Notikušo Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultāti un vismaz līdz šim veiktās sarunas par jaunās valdības veidošanu visnotaļ lielā mērā liecina, ka, visticamāk, koalīciju pārsvarā veidos līdz šim pie varas nebijuši politiķi.

Šis fakts pats par sevi ir tikai loģisks - tāda ir bijusi vēlētāju griba un vēlētājiem, kā zināms, vienmēr ir taisnība. Problēmas var rasties, ja tiks ievērotas līdzšinējās Latvijas politiskās sistēmas tradīcijas attiecībā uz vadības maiņu dažādās valsts struktūrās, uzņēmumos. Proti, ir pierasts, ka, mainoties kādā ministrijā politiskajām partijām, diezgan ātri daudzos gadījumos tiek mainīti arī padomes un valdes priekšsēdētāji, kā arī dažādu citu izpildinstitūciju vadītāji.

Konkrētajā gadījumā ļoti lielā mērā izskatās, ka vislielākas izmaiņas gaida tās sfēras, kas ir Satiksmes, kā arī Zemkopības ministriju ziņā, jo, visticamāk, vismaz nākamajā valdībā ZZS nebūs pārstāvēta. Tāpat jautājums ir par Kultūras, Tieslietu un Ārlietu ministriju pārraudzībā esošajajām struktūrām. Tiesa, šīs jomas līdz šim pārraudzīja Vienotības pārstāvji, taču darīja to acīmredzot tik draņķīgi, ka daudzi Latvijas pilsoņi pirms attiecīgā biļetena iemešanas urnā, viņu vārdus pacentās izsvītrot. Savukārt līdzšinējo ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība) paša pastāvētā partija pat neiekļāva vēlēšanu listē. Politiskā loģika (kura Latvijā gan nereti pietrūkst) prasa, lai attiecīgo politiķu ministriju vadībā vairs nebūtu.

Tātad izmaiņas ir gaidāmas pamatīgas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Zatlera reformu partija un Saskaņas centrs vispār nekad nav bijis pie varas, bet Nacionālajai apvienībai liela daļa biedru ir iesācēji uz politiskās skatuves bez pieredzes izpildvarā.

Nav nekādu problēmu tajā, ka dažādos amatos mainās politiķi, it īpaši tāpēc, ka tā ir gribējuši vēlētāji. Taču Latvijas uzņēmējdarbības videi nevar par labu nākt straujas izmaiņas attiecībā uz tiem cilvēkiem, kurus parasti mēdz dēvēt par reālajiem darba darītājem. Jāatgādina, ka aptuveni pirms deviņiem gadiem Latvijā pie varas jau nāca politiķi, kas uzskatīja, ka pirmām kārtām ir jāmaina visi un visur un tikai pēc tam jāsāk domāt. Rezultātā vispirms sākās zināms haoss un radās zaudējumi uzņēmējiem, bet pēc tam nodokļu maksātāji vēl bija spiesti «samest» kompensācijas visiem tiem, kuri uzskatīja, ka ir atbrīvoti prettiesiski - izrādījās, ka Latvijas tiesneši domā tieši tāpat.

Citiem vārdiem sakot, ir normāli, ja uzņēmumu pārraugošie cilvēki, piemēram, uzņēmumu padomes tiek mainītas atbilstoši izmaiņām firmas īpašnieku «frontē», taču par pieņemamu nekādi nevar tikt uzskatīta situācija, ja līdz ar politiskās konjunktūras maiņu nākas «lidot» arī valdes sastāvam.

Jāapzinās, ka Latvijas uzņēmējiem šis laiks, ekonomiskā situācija jau tāpat nav vienkārša, tāpēc nevajag to sarežģīt vēl vairāk. Protams, tas neattiecas uz vadītājiem, kuru līdzšinējās darbības rezultātā ir radušās vienas vienīgas problēmas un zaudējumi.