Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Pēdējo mēnešu laikā pret Dienas Biznesu vērsta masīva kampaņa ar mērķi pasludināt mūs par Kremļa ruporu, Putina aģentiem, Krievijas troļļiem, meža rūķīšiem un ko tik vēl ne.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sūdzas ārvalstu medijiem un paziņo, ka mēs aizstāvam austrumu «netīrās naudas» turētājus un nepatiesi apmelojot naudas «atmazgātāju» apkarotājus. Diemžēl dzīvojam laikā, kad jebkura pret varu vērsta kritika tiek automātiski ievietota kategorijā - krievi nāk! Tās aizsegā tad var mierīgi turpināt zagt un organizēt pret tautu vērstas darbības.

Ar šo vēlamies pateikt, ka Dienas Bizness stingri turas pie koncepcijas, ka mūsu galvenais stratēģiskais partneris ir un paliek Amerikas Savienotās Valstis un to prezidents Donalds Tramps. Pasaule ir mainījusies, un šis ir mūsu drošības jautājums, šeit nevar būt viedokļi - patīk vai nepatīk.

Pagājuši jau divi mēneši, kopš Mārim e-pastā pienāca ziņojums no pazīstamā ASV luksusa skaistumlietu veikala Jomashop, ka viņa pasūtītais teju tūkstoš dolāru vērtais Baume & Mercier rokaspulkstenis ir ceļā uz Latviju. Saņemot vēsti, viņš pat neiedomājās, līdz kādam absurdam attīstīsies viena nevainīga vēlme iepriecināt savu mīļoto ar sen kārotu dāvanu, vēsta laikraksts Diena.

Kaut gan nauda tirgotājam ir samaksāta, Māris pulksteni joprojām nav redzējis. Vīrietis Dienai atzīst, ka ir gatavs cīnīties līdz tiesai. Pagaidām pret viņu ir ierosināta lieta par kontrabandu, par ko draud 700 eiro liels sods.

Par spīti tam, ka Jomashop Mārim joprojām raksta vēstules, norādot, ka pulksteņa siksniņa ir veidota no govs ādas, Dabas aizsardzības pārvaldes veiktajā ekspertīzē apstiprinājušās muitas pārstāvju aizdomas. Pulksteņa ādai izmantots Crokodilia kārtas dzīvnieks, un, kā norāda Valsts ieņēmumu dienestā (VID), tas nozīmē, ka preces ievešanai nepieciešama īpaša CITE atļauja. Māris šobrīd nonācis tādā kā strupceļā - Jomashop norāda, ka CITE atļaujas šim produktam nav, jo tāda nemaz neesot vajadzīga. VID pārstāvji norāda, pat ja tagad Māris CITE sertifikātu iegādātos, jēgas tam vairs nebūtu. Tāda esot sistēma.

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

«Strīķe ir izpildītāja. Apvainoties uz Strīķi ir tas pats, kas apvainoties uz grābekli, uz kura esi uzkāpis,» stāsta V. Vaškevičs, norādot, ka viņš tiek vajāts kopš 2006. gada, tomēr savu vajātāju vārdus kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta darbinieks nenosauc.

Kukuļdošanā apsūdzētais Vladimirs Vaškevičs uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja pienākumu pildītāju Jutu Strīķi par labu grupas, bet ne iestādes vadītāju. «Viņai [J. Strīķei] ir savs līmenis. Viņa var būt laba grupas vadītāja, taču tagad vada iestādi. Viņa ir laba darbiniece, taču ne iestādes vadītāja,» norāda V. Vaškevičs intervijā žurnālam Playboy.

Bijušais Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieks piebilst, ka ar J. Strīķi viņam «bijusi arī pozitīva sadarbība ne tikai KNAB laikos, bet arī Drošības policijas laikos, kad viņa nebija tik augstā amatā». «Mēs esam ļoti veiksmīgi sadarbojušies, mums bija labs kontakts toreiz,» stāsta V. Vaškevičs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās Muitas pārvaldes vadītājam Tālim Kravalim pret atstādināto Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieku Vladimiru Vaškeviču sāktajā krimināllietā piemērota liecinieka aizsardzība, raksta pietiek.com.

