DB Viedoklis

DB viedoklis: Eiropeiskais radošums ne tikai grāmatvedībā

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

It kā ekonomikas izrāvienam domātās ES līmeņa garantijas nozīmīgu projektu finansējumam izskatās pēc politiska un sociāla plākstera, no kā biznesam sevišķs labums diez vai būs.

Eiropas Komisijas atjautīgo ekspertu prātos ir izauklēts par Junkera investīciju plānu dēvētais ES ekonomikas un vienotā tirgus sapurināšanas projekts. Tomēr, kā nesen klātbūtnē pārliecinājās DB, pat šie gudrie prāti nespēj ticami argumentēt, ka Junkera plāns nav sevišķi lielo dalībvalstu politiskās elites vajadzībām radīta polittehnoloģiska konstrukcija.

Īsi sakot, Junkera plāns ar tā garantijām dažādiem vērienīgiem publiskiem projektiem no visai labi kapitalizētajām Eiropas bankām solās izvilkt finansējumu, un tas pats par sevi ir labi. Nelāgi ir tas, ka šādu lielu projektu radītā rosība un publicitāte īstermiņā radīs iespaidu, ka «viss notiek», un, ja jau viss notiek, tad uzminiet nu – kas nenotiek? Pareizi, nenotiek reformas, jo uz tādām politiķi ir spējīgi vienīgi spiestā kārtā. Jaunas naudas radītā rosība noteikti būs labs instruments dalībvalstu valdībām savu tautu dažādu flangu populisma kušināšanai, tomēr tā nerisinās fundamentālās – zemas konkurētspējas un ar regulējumiem un birokrātiju pārlieku apgrūtinātas ekonomikas – problēmas, un līdz ar to ilgākā perspektīvā Junkera plāns neko nedos.

Paralēli tam EK ir devusi sevišķi parādu nospiestajām lielajām dalībvalstīm interesantu iespēju radošajai grāmatvedībai – par fiskālajai disciplīnai bīstamiem vairs netiks uzskatīti tādi parādi, kas sataisīti, piemēram, investīciju dēļ valsts kapitāla sabiedrībās, jo tas paredzami nesīs peļņu. Tomēr radošums Briselē minēto iemeslu dēļ acīmredzami tiek piekopts ne vien valstu budžetu, bet arī politikas dilemmu piesegšanai.

Latvijas gadījumā (kas ne tuvu nav tas smagākais) tas ir redzams piemēros, kur caur Junkera plānu investīciju naudu mēģina dabūt mūsu energokompānijas, kuru pašu peļņa regulāri aiziet valsts budžeta lāpīšanai. Šeit neizvērsīšu aksiomātisko patiesību, ka valsts ir slikts uzņēmējs (šķiet, jo sevišķi tas tā ir Latvijā), jo Latvenergo pēc likuma nav privatizējama kompānija.

Tomēr agri vai vēlu būs jāizšķiras, kas ir Latvenergo – bizness vai sociālo un politisko vajadzību dēļ izspiežams citrons? Otrajā variantā investīciju finansējums Latvijas enerģētikai tad gaidāms no kaut kādiem bizantiski sarežģītiem kanāliem, un, kamēr vien tādi tiek radīti un uzturēti, tie arī kavē minēto fundamentālo izšķiršanos.

Kāpēc satraukties, ja galu galā naudu tām pašām energodrošības un vienotā tirgus radīšanas investīcijām tomēr dabū? Tāpēc, ka pašreizējā piņķerīgajā sistēmā nav skaidrs, cik kas reāli maksā un kurš par to maksā, jo dažādas slēptas un «pareizi noformētas» dotācijas kā no Rīgas, tā no Briseles vai Romas iznākumā jau tā pati nodokļu nasta uz kādiem pleciem vien ir. Faktiski tas ir sociālisms, un brīvā tirgus un biznesa vārds šādās shēmās tiek valkāts nelietīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

It kā ekonomikas izrāvienam domātās ES līmeņa garantijas nozīmīgu projektu finansējumam izskatās pēc politiska un sociāla plākstera, no kā biznesam sevišķs labums diez vai būs.

DB viedokli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Radošuma nākotnes formula – drosme, spēja "neredzēt kasti" un statistika

Līva Stūrmane, Iniciatīvas "radi!" organizatore, "Creativity Lab" valdes locekle, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Rīgas kļūšana par radošuma centru ir apšaubāma

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 31.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu atklausījies komentārus par to, cik Latvijai un Rīgai ir liels radošuma potenciāls. Vārds «potenciāls» pats ir aizdomīgs. Sevišķi, ja tas tiek lietots bieži vai ilgi, tad tikpat labi var kļūt par sinonīmu situācijas apzīmēšanai, ka vispār jau tā potenciālā padarīšana ir «dziļi dē».

Ar radošumu es šeit domāju lietišķas idejas, kas dažās pilsētās un reģionos rodas, virmo, attīstās un galu galā kļūst par inovatīviem produktiem un pakalpojumiem sekmīgāk, bet citos ne tik ļoti. Vai tāpēc, ka inovatīva vide kādā vietā nav sevišķi labi attīstīta, tai ir liels potenciāls šai jomā? Ne obligāti.

Tam, ka dažas pilsētas un ģeogrāfiskās vietas ir radošākas par citām, ir dažādi aspekti, un arī Rīgā ir pozitīvi iemesli, kāpēc šeit jau daudz kas notiek un notiks aizvien vairāk. Bet vai tik daudz, lai Rīgu sauktu par reģionālu radošuma un inovāciju centru? Kaut nu es kļūdītos, bet es tam neredzu iemeslu.

Radošums mūsdienīgā izpratnē ir ilgtspējīgs tikai atvērtā vidē un apstākļos, kas dažādību ne vien pieļauj, bet veicina un pat provocē. Inovācija ir nestandarta pieeja problēmai, iespējai, jautājumam, vecajam labajam kaut kam un jebkam, un ir gan loģiski saprotams, gan arī empīriski pamatojams, ka šādu nestandarta pieeju ļoti bieži rod un attiecīgi arī inovācijas rada nestandarta personības. Attiecīgi inovatīva ir tā vide un tā pilsēta, kas ļauj tajā dzīvot jebkuram un, kaut arī zināmos sociālajos rāmjos, tomēr lielā mērā arī dzīvot jebkā. Vai Rīga ir šāda vide? Nē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas sabiedrība nav gatava alkohola tirdzniecībai internetā

Biznesa augstskolas Turība studiju programmas «Mārketings un tirdzniecības vadība» direktore Iveta Liniņa, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Lai gan praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā, Latvijas sabiedrība tam vēl nav gatava.

Statistika atkarību un alkohola patēriņa jomā liecina, ka mums nopietni jāstrādā pie sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošanas, mainot alkohola lietošanas paradumus. Atvieglojot alkohola iegādi, situāciju tikai pasliktināsim.

Radošums likumu apiešanā

Šobrīd Latvijā pastāv vairāki ierobežojumi alkohola tirdzniecības jomā - aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām, aizliegums alkoholiskos dzērienus pārdot laika posmā no 22:00 - 8:00 u.tml. Neraugoties uz to, esam radoša nācija un daļa sabiedrības ir atradusi veidus, kā apiet likumus. Gandrīz ikviens no mums ir dzirdējis par kādu nelielu veikaliņu tuvējā rajonā, kur pārdevēja nepajautās personu apliecinošu dokumentu, vai arī, pamatojoties uz to, ka veikals ir arī kafejnīca, pēc 22.00 ir iespējams iegādāties alkoholu, tiesa gan – atvērtā pudelē. Tur, protams, liels radošums nav nepieciešams – paņemam korķīti līdzi no mājām un kārotais produkts iegādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kompetenču pieeja nav visatļautība

Inga Grigaļuna, Ādažu privātās pirmsskolas “Patnis” izglītības metodiķe, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompetenču pieeja pirmsskolās tiek īstenota kopš 2019. gada rudens, tomēr vienlaikus jānorāda, ka dažādus šādas mācīšanās elementus bērnudārzi izmantoja jau krietni pirms tam, tāpēc nav pamata nekādām bažām par to, ka bērni kaut ko varētu apgūt nepietiekamā līmenī.

Tieši pretēji – no kompetenču pieejas ir daudz ieguvumu. Bērniem pieaug pašapziņa, attīstās radošums, kā arī prasmes darboties komandā. Pats būtiskākais – bērns iemācās domāt un pieņemt lēmumus, nevis tikai izpildīt konkrētas instrukcijas.

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Kā kompetenču pieejas fans varu teikt, ka jaunais saturs nes, lielākoties, teorētiskas pārmaiņas, bet vērtīgās lietas bērna attīstībai nav nekas jauns un virknē skolu un pirmsskolu visā pasaulē šīs metodes pielietotas jau gadu desmitiem. Būtiskākie jauninājumi saistīti ar digitālo pratību, saskarsmi un kritisko domāšanu.

Bērns mācās pats pieņemt lēmumus, domāt un rast risinājumus, kā sasniegt mērķus? Saņemot uzdevumu, bērni nesēž un negaida detalizētas instrukcijas katram solim. Viņiem pašiem jāizdomā, kādi materiāli būs nepieciešami, kādas darbības jāveic, kādā secībā u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notiks Eiropas mēroga tīklošanās pasākums uzņēmējiem

Db.lv, 28.09.2021

Ar praktiskiem padomiem un dzīvās pieredzes stāstiem dalīsies #esiLV valdes pārstāve, Eiropas latviešu priekšsēdētāja Elīna Pinto.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diasporas kopiena #esiLV aicina Latvijas un citu Eiropas valstu latviešu uzņēmējus 30. septembrī piedalīties jau ceturtajā tīklošanās pasākumā.

Iepriekšējie trīs virtuālie saieti radīja lielu interesi, un, pateicoties tiem, jau vairākiem simtiem uzņēmēju bijusi iespēja iegūt jaunas zināšanas, izveidot sadarbības tīklus un kontaktus ar citu valstu partneriem un klientiem.

Latvijas izcelsmes Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo ceturto tīklošanās pasākumsu, tāpat kā iepriekšējos, organizē diasporas biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kustība #esiLV kopā ar latviešu uzņēmēju klubiem un kustībām no Vācijas, Anglijas, Zviedrijas, Luksemburgas.

Katrā pasākumā ir lekcija vai vērtīga informācija par to, kas var noderēt diasporas un arī Latvijas uzņēmējiem, pēc tam katram dalībniekam ir iespēja iepazīstināt ar sevi un iepazīt citus, apmainīties ar kontaktiem un informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditējot Latvijas nodokļu sistēmu, ne tikai jāatrod tās vājās vietas, bet arī jāpadara tā labvēlīga nodokļus maksāt gribošajiem uzņēmējiem

To intervijā DB stāsta Latvijas Kvalitātes biedrības valdes priekšsēdētājs un SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņaprāt, nav jēgas kritizēt nodokļu administrāciju par nodokļu iekasēšanas kultūru, jo tā ir melnā darba darītāja, bet mūziku šajā jomā pasūta valdību veidojošie politiķi. Ierēdņi un politiķi tā vietā, lai paaugstinātu iedzīvotāju ienākumus, nevis palielina ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu, bet gan ceļ minimālo algu, kas ļauj ierēdņiem bez jebkāda pamatojuma palielināt algas, savukārt uzņēmējiem kāpina izmaksas un mazina konkurētspēju, it īpaši, ja minimālo algu nepaaugstina konkurentvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Rupjie pārkāpumi Brocēnos apliecina nepieciešamību revidēt pašvaldības

Dienas Bizness, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) apstiprināto Rīcības plānu, kas paredz piecu gadu laikā Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros apmeklēt visas pašvaldības, 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta arī Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija, informē VK.

Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot.

No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz izmaiņām darba tirgū, nepieciešamajām speciālistu zināšanām un prasmēm reaģē augstskolas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Izglītības iestādes piedāvā arvien jaunas studiju programmas, piemēram, modes menedžmentu, sociālās uzņēmējdarbības vadību vai Austrumāzijas studijas.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) Ekonomikas un pārvaldības fakultāte šajā gadā licencējusi jaunu 1. līmeņa profesionālo studiju programmu «Grāmatvedība». «Šādas programmas nepieciešamība saistīta ar pieprasījumu darba tirgū. Svarīgi, ka jaunie speciālisti varēs sākt ātrāk darba gaitas,» saka Iveta Mietule, RTA Ekonomikas un pārvaldības fakultāte dekāne. Programmas mērķis ir sagatavot grāmatveža profesijas ceturtā līmeņa kvalifikācijas standartam atbilstošus speciālistus, kuri pārzina uzņēmumu finanses un spēj kvalitatīvi, ievērojot profesionālo ētiku, veikt grāmatveža pienākumus gan Latvijas, gan starptautiskajos uzņēmumos, kā arī attīstīt savu uzņēmējdarbību grāmatvedībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldību kļūdām neredz galu

Daiga Laukšteina, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visās pašvaldībās gadu no gada Valsts kontrole (VK) konstatē muļķīgas kļūdas ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Klātesošajiem neslēpjot pārsteigumu par atklāto, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ticis uzklausīts Valsts kontroles (VK) ziņojums par Latvijas Republikas 2014. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

«Katru gadu veidojam 29 vai 30 pašvaldību izlasi, lai iegūtu priekšstatu, vai Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais saimnieciskā gada pārskats, kurā ietilpst arī pašvaldību konsolidētais pārskats, sniedz patiesu priekšstatu par pašvaldību finanšu situāciju un saimniecisko darbību. Sešas lielās pilsētas iekļaujam katru gadu, lai piecu gadu laikā ieskatītos visu 119 pašvaldību grāmatvedībā,» klāsta VK padomes loceklis un Piektā revīzijas departamenta direktors Aivars Ērglis. Viņš norāda, ka gadu no gada tiek konstatēti vieni un tie paši pārkāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai tehniskais progress un automatizācija nozīmē lielāku bezdarbu?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās izklausīsies neticami, bet vēl tikai pirms 150 gadiem bija populāras tādas profesijas kā žurku tvērējs, modinātājs un boulinga ķegļu salicējs.

Pašlaik šādas profesijas nepastāv – tos aizvietoja peļu slazds un modinātājpulkstenis, automatizēta kļuva arī boulinga spēļu zāle un ķegļus savās vietās novieto speciāla iekārta. Žurku tvērēji no tehniskā progresa bija zaudētāji, vismaz īstermiņā – viņi palika bez darba, tāpēc nācās pārkvalificēties un iemācīties kaut ko jaunu. Tomēr sabiedrībai kopumā tehniskais progress viennozīmīgi nāca par labu – lai par to pārliecinātos, pietiek salīdzināt kaut vai pašreizējo Londonu ar Čārlza Dikensa romānu skatiem.

Turklāt kopš tiem laikiem bezdarbs ir nevis pieaudzis, bet sarucis; darbvietu kvalitāte un darba apstākļi ir būtiski uzlabojušies, bet vispārējais dzīves līmenis – pieaudzis.Automatizācija, robotizācija un tehniskais progress notiek nepārtraukti. No ekonomiskās teorijas viedokļa šie procesi nozīmē arvien vairāk fiziskā kapitāla uz darbinieku, kas ļauj darbiniekiem strādāt produktīvāk un tādējādi vai nu saņemt augstākus ienākumus, vai arī vairāk laika veltīt atpūtai, ģimenei un hobijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai ar roku pildītu visus procesus, kas ir nepieciešami, lai pa durvīm ievestu jaunu klientu, to var izdarīt automātiski; tehnoloģija ir kalps, nevis kungs

Kā neaiziet pa «Kodak taku», pieredzē dalās kompānijas Practice Ignition (Austrālija) grāmatvedības un stratēģisko partnerību vadītājs Trents Maklarens (Trent McLaren). Rīgā viņš viesojās ikgadējā Grāmatvedības forumā.

