbalstu, kas var tikt samazināts proporcionāli neizpildei.

ZM aicina lauksaimniekus pieteikties tiešo maksājumu atbalstam 2023.gadā.

Šogad pieteikties tiešo maksājumu atbalstam varēs līdz pat 15.jūnijam, bet sākotnējo informāciju VAAD izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā varēs iesniegt līdz 30.jūnijam.

Ministrijas ieskatā tas ir pietiekams laiks, lai atbalsta iesniegumu sagatavotu, bet pirms tam lauksaimnieki aicināti izvērtēt, kādiem atbalsta pasākumiem pieteikties. Neskaidrību gadījumā lauksaimnieki var vērsties ZM, LAD, VAAD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Saeima šodien ar opozīcijas balsīm konceptuāli atbalstīja likumprojektus, kas paredz no nākamā gada palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi līdz 15% un atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu.

Grozījumus MUN likumā atbalstīja 59 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), Saskaņas un No sirds Latvijai. Pret balsoja seši Latvijas Reģionu apvienības deputāti, bet 18 Vienotības parlamentārieši atturējās.

Līdzīgi Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, paredzot atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu no nākamā gada. Par šo ieceri bija 65 deputāti, bet 18 Vienotības deputāti atturējās.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus MUN likumā, kas paredz nākakmgad MUN likmi noteikt 15%, un no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās paredzēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem.

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Noskaidrojies, ka vieni no biežākajiem atpūtniekiem-nekārtību celājiem, kuri arī guvuši traumas Latvijas slēpošanas trasēs, ir mūsu kaimiņi lietuvieši.

Tuvojoties slēpošanas sezonas noslēgumam, apdrošināšanas sabiedrība Balta veikusi Latvijas kalnu slēpošanas trašu aptauju, noskaidrojot, kā slēpotāji un snovbordisti ievērojuši drošību uz kalna. Aptauja atklājusi, ka, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, šogad vairāk traumas guvušas sievietes un mazi bērni.

Kā liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati, līdzīgi kā pagājušajā gadā arī šogad līdz februāra beigām kalnu slēpošanas trasēs visvairāk cietuši vīrieši, taču palielinājies traumas guvušo sieviešu un bērnu skaits. Visbiežāk traumas gūst pusaudži vai jaunieši un jauni vīrieši vecumā no 16 līdz 35 gadiem. Taču šogad nedaudz palielinājusies traumas guvušo cilvēku vecuma amplitūda. Ja 2011. gadā jaunākais traumas guvušais bija 11 gadus vecs, tad šoziem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi steigušies palīgā vairākiem 6 līdz 11 gadus veciem bērniem. Tāpat šogad vērojams, ka palielinājies traumas guvušo skaits cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 un 50 gadiem.

Visdegošākais jautājums Latvijas būvniecības nozares sakārtošanā izrādījies jaunas institūcijas – Būvniecības valsts kontroles biroja – izveide, kas steigšus jāieraksta Būvniecības likumā .

Tas izriet no ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pēkšņi iesniegtajiem priekšlikumiem, kas ar savu grūti izprotamo steigu Saeimas tautas kalpus «atstājuši uz pauzes». Ņemot vērā, kā Latvijā ar Būvniecības likuma grozījumiem vispār ir gājis, tiem bija jāstājas spēkā jau šāda gada februārī, bet atklājās, ka joprojām nav gatavi nepieciešamie MK noteikumi. Līdz ar to spēkā stāšanās datumi tika vairākkārt pārcelti uz 1. maiju, tad uz 1. oktobri, kas pagaidām ir pēdējais zināmais termiņš, pa to laiku solot savest visu kārtībā. Salīdzinot Būvniecības likumu ar būvniecības procesu, varētu teikt, ka pašlaik mājas ārpuse ir gatava, būtu jā­nobeidz vairāki būtiski iekšdarbi, bet pēkšņi ieradies ekonomikas ministrs uzstāj, ka tas viss ir mazsvarīgi, salīdzinot ar kaut kādu dārgu piebūvi vai satelītu, kas jāuzstāda tūlīt, uz līdzenas vietas un nekavējoties. Šī dīvainā piebūve tad ir minētais Būvniecības valsts kontroles birojs, par kura apmēriem (runa ir bijusi gan par 30, gan 130 cilvēku lielu iestādi) un funkcijām vēl pilnīgas skaidrības nav, jo darba grupa turpina pie šī jautājuma strādāt.

