Kad šā gada pavasarī teju pa visu Latviju plosījās sava veida plūdu sērga, tas nevienu īpaši neizbrīnīja. Pēc bagātīgi sniegotas un aukstas ziemas tā bija tikai normāla dabas parādība. Savukārt situācija, kad septembra sākumā applūst galvaspilsētas ielas, gan vairs nav nekas parasts vai normāls.
Runa ir par applūdušo Mārupīti Pārdaugavā, par procesu, kura dēļ daudzi autobraucēji kaut ko nokavēja, sēžot sastrēgumos, daļai iedzīvotāju nebija pieejams sabiedriskais transports, cilvēkiem mājas stāvēja ūdenī un zaudējumus piedzīvoja arī vairāki uzņēmumi. Kas tad bija noticis?!
Populārākā līdz šim dzirdētā versija vēsta — kāds no daudzajiem Rīgā mītošajiem bebriem ierīkojis mājvietu Mārupītes caurtekā, tādējādi izraisot plūdus piecās ielās. Nenoliedzami tā saucamā bebru problēma Rīgā pastāv, tomēr būtu naivi domāt, ka vienā jaukā rītā Mārupītes caurtekā kāds bebrs ierīkoja savu migu, bet uz vakarpusi jau bija nobrieduši plūdi. Ja kaut kas tāds būtu iespējams, bbebri Latvijā noteikti būtu jāpasludina par valsts ienaidnieku nr.1 un jāizsludina atlīdzība par katru nobeigto dzīvnieku. Domājams, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, bebru problēma būtu atrisināta pāris dienu laikā. Tomēr visiem ir skaidrs, ka tik radikāliem soļiem iemesla nav.
Protams, pastāv risks, ka kāds no operas skvērā mītošajiem bebriem reiz varētu nograuzt vismaz vienu no tur esošajiem kokiem tiktāl, ka tas sāktu lūzt. Tomēr, atgriežoties pie Pārdaugavas plūdu sāgas, jāteic, ka šeit acīmredzami ir jārunā par Rīgas pašvaldības nolaidību jau daudzu gadu garumā. Proti, domniekiem vislabprātāk patiktu uzskatīt, ka Rīgu veido Rātsnams, Vecrīga, osta un reizēm arī Brīvības pieminekļa pakāje. Tomēr tā nu ir sanācis, ka neatņemama pilsētas sastāvdaļa ir arī daudzas dažādas ēkas, upes, dīķi, kanāli utt. Tas viss regulāri ir jāapseko un jāuztur pienācīgā kārtībā. Šeit nav runa par miljonu latu lielām investīcijām, bet gan par regulāru ikgadēju procesu, kura ietvaros tiktu apsekoti dažādi pašvaldības rīcībā esoši objekti. Citādi veidojas neapskaužama situācija.
Pirmkārt, šobrīd tā īsti vairs nav pārliecības, vai līdzīgas problēmas nevar radīt arī, piemēram, Rīgas pilsētas kanāls, Ķīšezers, Zunda kanāls utt. Bet, otrkārt… Dažādu objektu privātīpašniekiem ir noteikts, ka viņiem savi īpašumi vienmēr jāuztur kārtībā — tiem jābūt tīriem, tie nedrīkst apdraudēt apkārtējos utt. Ja tas kaut kādā mērā netiek ievērots, īpašniekiem ir jārēķinās ar noteiktiem naudas sodiem. Savukārt jau minētajā gadījumā problēmas daudziem iedzīvotājiem un uzņēmumiem radās pašvaldības bezdarbības dēļ. Citiem vārdiem sakot, viena īpašnieka savlaicīgi neiztīrītas caurtekas dēļ problēmas un zaudējumi ir daudziem. Šajā sakarā rodas būtisks jautājums — kam un cik lielu naudas sodu maksās Rīgas pašvaldība? Kaut gan, visticamāk, domnieki atrunāsies, ka vienīgie vainīgie ir jau daudzkārt pieminētie bebri, no kuriem, kā zināms, prasīt naudu nav iespējams.
.jpg)