Fragments no intervijas:

Jūsu kompānijas nosaukums ar vēsti par proaktīvu piešķilšanu itin labi piestāvētu mafinu ceptuvei vai kafijas grauzdētavai. Kā tas raksturo jūsu biznesu un grāmatvedību?

Pilnīgi iespējams, ka tas piestāvētu mafiniem, bet mūsu gadījumā tas nozīmē jaunas jaudas piešķilšanu jūsu darbam, konkrēti – grāmatvedībai. Nosaukums atspoguļo to, ko mēs mēģinām darīt ar grāmatvedību globālā mērogā.

Tā kā jūs neesat «Smits-un-kaut-kas», tad acīmredzot jums ir kaut kas jauns sakāms. Bet vai jūs esat kādas tendences līderi, vai arī jūs sekojat kādai tendencei?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums no Talsiem SIA "Luula" ražo radošuma attīstību veicinošas bērnu dizaina mēbeles, kas atbilst Montesori pedagoģijas pamatprincipiem.

"Pirmajā acumirklī šķiet, ka bērnu preču jomā ir daudz dažādi interesanti piedāvājumi, bet, kad vēlies kaut ko patiesi funkcionālu, izvēles iespējas strauji sašaurinās. Kad jaunākā meita bija maza, meklējām mēbeles, ko izvietot viņas mazajā istabiņā. Vajadzēja kaut ko ne tikai skaistu, bet arī kompaktu, ietilpīgu, bērna fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu – lai bērns visu laiku neaicinātu mūs palīgā un patstāvīgi varētu izvietot un paņemt savas mantas. Ņemot vērā to, cik atšķirīgi bērns redz vidi no sava skata punkta, gribējās piedāvāt Selīnai savu personīgo pasaulīti, kur glabāt noslēpumus un radīt brīnumus. Mēs visi atceramies savus bērnības sapņus. Un kā katru vakaru vecāki lika tos sagraut – sakārtot mantas... Kā lai bērns izveido sapņu karalisti un vakarā to vienkārši aizver?" tā Inga Sokolova, SIA "Luula" produktu dizaina autore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Investē datos un maina fokusu

Kristīne Stepiņa, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja klientiem piedāvāt gan radošas idejas, gan sasniegt stratēģijā balstītus biznesa rezultātus ir ļāvusi reklāmas aģentūrai AS RCL, kas Latvijā strādā ar nosaukumu TBWA/Latvija, strauji augt.

Laikā no 2015. līdz 2017. gadam stratēģiskās zīmolu aģentūras AS RCL neto apgrozījums palielinājās par 692%, bet rentabilitāte – par vairāk nekā 12%, tas ļāva uzņēmumam iekļūt DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Izaugsmi sabiedrības valdes loceklis Oskars Lakšēvics skaidro ar investīcijām datos un mērķauditorijas fokusa maiņu. «Daudziem reklāmas aģentūras darbs asociējas ar amerikāņu seriālu Mad Men. Šobrīd aģentūras darbinieki vairāk ir tādi Math Men (matemātiķi), kuri strādā ar datiem. Priekšstats, ka cilvēki sapulcējas pie kafijas krūzes, kūpina cigaretes un domā radošas idejas, ir maldīgs,» viņš teic.

Labā roka

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dalība EXPO kā investīcija ekonomikas izaugsmei pēc pandēmijas

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Komentāri

Pievienot komentāru