DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar zosu kāsi panākt Igauniju

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 02.12.2016

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Nav šaubu par to, ka priekšā neskaidri laiki, tomēr, vētījot nākotnes scenārijus, viedokļu līderi sākuši runāt ar zināmu optimismu

Pašmāju «mini Davosu» jeb viedokļa līderu forumu Biznesa prognozes 2017, kas norisinājās 30. novembrī, caurvija aizvadītajos pēckrīzes gados noslāpēta, tagad no jauna izdīgusi paradigma. Nevis nomētāt valsts pārvaldi ar ķieģeļiem, bet… no šiem ķieģeļiem uzcelt rūpnīcu.

Nevis kaunēties par savu (vai sava uzņēmuma) piedzimšanu Austrumeiropā, bet atrast iemeslus lepoties ar to, kā rosināja Biznesa prognožu viesis UPB koncerna padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pauda pārliecību, ka liela daļa no ražojošajiem ārvalstu uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā, vēlas paplašināt savu darbību. Tajā pat laikā paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas IKP līdz iecerētajiem 20% pāris gadu laikā, kā to paģēr Nacionālais attīstības plāns, nebūs iespējams, ja vien nenotiks brīnums, tāpēc jāizvirza jauni mērķi. Mērķi ir laba lieta, bet labākie no mērķiem ir tie, kurus mēs varam piepildīt nevis kaut kad vai nekad, bet rīt. Svarīgo plānošanas dokumentu caurvij motīvs par uzņēmējdarbības vides izcilību. Tas ir būtiski, lai valsts attīstības ceļu iezīmējošais dokuments neatgādinātu dažādus smaidu raisošus pētījumus, kas, piemēram, Latvijas nodokļu sistēmu nosauc par trešo konkurētspējīgāko OECD valstu blokā. Labāk enerģiju veltīt nevis, atvainojos, šādām «gumijas sievietēm», bet Latvijas biznesa, izglītības un dzīves kvalitātes konkurētspējas stiprināšanai vispirms jau Baltijā.

Pārlekt nākamajā līmenī pēc iekrišanas tā saucamajā vidējo ienākumu slazdā nav viegls uzdevums, konferencē secināja uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs. Pēc viņa domām, apstrādes rūpniecības plinti mest krūmos nevajag, jo vienas darbavietas pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā ir ap 20 tūkst. eiro (IKT – ap 30 tūkst.), tāpēc rūpniekiem būs ļoti nozīmīga loma, tiecoties sasniegt Eiropas vidējo dzīves līmeni. Turklāt jāņem vērā, ka mūsu IT uzņēmumos, kas atsevišķos rādītājos jau pašlaik ir spējīgāki par igauņu kolēģiem, darba vietas neatradīs mazkvalificētā darbaspēka masa. «Uzņēmējdarbības zosu kāša aizmugurē ir apstrādes nozares, bet augsto tehnoloģiju uzņēmumi ir kāša spicē,» izmantojot trāpīgu frazeoloģismu, secināja J. Ošlejs. Lai kāsis funkcionētu, darba kārtībā jābūt visiem tā posmiem. Tādēļ jākoncentrējas uz dažādu ražošanas risku novēršanu, piemēram, turpinot attīstīt industriālos parkus. Foruma dalībniekiem medu no ausīm gan izmazgāja PwC Latvia valdes priekšsēdētāja un Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, aicinot apzināties, ka Latvija ir tikai viena no daudzām valstīm, kam pievērsti investoru skatieni, tāpēc pamata mājasdarbs ir kļūt pamanāmiem pūlī, būt pirmajiem rindā pie investīciju sadales. Paškritiska dažkārt ir noderīga, bet pašlaik pareizais lēmums būtu salauzt pašsaustīšanas pletni, pievēršoties spējai sevi ar pašcieņu un veselīgu devu pārākuma apziņas pasniegt starptautiski gan politiskajā, gan biznesa vidē. Foruma ekspertu teikto detalizēti būs iespēja lasīt žurnālā Biznesa prognozes 2017, kuru DB abonenti saņems nākamā gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB karikatūra

DB karikatūra: Ar zosu kāsi panākt Igauniju

, 02.12.2016

Karikatūra: Agris Liepiņš

Jaunākais izdevums

Nav šaubu par to, ka priekšā neskaidri laiki, tomēr, vētījot nākotnes scenārijus, viedokļu līderi sākuši runāt ar zināmu optimismu

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Iepazīstina ar piecu dažādu valstu Ziemassvētku tradicionālajiem ēdieniem

Žanete Hāka, 23.12.2016

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pēc alkohola uz Igauniju brauc vien 10-13% Somijas tūristu

LETA, 02.01.2017

Jaunākais izdevums

Iegādāties tikai alkoholiskos dzērienus uz Igauniju brauc vien 10-13% no Somijas tūristiem, kas ierodas Igaunijā, paziņojis Somijas Veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma institūta eksperts Esa Esterbergs.

Ja paskatās, kādēļ somi brauc uz Igauniju, tad ir redzams, ka tikai maza to daļa - 10-13% - pērk tikai alkoholu. Lielākā daļa brauc uz Igauniju pavisam cita iemesla dēļ. 50% Somijas tūristu, kas atgriežas no Igaunijas, vispār atbrauc bez alkohola, Esterbergs uzsvēra intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš piebilda, ka vieglos alkoholiskos dzērienus somiem Igaunijā nav jēgas pirkt, jo cenas atšķirības izlīdzinās, un saistībā ar akcīzes nodokļu celšanu starpība paliks arvien mazāka.

Vienlaikus Esterbergs norādīja, ka pat neliela cenas atšķirība nozīmē, ka kaut nelielā mērā "alkohola tūrisms" saglabāsies. Kā piemēru viņš minēja to, ka arī no Stokholmas Somijas prāmju pasažieri atgriežas ar iegādātu alkoholu, lai gan cenas atšķirība ir pavisam neliela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti lietuviešiem neiesaka ļauties kārdinājumam pārcelt uzņēmumus uz Igauniju

LETA, 07.03.2017

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Daudzi Lietuvas uzņēmēji pēdējā laikā saņem uzaicinājumus pārcelt savu darbību uz Igauniju - viņiem tiek solīts, ka par nesadalīto peļņu nebūs jāmaksā peļņas nodoklis, bet uzņēmuma dibināšanas procedūras tiks nokārtotas vienā dienā, tomēr nodokļu konsultanti iesaka neļauties šādam kārdinājumam, lai vēlāk nenāktos vilties, raksta portāls 15min.lt.

«Ikviena uzņēmuma galvenais mērķis ir palielināt darbības rentabilitāti. Tādēļ aicinām iepazīties ar mūsu nodokļu optimizācijas iespējām, dibinot uzņēmumu Igaunijā. Galvenās Igaunijas priekšrocības - peļņas nodokļa likme par nesadalīto peļņu ir 0%, tiek nodrošināti visi nosacījumi nerezidentu dalībai uzņēmuma darbībā, internetbankas pakalpojumi. Iesakām Jums iegādāties jau nodibinātu uzņēmumu vienas dienas laikā,» teikts piedāvājumā, ko Lietuvas uzņēmumiem izsūta firma «imoneestijoje.lt» (Uzņēmums Igaunijā).

«Tādu piedāvājumu nepieņemiet,» ieteikusi advokātu biroja Sorainen Nodokļu prakses grupas vadītāja Lietuvā Saule Dagilīte, skaidrojot, ka Igaunijā nebūt nav daudz nodokļu priekšrocību salīdzinājumā ar Lietuvu. Tiesa gan, peļņas nodoklis rentabliem uzņēmumiem atšķirībā no Lietuvas nav jāmaksā katru gadu, jo ar nodokļiem tiek aplikta tikai sadalītā peļņa, taču to nāksies maksāt, kolīdz no peļņas tiktu izmaksātas dividendes vai tā tiktu izmantota akcionāru labā, piemēram, iegādājoties aktīvus, vai arī tiktu samazināts reģistrētais pamatkapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dragi: ECB nav noteikta termiņa, kad lemt par stimulēšanas pasākumu turpināšanu

LETA--AP, 20.07.2017

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka bankas augstākā vadība nav nolēmusi par termiņu, kurā izvērtēt jebkādas izmaiņas bankas īstenoto ekonomikas stimulēšanas pasākumu programmās.

Preses konferencē pēc bankas padomes sēdes viņš sacīja, ka 25 padomes locekļu veidotajā padomē valdīja «vienprātība nenoteikt konkrētu datumu, kad runāt par izmaiņām nākotnē».

Analītiķi sagaida, ka ECB 7.septembra sanāksmē sniegs skaidru signālu par to, kad varētu sākt samazināt obligāciju uzpirkšanas programmu, kuras mērķis ir panākt, ka inflācija eirozonā no pašreizējiem 1,3% pieaug līdz bankas mērķrādītājam - nedaudz zem 2%.

Dragi norādīja, ka par šo jautājumu runāt varētu rudenī. Nākamās ECB padomes sēdes paredzētas 7.septembrī un 26.oktobrī.

Vienlaikus ECB prezidents uzsvēra, ka eirozonas inflācijas rādītāju līmenis saglabājas zems, tādēļ ir jāturpina monetārās stimulēšanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Starp Latviju un Igauniju auto tirdzniecības un reģistrēšanas jomā nav «bezdibenis»

Māris Ķirsons, 29.08.2017

Silvers Havamā

Foto no S. Havamā arhīva

Jaunākais izdevums

Automašīnu tirdzniecībā, reģistrācijas kārtībā, kā arī nodokļu politikā starp abām kaimiņvalstīm pašlaik ir lielas atšķirības, kas visai drīz varētu sākt samazināties

To intervijā DB stāsta Igaunijas lietotu auto tirdzniecības kompānijas Carweb.eu (iepriekš Mobile.ee) īpašnieks Silvers Havamā (Silver Havamaa). Pērn OU Moneklar realizējis vairāk nekā 1500 auto. Eiropas Savienībai nav iekšējo valstu robežu, tāpēc nodokļu nemaksāšanas jautājumu var risināt tikai pie auto reģistrācijas un veicot iesniegto pircēja datu pārbaudi, atzīst S. Havamā.