Muitas priekšnieku Vaškevičs centies kukuļot vairakkārt, kopējā kukuļa summai sasniedzot 50 tūkst. eiro. Noprotams, ka tieši pats T.Kravalis par V.Vaškeviča piedāvājumiem vērsies pie korupcijas apkarotājiem. Pēc liecību sniegšanas viņam, kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss un liecinieka aizsardzība. Tas arī ir iemesls, kāpēc kriminālprocesā aizturēts N.Vaškevičs kā kukuļdevējs, nevis VID amatpersona kā kukuļa saņēmējs, liecina portāla rīcībā esošā informācija.

Oficiāli informāciju ne par T.Kravali kā V.Vaškeviča kukuļoto amatpersonu, ne par muitas priekšniekam piemēroto liecinieka aizsardzības statusu KNAB neapstiprina. KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga Pietiek uzsvērusi, ka izmeklēšanas nolūkos nekādus komentārus un plašāku informācija par šo kriminālprocesu KNAB nesniegs. Oficiāli tikai paziņots, ka par vairākkārtīgiem kukuļošanas mēģinājumiem 50 tūkst. eiro apmērā V.Vaškevičam kriminālprocesā piemērots aizdomās turamā statuss.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Starptautiskā operācijā Viļņā pārtverts sūtījums, kuru transportēja caur Latviju un kurā bija pustonna narkotisko vielu, kuru vērtība melnajā tirgū pārsniedz 70 miljonus eiro, piektdien paziņoja Lietuvas Muitas krimināldienests.

Lietuvas muitnieku vērtējumā, tāds narkotisko vielu daudzums nav paredzēts vietējam tirgum un, visticamāk, paredzētas vešanai tālāk uz citu valsti.

Kā informēja Lietuvas Muitas Krimināldienests, operācijā piedalījās arī Igaunijas Nodokļu un muitas departaments un Latvijas Nodokļu un muitas policijas pārvalde.

Lietuvas Muitas krimināldienests sācis pirmstiesas izmeklēšanu par narkotiku kontrabandu lielā apmērā. Īpašā liecinieka statusā iztaujāts pārvadājumā iesaistītās kompānijas direktors.

Izmeklēšana sākta, sadarbojoties Latvijas, Igaunijas un Lietuvas amatpersonām, pēc tam, kad no Kipras uz Igauniju lidmašīnā tika piegādātas 26 mucas ar kristālisku sintētisku narkotisku vielu.

Nesen aizturētajiem Grebņevas robežkontroles punkta robežsargiem, kuri iesaistīti starptautiskā kontrabandistu grupējumā, kukuļos, iespējams, kopumā doti 5000 eiro.

Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone pastāstīja, ka starp aizturētajiem robežsargiem viens ir galvenais inspektors, divi vecākie inspektori, trīs inspektori un divi jaunākie inspektori. Četri robežsargi atvaļinājušies, diviem robežsargiem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, bet diviem ir piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar noteikta veida pienākumu veikšanas aizliegumu Valsts robežsardzē, tostarp veikt robežkontroli.

Viņa skaidroja, ka pierādījumi nostiprināti pērn decembrī un šogad. Šobrīd nav informācijas par noziegumos iesaistīto personu kopējo noziedzīgo darbību rezultātā gūto peļņas apmēru saistībā ar automašīnu ar mainītiem identifikācijas numuriem nogādāšanu no Eiropas Savienības uz Krieviju un muitošanai pakļauto preču kontrabandu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes amatpersonas pēc saņemtās informācijas no Drošības policijas aizturējušas septiņas personas par 14,5 miljonu cigarešu un 239 litru degvīna kontrabandu, informē VID.

Aizturēto vidū ir divas muitas un divas robežsardzes amatpersonas. Par šo faktu šī gada 1.aprīlī sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190.panta trešās daļas par kontrabandu lielos apmēros.

Šī gada 1.aprīlī VID Muitas policijas pārvaldes amatpersonas pēc saņemtās informācijas no Drošības policijas sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 190.panta trešās daļas par kontrabandu lielos apmēros ar kravas automobili no Krievijas Latvijā, izmantojot muitas kontroles punktu Terehova. Tika veiktas neatliekamās procesuālās darbības, kuru rezultātā aizturēti 14,5 miljoni dažādu marku cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām un 293 litri dažādu marku degvīna ar Krievijas akcīzes markām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvalde, veicot apjomīgas operatīvās un izmeklēšanas darbības, nodevusi kriminālvajāšanai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālprocesu pret četriem kontrabandas organizatoriem un izpildītājiem par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandu no Dienvidamerikas valstīm uz Latviju.

Atsevišķi izdalīts vēl viens kriminālprocess pret Somijas pilsoni, jo persona šobrīd atrodas apcietinājumā Somijā, informē VID.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika iegūtas ziņas, ka personu grupa nodarbojās ar narkotisko vielu kontrabandu no Dienvidamerikas valstīm uz Latviju un to tālāku izplatīšanu citās Eiropas un Skandināvijas valstīs.

Minētais kriminālprocess tika uzsākts 2013.gada 6.augustā VID Muitas policijas pārvaldē saskaņā ar Krimināllikumu par narkotisko vielu (kokaīna), kuru aprite ir aizliegta, pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai, kas tika veikts 2013.gada 2.augustā organizēta grupā realizācijas nolūkā.

Ministru kabineta sēdē šā gada 9. maijā atkārtoti tika atlikta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu Konkurences likumā izskatīšana, kas sekmētu godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā.

«Izstrādājot grozījumus Konkurences likumā, mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Svarīgi norādīt, ka arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.Atbilstoši likumam Par pašvaldībām, pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā administratīvajā teritorijā un jānodrošina komersantiem vienādi darbības noteikumi. Taču praksē novērojams, ka bieži pašvaldības ar savu rīcību, iesaistoties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv konkurence, un monopolizējot nozares, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, likvidējot konkurenci, radot uzņēmējos neuzticību vienādu darbības noteikumu iespējamībai un ilgtermiņā likvidējot jebkuru motivāciju veikt ieguldījumus.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Andrim Lubānam izdevies padarīt valsts kapitālsabiedrību par pelnošu uzņēmumu, kā arī noorganizēt vilcienu iepirkumu. Tas gan nepalīdzēja saglabāt valdes priekšsēdētāja amatu.

To intervijā Dienas Biznesam norāda Andris Lubāns, kas pēc Rīgas Tehniskās universitātes pabeigšanas (diplomdarbs par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem) valsts pārvaldē saistībā ar transporta jomu vai Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts kapitālsabiedrības nostrādājis 25 gadus. Kaut arī tieši viņa vadībā VAS Pasažieru vilciens, šķiet, būs atbrīvojies no neveiksmīgu vilcienu iepirkumu lāsta, uzņēmuma padomei viņš vairs nešķita piemērotākais vadītājs.

Asociācija Latvijas auto ik pa brīdim sūdzējusies, ka nav apmierināta, kā valsts SIA Autotransporta direkcija sadala autopārvdājumu atļaujas Latvijā.

Manuprāt, izdevās nenovirzīties no optimālā vidusceļa, neiebraucot ne vienā, ne otrā grāvī. Neapmierinātība ir saprotama, jo atļauju vienkārši bija mazāk nekā pārvadātāji spētu braukt. Ja viņi izbrauc divus trīs braucienus, bet pēc tam divas nedēļas jāstāv pie sētas, tāpēc ka nav atļaujas, protams, ka rodas neapmierinātība. Mēs pat piedāvājām asociācijai eksperimentu – atļaujas, ko izdalām visa gada garumā, iedosim uzreiz, un tad dariet, ko gribiet. Tas gan publiski neparādījās, bet atbilde bija – labāk tā nedarīsim. Tādējādi bija saglabāta iespēja pārvadātājiem strādāt visa gada garumā, nevis strauji attīstīties, izveidojot burbuli. Turklāt ar atļaujām devām priekšrocību vairāk tiem pārvadātājiem, kas strādāja ar Latvijas ražotājiem, kuri preces eksportēja vai importēja. Līdz ar to no pārvadājuma ieguva ne tikai transporta kompānija, ‒ jo kāds gan labums Latvijai no pārvadājuma Krievija‒Polija.

"Lexus" luksusa sedans "ES 300h" sper soli uz priekšu nākotnē, nomainot tradicionālos durvju spoguļus ar augstas izšķirtspējas digitālajām kamerām, kas rāda reāllaika attēlus monitoros, kas atrodas automobiļa iekšpusē. Jaunā tehnoloģija būs pieejama Latvijā šā gada rudens otrajā pusē.

Sākotnēji šī jaunā tehnoloģija ieviesta Japānā 2018. gadā kā pasaulē pirmā, kas paredzēta sērijveida ražošanas automobilim.

Jaunā sistēma aizstāj tradicionālos durvju spoguļus ar kompaktām ārējām augstas izšķirtspējas kamerām, kas savienotas ar automobilī esošiem monitoriem. Tie sniedz uzlabotu skatu aiz automobiļa un netālu no automobiļa visos braukšanas apstākļos, mazinot vai pat likvidējot autovadītāja aklos punktus un automātiski pielāgojoties izvērsta skata rādīšanai, kad automobilis veic pagriezienu vai veic apgriešanās manevru.

Šīs tehnoloģijas debija Eiropā notiks martā, 2020. gada Ženēvas autoizstādē.

"Lexus Baltic" vadītājs Raigo Kaseorgs stāsta, ka "Lexus" turpina īstenot savu apņemšanos, proti, padarīt saviem klientiem pieejamas modernizētas tehnoloģijas, tādējādi sasniedzot augstāku drošības un ērtības līmeni.

«Uzskatu, ka pēc būtības nevar būt tā - Saeimas jau nomainījušās, bet joprojām tiesvedībā atrodas lieta, kas ierosināta vēl iepriekšējā sasaukuma laikā. Šādā situācijā zūd lietas nozīmīgums. Ja tiesāšanās notiek piecus gadus, partija ar to rēķinās,» tā biznesa žurnālam LD, vaicāta par Tautas partiju (TP), kam sakarā ar vēlēšanu aģitācijas normatīvu pārkāpšanu valsts budžetā bija piespriests iemaksāt vairāk nekā vienu miljonu latu, sacījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe.

«Savukārt, ja būtu jārēķinās, ka soda izpilde notiks gada laikā, tas uzreiz mainītu attieksmi un daļa pārkāpumu nemaz netiktu veikti. Attiecībā uz TP gala lēmums būs augusta beigās,» viņa turpinājusi.

Atbildot uz jautājumu, vai TP līderi, likvidējot šo partiju, ir izvairījušies no minētās summas maksāšanas, Strīķe sacījusi: «Protams, tas tā varētu būt. Šajā kontekstā ir jāprasa viņiem pašiem - kāpēc partija pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju? Taču, ja tiesas gala lēmums būs TP negatīvs, viņiem pastāv iespēja norēķināties.»

Vaicāta, vai viņa tiešām tic, ka šī nauda tiks samaksāta, KNAB pārstāve atbildējusi: «Svešas dvēseles parasti ir miglā tītas. Tas ir jautājums sabiedrībai - vai tā akceptē, ka personas, kas, iespējams, bija iesaistītas prettiesiskās darbībās, var turpināt savu politisko karjeru, primitīvi norakstot parādu, likvidējot vienu firmu un uzsākot darbību citā. Ja sabiedrība teiks, ka tas ir O.K., tad tā būs sabiedrības izvēle.»

ASV mazumtirdzniecības giganti JC Penney un Macy's ceturtdien paziņoja, ka valstī slēgs vairākus veikalus un likvidēs vairākus tūkstošus darba vietu.

JC Penney pavēstījis, ka līdz 4.aprīlim slēgs aptuveni 40 no 1060 veikaliem, likvidējot apmēram 2250 darba vietas.

Šāds kompānijas paziņojums izplatīts tieši gadu pēc tam, kad tā īstenoja iepriekšējo restrukturizāciju, kuras ietvaros tika slēgti 33 veikali un likvidēti aptuveni 2000 darba vietu.

Tikmēr Macy's paziņojis, ka nākamo dažu mēnešu laikā slēgs 14 no 790 veikaliem, strādājošo skaitu samazinot par vairāk nekā 1300.

Vienlaikus uzņēmums gan plāno atvērt divus jaunus veikalus.

JC Penney un Macy's darbību negatīvi ietekmējusi interneta tirdzniecības straujā izaugsme.

Macy's norāda, ka, pateicoties restrukturizācijas plānam, tas cer ietaupīt 140 miljonus dolāru (118,9 miljonus eiro) gadā.

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā, šodien, 7.jūlijā Rīgas domes deputāti sēdē nolēma piešķirt, mainīt vai likvidēt vairāku ielu nosaukumus.

Par Nordeķu ielu pārdēvēs Lielezeres ielas posmu no Dzirciema ielas ziemeļu virzienā līdz Slokas ielai. Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz adresei Dzirciema iela 23 pārdēvēs par Usmas ielu.

Savukārt Sēlpils ielas atzaru līdz Purva ielai pārsauks par Veco Sēlpils ielu.

Ielas posmam no Mārupes ielas līdz zemes vienībai, kas pašreiz atrodas Mārupes ielā 19, piešķirs Gardenes ielas nosaukumu.

Fridriha Candera ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai, nosakot Fridriha Candera ielas novietni no Smārdes ielas līdz Lielirbes ielai. Ielu bez nosaukuma no Mežmalas ielas līdz Rikšotāju ielai sauks Platones iela, nosakot šīs ielas novietni no Nīkrāces ielas līdz Rikšotāju ielai.

Atjaunojamās enerģijas klāstā, kas šobrīd jau apzināta kā Latvijai nozīmīga un stratēģiska nozare, jo no Krievijas gāzes jāatsakās, situācija biogāzes ražošanā ir sarežģīta.

Likumdošanas līmenī nozarē viss ir padarīts maksimāli sarežģīts, tā bez valsts atbalsta un iejaukšanās attīstīsies pat ātrāk nekā ar pašreizējo regulējumu, tāds ir rezultāts,” atzīst Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

Atbalsts kā administratīvas bremzes

“Biogāzes un tālāko izejošo produktu ražošanas atbalsts tika radīts ekonomikas ministra Arta Kampara laikā, 2010. gadā. Sākumā viss bija daudzmaz labi, izveidoja kvotas, izdalīja kvotas un sāka strādāt, bet tad parādījās jauni noteikumi par koģenerāciju, kas paredzēja, ka atbalstu vai obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saņem tikai tie, kas pietiekami ražo siltumu, un elektrības ražošana kļuva sekundāra. Nejēdzība slēpjas apstāklī, ka nauda jau bija ieguldīta. Piemēram, ciemā kādus 30 kilometrus no Lietuvas robežas uzbūvē koģenerācijas staciju ar 7 MW. Jelgavā ir 24 MW stacija. Salieciet kopā, un kļūst saprotams, ka tai ciemā nav šāda siltuma patēriņa. Proti, siltums ir, bet nav, kur to likt. Noteikumi gluži vai saplūda, mainījās ministri, un ar katru nākamo skaidrības bija aizvien mazāk,” atceras A. Kārkliņš.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Ir atsevišķas jomas, pārsvarā saistītas ar tirdzniecību, kurās nevar strādāt, nesaņemot īpašu valsts atļauju jeb licenci. Viena no tādām ir, piemēram, alkohola tirdzniecība - par grādīgā dzēriena pārdošanu bez minētā dokumenta draud ļoti nopietna atbildība.

Turklāt dažādi eksperti joprojām nav vienisprātis - vajadzēja savulaik alkohola tirdzniecību nodot privātās rokās vai arī labāk būtu bijis, ja ieviestu tādu sistēmu, kāda piestāv netālu esošajā Zviedrijā, kur attiecīgo produktu pārdod vienīgi specializētos valsts veikalos. Citiem vārdiem sakot, šāda veida licencēšanu parasti attiecina uz īpašām produktu grupām.

Tajā pašā laikā Latvijā ir uzradusies, ja tā var teikt, entuziastu grupa, kas vēlas panākt, lai īpašas licences būtu jāizņem arī meža velšu, piemēram, ogu iepirkšanai. Dīvaini sanāk… Zemenes, avenes, mellenes un tamlīdzīgi labumi nav veselībai kaitīgi, tās nav ne akcizētās preces, ne kaut kas tamlīdzīgs, bet tomēr izskan viedoklis, ka uzpircējiem būtu jāizņem īpaša licence. Turklāt nevis audzētājiem, lasītājiem vai pārdevējiem, bet tieši uzpircējiem. Parasti šis process notiek pēc vienas un tās pašas shēmas. Vieni cilvēki salasa ogas un, ja paši nevēlas sēdēt tirgū, pārdod tālāk uzpircējiem, kuri savukārt nodarbojas ar lielāka mēroga savāktās ražas tirdzniecību, par to maksājot nodokļus. Protams, nevar noliegt, ka pelēkā ekonomika Latvijā sit augstu vilni, un nodokļi tiek maksāti ne vienmēr, bet tā jau ir VID speciālistu kompetence. Proti, pret šādiem nodokļu nemaksātājiem jāvēršas ar tādu pašu bardzību, kā pret jebkurā citā nozarē strādājošo, kurš ir nolēmis nesamaksāt valstij pienākošos daļu.

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.