Pagaidām nav bažas, ka ziemāju sējumi gaidāmā sala dēļ varētu izsalt, jo gaisa temperatūra nepazemināsies tik lielā mērā, lai sējumiem kaitētu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai BNS teica, ka pagaidām nav jābažījas par sala nodarītajiem postījumiem. «Jā, sals būs lielāks, bet tas nav bīstams - izskatās, ka būs -10, -11 grādi, kas ir normāli, graudaugi to pārcietīs. Sējumi tagad pamazām smuki sasalst, arī viss ūdens no lauka ir nosūcies, tā kā peļķes nesasals. Es domāju, ka viss būs kārtībā,» norādīja Balodis, piebilstot, ka par sējumiem būtu jāsāk bažīties, ja gaisa temperatūra pazeminātos vairāk par -15.

Viņš arī norādīja, ka līdzšinējie laika apstākļi sējumiem ir bijuši labvēlīgi. «Īstenībā laiks ir bijis ļoti labs, bija diezgan sauss nevis slapjš, kas Latvijas augiem ir labi,» sacīja Balodis, piebilstot - pozitīvi vērtējams, ka gaisa temperatūra pazeminās pakāpeniski un nav krasu temperatūras svārstību.

Lauksaimnieki ir satraukušies par kailsala ietekmi uz sējumiem, kā dēļ daļu platību pavasarī var nākties pārsēt.

Sals ir liels, un problēma ir tā, ka šobrīd nav sniega, situāciju raksturo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Problēmas ar sējumiem varētu būt gan Zemgalē, gan daļā Kurzemes.

Zinās pavasarī

Iepriekš bijusi sajūta, ka ar sējumiem viss būs labi, jo pagājušā gada rudens bija labvēlīgs laicīgai ziemāju sējai un tas devis iespēju sējumiem uzkrāt barības vielas vēl pirms gaidāmās ziemas, taču šobrīd situācija vairs neesot tik cerīga. Proti, gaisa temperatūra, kas ir zemāka par -20 grādiem, var nodarīt kaitējumu sējumiem, īpaši rapšiem un graudaugiem – tām šķirnēm, kas ir mazāk izturīgas pret salu. O. Balodis atzīst, ka zemnieki gan izglītojas un aizvien vairāk sēj izturīgāku šķirņu sēklas, taču risks pastāv.

Neskatoties uz salu, graudaugu sējumiem laika apstākļi patlaban nekaitē un ziemošana norit labi, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai BNS teica, ka graudaugu sējumu ziemošana norit labi. «Situācija vērtējama kā laba. Ir sals un ir arī sniegs, kas augus pasargā, piemēram, šodien, kad ir lielāki mīnusi. (..) Jo pagājušogad, kā mēs zinām, bija sals, nebija sniega un visas nelaimes sākās,» sacīja Balodis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka arī atkusnis līdz šim ziemājiem nav nodarījis ļaunumu. «Atkušņi, kas mums ik pa laikam ir, ir tik lieli, ka lauki atkūst pavisam, kas arī ir labi. Labāk, lai atkūst, viss nosūcas un atkal sasalst no jauna nekā veidojas peļķes un ledus gabali,» sacīja Balodis, piebilstot, ka sējumiem kaitē neliels atkusnis, kad, uznākot salam, peļķes sasalst ledus klučos.

Nelabvēlīgie laika apstākļi nodarījuši būtiskus postījumus ziemāju sējumiem dažādos Latvijas reģionos, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotā informācija par atlīdzību pieteikumiem sējumu apdrošināšanā.

Zaudējumus cietusi gandrīz katra trešā saimniecība, kas apdrošinājusi BTA savus sējumus, kā rezultātā BTA par vairāk nekā 1000 ha platībā izpostītiem ziemāju sējumiem atlīdzībās lauksaimniekiem šogad izmaksājusi jau gandrīz 200 tūkstošus eiro.

Saņemot apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus sējumu apdrošināšanā un apsekojot saimniecības, BTA speciālisti secinājuši, ka Zemgalē sējumu pārziemošanu būtiski ietekmējis rudens sausums, kas neļāva sējumiem sagatavoties ziemai. Savukārt, kailsals nodarījis būtiskus postījumus ziemas rapsim Latgalē un Vidzemē, kā arī ziemāju labības sējumiem Lubānas līdzenumā.

Rīgas ostas termināļos aizvadītajā nedēļā pārkrauts ap 190 tūkstoši tonnu labības produktu. Lielākā daļa no šī apjoma ir kvieši, kas šobrīd ar Panamax tipa kuģiem jau devušies ceļā uz Dienvidāfriku, Nigēriju, Mozambiku un Alžīriju, tādējādi var uzskatīt, ka jaunā graudu sezona Rīgas ostā ir sākusies.

“Augustā esam uzkrāvuši pirmos 7 kuģus ar aptuveni 90 tūkstošiem tonnu jaunās ražas – vietējo zemnieku izaudzētajiem kviešiem, zirņiem un rapsi. Kopumā šo sezonu plānojam piesardzīgi – ilgstošais šīs vasaras karstums ir atstājis ietekmi gan uz ražas kvalitāti, gan apjomiem,” stāsta Edgars Ruža, LATRAPS valdes priekšsēdētājs, kura vadītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība šopavasar iegādājās 50% + 1 daļu beramkravu terminālī “Alpha osta”, piebilstot, ka laikapstākļu dēļ šī gada graudu sezona sākusies agrāk nekā tika plānots.

“Graudus, kas Rīgas ostā nonāk gan ar autotransportu, gan pa dzelzceļu, šogad krauj 13 termināļos abos Daugavas krastos. Pateicoties šī gada pārvaldes veiktajām investīcijām ostas pieejas un kuģošanas kanāla padziļināšanā, šobrīd ostā var ienākt vēl lielāka izmēra kuģi kā līdz šim, kas uzņēmējiem dod iespēju ietaupīt uz pārvadājumu izmaksām,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

Vissliktākā situācija ar ziemājiem ir Zemgalē, kur nāksies pārsēt līdz pat 80% no graudaugu sējumiem. Citos Latvijas reģionos ziemāji skarti mazāk, taču kailsala ietekmi uz saimniekošanu izjutīs teju katrs graudu audzētājs, savā apsekojumā secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC).

«Šis ir kārtējais gads, kad piedzīvojam netipiskus laika apstākļus, kas šogad augkopjiem nes salīdzinoši lielus zaudējumus – viena hektāra pārsēšanas izmaksas ir apmēram 100 eiro uz hektāru, atkarībā no sēklas cenas. Taču saimnieciskie zaudēji ir lielāki, ņemot vērā jau rudenī veiktos ieguldījumus. Mēs redzam, ka Zemgalē izsalušas pat ziemcietīgās kviešu šķirnes, bet pārējā Latvijā situācija ir labāka tajos laukos, kurus saimnieki iesēja salīdzinoši vēlu un izvēlējās mūsu klimatiskiem apstākļiem piemērotākas šķirnes, kas, gan ir mazāk ražīgas,» norāda LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

2015. gadā graudu kopējā raža sasniedza 3,0 milj. tonnu, kas ir par 794,3 tūkst. tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014. gadā), bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.

Pēdējos četros gados graudu vidējā ražība ir virs 30 centneriem no hektāra.

Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. 2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem.

Lauksaimnieki Lietuvā paredz raženu labības ražu, tomēr prognozēts, ka jauni ražas rekordi netiks sasniegti, citējot Lietuvas Televīziju, ziņo The Baltic Course.

Labības raža 2012. gadā Lietuvā tiek paredzēta aptuveni 3,5 milj. tonnu apmērā, savukārt iepriekš tika lēsts, ka Lietuvā labības raža šogad būs četri miljoni tonnu. Tajā pašā laikā Lietuvas lauksaimnieki ir piesardzīgi, nesteidzot slēgt līgumus par lieliem labības apjomiem pirms labības kulšanas noslēgšanās.

Labības iepirkuma cena šogad Lietuvā ir augstāka nekā pērn – tonna pārtikas kviešu maskā 850 litu (246 eiro), bet tonna rudzu – līdz 700 litiem (203 eiro).

Jau vēstīts, ka jūlija beigās Latvijā sākusies masveida graudaugu novākšana. Kopš aizvadītās nedēļas beigām lauksaimnieki strādājuši ļoti intensīvi, jo šonedēļ tiek prognozēts rudenīgs laiks.

Caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos Eiropas Savienībā (ES) ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.

"Šobrīd nedz ES, nedz Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu, tostarp graudaugu, ievešanu no Krievijas," norādīja Šice-Trēde.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka uz robežas kravām ir veikta parastā kontrole, un neatbilstošas kravas nav konstatētas.

Šice-Trēde arī piebilda, ka PVD nav informācijas, kāds apjoms no ievestajiem graudaugu produktiem ir palicis Latvijā un kāds transportēts tālāk uz citām ES valstīm.

Tikmēr saistībā ar izskanējušām aizdomām par Krievijas labības nonākšanu ES caur Latviju, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks paziņojis, ka Krievijas labība tiek pārvietota tranzītā un Lietuvā nenonāk. Tomēr ministrs atzina, ka Latvijas valdībai vajadzētu rīkoties.

Kamēr valda neskaidrība par Krievijas enerģētisko kravu plūsmas gaidāmajiem apjomiem, atspaidu ostu apgrozījumā šobrīd dod labā graudaugu raža Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labības īpatsvars lielo ostu kopējā apgrozījumā ir visai atšķirīgs. Piemēram, no Rīgā deviņos mēnešos apkalpoto 30,13 milj. t kravu tikai 0,5 milj. ir labība un tās produkti. Turpretī Liepājā šis kravu segments veido 1,87 milj. t jeb 47% no kopējā 3,96 milj. t apgrozījuma. Savukārt Ventspilī tie ir 230 tūkst. t no kopumā 17,7 milj. t apkalpoto kravu.

Apjomi kāpj

Liepājā deviņos mēnešos šogad pārkrauts par 7,9% vairāk labības nekā pērn šajā laika posmā. Latvijas rekordraža ap 2,6 milj. t apmērā nozīmē arī lielākus eksporta apjomus, norāda SIA LSEZ Liepaja Bulk Terminal Ltd vadītājs Juris Matvejevs. To, kāda būs eksporta pieauguma ietekme uz kopējo termināļa apgrozījumu gada griezumā, viņš gan neņemas prognozēt, jo graudu nosūtīšana turpinās vēl arī nākamā gada sākumā. Terminālī gan pārsvarā ir tranzīta kravas, un pērn no kopumā diviem milj. t. vietējo graudu bija 0,5 milj. t. Krievijas un Kazahstānas labības apjomi terminālī šogad ir «normālā līmenī».

Minska ir gatava atļaut Ukrainas labības tranzītu caur savu teritoriju uz Baltijas jūras ostām, ja Baltkrievijai ļaus caur šīm ostām veikt arī savu preču eksportu, piektdien atsaucoties uz Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, vēsta varasiestāžu kontrolē esošā aģentūra "Belta".

Kopš Krievija 24.februārī sākusi atkārtotu iebrukumu Ukrainā, Kijiva vairs nevar izmantot labības eksportam savas Melnās jūras ostas, kuras bloķē krievu karaflote.

Ukrainas labības eksports caur Baltkrieviju ir viena no iespējām, kas tiek apspriesta ANO organizētajās sarunās, kuru mērķis ir palielināt labības piedāvājumu pasaules tirgū, lai novērstu draudošo pārtikas krīzi.

Otra iespēja ir Melnās jūras ostu atbloķēšana.

Telefonsarunā ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu Lukašenko piektdien izteicies, ka Minska esot gatava atbrīvot savu dzelzceļa jaudu, kas nepieciešama Ukrainas labības transportēšanai caur Baltkrievijas teritoriju uz valstīm, kuras piekritīs atvērt pieeju savām ostām.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums.

Joprojām pozitīva tendence saglabājas mazo ostu kravu apjoma pieaugumā, kas palielinājies par 12%.

Ņemot vērā kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu salīdzinot ar pērno gadu, ostas aktīvi meklē risinājumu, veidojot jaunus loģistikas koridorus un attīstot alternatīvas piegāžu ķēdes, tādējādi veicinot pieaugumu atsevišķos kravu segmentos un ilgtermiņā kāpinot kopējo kravu apjomu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Neskatoties uz kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, pieaug labības kravu apjoms gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos. Par 6,4% pieaudzis labības kravu apjoms ostās, savukārt dzelzceļa pārvadājumos šajā kravu segmentā apgrozījuma palielinājums bijis par 28%.

Šā gada graudaugu un rapša raža gaidāma zemāka par vidējo, jo garās ziemas dēļ šogad būs īsāks veģetācijas periods.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) agronomijas konsultanti, kas darbojas visos valsts reģionos, prognozē vidēji zemākas ražas rapsim, kā arī ziemas miežiem un kviešiem.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis: «Šī ziema bija smaga visos novados. Kurzemes pusē sējumiem kaitēja lielais sals martā. Latgalē un lielākajā daļā Vidzemes rudenī sniegs uzkrita uz nesasalušas zemes, kā rezultātā veidojies risks ziemāju noslāpšanai. Nedaudz labāka situācija ir Zemgalē, kur pavasara sals varētu būt kaitējis pamatā rapša sējumiem.»

Kurzemes reģiona LLKC augkopības konsultanti secinājuši, ka smagākā situācija ar sējumiem ir piejūras apvidos, kur jau februāra beigās nokusa sniega sega, bet martā temperatūra naktīs ilgstoši turējās zem 10 grādiem. Šādi klimatiskie apstākļi iznīdējuši daļu rapša sējumu, kā arī kaitējuši ziemas kviešiem un miežiem.

«Mežonīgu» laikapstākļu svārstību ietekmē jūlijā pasaulē pieaugušas pārtikas cenas, un tas rada bažas par pārtikas krīzes atkārtošanos, citējot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pausto, vēsta BBC.

Pārtikas preču cenu svārstības palielinājušas bailes no pasaules nabadzīgāko iedzīvotājus visvairāk iedragājušās 2007. - 2008. gada krīzes atkārtošanās.

Ražu pasaulē šogad ietekmējušas pārmērīgas lietavas Brazīlijā, sausums ASV un ražošanas apgrūtinājumi Krievijā, norāda ANO.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pārtikas cenas palielinājušās par 6%. Šāds cenu kāpums seko triju mēnešu pārtikas cenu lejupslīdei.

Saistībā ar cukurniedru novākšanai traucējošajām lietavām Brazīlijā, labības cenas jūlijā palielinājušās par 17%, bet cukura cena – par 12%, liecina Romā bāzētās organizācijas FAO apkopotie dati. Tāpat cenu svārstības ietekmēja musona aizkavēšanās Indijā un nepietiekami nokrišņi Austrālijā. Saskaņā ar FAO datiem kukurūzas cenas jūlijā palielinājušās teju par 33%.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina visus labības audzētājus, sevišķi Āfrikas cūka mēra (ĀCM) izsludinātajā ārkārtējās situācijas teritorijā, labības novākšanas un kulšanas laikā īpašu uzmanību pievērst teritorijai, no kuras iegūst graudus, kā arī tālākai graudu izplatībai, informē PVD.

Izvērtējot Āfrikas cūka mēra epidemioloģisko situāciju Latvijā un kaimiņvalstī, kā arī informāciju no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) datiem, iegūtie graudi var būt viens no augsta riska produktiem Āfrikas cūka mēra tālākai izplatībai. Āfrikas cūka mēra vīruss ir ļoti izturīgs un saglabājoties graudos, tos termiski neapstrādājot, spēj izplatīties tālāk. Vīruss iet bojā pie graudu termiskas apstrādes 60̊C pēc to 30 minūšu termiskas apstrādes, skaidro PVD.

Saspringtajā labības novākšanas laikā, sevišķi, ja labības lauks atrodas tuvu pie meža vai teritorijā, kurā varētu būt pārvietojušās meža cūkas, pirms labības novākšanas vajadzētu to apsekot un pārliecināties vai tajā nav paviesojušās meža cūkas, uzsver PVD.

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Šā gada maijā Liepājas ostā pārkrauts 431 tūkstotis tonnu dažādu kravu, kas ir par 9,4 % vairāk nekā gadu iepriekš šajā pašā laika periodā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Arī šā gada maijā saglabājās beramkravu īpatsvars – 60,5%, kam sekoja ģenerālkravas – 31,3%, bet lejamkravas veidoja 8,2%. Mēnesī apkalpoti 133 kuģi, bet iebraucis un izbraucis 4001 pasažieris.

Beramkravu segmentā 2015. gada maijā turpina saglabāties labības un labības produktu īpatsvars, bet tā kā graudaugu sezonatuvojas noslēgumam, novērojams neliels samazinājums.

Maijā Liepājas ostā beramkravu grupā lielāko daļu veidojalabība un labības produkti 192,8 tūkstoši tonnu apmērā, kas ir 45% no visām kravām un 74% no beramkravām.

Otra lielākā kravu grupaberamkravu segmentā bija celtniecības materiāli – 39,7 tūkstoši tonnu, kas ir 9 % no visām kravām un 15 % no beramkravām.

Labības cenas ir pieredzējušas lielāko kritumu pēdējo 15 gadu laikā, mudinot uz spekulācijām, ka varētu samazināties augstā maksa par pārtiku, vēsta BBC.

Labības cenas ir samazinājušās par 10%. Tas noticis pēc tam, kad ASV Lauksaimniecības ministrija pavēstīja, ka fermeri šogad esot iesējuši neparasti daudz labības.

Citu kultūraugu, ieskaitot sojas pupiņu, cena arī ir kritusies. Tas noticis pastāvošo prognožu, ka nākotnē labības krājumi krājumi saglabāsies, dēļ.

Nesenā nākotnē labības cenas bija rekordaugstas.

ASV Zemkopības ministrija paziņoja, ka tādos reģionos kā Aiovā un Minesotā fermeri esot iesējuši būtiski vairāk graudu. Fermeri pavasarī esot iesējuši labību 92,282 miljonos akru (aptuveni 373 miljonu kvadrātmetru) zemes. Iepriekš tika paredzēts, ka fermeri apsēs 90,767 miljonu akru zemes.

Lietavas un stiprais vējš pēdējās nedēļās nodarījis lielus postījumus sējumiem, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Viņš pauda, ka lietusgāzes, kas mijās ar stipru vēju, ir nodarījušas lielu postu sējumiem, it īpaši Zemgalē un Kurzemē. "Ir saimniecības, kurās veldre jeb zemē noguldītā labība ir no 5% līdz pat 95%," sacīja Trons, piebilstot, ka valstī kopumā veldrē šobrīd varētu būt apmēram 20% sējumu, taču situācija katru dienu var mainīties.

Vienlaikus Trons atzīmēja, ka raža vēl nav zudusi, bet būs apgrūtināta graudu novākšana, būs papildu nauda jāiegulda kaltēšanā, kā arī var zust graudu kvalitāte, proti, graudi būs vairāk izmantojami lopbarībai. Tāpat veldres dēļ 5% līdz 30% labības var arī nenovākt.

"Tuvāko nedēļu laika apstākļi rādīs reālo situāciju. Būtiski, lai lietavas neturpinās, jo tas var radīt diezgan sarežģītu situāciju nozarē," teica "Zemnieku saeimas" valdes loceklis.

Pēc spēcīgajām lietavām daudzās Kurzemes vietās labības lauki sakrituši veldrē. Kādā Priekules novada zemnieku saimniecībā gandrīz puse no agrajiem ziemas kviešiem guļ zemē, vēsta Latvijas Radio.

Tas nozīmē, ka graudi sāks dīgt, samazināsies ražīgums un to kvalitāte. Daļu no zemē guļošajiem graudiem izdosies pacelt un izkult. Graudi ir pietiekami nobrieduši, tāpēc labības pļauja varētu sākties jau nākamajā nedēļā.

Vietējais zemnieks Petrs Indriekus atcerējās kādu notikumu, kad kombainam uz lauka vairs nebija ko darīt, jo krusas graudi bija paspējuši izkult visu rapsi. Šogad būs jādomā, kā saudzīgāk izkult zemē sakritušos kviešus. Mazgramzdā atrodas viens no zemnieka kviešu laukiem. Daudzviet kviešu vārpas vējā vairs nelīgojas, novēroja radio.

Zemnieks stāstīja, ka 80 hektāru lielajā laukā iesēta agrā kviešu šķirne, kas labi pārziemo, bet ir veldres neizturīga. Arī augšanas regulators izmantots divas reizes. Dienvidu pusē mainīgajos laika apstākļos labībai ir grūti pārziemot. Petrs Indriekus stāsta, Latvijā labības šķirņu izpēte ir pietiekami nopietna un darbs turpinās.

No šī gada 1. jūlija Krievija atcels labības eksporta aizliegumu, sestdien paziņojis Krievijas premjers Vladimirs Putins, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš tika ziņots, ka labības eksporta embargo tiks atcelts ne agrāk kā 2011. gada beigās. Krievijas lauksaimniecības ministre Jeļena Skrinnika martā bija norādījusi, ka lēmums par eksporta aizliegumu vai pagarināšanu tiks pieņemts tikai pēc šī gada ražas apjomu apzināšanas – tas varētu notikt tikai septembra beigās vai pat oktobrī.

Tomēr Krievijas labības tirgotāji valdību aicināja embargo atcelt, norādot, ka eksporta aizliegums izraisa graudu uzkrāšanos valsts dienvidu reģionos, kas savukārt padara to par mazāk pievilcīgu produku ražotājiem un var negatīvi ietekmēt jauno ražu.

Jau rakstīts, ka labības eksporta aizliegums tika ieviests 2010. gada 15. augustā, jo spēcīgais sausums Krievijā bija iznīcinājis aptuveni 40% graudu ražas.

Ukraina un Krievija piektdien Turcijā parakstīs vienošanos par labības transportēšanu pāri Melnajai jūrai, ceturtdien paziņoja Turcijas prezidents birojs.

"Labības transportēšanas vienošanās parakstīšanas ceremonija, kurā klāt būs prezidents Redžeps Tajips Erdogans un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, notiks [piektdien] ar Ukrainas un Krievijas piedalīšanos," paziņoja Turcijas līdera birojs.

Pirmajās tiešajās sarunās starp karojošo pušu militārajām delegācijām kopš marta, kurās pagājušajā nedēļā Stambulā piedalījās Turcijas un ANO amatpersonas, tika izstrādāts sākotnējais strupceļa risināšanas projekts.

Krievija februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu un ir ieņēmusi dažas Melnās jūras ostas, bet bombardē citas, arī galveno Ukrainas labības eksporta ostu Odesā.