Ar ko atšķiras auto tirgus Igaunijā un Latvijā?

Gan Latvija, gan Igaunija ir ES dalībvalstis kopš 2004. gada 1. maija, tām ir kopīga robeža un pierobeža, kur dzīvojošie bieži vien cenšas izmantot kaimiņvalsts radītās priekšrocības. Piemēram, pašlaik Igaunijas iedzīvotāji regulāri dodas iepirkt alu un citus alkoholiskos dzērienus uz Latviju un līdztekus tam pielej arī pilnas bākas ar degvielu, jo pie mums ir lielāks akcīzes nodoklis gan alkoholam, gan degvielai. Latvija no 2018. gada arī nolēmusi paaugstināt akcīzes nodokli gan degvielai, gan alkoholam, taču šī nodokļa likmes tik un tā būs zemākās, nekā Igaunijā. Tas ir tikai viens piemērs, kas netieši skar arī auto īpašniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas premjera padomnieks: Ar Latviju nav izdevies vienoties par sašķidrinātās gāzes tirgu; mēģināsim runāt ar Igauniju

LETA, 30.08.2017

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Lietuvai nav izdevies ar Latviju panākt vienošanos jautājumā par sašķidrinātās gāzes tirgu, bet tā vēl mēģinās runāt ar Igauniju, ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis, reaģējot uz informāciju, ka Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.

«Iedrošinos apgalvot, ka mums diemžēl nav izdevies panākt vienošanos. Ja tas būs vajadzīgs, mēs informāciju varam sniegt, bet šobrīd attiecībā uz šo projektu Latvija ir piesardzīga, un varbūt mums jādomā ar igauņiem, ko darīt tālāk,» viņš atzinis.

Pēc Matuļoņa teiktā, tiks meklēti ceļi, kā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izpirkšanai, runājot par to tikai ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai Eiropas Komisija atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.

«Grūti pateikt, nekur nav sacīts, vai tā ir divu, triju vai četru valstu darīšana. Vai divu valstu projektus nevarētu traktēt kā reģionālos?» retoriski vaicājis Lietuvas premjera padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomisti: Neviena no valstīm pagaidām nav gatava izteikti progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanai

Žanete Hāka, 05.09.2017

Foto: Freeimages

Jaunākais izdevums

Latvijā un Igaunijā nākamgad stāsies spēkā vērienīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, un arī Lietuvā plānoti vairāki pilnveidojumi.

Taču, vērtējot nodokļu sistēmu izmaiņas kopumā, visās trīs valstīs tās ir vērstas vienā virzienā: parādās izteiktākas progresivitātes pazīmes, tiek meklēti jauni risinājumi jaunuzņēmumiem un individuālajam darbam, kā arī pieaug likmes akcizētajām preču grupām.

«Nodokļu sistēmas ir ļoti līdzīgas, un valstis cenšas viena no otras pārņem labākos risinājumus. Visās trīs valstīs pastāv diskusijas par nodokļu progresivitāti. Taču neviena no valstīm pagaidām nav gatava izteikti progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanai. Tajā pašā laikā valstis meklē iespējas veicināt ekonomikas izaugsmi, veidojot uzņēmumiem atbalstošu nodokļu sistēmu. Tieši efektīva un ērta nodokļu sistēma ir viens no izšķirošajiem jautājumiem, kas nosaka katras valsts pievilcīgumu investoriem un tās priekšrocības savstarpējā konkurencē,» secina SEB bankas Latvijas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Trīs iemesli, kāpēc izvēlējos reģistrēt uzņēmumu Igaunijā

Jevgeniu Džirla, Startup GAUS (Moldova) izveidotājs, 05.12.2017

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Trīs iemesli, kāpēc, esot akseleratorā Rīgā, es izvēlējos reģistrēt savu uzņēmumu Igaunijā.

1. Droši vien katrā valstī var atrast labas biznesa atbalsta iniciatīvas, tomēr tas, ko Igaunija ir paveikusi lieliski, ir akcents uz vienu precīzu aspektu – nost ar papīriem! Īpaši mums, uzņēmējiem, birokrātija un dokumentu kalni reizēm ir lielāks drauds biznesam nekā klientu trūkums. Pat ja Latvijā, iespējams, ir kādi labāki procesi vai izdevīgāki nodokļi, man joprojām galvenais arguments ir tas, ka nav jāķēpājas ar papīriem un gandrīz visu varu izdarīt attālināti un angliski.

E-rezidentūras programma, e-reģistrācija, e-grāmatvedība, e-banka - visas šīs labi «nozīmolotās» lietas man kā uzņēmējam rada iespaidu, ka es varēšu netērēt laiku nevajadzīgiem procesiem un man būs iespēja pilnībā fokusēties uz savu biznesu. Tas, cik realitātē labi šis viss funkcionē, ir vēl atvērts jautājums, bet tieši šie argumenti lika man izvēlēties Igauniju, nevis Latviju kā sava uzņēmuma reģistrācijas vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru