Db viedoklis: Cenu rallija un neadekvātās nodokļu politikas kokteilis 

""

Dienas Bizness, 16.3.2012

Karikatūra: Agris Liepiņš, Dienas Bizness

Trešdienas vakarā televīzijas ekrānos bija vērojams teju vai apskaužams pilsonis, kurš, liedams savas automašīnas bākā degvielu, apgalvoja, ka tās cena viņu diez ko neuztraucot, jo nemaksājot no savas kabatas. Redz, personas, kuras par degvielu maksā no saviem līdzekļiem, pēdējo dienu laikā faktiski ir spiestas pārskatīt personīgo izdevumu struktūru.

Iemesls tam ir vienkāršs un neapskaužams - benzīna cena ir pārkāpusi psiholoģisko viena lata robežu, un tirgus eksperti mēģina kaut cik saudzīgi pateikt, ka degvielas cenu rallijam vēl nebūt nav pienācis gals.

Protams, tūlīt pēc tam seko uzskaitījums visiem iemesliem, kāpēc tā notiek. Turkāt runa pārsvarā gadījumu ir par lietām, ko mēs nekādi nespējam ietekmēt. Nenoliedzami ir skaidrs, ka Latvijas spēkos nav ietekmēt situāciju Irānā vai Sīrijā, ka ne jau no mums ir atkarīgs - tiks vai netiks pieteikts karš irāņiem. Tās ir pasaules lielo puiku spēles, un Latvijai tur viedokli neviens neprasa. Tāpat mēs nevaram ietekmēt arī otru fundamentālo degvielas cenas svārstību iemeslu - ASV dolāra kursu.

Tajā pašā laikā nevar piekrist apgalvojumam, ka degvielas mazumtirdzniecības cenas ir atkarīgas tikai un vienīgi no ārējiem faktoriem. Pēdējo dienu laikā aktīvi tiek demonstrētas tabulas, kurās redzams degvielas cenu līmenis ES valstīs. Pat pavirši uzmetot acis attiecīgajai tabulai, ir redzams, ka Latvijā, protams, nav pati augstākā degvielas cena Eiropā, bet nebūt neesam arī starp valstīm, kur tā ir salīdzinoši lētākā. Benzīns ir lētāks gan vienā otrā krietni vien attīstītākā Eiropas valstī, gan arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Un šis ir gadījums, kad nekādi nevar arī runāt par dubultstandarta cenu piemērošanu. Nu, nav tā, ka starptautiskajā biržā igauņiem naftas produkti tiktu pārdoti lētāk, bet latviešiem - dārgāk. Tātad šeit runa ir par nākamo būtisko aspektu, kas veido degvielas mazumtirdzniecības cenu - par katras konkrētās valsts nodokļu politiku. Latvijā tā ir krietni vien nepievilcīgāka nekā jau pieminētajā Igaunijā un acīmredzot arī vairākās citās Eiropas valstīs.

Jāatgādina, ka pēdējos gados intensīvi īstenotās valsts budžeta konsolidācijas vārdā cita starpā tika palielināts arī akcīzes nodoklis benzīnam. Toreiz kā galvenais mērķis šādam solim tika minēta nepieciešamība uzlabot valsts makroekonomisko situāciju. Arī šobrīd ir nepieciešamība veikt uzlabojumus šajā jomā, proti, nepieļaut nekontrolētu cenu kāpumu teju visos sektoros, ņemot vērā, ka transports nereti veido būtisku izdavumu daļu. Tāpat jāuzsver, ka vairāki kompetenti eksperti jau ir atzinuši - turpinoties straujam degvielas cenu kāpumam, Latvija, tieši pārāk lielās inflācijas dēļ kārtējo reizi var neiekļauties Māstrihtas kritērijos.

Citiem vārdiem sakot, šobrīd ir pienācis laiks degvielai piemēroto nodokļu slogu būtiski samazināt, it īpaši to attiecinot uz akcīzes nodokli benzīnam. Starp citu, šāds solis būtu svarīgs vēl kāda iemesla dēļ - lai nesamazinātu mūsu valsts konkurētspēju, salīdzinot ar lietuviešiem un igauņiem.

Tevi varētu interesēt

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...