Izmantojot demagoģiju, ir iespējams pieņemt jebkādu lēmumu – to kārtējo reizi gatavojas pierādīt valdošā koalīcija, nākamā gada valsts budžeta kontekstā skatot jautājumu par īpašo trīs lielo ostu nodevas ieviešanu.
Sāksim jau ar to, ka primāri ideja par jaunu nodevu radās brīdī, kad Finanšu ministrija lika saprast – tie, kuri grib šķiesties ar naudu, lai paši domā, kur to ņemt. DB jau ir daudz rakstījis par dažādu ministru fantāzijas lidojumu šajā jomā, taču jāteic, ka viens no lielākajiem absurdiem briest saistībā ar jau minēto ostu nodevu, it īpaši ņemot vērā vienu otru politiķu apgalvojumu. Tātad...
Pirmkārt, tiek uzsvērts, ka šīs nodevas veidā iekasētā nauda tikšot novirzīta tās infrastruktūras attistībai, kas tiek izmantota, lai nogādātu kravas uz ostām, proti, runa ir par dzelzceļu un autoceļiem. Doma, protams, laba, taču izpildījums mūsu valstī šajā jomā jau daudzus gadus ir bijis izcili draņķīgs. Jāataādina, ka savulaik jau tika pateikts, ka degvielas akcīzes nodokļa veidā iekasētā nauda tiks novirzīta ceļu vajadzībām. Tā arī notika, kamēr pastāvēja speciālais budžets jeb autoceļu fonds. Kolīdz šis fonds tika likvidēts, varam tikai zīlēt, kā katru gadu tiek iztērēta minētā nodokļa veidā samaksātā nauda. Tātad – kāda ir garantija, ka no ostu nodevas veidā samaksātās naudas kaut vai viens santīms nonāks autoceļiem vai dzelzceļam? Vispār nekādas!
Otrkārt, vienkārši fantastisks ir apgalvojums, ka ostu nodevas ieviešana palielināšot Latvijas ostu konkurētspēju... Kā?! Skaidrs, ka, apliekot ostu maksas ar nodevu, palielināsies to uzņēmēju izmaksas, kuri izmanto attiecīgos pakalpojumus. Kā zināms, Latvijas ostas pārsvarā izmanto lēto kravu īpašnieki, kam katrs lats, dolārs vai eiro izmaksu sadaļā ir no svara. Ja šo kravu īpašniekiem liks par kaut ko maksāt vairāk, viņi ātri vien var mainīt savas domas par pievilcīgāko ostu šajā reģionā. Tātad, ja runa ir par ostu konkurētspējīgumu, tad ja nu vienīgi saistībā, piemēram, ar Krievijas ostām – to pievilcība tiešām palielināsies.
Treškārt, teju vai optimisma iemiesojums ir stāsti par to, ka šī nodeva padarīšot caurspīdīgāku lielo ostu pārvalžu darbu. Nav divu domu, ka ar to ir domāta galvenokārt Rīgas brīvosta, kuras vadība jau ir slavena ar savu vēlmi un spēju skaisti dzīvot. Tomēr nekādi nav skaidrs, kā gan ir plānots attiecīgajiem cilvēkiem likt mainīt savus ieradumus, ieviešot nodevu. Drīzāk var sagaidīt, ka mazināsies ostu ienākumi, varētu pasliktināties tur strādājošo uzņēmēju situācija, bet nodeva nenodrošina nekādu mehānsimu, kas liktu samazināt apetīti milzīgu prēmiju, bezmaksas baseina celiņu un tamlīdzīgu ekstru tīkotājiem.
Droši vien ir vēl kāda leģenda, ar ko ir nodrošinājušies šīs nodevas idejas aizstāvji. Tomēr mulsinošākā ir Latvijas politiskā nostāja šajā jautājumā. Redz, var saprast, ja citu valstu ostu aizstāve ir viena partija, bet šobrīd mēs runājam par koalīcijas vienošanos, un tas jau ir ir nožēlojami.
