Foto: no personīgā arhīva

DB viedoklis: Biodrošība uz biznesa pašiniciatīvu 

Biodrošības pasākumi putnkopībā, putnu gripu gaidot, pagaidām uzkrauti vienīgi uz lauku uzņēmēju pleciem

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 2017. gada 10. februāris plkst. 8:03

Šonedēļ DB rakstīja par draudošajām nepatikšanām saistībā ar siltumnīcas gāzu emisijām un topošo direktīvu, kas solās pamatīgi izpliķēt kā lauksaimniekus, tā mežsaimniekus. Sāpīgākais, ka Latvijai var nākties piekāpties importa piedāvājumam, kam mūsu ražotāju ierobežošana paver iespējas kā vērtējot vienas, tā otras tautsaimniecības lielās nozares nākotni. Tomēr tas nav vienīgais sitiens. Āfrikas cūku mēris, kas šo gadu sācis ar pamatīgām «dzīrēm», arī darbojas kā divi vienā – vienlaikus tukšo fermas un pamudina importētājus. Skat, Latvijas vietējie ražotāji cūkas nobeidz ar gāzi un sadedzina, tātad veikalu plauktos ir prāva šķirba. Apkarojot cūku mēri, visvairāk dabūjuši ciest mūsu cūkaudzētāji, nevis slimība, kas turpina savu gaitu, līdz ar mēra konstatēšanu Ancers fermā Salaspils novadā iztukšojot nu jau otro šī uzņēmuma lielfermu. Kamēr cūkkopji dzīvo trauksmes režīmā, gaidot, kas būs nākamā novietne, kur kā īlens no maisa izlīdīs kāda biodrošības nepilnība, nelaime skārusi arī mūsu putnkopjus. Tāpat kā iepriekš cūku mēris mazpamazām tukšojis sākumā nelielās, bet tagad arī lielās cūkkūtis, arī putnu gripas draudi, pašai slimībai nemaz neesot Latvijā, sola līdzīgu efektu. Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktais trīs mēnešu aizliegums turēt mājputnus laukā ne tikai lielā mērā izskaudīs piemājas putnkopību, bet arī ievērojami iedragās bioloģiskās putnkopības attīstību, kas tieši šogad grasījās uzņemt apgriezienus (plašāk DB 16.01.2017.). Putnu kaitei attīstoties pēc cūku mēra scenārija, neomulīgi jūtas arī lielās putnu fermas, bet ne importa produkcijas ražotāji, kuriem Latvijas piesardzība tikai paver iespējas ienākt mūsu tirgū. Velkot analoģijas ar globālo populistu iecerēm, no šādām sērgām Latviju varētu pasargāt vienīgi augsts mūris pa valsts perimetru un kupols visam pāri.

Tiesa, cūkkopjus sargā arī kompensācijas par cūku (biznesa) likvidēšanu. Tāpat tie saņem atbalstu par biodrošības pasākumu ieviešanu, kamēr putkopībā tas pagaidām ir uz pašu lauku uzņēmēju pleciem, nozares ministrijai vēl tikai meklējot risinājumu. Valsts nodrošinātā sāpju nauda par piespiedu kārtā nokautu dzīvnieku, protams, atšķiras. Ja par nobarojamas cūkas likvidēšanu valsts paredzējusi 128 eiro kompensāciju, tad par dējējvistu – 3,56 eiro. Dāsnākas kompensācijas virs tūkstoš eiro valsts nodrošina sporta zirgu, vaislas ērzeļu, vaislas buļļu un vaislas strausu audzētājiem, bet, piemēram, zebru turētājiem par katru zaudēto dzīvnieku pienākas 427 eiro. Kopumā Āfrikas cūku mēris kompensācijās prasījis 13 miljonus eiro, arī putnu gripa pie negatīva scenārija prasīs ļoti lielu naudu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka ne ierobežojumi, ne papildus finansējums un kompensācijās tērētie miljoni nav snieguši galveno – nekas no tā nav kavējis cūku biznesam nāvējošās slimības izplatību.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru