DB viedoklis: Ar zosu kāsi panākt Igauniju 

Nav šaubu par to, ka priekšā neskaidri laiki, tomēr, vētījot nākotnes scenārijus, viedokļu līderi sākuši runāt ar zināmu optimismu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 2016. gada 02. decembris plkst. 8:15

Foto: no personīgā arhīva

Pašmāju «mini Davosu» jeb viedokļa līderu forumu Biznesa prognozes 2017, kas norisinājās 30. novembrī, caurvija aizvadītajos pēckrīzes gados noslāpēta, tagad no jauna izdīgusi paradigma. Nevis nomētāt valsts pārvaldi ar ķieģeļiem, bet… no šiem ķieģeļiem uzcelt rūpnīcu.

Nevis kaunēties par savu (vai sava uzņēmuma) piedzimšanu Austrumeiropā, bet atrast iemeslus lepoties ar to, kā rosināja Biznesa prognožu viesis UPB koncerna padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pauda pārliecību, ka liela daļa no ražojošajiem ārvalstu uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā, vēlas paplašināt savu darbību. Tajā pat laikā paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas IKP līdz iecerētajiem 20% pāris gadu laikā, kā to paģēr Nacionālais attīstības plāns, nebūs iespējams, ja vien nenotiks brīnums, tāpēc jāizvirza jauni mērķi. Mērķi ir laba lieta, bet labākie no mērķiem ir tie, kurus mēs varam piepildīt nevis kaut kad vai nekad, bet rīt. Svarīgo plānošanas dokumentu caurvij motīvs par uzņēmējdarbības vides izcilību. Tas ir būtiski, lai valsts attīstības ceļu iezīmējošais dokuments neatgādinātu dažādus smaidu raisošus pētījumus, kas, piemēram, Latvijas nodokļu sistēmu nosauc par trešo konkurētspējīgāko OECD valstu blokā. Labāk enerģiju veltīt nevis, atvainojos, šādām «gumijas sievietēm», bet Latvijas biznesa, izglītības un dzīves kvalitātes konkurētspējas stiprināšanai vispirms jau Baltijā.

Pārlekt nākamajā līmenī pēc iekrišanas tā saucamajā vidējo ienākumu slazdā nav viegls uzdevums, konferencē secināja uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs. Pēc viņa domām, apstrādes rūpniecības plinti mest krūmos nevajag, jo vienas darbavietas pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā ir ap 20 tūkst. eiro (IKT – ap 30 tūkst.), tāpēc rūpniekiem būs ļoti nozīmīga loma, tiecoties sasniegt Eiropas vidējo dzīves līmeni. Turklāt jāņem vērā, ka mūsu IT uzņēmumos, kas atsevišķos rādītājos jau pašlaik ir spējīgāki par igauņu kolēģiem, darba vietas neatradīs mazkvalificētā darbaspēka masa. «Uzņēmējdarbības zosu kāša aizmugurē ir apstrādes nozares, bet augsto tehnoloģiju uzņēmumi ir kāša spicē,» izmantojot trāpīgu frazeoloģismu, secināja J. Ošlejs. Lai kāsis funkcionētu, darba kārtībā jābūt visiem tā posmiem. Tādēļ jākoncentrējas uz dažādu ražošanas risku novēršanu, piemēram, turpinot attīstīt industriālos parkus. Foruma dalībniekiem medu no ausīm gan izmazgāja PwC Latvia valdes priekšsēdētāja un Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, aicinot apzināties, ka Latvija ir tikai viena no daudzām valstīm, kam pievērsti investoru skatieni, tāpēc pamata mājasdarbs ir kļūt pamanāmiem pūlī, būt pirmajiem rindā pie investīciju sadales. Paškritiska dažkārt ir noderīga, bet pašlaik pareizais lēmums būtu salauzt pašsaustīšanas pletni, pievēršoties spējai sevi ar pašcieņu un veselīgu devu pārākuma apziņas pasniegt starptautiski gan politiskajā, gan biznesa vidē. Foruma ekspertu teikto detalizēti būs iespēja lasīt žurnālā Biznesa prognozes 2017, kuru DB abonenti saņems nākamā gada sākumā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru