DB viedoklis: Darba tirgus «uzkaršanas» gaidās 

Gaidāmais rūpniecības un būvniecības aktivitātes pieaugums, visticamāk, saasinās cīņu par tirgū vēl esošajiem strādājošajiem, tādējādi var kavēt līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 22.2.2017

Foto: no DB arhīva

Darba tirgus statistika par pagājušo gadu nav sevišķi iepriecinoša. Salīdzinot ar 2015. gadu, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,8 procentpunktiem, taču nodarbināto skaits samazinājās par 2,8 tūkst. līdz 893,3 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Lai arī pērn nodarbināto iedzīvotāju skaits nedaudz sarucis, paredzams, ka šogad situācija varētu kardināli mainīties. Jādomā, ka fondu projektu nauda šogad aktīvāk sāks ieplūst tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc darba rokām varētu strauji pieaugt. Nepietiekamība pēc kvalificētiem kadriem jūtama jau labu laiku. Jau pērn izskanēja viedoklis, ka mašīnbūves un metālapstrādes nozare ar universitātes vai koledžas izglītību varētu nodarbināt par 10–20% strādājošo vairāk, tomēr šādu kadru trūkst. Domājams, ka celtniecības aktivitātes pieaugums varētu strauji kāpināt algas privātajā sektorā, līdz ar to cīņa par darbiniekiem varētu saasināties vēl vairāk. To, ka darba tirgus ieslīgst aizvien lielākā deficītā lielā mērā liecina arī Nodarbinātības Valsts aģentūras dati.

Saskaņā ar tiem šā gada janvārī brīvo darba vietu skaits Latvijā sasniedza 6609, kas ir apmēram par 30% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā mēnesī. Turklāt ir jāņem vērā, ka janvārī darba tirgus aktivitāte ir salīdzinoši zema sezonālu faktoru dēļ, kad, salīdzinot ar gada silto sezonu, mazāku strādājošo skaitu nodarbina tādas nozares kā lauksaimniecība, mazumtirdzniecība tūrisms un celtniecība. Līdz ar to var izteikt prognozes, ka jau pēc dažiem mēnešiem trūkstošo darbinieku skaits būs vēl izteiktāks un uzņēmumu starpā sāksies darbinieku pārvilināšana. No vienas puses, tam būs pozitīvs efekts, jo, pieaugot darba samaksai, iedzīvotāji varēs atļauties tērēt vairāk, tādējādi veicinot arī kopējo tautsaimniecības izaugsmi un labklājības pieaugumu. Tomēr šai pozitīvajai situācijai ir arī medaļas otra puse. Proti, labklājības pieaugums var neizrādīties sevišķi līdzsvarots. Ir skaidrs, ka līdz ar iepriekšējo ES projektu kavēšanos naudas apguvei vajadzētu notikt straujākā tempā, kad relatīvi nelielā laika posmā dažādas būvorganizācijas centīsies viena otru pārtrumpot labāko kadru savākšanā.

Tas nozīmē, ka mazāk dāsnajiem var rasties problēmas gan ar pasūtījuma izpildi, gan arī kvalitāti. Tomēr daudz lielāka problēma varētu būt kadru nepietiekamība citās nozarēs, un tas ietekmēs gan darbības apjomus, gan liks straujāk augt pakalpojumu un ražotāju cenām, izraisot pārmērīgi strauju inflācijas kāpumu. Līdz ar to varam nokļūt trekno gadu slazdā, kad par visu tiek samaksāts nesamērīgi dārgi, bet pēc fondu naudas beigšanās ekonomikā atkal būs samērā liels «liekais darbaspēks», kuram būs grūtības sevi realizēt, jo tautsaimniecības attīstība nebūs bijusi vienmērīga.

Tevi varētu interesēt

Vairākkārt atsildītajai zupai jeb iecerei pārtikai vai atsevišķām produktu grupām piemērot...

Investoriem par Trampa solījumiem vietējo uzņēmumu atbalstam pievilcīgāka varētu šķist...

Importa dati vedina domāt par patērētāju aktivitātes pieaugumu un ekonomikas veselības stāvokļa...

Pēdējos gados citur Eiropā kā sēnes pēc lietus normatīvu mežos izspraukušies trauksmes...

Valdība tuvredzīgi atteikusies no medicīnas pakalpojumu eksporta attīstības stimulēšanas,...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...