Labāki būvniecības un transporta nozares dati liek ievērojami pārskatīt Latvijas ekonomikas kopējos rādītājus
Raugoties uz pēdējiem datiem, šķiet, beidzot ir pienācis brīdis, kad ekonomistu visai optimistiskās prognozes par Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempu paātrināšanos ir ieraudzījušas dienas gaismu un atspoguļojušās arī statistikā. Iekšzemes kopprodukta datus, ko vakar publicēja Centrālā statistikas pārvalde (CSP), lielā mērā var saukt par «acīmredzamo neticamo». Tas galvenokārt ir attiecināms uz atšķirībām starp valsts iekšzemes kopprodukta ātrā un galīgā aprēķina rezultātiem. Saskaņā ar tiem šā gada trešajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir pieaudzis nevis par 2,5%, bet 3,3%. 0,8 procentpunktu starpība starp vienu un otru aprēķinu ir visai daudz. No statistiķu teiktā izriet, ka iepriekšējā aprēķina dati lielā mērā ir balstīti uz uzņēmēju samērā pesimistiskajām prognozēm būvniecībā un citās pakalpojumu nozarēs. Faktiski tas norāda, ka situācija valsts ekonomikā varētu būt ievērojami labāka, nekā domāts, jo, piemēram, attiecībā uz būvniecības un transporta nozari skatījums vispār bija samērā pesimistisks, neizslēdzot iespēju, ka tās šo gadu kopumā noslēgs ar mīnusa zīmi. Tagad izrādās, ka gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn būvniecības apjomi kāpuši par solīdiem 4,9%, savukārt transporta nozare atskaites periodā augusi par 1,7%.
Daudzas ikdienišķas neērtības, piemēram, masveida ceļu būves darbi, tiek pamanītas, taču aizmirstas, tiklīdz cilvēka apziņas horizontu pārņem kaut kas cits. Tagad par tiem atkal varam atcerēties, jo, lielā mērā pateicoties dažādu infrastruktūras objektu būvei, Latvijas ekonomikas pieaugums gada trešajā ceturksnī ir bijis tik straujš. Saskaņā ar CSP datiem trešajā ceturksnī 56% no kopējiem celtniecības apjomiem veidoja dažādās inženierbūves, kur kopējais darbu apjoms gada laikā audzis par 15%. To sekmēja kāpums autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku un dzelzceļu būvniecībā par 15%, kā arī vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 56%. Attiecībā uz būvniecību kopumā kā pozitīvs fakts ir minams, ka arī dzīvojamo māju celtniecībā vērojama izaugsme. Tiesa, tā ir neliela un sasniedz 2%.
Lai arī ceturkšņa dati ir visai iepriecinoši, nākotnes kontekstā diemžēl jāraugās vairāk piezemēti. Kāpums, kas tika fiksēts būvniecībā, lielā mērā ir saistīts ar ES fondu līdzekļu izmantošanu, taču, cik var noprast, nākotnē šo nozari ES fondi stutēs ievērojami mazāk un tiek izteikti viedokļi arī par kopējā būvniecības apjoma samazināšanos. Tas atkarīgs no tā, cik aktīva būs hipotekārā kreditēšana. Tranzīta jomā aizvien daudz kas ir atkarīgs no izejvielu cenām pasaules preču biržās, savukārt ar šīm biržu svārstībām ir saistītas arī patēriņa cenu izmaiņas, kas var būt gan stimulējošas, gan ekonomiku bremzējošas. Raugoties uz kopējo situāciju, šķiet, ka tuvākajā laikā Latvijas tautsaimniecības pieaugums varētu būt starp iepriekšējo triju ceturkšņu vidējo rādītāju (+2,6%) un trešo ceturksni (+3,3%).