Ņemot vērā to, ka Latvijā trūkst publiskās un privātās partnerības (PPP) prakses, publiskajam partnerim savu pirmo PPP projektu nevajadzētu plānot pārlieku lielā apjomā, teikts Finanšu ministrijas (FM) iesniegtajā informatīvajā ziņojumā, ko otrdien pieņēma zināšanai valdība.

FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā publiskās un privātās partnerības (PPP) uzraudzības institūcijas ieskatā, ņemot vērā Latvijas pašvaldību vidējo lielumu, pašvaldības pirmā PPP projekta optimālais finansējuma apjoms būtu viens līdz 10 miljoni eiro.

CFLA direktora vietnieks Mārtiņš Brencis informē, ka 2021.gada nogalē būvdarbi sākti pirmajā PPP projektā Latvijā - top Ķekavas apvedceļš. Praktisku piemēru un vietējās pieredzes trūkums, CFLA ieskatā, ir kavējis aktīvāku PPP potenciāla izmantošanu, tādēļ CFLA cer, ka Ķekavas apvedceļa projekts rādīs piemēru citiem PPP projektu īstenotājiem un varēs nonākt pie augstas gatavības projektiem.

Uzreiz gan jāsaka, ka šoreiz stāsts nav ne par nojauktām sliedēm Latvijas virzienā un nevēlēšanos tās uzlikt atpakaļ, ne arī par Klaipēdas ostas reklamēšanu pasaulē uz Latvijas ostu apcelšanas rēķina. Drīzāk tā ir atgriešanās pie DB jau aprakstītā un komentētā par kaimiņvalsts transporta sektora ilgtspējību salīdzinājumā ar šo jomu Latvijā. Pēc kārtējās vizītes – šoreiz lielākajā leišu autopārvadājumu kompānijā, ar ko rēķinās arī Eiropā, Girteka (par to lasiet kādā no nākamajiem avīzes numuriem) – pārņem deja vu sajūta. Proti, kaut kā lietuviešiem transporta sektorā izdodas būt solīti mums priekšā konkurētspējas ziņā.

Protams, kompānijas īpašnieki un vadītāji nekur never vaļā skeletu skapjus – ja tādi ir – un nemēģina sevi attēlot sliktā gaismā. Taču ir lietas, kuras neapslēpsi, pat ja vēlētos. Pirmā kaitinošā lieta bija atvērtība un pretimnākšana. Piemēram, lai saņemtu pozitīvu atbildi uz lūgumu sniegt interviju ar vienu no kompānijas līdzīpašniekiem un vadības pārstāvjiem, bija vajadzīgs ne vairāk, ne mazāk kā viena stunda. Es gan melotu, ja teiktu, ka Latvijas autopārvadātāji nevēlas runāt, taču pretimnākošāki parasti ir ne pašu lielāko kompāniju pārstāvji. Otrs, kas dūrās acīs – līdzīgi kā iepriekš apmeklējot ostas un dzelzceļa uzņēmumus Lietuvā ‒ pie birojiem redzamais autoparks. Iespējams, ka šeit bija kādas slepenas autostāvvietas, bet katrā ziņā publiski neviens nemēģināja kompensēt kādus savus kompleksus ar superdārgiem braucamajiem. Trešā kaitinošā lieta – attieksme pret šoferiem. Ja dušas, virtuves un gaidīšanai domātās telpas ir vismaz tikpat labas kā mājās, tad konkurentiem ir grūti pārvilināt kompānijas darbiniekus, kaut arī par velti veiktās šoferu apmācības neuzliek viņiem nekādas saistības pret kompāniju. Un tas ir tikai loģiski – ja ir vēlēšanās pēc pozitīvām atsauksmēm un jauniem kontraktiem Eiropā un Skandināvijā, tad vajadzīgi šoferi ar augstu darba kultūru. Savukārt autovadītāju trūkuma apstākļos, par ko sūdzas visā Eiropas Savienībā, tādus nedabūt, ja pati kompānija saviem darbiniekiem nenodrošina cieņpilnu darba vidi un atalgojumu.

Somijas jaunuzņēmums ResQ Club savā tiesšaistes platformā jau palīdzējis «izglābt» pusotru miljonu ēdiena porciju

Katru mēnesi cilvēki izmanto ResQ Club, lai izglābtu desmitiem tūkstošu maltīšu no nonākšanas atkritumos. Uzņēmumam ir vairāk nekā tūkstoš partneru, kuri aktīvi piedāvā savu pārpalikušo ēdienu platformā, to vidū ir kafejnīcas, restorāni, pārtikas veikali. Tai ir pusmiljons reģistrēto lietotāju, no kuriem 25% ir veikuši pirkumus. Ideja par tiešsaistes platformu ēdienam, kas palicis pāri, nav ļoti jauna, un līdzīgas platformas Eiropā ir bijušas jau iepriekš. «Mūsu gadījumā tas sākās ar bufetēm – Somijā ir attīstīta pusdienu bufešu kultūra, un joprojām vairums pārpalikumu sabiedriskajā ēdināšanā nāk no tām. Mums tas bija dabisks sākumpunkts,» stāsta Sauli Bēms (Sauli Böhm), ResQ Club Oy vadītājs. Līdzīgas iniciatīvas šobrīd parādās daudzviet. «Es uzskatu, ka šajā jomā ir viegli ienākt, tāpēc redzam arvien vairāk vietējo spēlētāju. Manā skatījumā, tā ir laba lieta, jo cilvēki arvien vairāk tiek izglītoti par šo lietu un iespējamiem risinājumiem,» viņš saka. Ir arī tādi restorāni, kas gatavo ēdienu tikai no produktiem, kas kādam ir palikuši pāri. Arī šis virziens S. Bēmam šķiet atzīstams.

Latvija nevar atļauties zaudēt kontroli par SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka abi uzņēmumi savās nozarēs šobrīd ir līderi ar ļoti labu reputāciju. Uz jautājumu, vai valdība varētu atbalstīt abu uzņēmumu apvienošanu, premjers konkrēti neatbildēja, taču norādīja, ka auditorkompānija KPMG ir izstrādājusi astoņus iespējamos variantus.

Kučinskis sacīja, ka valdības lēmums nedrīkst būs pārsteidzīgs un nedrīkstētu lemt par neapdomīgu apvienošanu. Turklāt, valdībai ir jāsaglabā kontrole pār uzņēmumiem, lai tie nekļūtu par kāda starptautiska uzņēmuma filiālēm par kurām Latvijai nav nekādas teikšanas. Tādēļ ministri ar lēmuma pieņemšanu ir «stipri piesardzīgi».

Viņš gan solīja, ka valdība attiecībā uz uzņēmumu nākotni pieņems, jo partneri [TeliaSonera] jau pārāk ilgi gaida atbildi.

Kārtējais likumdevēja brāķis - tā nākas secināt, uzzinot, ka Satversmes tiesa atzinusi Parex bankas mazākumakcionāru taisnību, kad viņi protestēja pret Kredītiestāžu likuma normu, kuras dēļ viņi, kā paši uzskata, nonāca zaudētāju lomā.

Vienkārši sakot, valsts, pamatojoties uz minēto likumu, savulaik, pārņemot smagās grūtībās nonākušo Parex banku, nerēķinoties ar mazākumakcionāru viedokli, pieņēma lēmumu par šīs kompānijas pamatkapitāla palielināšanu.

Šobrīd varam tikai minēt, cik lielā mērā ar šo lēmumu tika nodarīti zaudējumi mazākumakcionāriem, ņemot vērā, kādā stāvoklī bija banka brīdī, kad toreizējā Ivara Godmaņa valdība pieņēma leģendāro lēmumu par tās pārņemšanu. Tāpat nav zināms, vai šābrīža apgalvojumi, ka mazākumakcionāri ar savu naudu būtu piedalījušies bankas glābšanā, ja vien viņiem būtu piedāvāta šāda iespēja, nav tikai tukša retorika. DB nekad nav apšaubījis, ka Parex banka bija jāglābj - kaut vai tāpēc, lai būtiski nesašūpotu jau tāpat pietiekami nestabilo finanšu sektoru šajā valstī. Taču jautājums ir par to, kā tas notika! Vispirms nez kāpēc tika pārņemta tikai daļa bankas, pārējo atstājot tiem pašiem diviem līdzīpašniekiem, kuri šo uzņēmumu jau bija pamanījušies novest līdz kliņķim. Pēc tam savlaicīgi netika noteikti naudas izņemšanas ierobežojumi, faktiski ļaujot savākt savu naudu visiem, kam nebija slinkums, tādējādi pasliktinot šīs kompānijas finansiālo situāciju vēl pamatīgāk. Šo uzskaitījumu varētu turpināt, turklāt visas šīs muļķības tika pieļautas uz nodokļu maksātāju rēķina. Nav taču noslēpums, ka Latvija bija viena no tām valstīm, kas ekonomisko krīzi izjuta vissmagāk, tieši «pateicoties» Parex bankas faktoram.

Latvija ir maza valsts – ja par aplokšņu algām kriminālatbildību piemēros gan šādas algas maksātājiem, gan ņēmējiem, neviens par šādu faktu neziņos.

Uzbangojusī diskusija par gaidāmo nodokļu celšanu, kā arī vēlēšanu tuvums liek vadošajām valsts amatpersonām savā publiskajā retorikā skart vēl kādu nepatīkamu tēmu – aplokšņu algas. Pēc oficiālām aplēsēm, ēnu ekonomika valstī pārsniedz 20%, bet vismaz dažos sektoros veido pat 45% līdz 60%, norāda uzņēmēji. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone aģentūrai LETA atzīst, ka, šejienes mentalitāte esot tāda, ka pat braucot tramvajā, cilvēki apspriež, kā nemaksāt nodokļus. Līdzīgi kā labākajos Balkānu piemēros – ja neshēmo, tad tas nav bizness. Latvijā nodokļu maksāšana caurmērā joprojām nav starp populārākajām tradīcijām, turklāt vislabāk šo tendenci ilustrē paši tautas kalpi – Saeimas deputāti. Vienu no bijušajiem deputātiem Ingmāru Čaklo prokuratūra pašlaik apsūdz par izvairīšanās no nodokļu nomaksas lielos apmēros. Savukārt Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis savulaik nolēma, ka var iegādāties auto, izmantojot valstī diezgan plaši pielietotu nodokļu «optimizēšanas» shēmu. Un kas tad par to? Viņa partijas biedri to nedaudz pakritizēja kā neapdomīgu vai ētiski apšaubāmu soli, un pat toreizējais premjers Valdis Dombrovskis Latvijas Radio vien noteica, ka nekas jau īpašs neesot, Zaķis taču kļūdu atzinis un apņēmies izlabot.

Aizņemšanās no viena kredītdevēja, lai segtu citus aizņēmumus, ir biežāk izplatītā kļūda, kā rezultātā kredītņēmēji nonāk grūtībās, atklājot izglītojošo kampaņu Aizņemies prātīgi! uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji.

Tādēļ ar televīzijas klipu un drukātās reklāmas starpniecību divu nedēļu garumā tiks veikta kredītņemēju izglītošana par atbildīgas aizņemšanās pamatprincipiem.

Kampaņas autori aicina kredītņēmējus padomāt divreiz, ja kredīts tiek ņemts, lai segtu citas saistības, piemēram, izmantotu īstermiņa kredītu, lai veiktu hipotekārā kredīta maksājumu. Tāpat īstermiņa kredīti nav piemēroti ilgtermiņa finanšu problēmu risināšanai. Kampaņas ietvaros tiek uzsvērts, ka nebanku kredītus nav ieteicams izmantot neapdomīgu tēriņu veikšanai.

Pirms lēmuma pieņemšanas par aizņemšanos, kredītņēmēji tiek aicināti vēlreiz apdomāt, vai nauda tiešām ir nepieciešama, izvērtēt, vai noteiktajā laikā aizdevumu varēs atdot, kā arī pārliecināties, lai kredīta maksājumi nepārsniegtu 40% no ikmēneša ienākumiem. Tāpat tiek aicināts aizņemties tieši tik daudz, cik nepieciešams.